Majjhima Nikāya 102

Pañ­catta­yasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā aparan­ta­kap­pikā aparan­tā­nu­diṭṭhino aparantaṃ ārabbha anekavihitāni adhi­vutti­padāni abhivadanti. ‘Saññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’ti—ittheke abhivadanti; ‘asaññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’ti—ittheke abhivadanti; ‘nevasaññī­nāsaññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’ti—ittheke abhivadanti; sato vā pana sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti, diṭṭha­dhamma­nib­bā­naṃ vā paneke abhivadanti. Iti santaṃ vā attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, sato vā pana sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti, diṭṭha­dhamma­nib­bā­naṃ vā paneke abhivadanti. Iti imāni pañca hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti—ayamuddeso pañcattayassa.

Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, ekattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nānattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, parittasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, appamāṇasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, etaṃpanekesaṃ upātivattataṃ viñ­ñā­ṇa­ka­siṇa­meke abhivadanti appamāṇaṃ āneñjaṃ. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, ekattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nānattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, parittasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, appamāṇasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, yā vā panetāsaṃ saññānaṃ parisuddhā paramā aggā anuttariyā akkhāyati—yadi rūpasaññānaṃ yadi arūpasaññānaṃ yadi ekattasaññānaṃ yadi nānat­ta­saññā­naṃ. ‘Natthi kiñcī’ti ākiñ­cañ­ñā­yatana­meke abhivadanti appamāṇaṃ āneñjaṃ. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā tesamete paṭikkosanti. Taṃ kissa hetu? Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā sallaṃ, etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ: ‘asaññan’ti. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā. Yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya: ‘ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṅkhārehi, viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā upapattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññapessāmī’ti—netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā tesamete paṭikkosanti, yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā tesamete paṭikkosanti. Taṃ kissa hetu? Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā sallaṃ, asaññā sammoho, etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ: ‘neva­saññā­nā­saññan’ti. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭha­suta­mu­taviñ­ñātab­ba­saṅ­khā­ra­mat­tena etassa āyatanassa upasampadaṃ paññapenti, byasanañhetaṃ, bhikkhave, akkhāyati etassa āyatanassa upasampadāya. Na hetaṃ, bhikkhave, āyatanaṃ saṅ­khā­ra­samā­patti­pattab­ba­mak­khā­yati; saṅ­khā­rā­vasesa­samā­patti­pattab­ba­metaṃ, bhikkhave, āyata­na­mak­khā­yati. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti, tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā tesamete paṭikkosanti, yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā tesamete paṭikkosanti, yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññī­nāsaññiṃ attānaṃ paññapenti arogaṃ paraṃ maraṇā tesamete paṭikkosanti. Taṃ kissa hetu? Sabbepime bhonto samaṇabrāhmaṇā uddhaṃ saraṃ āsattiṃyeva abhivadanti: ‘iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmā’ti. Seyyathāpi nāma vāṇijassa vāṇijjāya gacchato evaṃ hoti: ‘ito me idaṃ bhavissati, iminā idaṃ lacchāmī’ti; evamevime bhonto samaṇabrāhmaṇā vāṇijūpamā maññe paṭibhanti: ‘iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmā’ti. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti te sakkāyabhayā sakkā­ya­pari­je­gucchā sakkāyaññeva anupa­ri­dhāvanti anu­pari­vattanti. Seyyathāpi nāma sā gaddulabaddho daḷhe thambhe vā khile vā upanibaddho, tameva thambhaṃ vā khilaṃ vā anuparidhāvati anuparivattati; evamevime bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkāyabhayā sakkā­ya­pari­je­gucchā sakkāyaññeva anupa­ri­dhāvanti anu­pari­vattanti. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparan­ta­kap­pikā aparan­tā­nu­diṭṭhino aparantaṃ ārabbha anekavihitāni adhi­vutti­padāni abhivadanti, sabbe te imāneva pañcāyatanāni abhivadanti etesaṃ vā aññataraṃ.

Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā pubban­ta­kap­pikā pubban­tā­nu­diṭṭhino pubbantaṃ ārabbha anekavihitāni adhi­vutti­padāni abhivadanti. ‘Sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘nevasassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘antavā attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘anantavā attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘nevantavā nānantavā attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘ekattasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘nānattasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘parittasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘appamāṇasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘ekantasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘ekantadukkhī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘sukhadukkhī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘adukkhamasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti.

Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti, tesaṃ vata aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāra­pari­vitakkā aññatra diṭṭhi­nij­jhā­nak­khan­tiyā paccattaṃyeva ñāṇaṃ bhavissati parisuddhaṃ pariyodātanti—netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paccattaṃ kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tattha ñāṇabhā­gamatta­meva pariyodapenti tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ upādā­na­mak­khā­yati. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: ‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññan’ti … pe … sassato ca asassato ca attā ca loko ca … nevasassato nāsassato attā ca loko ca … antavā attā ca loko ca … anantavā attā ca loko ca … antavā ca anantavā ca attā ca loko ca … nevantavā nānantavā attā ca loko ca … ekattasaññī attā ca loko ca … nānattasaññī attā ca loko ca … parittasaññī attā ca loko ca … appamāṇasaññī attā ca loko ca … ekantasukhī attā ca loko ca … ekantadukkhī attā ca loko ca … sukhadukkhī attā ca loko ca … adukkhamasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti, tesaṃ vata aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāra­pari­vitakkā aññatra diṭṭhi­nij­jhā­nak­khan­tiyā paccattaṃyeva ñāṇaṃ bhavissati parisuddhaṃ pariyodātanti—netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paccattaṃ kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tattha ñāṇabhā­gamatta­meva pariyodapenti tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ upādā­na­mak­khā­yati. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharati: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati. Pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṃ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ chāyā jahati taṃ ātapo pharati, yaṃ ātapo jahati taṃ chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṃ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharati: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati. Pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṃ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharati: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharāmī’ti. Tassa taṃ nirāmisaṃ sukhaṃ nirujjhati. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ chāyā jahati taṃ ātapo pharati, yaṃ ātapo jahati taṃ chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharati: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharāmī’ti. Tassa taṃ nirāmisaṃ sukhaṃ nirujjhati. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, aduk­kha­ma­su­khaṃ vedanaṃ upasampajja viharati: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ aduk­kha­ma­su­khaṃ vedanaṃ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati. Aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ chāyā jahati taṃ ātapo pharati, yaṃ ātapo jahati taṃ chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, aduk­kha­ma­su­khaṃ vedanaṃ upasampajja viharati: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ aduk­kha­ma­su­khaṃ vedanaṃ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati. Aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya samatikkamā: ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupā­dā­no­hamasmī’ti samanupassati. Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, aparan­tā­nu­diṭṭhī­nañca paṭinissaggā, sabbaso kāma­saṃ­yoja­nā­naṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya samatikkamā: ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupā­dā­no­hamasmī’ti samanupassati; addhā ayamāyasmā nibbā­na­sappā­yaṃ­yeva paṭipadaṃ abhivadati. Atha ca panāyaṃ bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubban­tā­nu­diṭṭhiṃ vā upādiyamāno upādiyati, aparan­tā­nu­diṭṭhiṃ vā upādiyamāno upādiyati, kāmasaṃyojanaṃ vā upādiyamāno upādiyati, pavivekaṃ vā pītiṃ upādiyamāno upādiyati, nirāmisaṃ vā sukhaṃ upādiyamāno upādiyati, aduk­kha­ma­su­khaṃ vā vedanaṃ upādiyamāno upādiyati. Yañca kho ayamāyasmā: ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupā­dā­no­hamasmī’ti samanupassati tadapi imassa bhoto samaṇassa brāhmaṇassa upādā­na­mak­khā­yati. ‘Tayidaṃ saṅkhataṃ oḷārikaṃ atthi kho pana saṅkhārānaṃ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa ­nissa­ra­ṇa­dassāvī tathāgato tadupātivatto.

Idaṃ kho pana, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṃ santivarapadaṃ abhisambuddhaṃ yadidaṃ—channaṃ phas­sāyata­nā­naṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupā­dā­vimokkho”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Pañ­catta­ya­suttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.