Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Namhi kenaci upasaṅka­mi­tabbo, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kenā”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kena. Tena kho pana samayena sāvatthiyā saṃghena katikā katā hoti—“icchatāvuso, bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Na bhagavā kenaci upasaṅka­mi­tabbo, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati so pācittiyaṃ desāpetabbo”ti.

Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto, sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca—“kacci vo, upasena, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appa­kila­ma­thena addhānaṃ āgatā”ti? “Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā. Appa­kila­ma­thena ca mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā”ti.

Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa vaṅgan­ta­puttassa saddhivihāriko bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca—“manāpāni te, bhikkhu, paṃsukūlānī”ti? “Na kho me, bhante, manāpāni paṃsukūlānī”ti. “Kissa pana tvaṃ, bhikkhu, paṃsukūliko”ti? “Upajjhāyo me, bhante, paṃsukūliko. Evaṃ ahampi paṃsukūliko”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca—“pāsādikā kho tyāyaṃ, upasena, parisā. Kathaṃ tvaṃ, upasena, parisaṃ vinesī”ti? “Yo maṃ, bhante, upasampadaṃ yācati tamahaṃ evaṃ vadāmi—‘ahaṃ kho, āvuso, āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko. Sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko, evāhaṃ taṃ upasam­pā­dessāmī’ti. Sace me paṭissuṇāti upasampādemi, no ce me paṭissuṇāti na upasampādemi. Yo maṃ nissayaṃ yācati tamahaṃ evaṃ vadāmi—‘ahaṃ kho, āvuso, āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko. Sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko, evāhaṃ te nissayaṃ dassāmī’ti. Sace me paṭissuṇāti nissayaṃ demi, no ce me paṭissuṇāti na nissayaṃ demi. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, parisaṃ vinemī”ti.

“Sādhu sādhu, upasena. Sādhu kho tvaṃ, upasena, parisaṃ vinesi. Jānāsi pana tvaṃ, upasena, sāvatthiyā saṃghassa katikan”ti? “Na kho ahaṃ, bhante, jānāmi sāvatthiyā saṃghassa katikan”ti. “Sāvatthiyā kho, upasena, saṃghena katikā katā—‘icchatāvuso, bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Na bhagavā kenaci upasaṅka­mi­tabbo, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati so pācittiyaṃ desāpetabbo’”ti. “Paññāyissati, bhante, sāvatthiyā saṃgho sakāya katikāya, na mayaṃ apaññattaṃ paññapessāma paññattaṃ vā na samucchin­dis­sāma, yathāpaññat­tesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmā”ti. “Sādhu sādhu, upasena, apaññattaṃ na paññapetabbaṃ, paññattaṃ vā na samucchin­di­tabbaṃ, yathāpaññat­tesu sikkhāpadesu samādāya vattitabbaṃ. Anujānāmi, upasena, ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantū”ti.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bahid­vāra­koṭṭhake ṭhitā honti—“mayaṃ āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ pācittiyaṃ desāpessāmā”ti. Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavocuṃ—“jānāsi tvaṃ, āvuso upasena, sāvatthiyā saṃghassa katikan”ti. “Bhagavāpi maṃ, āvuso, evamāha—‘jānāsi pana tvaṃ, upasena, sāvatthiyā saṃghassa katikan’ti? ‘Na kho ahaṃ, bhante, jānāmi sāvatthiyā saṃghassa katikan’ti. ‘Sāvatthiyā kho, upasena, saṃghena katikā katā—icchatāvuso, bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Na bhagavā kenaci upasaṅka­mi­tabbo, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati so pācittiyaṃ desāpetabbo’ti. ‘Paññāyissati, bhante, sāvatthiyā saṃgho sakāya katikāya, na mayaṃ apaññattaṃ paññapessāma paññattaṃ vā na samucchin­dis­sāma, yathāpaññat­tesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmā’ti. Anuññātāvuso, bhagavatā—‘ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantū’”ti.

Atha kho te bhikkhū—“saccaṃ kho āyasmā upaseno āha—‘na apaññattaṃ paññapetabbaṃ, paññattaṃ vā na samucchin­di­tabbaṃ, yathāpaññat­tesu sikkhāpadesu samādāya vattitabban’”ti. Assosuṃ kho bhikkhū—“anuññātā kira bhagavatā—‘ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantū’”ti. Te bhagavantaṃ dassanaṃ pihentā santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṃ piṇ­ḍapāti­kaṅ­gaṃ paṃsu­kūlikaṅ­gaṃ samādiyiṃsu. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ senāsa­na­cārikaṃ āhiṇḍanto addasa santhatāni tahaṃ tahaṃ ujjhitāni. Passitvā bhikkhū āmantesi—“kassimāni, bhikkhave, santhatāni tahaṃ tahaṃ ujjhitānī”ti?

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca— saṃgha­suṭṭhu­tāya, saṃ­ghaphāsu­tāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Nisīda­na­san­tha­taṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇa­san­tha­tassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇ­ṇa­karaṇāya, anādā ce bhikkhu purāṇa­san­tha­tassa sāmantā sugata­vidat­thiṃ navaṃ nisīda­na­san­tha­taṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyan”ti. (15:34)

Nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccati.

Santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā.

Purāṇa­san­tha­taṃ nāma sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampi.

Sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇ­ṇa­karaṇāyāti thirabhāvāya vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā chinditvā ekadese vā santharitabbaṃ vijaṭetvā vā santharitabbaṃ.

Anādā ce bhikkhu purāṇa­san­tha­tassa sāmantā sugata­vidat­thinti anādiyitvā purāṇa­san­tha­tassa sāmantā sugata­vidat­thiṃ navaṃ nisīda­na­san­tha­taṃ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajjitabbaṃ saṃghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṃ … pe … “idaṃ me, bhante, nisīda­na­san­tha­taṃ anādiyitvā purāṇa­san­tha­tassa sāmantā sugata­vidat­thiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṃghassa nissajjāmī”ti … pe … dadeyyāti … pe … dadeyyunti … pe … āyasmato dammīti.

Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti—purāṇa­san­tha­tassa sāmantā sugata­vidat­thiṃ ādiyitvā karoti, alabhanto thokataraṃ ādiyitvā karoti, alabhanto anādiyitvā karoti, aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bibbohanaṃ vā karoti, ummattakassa ādi­kammi­kas­sāti.

Nisīda­na­san­tha­ta­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.