Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pācittiyakaṇḍa

Bhojanavagga

Pācittiyā 34: Kāṇa­mātu­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena kāṇamātā upāsikā saddhā hoti pasannā. Kāṇā gāmake aññatarassa purisassa dinnā hoti. Atha kho kāṇā mātugharaṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dūtaṃ pāhesi—“āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgatan”ti. Atha kho kāṇamātā upāsikā “kismiṃ viya rittahatthaṃ gantun”ti pūvaṃ paci. Pakke pūve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. Yathā­paṭi­yattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi.

Dutiyampi kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dūtaṃ pāhesi—“āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgatan”ti. Dutiyampi kho kāṇamātā upāsikā “kismiṃ viya rittahatthaṃ gantun”ti pūvaṃ paci. Pakke pūve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. Yathā­paṭi­yattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi.

Tatiyampi kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dūtaṃ pāhesi—“āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgataṃ. Sace kāṇā nāgacchissati, ahaṃ aññaṃ pajāpatiṃ ānessāmī”ti. Tatiyampi kho kāṇamātā upāsikā kismiṃ viya rittahatthaṃ gantunti pūvaṃ paci. Pakke pūve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. Yathā­paṭi­yattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Atha kho kāṇāya sāmiko aññaṃ pajāpatiṃ ānesi.

Assosi kho kāṇā—“tena kira purisena aññā pajāpati ānītā”ti. Sā rodantī aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya yena kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kāṇamātā upāsikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kāṇamātaraṃ upāsikaṃ bhagavā etadavoca—“kissāyaṃ kāṇā rodatī”ti? Atha kho kāṇamātā upāsikā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā kāṇamātaraṃ upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Tena kho pana samayena aññataro sattho rājagahā paṭiyālokaṃ gantukāmo hoti. Aññataro piṇḍacāriko bhikkhu taṃ satthaṃ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako tassa bhikkhuno sattuṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi sattuṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi sattuṃ dāpesi. Yathā­paṭi­yattaṃ pātheyyaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Atha kho so upāsako te manusse etadavoca— “ajjaṇho, ayyā, āgametha, yathā­paṭi­yattaṃ pātheyyaṃ ayyānaṃ dinnaṃ. Pātheyyaṃ paṭiyādessāmī”ti. “Nāyyo sakkā āgametuṃ, payāto sattho”ti agamaṃsu. Atha kho tassa upāsakassa pātheyyaṃ paṭiyādetvā pacchā gacchantassa corā acchindiṃsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā paṭig­gahes­santi. Ayaṃ imesaṃ datvā pacchā gacchanto corehi acchinno”ti.

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca— saṃgha­suṭṭhu­tāya, saṃ­ghaphāsu­tāya … pe … vina­yā­nugga­hāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvatti­patta­pūrā paṭiggahetabbā tato ce uttari paṭiggaṇheyya pācittiyaṃ. Dvatti­patta­pūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃ­vibha­ji­tab­baṃ. Ayaṃ tattha sāmīcī”ti. (34:83)

Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagatanti kulaṃ nāma cattāri kulāni—khattiyakulaṃ, brāhmaṇakulaṃ, vessakulaṃ, suddakulaṃ.

Upagatanti tattha gataṃ.

Pūvaṃ nāma yaṃ kiñci paheṇakatthāya paṭiyattaṃ.

Manthaṃ nāma yaṃ kiñci pātheyyatthāya paṭiyattaṃ.

Abhihaṭṭhuṃ pavāreyyāti yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇhāhīti.

Ākaṅkhamānenāti icchamānena.

Dvatti­patta­pūrā paṭiggahetabbāti dvetayo pattapūrā paṭiggahetabbā.

Tato ce uttari paṭigaṇheyyāti tatuttari paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa.

Dvatti­patta­pūre paṭiggahetvā tato nikkhamantena bhikkhuṃ passitvā ācikkhitabbaṃ—“amutra mayā dvatti­patta­pūrā paṭiggahitā, mā kho tattha paṭiggaṇhī”ti. Sace passitvā na ācikkhati, āpatti dukkaṭassa. Sace ācikkhite paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃ­vibha­ji­tab­banti paṭikkamanaṃ nīharitvā saṃ­vibha­ji­tab­baṃ.

Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā.

Ati­rekad­vatti­patta­pūre atirekasaññī paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Ati­rekad­vatti­patta­pūre vematiko paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Ati­rekad­vatti­patta­pūre ūnakasaññī paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa.

Ūnakad­vatti­patta­pūre atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakad­vatti­patta­pūre vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakad­vatti­patta­pūre ūnakasaññī, anāpatti.

Anāpatti—dvatti­patta­pūre paṭiggaṇhāti, ūnakad­vatti­patta­pūre paṭiggaṇhāti, na paheṇakatthāya na pātheyyatthāya paṭiyattaṃ denti, paheṇakatthāya vā pātheyyatthāya vā paṭi­yatta­sesa­kaṃ denti, gamane paṭippassaddhe denti, ñātakānaṃ pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādi­kammi­kas­sāti.

Kāṇa­mātu­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.