Ime kho panāyyāyo sattarasa saṃghādisesā
dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro upāsako ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa udositaṃ datvā kālaṅkato hoti. Tassa dve puttā honti—eko assaddho appasanno, eko saddho pasanno. Te pettikaṃ sāpateyyaṃ vibhajiṃsu. Atha kho so assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ etadavoca—“amhākaṃ udosito, taṃ bhājemā”ti. Evaṃ vutte, so saddho pasanno taṃ assaddhaṃ appasannaṃ etadavoca—“māyyo, evaṃ avaca. Amhākaṃ pitunā ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa dinno”ti. Dutiyampi kho so assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ etadavoca—“amhākaṃ udosito, taṃ bhājemā”ti. Atha kho so saddho pasanno taṃ assaddhaṃ appasannaṃ etadavoca—“māyyo, evaṃ avaca. Amhākaṃ pitunā ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa dinno”ti. Tatiyampi kho so assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ etadavoca—“amhākaṃ udosito, taṃ bhājemā”ti. Atha kho so saddho pasanno—“sace mayhaṃ bhavissati, ahampi ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa dassāmī”ti—taṃ assaddhaṃ appasannaṃ etadavoca—“bhājemā”ti. Atha kho so udosito tehi bhājīyamāno tassa assaddhassa appasannassa pāpuṇāti. Atha kho so assaddho appasanno bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavoca—“nikkhamathāyye, amhākaṃ udosito”ti.

Evaṃ vutte thullanandā bhikkhunī taṃ purisaṃ etadavoca—“māyyo, evaṃ avaca, tumhākaṃ pitunā ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa dinno”ti. “Dinno na dinno”ti vohārike mahāmatte pucchiṃsu. Mahāmattā evamāhaṃsu—“ko, ayye, jānāti ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa dinno”ti? Evaṃ vutte, thullanandā bhikkhunī te mahāmatte etadavoca—“api nāyyā tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā sakkhiṃ ṭhapayitvā dānaṃ diyyamānan”ti? Atha kho te mahāmattā—“saccaṃ kho ayyā āhā”ti taṃ udositaṃ ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa akaṃsu. Atha kho so puriso parājito ujjhāyati khiyyati vipāceti—“assamaṇiyo imā muṇḍā bandhakiniyo. Kathañhi nāma amhākaṃ udositaṃ acchin­dā­pessantī”ti. Thullanandā bhikkhunī mahāmattānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Mahāmattā taṃ purisaṃ daṇḍāpesuṃ. Atha kho so puriso daṇḍito ­bhik­khu­nu­passa­yassa avidūre ājīvakaseyyaṃ kārāpetvā ājīvake uyyojesi—“etā bhikkhuniyo accāvadathā”ti.

Thullanandā bhikkhunī mahāmattānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Mahāmattā taṃ purisaṃ bandhāpesuṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“paṭhamaṃ bhikkhuniyo udositaṃ acchindāpesuṃ, dutiyaṃ daṇḍāpesuṃ, tatiyaṃ bandhāpesuṃ. Idāni ghātāpessantī”ti.

Assosuṃ kho bhikkhuniyo tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā … pe … tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā ussayavādikā viharissatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī ussayavādikā viharatī”ti. “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī ussayavādikā viharissati. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṃ sikkhāpadaṃ uddisantu—

“Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gaha­pati­puttena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso ­sa­maṇa­pa­rib­bāja­kenāpi, ayaṃ bhikkhunī paṭha­mā­patti­kaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṃghādisesan”ti. (1:9)

Yā panāti yā yādisā … pe … bhikkhunīti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā bhikkhunīti.

Ussayavādikā nāma aḍḍakārikā vuccati.

Gahapati nāma yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

Gahapatiputto nāma ye keci puttabhātaro.

Dāso nāma antojāto dhanakkīto karamarānīto.

Kammakāro nāma bhaṭako āhatako.

­Sa­maṇa­pa­rib­bājako nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca sikkhamānañca sāmaṇerañca sāmaṇeriñca ṭhapetvā yo koci parib­bāja­ka­samā­panno.

Aḍḍaṃ karissāmīti dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa. Aḍḍapariyosāne āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Paṭha­mā­patti­kanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanu­bhāsa­nāya.

Nissāraṇīyanti saṃghamhā nissārīyati.

Saṃghādisesanti saṃghova tassā āpattiyā mānattaṃ deti mūlāya paṭikassati abbheti, na sambahulā na ekā bhikkhunī. Tena vuccati “saṃghādiseso”ti. Tasseva āpatti­nikāyassa nāmakammaṃ adhivacanaṃ. Tenapi vuccati “saṃghādiseso”ti.

Anāpatti—manussehi ākaḍḍhīyamānā gacchati, ārakkhaṃ yācati, anodissa ācikkhati, ummattikāya … pe … ādikammikāyāti.

Paṭha­ma­saṃ­ghādi­sesa­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ.