Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

­Nissag­giya­kaṇḍa

Pattavagga

Nissaggiyā Pācittiyā 29: Sāsaṅ­ka­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū vutthavassā āraññakesu senāsanesu viharanti. Kattikacorakā bhikkhū—“laddhalābhā”ti paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitun”ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṃ āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitun”ti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā ati­reka­chā­rattaṃ vippavasanti. Tāni cīvarāni nassantipi vinassantipi ḍayhantipi undūrehipi khajjanti. Bhikkhū duccoḷā honti lūkhacīvarā. Bhikkhū evamāhaṃsu—“kissa tumhe, āvuso, duccoḷā lūkhacīvarā”ti? Atha kho te bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā ati­reka­chā­rattaṃ vippa­vasis­santī”ti.

Atha kho te bhikkhū te aneka­pariyā­yena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā ati­reka­chā­rattaṃ vippavasantī”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā ati­reka­chā­rattaṃ vippa­vasis­santi. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Upavassaṃ kho pana kat­ti­ka­puṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅ­ka­samma­tāni sappaṭibhayāni tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya. Chā­ratta­pa­ramaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippa­vasi­tabbaṃ. Tato ce uttari vippavaseyya, aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyan”ti. (29:48)

Upavassaṃ kho panāti vuṭṭhavassānaṃ.

Kat­ti­ka­puṇṇamanti kat­ti­ka­cātumā­sinī vuccati.

Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānīti āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañca­dha­nu­satikaṃ pacchimaṃ.

Sāsaṅkaṃ nāma ārāme ārāmūpacāre corānaṃ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati.

Sappaṭibhayaṃ nāma ārāme ārāmūpacāre corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti.

Tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharantoti evarūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto.

Ākaṅkhamānoti icchamāno.

Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaranti saṅghāṭiṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā antaravāsakaṃ vā.

Antaraghare nikkhipeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyya.

Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāyāti siyā paccayo siyā karaṇīyaṃ.

Chā­ratta­pa­ramaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippa­vasi­tabbanti chā­ratta­pa­ramatā vippa­vasi­tabbaṃ.

Aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyāti ṭhapetvā ­bhik­khu­sam­mutiṃ.

Tato ce uttari vippavaseyyāti sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Nissajjitabbaṃ saṃghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṃ … pe … idaṃ me, bhante, cīvaraṃ ati­reka­chā­rattaṃ vippavutthaṃ, aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyā, nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṃghassa nissajjāmīti … pe … dadeyyāti … pe … dadeyyunti … pe … āyasmato dammīti.

Ati­reka­chāratte atirekasaññī vippavasati, aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ati­reka­chāratte vematiko vippavasati, aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ati­reka­chāratte ūnakasaññī vippavasati, aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Appaccuddhaṭe pac­cuddha­ṭa­saññī … pe … avissajjite vis­sajji­ta­saññī … anaṭṭhe naṭṭhasaññī … avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī … adaḍḍhe daḍḍhasaññī … avilutte viluttasaññī vippavasati, aññatra ­bhik­khu­sam­mutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte ūnakasaññī, anāpatti.

Anāpatti—chārattaṃ vippavasati, ūnakachārattaṃ vippavasati, chārattaṃ vippavasitvā puna gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamati, antochārattaṃ paccuddharati, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ­bhik­khu­sam­mutiyā, ummattakassa, ādi­kammi­kas­sāti.

Sāsaṅ­ka­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.