Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā ­bhik­khu­saṃ­ghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmiyā upāsakā: “bhagavā kira magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā ­bhik­khu­saṃ­ghena saddhiṃ pāṭaligāmaṃ anuppatto”ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ: “adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāran”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāvasa­thā­gāraṃ tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ: “sabba­san­tha­ri­san­tha­taṃ, bhante, āvasathāgāraṃ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī”ti.

Atha kho bhagavā nivāsetvā patta­cīvara­mādāya saddhiṃ ­bhik­khu­saṅ­ghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya purat­thā­bhi­mukho nisīdi. Bhik­khu­saṅ­ghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya purat­thā­bhi­mukho nisīdi bhaga­van­taṃyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchi­mā­bhi­mukhā nisīdiṃsu bhaga­van­taṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi: 

“Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamā­dādhika­ra­ṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati—yadi khat­tiya­parisaṃ, yadi brāhma­ṇa­parisaṃ, yadi gaha­pati­parisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appa­mā­dādhika­ra­ṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīla­sam­pannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati—yadi khat­tiya­parisaṃ, yadi brāhma­ṇa­parisaṃ, yadi gaha­pati­parisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā”ti.

Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṃ maññathā”ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acira­pakkan­tesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.

Tena kho pana samayena sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahas­sa­sahas­seva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ.

Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena tā devatāyo sahas­sa­sahas­seva pāṭaligāme vatthūni parig­gaṇ­hantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

“Ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṃ māpentī”ti. “Sunidha­vassakārā, bhante, maga­dha­mahā­mattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā”ti. “Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā; evamevaṃ kho, ānanda, sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena sambahulā devatāyo sahas­sa­sahas­seva pāṭaligāme vatthūni parig­gaṇ­hantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rāja­mahā­mattā­naṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā vaṇippatho idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—aggito vā udakato vā mithubhedato vā”ti.

Atha kho sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā bhagavantaṃ etadavocuṃ: “adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ ­bhik­khu­saṃ­ghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocesuṃ: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhattan”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya saddhiṃ ­bhik­khu­saṅ­ghena yena suni­dhavas­sakārā­naṃ maga­dha­mahā­mattā­naṃ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā buddhap­pamu­khaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ.

Atha kho sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta­patta­pāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidha­vassakāre maga­dha­mahā­matte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: 

“Yasmiṃ padese kappeti,
vāsaṃ paṇḍitajātiyo;
Sīlavantettha bhojetvā,
saññate brahmacārayo.

Yā tattha devatā āsuṃ,
tāsaṃ dakkhiṇamādise;
Tā pūjitā pūjayanti,
mānitā mānayanti naṃ.

Tato naṃ anukampanti,
mātā puttaṃva orasaṃ;
Deva­tā­nukam­pito poso,
sadā bhadrāni passatī”ti.

Atha kho bhagavā suni­dhavas­sakārā­naṃ maga­dha­mahā­mattā­naṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Tena kho pana samayena sunidha­vassakārā maga­dha­mahā­mattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: “yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṃ gotamadvāraṃ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ tarissati taṃ gotamatitthaṃ nāma bhavissatī”ti.

Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti apārā pāraṃ gantukāmā. Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evamevaṃ—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ ­bhik­khu­saṃ­ghena.

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante, appekacce uḷumpaṃ pariyesante, appekacce kullaṃ bandhante apārā pāraṃ gantukāme.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: 

“Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ,
Setuṃ katvāna visajja pallalāni;
Kullañhi jano pabandhati,
Tiṇṇā medhāvino janā”ti.

Chaṭṭhaṃ.