Saṃyutta Nikāya 47

2. Nālandavagga

11. Mahāpuri­sa­sutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: “‘mahāpuriso, mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī”ti? “Vimutta­cittattā khvāhaṃ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. Avimutta­cittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmi.

Kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, sāriputta, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu … pe … citte … pe … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ. Tassa dhammesu dham­mānupas­sino viharato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho, sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimutta­cittattā khvāhaṃ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. Avimutta­cittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmī”ti.

Paṭhamaṃ.