Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā ­bhik­khu­saṅ­ghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena manasākaṭaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane.

Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhma­ṇa­ma­hāsālā manasākaṭe paṭivasanti, seyyathidaṃ—caṅkī brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo pokkharasāti brāhmaṇo jāṇusoṇi brāhmaṇo todeyyo brāhmaṇo aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhma­ṇa­ma­hāsālā.

Atha kho vāseṭṭha­bhārad­vā­jānaṃ māṇavānaṃ jaṅghavihāraṃ anu­caṅka­man­tā­naṃ anu­vicaran­tā­naṃ maggāmagge kathā udapādi. Atha kho vāseṭṭho māṇavo evamāha: “ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya, yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā”ti. Bhāradvājopi māṇavo evamāha: “ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya, yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā”ti. Neva kho asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ, na pana asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ.

Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi: “ayaṃ kho, bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vij­jācara­ṇa­sam­panno sugato lokavidū anuttaro purisa­damma­sāra­thi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenu­pasaṅka­mis­sāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pucchissāma. Yathā no samaṇo gotamo byākarissati, tathā naṃ dhāressāmā”ti. “Evaṃ, bho”ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.

1. ­Maggā­magga­kathā

Atha kho vāseṭṭha­bhārad­vājā māṇavā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: “idha, bho gotama, amhākaṃ jaṅghavihāraṃ anu­caṅka­man­tā­naṃ anu­vicaran­tā­naṃ maggāmagge kathā udapādi. Ahaṃ evaṃ vadāmi: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya, yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā’ti. Bhāradvājo māṇavo evamāha: ‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya, yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā’ti. Ettha, bho gotama, attheva viggaho, atthi vivādo, atthi nānāvādo”ti.

“Iti kira, vāseṭṭha, tvaṃ evaṃ vadesi: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya, yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā’ti. Bhāradvājo māṇavo evamāha: ‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya, yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā’ti. Atha kismiṃ pana vo, vāseṭṭha, viggaho, kismiṃ vivādo, kismiṃ nānāvādo”ti?

“Maggāmagge, bho gotama. Kiñcāpi, bho gotama, brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti, addhariyā brāhmaṇā tittiriyā brāhmaṇā chandokā brāhmaṇā bavhārijjhā brāhmaṇā, atha kho sabbāni tāni niyyānikā niyyanti takkarassa brahma­sahab­ya­tāya.

Seyyathāpi, bho gotama, gāmassa vā nigamassa vā avidūre bahūni cepi nānāmaggāni bhavanti, atha kho sabbāni tāni gāma­samo­sara­ṇāni bhavanti; evameva kho, bho gotama, kiñcāpi brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti, addhariyā brāhmaṇā tittiriyā brāhmaṇā chandokā brāhmaṇā bavhārijjhā brāhmaṇā, atha kho sabbāni tāni niyyānikā niyyanti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā”ti.

2. Vāseṭṭha­māṇavā­nuyoga

“Niyyantīti, vāseṭṭha vadesi”? “Niyyantīti, bho gotama, vadāmi”. “Niyyantīti, vāseṭṭha, vadesi”? “Niyyantīti, bho gotama, vadāmi”. “Niyyantīti, vāseṭṭha, vadesi”? “Niyyantīti, bho gotama, vadāmi”.

“Kiṃ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Kiṃ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ekācariyopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Kiṃ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ekā­cari­ya­pācari­yopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Kiṃ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva sattamā ācari­yā­maha­yugā yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Kiṃ pana, vāseṭṭha, yepi tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsi­ta­manu­bhāsanti, vācita­manu­vā­centi, seyyathidaṃ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu. Tepi evamāhaṃsu: ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṃ vā brahmā’”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Iti kira, vāseṭṭha, natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho. Natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ekācariyopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho. Natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ekā­cari­ya­pācari­yopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho. Natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva sattamā ācari­yā­maha­yugā yena brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsi­ta­manu­bhāsanti, vācita­manu­vā­centi, seyyathidaṃ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṃsu: ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṃ vā brahmā’ti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu: ‘yaṃ na jānāma, yaṃ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṃ desema. Ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.

“Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṃ na jānanti, yaṃ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṃ desessanti. ‘Ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Seyyathāpi, vāseṭṭha, andhaveṇi param­para­saṃsattā purimopi na passati, majjhimopi na passati, pacchimopi na passati; evameva kho, vāseṭṭha, andhaveṇūpamaṃ maññe tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ, purimopi na passati, majjhimopi na passati, pacchimopi na passati. Tesamidaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ hassakaññeva sampajjati, nāmakaññeva sampajjati, rittakaññeva sampajjati, tucchakaññeva sampajjati.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anu­pari­vattantī”ti?

“Evaṃ, bho gotama, passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anu­pari­vattantī”ti.

“Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, yaṃ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anu­pari­vattanti, pahonti tevijjā brāhmaṇā can­dima­sūriyā­naṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa can­dima­sūriyā­naṃ sahabyatāyā’”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Iti kira, vāseṭṭha, yaṃ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anu­pari­vattanti, tesampi nappahonti can­dima­sūriyā­naṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa can­dima­sūriyā­naṃ sahabyatāyā’ti.

Iti pana na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācari­ya­pācari­yehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva sattamā ācari­yā­maha­yugehi brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsi­ta­manu­bhāsanti, vācita­manu­vā­centi, seyyathidaṃ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṃsu: ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṃ vā brahmā’ti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu: ‘yaṃ na jānāma, yaṃ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṃ desema—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.

“Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṃ na jānanti, yaṃ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṃ desessanti: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

2.1. Jana­pada­kal­yāṇī­upamā

Seyyathāpi, vāseṭṭha, puriso evaṃ vadeyya: ‘ahaṃ yā imasmiṃ janapade jana­pada­kal­yāṇī, taṃ icchāmi, taṃ kāmemī’ti. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ jana­pada­kal­yāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ jana­pada­kal­yāṇiṃ— khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.

Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ jana­pada­kal­yāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ jana­pada­kal­yāṇiṃ—evaṃnāmā evaṅgottāti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti, amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṃ sante tassa purisassa appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.

“Evameva kho, vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācari­ya­pācari­yehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva sattamā ācari­yā­maha­yugehi brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsi­ta­manu­bhāsanti, vācita­manu­vā­centi, seyyathidaṃ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṃsu: ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṃ vā brahmā’ti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu: ‘yaṃ na jānāma, yaṃ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṃ desema—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.

“Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṃ na jānanti, yaṃ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṃ desessanti—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tā­yāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

2.2. Nisseṇīupamā

Seyyathāpi, vāseṭṭha, puriso cātumahāpathe nisseṇiṃ kareyya—pāsādassa ārohaṇāya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ‘ambho purisa, yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi, jānāsi taṃ pāsādaṃ—puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjhimo vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.

Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi, na passasi, tassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṃ sante tassa purisassa appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.

“Evameva kho, vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācari­ya­pācari­yehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva sattamā ācari­yā­maha­yugehi brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsi­ta­manu­bhāsanti, vācita­manu­vā­centi, seyyathidaṃ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṃsu—mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṃ vā brahmāti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu: ‘yaṃ na jānāma, yaṃ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṃ desema, ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tāyā’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭi­hīra­kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.

“Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṃ na jānanti, yaṃ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṃ desessanti. Ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahma­sahab­ya­tā­yāti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

2.3. Aci­ravatī­nadī­upamā

Seyyathāpi, vāseṭṭha, ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo. So orime tīre ṭhito pārimaṃ tīraṃ avheyya: ‘ehi pārāpāraṃ, ehi pārāpāran’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, api nu tassa purisassa avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā abhi­nanda­na­hetu vā aciravatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ orimaṃ tīraṃ āgaccheyyā”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Evameva kho, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhma­ṇa­kārakā te dhamme samādāya vattamānā evamāhaṃsu: ‘indamavhayāma, somamavhayāma, ­varuṇa­mavhayāma, īsānamavhayāma, pajā­pati­mavhayāma, brahma­mavhayāma, mahiddhi­mavhayāma, yamamavhayāmā’ti.

Te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhma­ṇa­kārakā te dhamme samādāya vattamānā avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā abhi­nanda­na­hetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmānaṃ sahabyūpagā bhavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Seyyathāpi, vāseṭṭha, ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo. So orime tīre daḷhāya anduyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ baddho.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaṃ tīraṃ gaccheyyā”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Evameva kho, vāseṭṭha, pañcime kāmaguṇā ariyassa vinaye andūtipi vuccanti, bandhanantipi vuccanti. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā … pe … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.

Ime kho, vāseṭṭha, pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye andūtipi vuccanti, bandhanantipi vuccanti. Ime kho, vāseṭṭha, pañca kāmaguṇe tevijjā brāhmaṇā gadhitā mucchitā ajjhopannā anā­dīna­va­dassā­vino anissa­ra­ṇa­paññā paribhuñjanti. Te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā, te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhma­ṇa­kārakā, te dhamme samādāya vattamānā pañca kāmaguṇe gadhitā mucchitā ajjhopannā anā­dīna­va­dassā­vino anissa­ra­ṇa­paññā paribhuñjantā kāman­du­bandha­na­baddhā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmānaṃ sahabyūpagā bhavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Seyyathāpi, vāseṭṭha, ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo. So orime tīre sasīsaṃ pārupitvā nipajjeyya.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaṃ tīraṃ gaccheyyā”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.

“Evameva kho, vāseṭṭha, pañcime nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇātipi vuccanti, nīvaraṇātipi vuccanti, onāhanātipi vuccanti, pari­yonāha­nā­tipi vuccanti. Katame pañca? Kāmacchan­da­nīvara­ṇaṃ, ­byāpā­da­nīvara­ṇaṃ, thina­middha­nīvara­ṇaṃ, uddhac­ca­kukkuc­ca­nīvara­ṇaṃ, vici­kicchā­nīvara­ṇaṃ. Ime kho, vāseṭṭha, pañca nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇātipi vuccanti, nīvaraṇātipi vuccanti, onāhanātipi vuccanti, pari­yonāha­nā­tipi vuccanti.

Imehi kho, vāseṭṭha, pañcahi nīvaraṇehi tevijjā brāhmaṇā āvuṭā nivutā onaddhā pariyonaddhā. Te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhma­ṇa­kārakā te dhamme samādāya vattamānā pañcahi nīvaraṇehi āvuṭā nivutā onaddhā pariyonaddhā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmānaṃ sahabyūpagā bhavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

3. Saṃ­sanda­na­kathā

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācari­ya­pācari­yā­naṃ bhāsamānānaṃ, sapariggaho vā brahmā apariggaho vā”ti? “Apariggaho, bho gotama”. “Saveracitto vā averacitto vā”ti? “Averacitto, bho gotama”. “Sabyā­pajja­citto vā abyāpajjacitto vā”ti? “Abyāpajjacitto, bho gotama”. “Saṅki­liṭṭha­citto vā asaṅki­liṭṭha­citto vā”ti? “Asaṅki­liṭṭha­citto, bho gotama”. “Vasavattī vā avasavattī vā”ti? “Vasavattī, bho gotama”.

“Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, sapariggahā vā tevijjā brāhmaṇā apariggahā vā”ti? “Sapariggahā, bho gotama”. “Saveracittā vā averacittā vā”ti? “Saveracittā, bho gotama”. “Sabyā­pajja­cittā vā abyāpajjacittā vā”ti? “Sabyā­pajja­cittā, bho gotama”. “Saṅki­liṭṭha­cittā vā asaṅki­liṭṭha­cittā vā”ti? “Saṅki­liṭṭha­cittā, bho gotama”. “Vasavattī vā avasavattī vā”ti? “Avasavattī, bho gotama”.

“Iti kira, vāseṭṭha, sapariggahā tevijjā brāhmaṇā apariggaho brahmā. Api nu kho sapariggahānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ apariggahena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametī”ti? “No hidaṃ, bho gotama”. “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, sapariggahā tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apariggahassa brahmuno sahabyūpagā bhavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Iti kira, vāseṭṭha, saveracittā tevijjā brāhmaṇā, averacitto brahmā … pe … sabyā­pajja­cittā tevijjā brāhmaṇā abyāpajjacitto brahmā … saṅki­liṭṭha­cittā tevijjā brāhmaṇā asaṅki­liṭṭha­citto brahmā … avasavattī tevijjā brāhmaṇā vasavattī brahmā, api nu kho avasavattīnaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ vasavattinā brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametī”ti? “No hidaṃ, bho gotama”. “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, avasavattī tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā vasavattissa brahmuno sahabyūpagā bhavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Idha kho pana te, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā āsīditvā saṃsīdanti, saṃsīditvā visāraṃ pāpuṇanti, sukkhataraṃ maññe taranti. Tasmā idaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ tevijjā­iriṇan­tipi vuccati, tevijjā­vi­vanan­tipi vuccati, tevijjāb­yasa­nan­tipi vuccatī”ti.

Evaṃ vutte, vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: “sutaṃ metaṃ, bho gotama, samaṇo gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ jānātī”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha. Āsanne ito manasākaṭaṃ, na ito dūre manasākaṭan”ti? “Evaṃ, bho gotama, āsanne ito manasākaṭaṃ, na ito dūre manasākaṭan”ti.

“Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, idhassa puriso manasākaṭe jātasaṃvaddho. Tamenaṃ manasākaṭato tāvadeva avasaṭaṃ manasākaṭassa maggaṃ puccheyyuṃ. Siyā nu kho, vāseṭṭha, tassa purisassa manasākaṭe jāta­saṃ­vad­dhassa manasākaṭassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā”ti? “No hidaṃ, bho gotama”. “Taṃ kissa hetu”? “Amu hi, bho gotama, puriso manasākaṭe jātasaṃvaddho, tassa sabbāneva manasākaṭassa maggāni suviditānī”ti.

“Siyā kho, vāseṭṭha, tassa purisassa manasākaṭe jāta­saṃ­vad­dhassa manasākaṭassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā, na tveva tathāgatassa brahmaloke vā brahma­loka­gā­miniyā vā paṭipadāya puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā. Brahmānañcāhaṃ, vāseṭṭha, pajānāmi brahmalokañca brahma­loka­gā­miniñca paṭipadaṃ, yathā paṭipanno ca brahmalokaṃ upapanno, tañca pajānāmī”ti.

Evaṃ vutte, vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: “sutaṃ metaṃ, bho gotama, samaṇo gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetī”ti. “Sādhu no bhavaṃ gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetu ullumpatu bhavaṃ gotamo brāhmaṇiṃ pajan”ti. “Tena hi, vāseṭṭha, suṇāhi; sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bho”ti kho vāseṭṭho māṇavo bhagavato paccassosi.

4. Brahma­loka­mag­gadesanā

Bhagavā etadavoca: “idha, vāseṭṭha, tathāgato loke uppajjati arahaṃ, sammāsambuddho … pe … Evaṃ kho, vāseṭṭha, bhikkhu sīlasampanno hoti … pe … tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati.

So mettā­saha­gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettā­saha­gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

Seyyathāpi, vāseṭṭha, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, vāseṭṭha, evaṃ bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrā­vatiṭ­ṭhati. Ayampi kho, vāseṭṭha, brahmānaṃ sahabyatāya maggo.

Puna caparaṃ, vāseṭṭha, bhikkhu karuṇā­saha­gatena cetasā … pe … muditā­saha­gatena cetasā … pe … upekkhā­saha­gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhā­saha­gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

Seyyathāpi, vāseṭṭha, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, vāseṭṭha, evaṃ bhāvitāya upekkhāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrā­vatiṭ­ṭhati. Ayampi kho, vāseṭṭha, brahmānaṃ sahabyatāya maggo.

Taṃ kiṃ maññasi, vāseṭṭha, evaṃvihārī bhikkhu sapariggaho vā apariggaho vā”ti? “Apariggaho, bho gotama”. “Saveracitto vā averacitto vā”ti? “Averacitto, bho gotama”. “Sabyā­pajja­citto vā abyāpajjacitto vā”ti? “Abyāpajjacitto, bho gotama”. “Saṅki­liṭṭha­citto vā asaṅki­liṭṭha­citto vā”ti? “Asaṅki­liṭṭha­citto, bho gotama”. “Vasavattī vā avasavattī vā”ti? “Vasavattī, bho gotama”.

“Iti kira, vāseṭṭha, apariggaho bhikkhu, apariggaho brahmā. Api nu kho apariggahassa bhikkhuno apariggahena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametī”ti? “Evaṃ, bho gotama”. “Sādhu, vāseṭṭha, so vata vāseṭṭha apariggaho bhikkhu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apariggahassa brahmuno sahabyūpago bhavissatīti, ṭhānametaṃ vijjati.

Iti kira, vāseṭṭha, averacitto bhikkhu, averacitto brahmā … pe … abyāpajjacitto bhikkhu, abyāpajjacitto brahmā … asaṅki­liṭṭha­citto bhikkhu, asaṅki­liṭṭha­citto brahmā … vasavattī bhikkhu, vasavattī brahmā, api nu kho vasavattissa bhikkhuno vasavattinā brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametī”ti? “Evaṃ, bho gotama”. “Sādhu, vāseṭṭha, so vata, vāseṭṭha, vasavattī bhikkhu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā vasavattissa brahmuno sahabyūpago bhavissatīti, ṭhānametaṃ vijjatī”ti.

Evaṃ vutte, vāseṭṭha­bhārad­vājā māṇavā bhagavantaṃ etadavocuṃ: “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena aneka­pariyā­yena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañca ­bhik­khu­saṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate”ti.

Tevijjasuttaṃ niṭṭhitaṃ terasamaṃ.

Sīlak­khan­dha­vaggo niṭṭhito.

Brahmā­sāmañ­ña­ambaṭ­ṭha,
Soṇa­kūṭa­mahāli­jālinī;
Sīha­poṭṭha­pāda­subho kevaṭṭo,
Lohiccatevijjā terasāti.

Sīlak­khan­dha­vagga­pāḷi niṭṭhitā.