Aṅguttara Nikāya 10

21. Karajakā­ya­vagga

220. Adhamma­cari­yā­sutta

Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī”ti? “Adhamma­cari­yā­vi­sama­cari­yā­hetu kho, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī”ti.

“Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī”ti? “Dhamma­cari­yā­sama­cari­yā­hetu kho, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī”ti.

“Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathāhaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bho”ti kho so brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 

“Tividhā kho, brāhmaṇa, kāyena adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti; catubbidhā vācāya adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti; tividhā manasā adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti.

Kathañca, brāhmaṇa, tividhā kāyena adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti … pe … evaṃ kho, brāhmaṇa, tividhā kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti.

Kathañca, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti … pe … evaṃ kho, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti.

Kathañca, brāhmaṇa, tividhā manasā adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti … pe … evaṃ kho, brāhmaṇa, tividhā manasā adhamma­cari­yā­vi­sama­cariyā hoti. Evaṃ adhamma­cari­yā­vi­sama­cari­yā­hetu kho, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Tividhā, brāhmaṇa, kāyena dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti; catubbidhā vācāya dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti; tividhā manasā dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti.

Kathañca, brāhmaṇa, tividhā kāyena dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti … pe … evaṃ kho, brāhmaṇa, tividhā kāyena dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti.

Kathañca, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti … pe … evaṃ kho, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti.

Kathañca, brāhmaṇa, tividhā manasā dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti … pe … evaṃ kho, brāhmaṇa, tividhā manasā dhamma­cari­yā­sama­cariyā hoti. Evaṃ dhamma­cari­yā­sama­cari­yā­hetu kho, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī”ti.

“Abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama … pe … upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.

Dasamaṃ.

Karajakā­ya­vaggo paṭhamo.