“Orimañca, bhikkhave, tīraṃ desessāmi pārimañca tīraṃ. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: 

“Katamañca, bhikkhave, orimaṃ tīraṃ, katamañca pārimaṃ tīraṃ? Micchādiṭṭhi orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ … pe … micchāvimutti orimaṃ tīraṃ, sammāvimutti pārimaṃ tīraṃ. Idaṃ kho, bhikkhave, orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīranti.

Appakā te manussesu,
ye janā pāragāmino;
Athāyaṃ itarā pajā,
tīra­mevānu­dhāvati.

Ye ca kho sammadakkhāte,
dhamme dhammā­nu­vattino;
Te janā pāramessanti,
maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya,
sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;
Okā anokamāgamma,
viveke yattha dūramaṃ.

Tat­rā­bhira­ti­mic­cheyya,
hitvā kāme akiñcano;
Pariyodapeyya attānaṃ,
cittaklesehi paṇḍito.

Yesaṃ sam­bodhi­yaṅ­gesu,
sammā cittaṃ subhāvitaṃ;
Ādāna­paṭi­nissagge,
anupādāya ye ratā;
Khīṇāsavā jutimanto,
te loke parinibbutā”ti.

Chaṭṭhaṃ.