Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā saṃghena asammatā vuṭṭhāpenti. Tā bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā. Sad­dhi­vihā­ri­niyopi bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā.

Yā tā bhikkhuniyo appicchā … pe … tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā saṃghena asammatā vuṭṭhāpessantī”ti … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā saṃghena asammatā vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā saṃghena asammatā vuṭṭhāpessanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … vigarahitvā … pe … dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, pari­puṇṇad­vāda­sa­vassāya bhikkhuniyā vuṭṭhā­pana­sam­mutiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya pari­puṇṇad­vāda­sa­vassāya bhikkhuniyā saṃghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhunīnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṃ, ayye, itthannāmā pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā bhikkhunī saṃghaṃ vuṭṭhā­pana­sam­mutiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Sā bhikkhunī saṃghena paricchin­di­tabbā—‘byattāyaṃ bhikkhunī lajjinī’ti. Sace bālā ca hoti alajjinī ca, na dātabbā. Sace bālā hoti lajjinī, na dātabbā. Sace byattā hoti alajjinī, na dātabbā. Sace byattā ca hoti lajjinī ca, dātabbā. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṃgho ñāpetabbo—

‘Suṇātu me, ayye, saṃgho. Ayaṃ itthannāmā pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā bhikkhunī saṃghaṃ vuṭṭhā­pana­sam­mutiṃ yācati. Yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho itthannāmāya pari­puṇṇad­vāda­sa­vassāya bhikkhuniyā vuṭṭhā­pana­sam­mutiṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me, ayye, saṃgho. Ayaṃ itthannāmā pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā bhikkhunī saṃghaṃ vuṭṭhā­pana­sam­mutiṃ yācati. Saṃgho itthannāmāya pari­puṇṇad­vāda­sa­vassāya bhikkhuniyā vuṭṭhā­pana­sam­mutiṃ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya pari­puṇṇad­vāda­sa­vassāya bhikkhuniyā vuṭṭhā­pana­sam­mutiyā dānaṃ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.

Dinnā saṃghena itthannāmāya pari­puṇṇad­vāda­sa­vassāya bhikkhuniyā vuṭ­ṭhāpa­na­sam­muti. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’”ti.

Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo aneka­pariyā­yena vigarahitvā dubbharatāya … pe … evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṃ sikkhāpadaṃ uddisantu—

“Yā pana bhikkhunī pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā saṃghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. (75:130)

Yā panāti yā yādisā … pe … bhikkhunīti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā bhikkhunīti.

Pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā nāma pattad­vāda­sa­vassā.

Asammatā nāma ñattidutiyena kammena vuṭ­ṭhāpa­na­sam­muti na dinnā hoti. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya.

“Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṃ vā ācariniṃ vā pattaṃ vā cīvaraṃ vā pariyesati, sīmaṃ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṃ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kamma­vācā­pari­yosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa.

Dhammakamme dhamma­kamma­saññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhamma­kamma­saññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa.

Adhammakamme dhamma­kamma­saññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhamma­kamma­saññā, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti—pari­puṇṇad­vāda­sa­vassā saṃghena sammatā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti.

Pañca­ma­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ.