Aṅguttara Nikāya 10

21. Karajakā­ya­vagga

217. Paṭha­ma­sañce­tani­ka­sutta

“Nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭi­saṃ­ve­ditvā byantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭi­saṃ­ve­ditvā duk­khas­san­takiri­yaṃ vadāmi.

Tatra, bhikkhave, tividhā kāya­kamman­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; catubbidhā vacī­kamman­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; tividhā ­manokam­man­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañca, bhikkhave, tividhā kāya­kamman­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sab­bapāṇa­bhū­tesu. (1)

Adinnādāyī hoti, yaṃ taṃ parassa para­vit­tūpaka­ra­ṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādātā hoti. (2)

Kāmesu­micchā­cārī hoti, yā tā māturakkhitā … pe … antamaso mālā­guḷa­parik­khit­tāpi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. (3)

Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā kāya­kamman­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacī­kamman­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rāja­kula­maj­jha­gato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṃ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṃ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṃ vā āha: ‘na passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisa­kiñcik­kha­hetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. (4)

Pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. (5)

Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā. Asamā­dhi­saṃ­vatta­nikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. (6)

Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyan­ta­vatiṃ anat­tha­saṃhi­taṃ. (7)

Evaṃ kho, bhikkhave, catubbidhā vacī­kamman­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañca, bhikkhave, tividhā ­manokam­man­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa para­vit­tūpaka­ra­ṇaṃ, taṃ abhijjhātā hoti: ‘aho vata, yaṃ parassa taṃ mama assā’ti. (8)

Byāpannacitto hoti, ­paduṭ­ṭha­manasaṅ­kappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. (9)

Micchādiṭṭhiko hoti, viparī­ta­dassano: ‘natthi dinnaṃ … pe … ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. (10)

Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā ­manokam­man­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Tividha­kāya­kamman­tasan­dosab­yāpatti­a­kusa­la­sañce­tani­kā­hetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; catub­bidha­vacī­kamman­tasan­dosab­yāpatti­a­kusa­la­sañce­tani­kā­hetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; tividha­manokam­man­tasan­dosab­yāpatti akusa­la­sañce­tani­kā­hetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṅkhitto yena yeneva patiṭṭhāti ­suppatiṭ­ṭhitaṃ­yeva patiṭṭhāti; evamevaṃ kho, bhikkhave, tividha­kāya­kamman­tasan­dosab­yāpatti­a­kusa­la­sañce­tani­kā­hetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; catub­bidha­vacī­kamman­tasan­dosab­yāpatti­a­kusa­la­sañce­tani­kā­hetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; tividha­manokam­man­tasan­dosab­yāpatti­a­kusa­la­sañce­tani­kā­hetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti.

Nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭi­saṃ­ve­ditvā byantībhāvaṃ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭi­saṃ­ve­ditvā duk­khas­san­takiri­yaṃ vadāmi.

Tatra, bhikkhave, tividhā kāya­kamman­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; catubbidhā vacī­kamman­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; tividhā ­manokam­man­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañca, bhikkhave, tividhā kāya­kamman­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabba­pāṇa­bhūta­hi­tānukampī viharati … pe …. (1)

Adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa para­vit­tūpaka­ra­ṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādātā hoti. (2)

Kāmesu­micchā­cāraṃ pahāya, kāmesu­micchā­cārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā … pe … antamaso mālā­guḷa­parik­khit­tāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. (3)

Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā kāya­kamman­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacī­kamman­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rāja­kula­maj­jha­gato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṃ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṃ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṃ vā āha: ‘passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisa­kiñcik­kha­hetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. (4)

Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandiṃ, samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. (5)

Pharusaṃ vācaṃ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. (6)

Samphappalāpaṃ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. (7)

Evaṃ kho, bhikkhave, catubbidhā vacī­kamman­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañca, bhikkhave, tividhā ­manokam­man­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa para­vit­tūpaka­ra­ṇaṃ taṃ anabhijjhātā hoti: ‘aho vata, yaṃ parassa taṃ mamassā’ti. (8)

Abyāpannacitto hoti appa­duṭṭha­manasaṅ­kappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṃ pariharantū’ti. (9)

Sammādiṭṭhiko hoti avi­parī­ta­dassano: ‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ … pe … ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. (10)

Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā ­manokam­man­tasam­patti kusala­sañce­tanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Tividha­kāya­kamman­ta­sam­patti­kusala­sañce­tani­kā­hetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; catub­bidha­vacī­kamman­ta­sam­patti­kusala­sañce­tani­kā­hetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; tividha­manokam­man­ta­sam­patti­kusala­sañce­tani­kā­hetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṅkhitto yena yeneva patiṭṭhāti ­suppatiṭ­ṭhitaṃ­yeva patiṭṭhāti; evamevaṃ kho, bhikkhave, tividha­kāya­kamman­ta­sam­patti­kusala­sañce­tani­kā­hetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; catub­bidha­vacī­kamman­ta­sam­patti­kusala­sañce­tani­kā­hetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; tividha­manokam­man­ta­sam­patti­kusala­sañce­tani­kā­hetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭi­saṃ­ve­ditvā byantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭi­saṃ­ve­ditvā duk­khas­san­takiri­yaṃ vadāmī”ti. Sattamaṃ.