Aṅguttara Nikāya 8

5. Uposathavagga

49. Paṭha­ma­idha­lokika­sutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramā­tu­pāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami … pe …. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca:

“Catūhi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo idha­loka­vijayāya paṭipanno hoti, ayaṃsa loko āraddho hoti. Katamehi catūhi? Idha, visākhe, mātugāmo susaṃ­vihi­ta­kammanto hoti, saṅga­hita­pari­jano, bhattu manāpaṃ carati, sambhataṃ anurakkhati.

Kathañca, visākhe, mātugāmo susaṃ­vihi­ta­kammanto hoti? Idha, visākhe, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā—uṇṇāti vā kappāsāti vā—tattha dakkhā hoti analasā tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgatā alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo susaṃ­vihi­ta­kammanto hoti. (1)

Kathañca, visākhe, mātugāmo saṅga­hita­pari­jano hoti? Idha, visākhe, mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano—dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā—tesaṃ katañca katato jānāti akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ jānāti khādanīyaṃ bho­janī­yañ­cassa paccaṃsena saṃvibhajati. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo saṅga­hita­pari­jano hoti. (2)

Kathañca, visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṃ carati? Idha, visākhe, mātugāmo yaṃ bhattu amanā­pa­saṅ­khā­taṃ taṃ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṃ carati. (3)

Kathañca, visākhe, mātugāmo sambhataṃ anurakkhati? Idha, visākhe, mātugāmo yaṃ bhattā āharati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā taṃ ārakkhena guttiyā sampādeti, tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo sambhataṃ anurakkhati. Imehi kho, visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idha­loka­vijayāya paṭipanno hoti, ayaṃsa loko āraddho hoti. (4)

Catūhi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo para­loka­vijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hoti. Katamehi catūhi? Idha, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti, sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti.

Kathañca, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vij­jācara­ṇa­sam­panno sugato lokavidū anuttaro purisa­damma­sāra­thi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti. (5)

Kathañca, visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti … pe … surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhānā paṭivirato hoti. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti. (6)

Kathañca, visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo viga­tamala­mac­che­rena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dāna­saṃ­vibhā­ga­ratā. Evaṃ kho, visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti. (7)

Kathañca, visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo paññavā hoti … pe … evaṃ kho, visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti. (8)

Imehi kho, visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo para­loka­vijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hotīti.

Susaṃ­vihi­ta­kammantā,
saṅga­hita­parij­janā;
Bhattu manāpaṃ carati,
sambhataṃ anurakkhati.

Saddhā sīlena sampannā,
vadaññū vītamaccharā;
Niccaṃ maggaṃ visodheti,
sotthānaṃ samparāyikaṃ.

Iccete aṭṭha dhammā ca,
yassā vijjanti nāriyā;
Tampi sīlavatiṃ āhu,
dhammaṭṭhaṃ saccavādiniṃ.

Soḷa­sākāra­sam­pannā,
Aṭṭhaṅ­gasu­sa­māgatā;
Tādisī sīlavatī upāsikā,
Upapajjati devalokaṃ manāpan”ti.

Navamaṃ.