Sanskrittexte aus den Turfanfunden 11
sārvāstivāda prātimokṣasūtra
Preliminary
siddham
niṣkrāntā anupasaṃpannāḥ samagraḥ saṃghaḥ saṃnipatitaḥ kiṃ saṃghasya karaṇīyam anāgatānām āyuṣmantaś chandaṃ pariśuddhiṃ cārocayata ārocite ca pravedayataḥ
nirgatam āyuṣmanto grīṣmād ekarātrono māsaḥ saikarātrās trayo māsā avaśiṣṭāḥ |
ākramate jarāmaraṇaṃ pralujyati śāstuḥ śāsanam vilupyate jīvitendriyaṃ | nirgacchati saddharmaḥ sīdati pratip...ir jāyate śaithilyaṃ | vivṛyante apāyadvārā | pithīyante amṛtadvārā cchidyate dharmasetur bhidyate dharmapotaḥ saṃsīdati dharmaplavo | niśāmyate dharmolkā |
utpāṭyate dharmavṛkṣaḥ prapatati dharmadhvajaḥ ucchrapyate māradhvajaḥ śuṣyate dharmasamudro vikīryate jñānasumerur astaṃgacchaṃti vādiśārdūlā + + karṇādhārāḥ satpathopadeśakāḥ
acirād dhi manuṣyāṇāṃ mṛgasaṃjñā bh. .i + + + ti tasmāt sarvair āyuṣmadbhir udvignaiḥ saṃvegam āpannaiḥ tasyānuttaradaśabaladharadharmarājacakravartinaḥ paurāṇasucaritakarmavipākanirjātasya mṛṣāvādapaiśunyapāruṣyābaddhapralāpavivarjitasya satyānuvartivacana + + + māsāvavādānuśāsanaṃ śrotavyam
apramādenāyuṣmadbhir yogaḥ karaṇīyaḥ apramādādhigatā hi tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ bodhir ye cāpy anye kuśalā dharmā bodhapakṣyāḥ ||
Introductory verses
śāsayatīti hi śāstraṃ proktaṃ samyak ca śāsayaty eṣaḥ
mokṣāya prātimokṣas tasmāc chāstraṃ pravaram etat 1 |kāryākāryam avācyaṃ vācyaṃ yac caiva bhikṣuṇā yuktam
tad iha nikhilena muninā prakāśitaṃ prātimokṣe ’smiṃ 2 |duścaritād vārayati trividhāt trividhe śubhe niyojayati |
bṛṃhayati kuśalapakṣaṃ kṣapayati doṣāṃ guṇasapatnāṃ 3 |mithyājīvam anāryaṃ vināśayati durgatipraṇetāram
svargāpavargamārgaṃ viśodhayati cānupūrveṇa 4 |yāvat sthāsyaty eṣaḥ prakāśitas tena lokanāthena |
tāvat sthāsyati dharmo loke ’smiṃ śākyasiṃhasya 5 |tasmād ātmahitārthaṃ sthityarthaṃ śāsanasya caiva ciram |
śṛṇuta muhūrtam avahitā vakṣyāmi prātimokṣam aham 6 | ||
nidānam
śṛṇotu bhadantaḥ saṃghaḥ adya saṃghasya poṣathaḥ pāṃcadaśikaḥ sacet saṃghasya prāptakālaḥ kṣamate ājñā ca saṃghasya yat samagraḥ saṃgho ’dya poṣathaṃ kuryāt prātimokṣasūtram uddiśed eṣā jñaptiḥ poṣathaṃ vayam āyuṣmaṃtaḥ kariṣyāmaḥ prātimokṣasūtram uddekṣyāmas tat sarve saṃtaḥ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasikuruta yasya vaḥ syāt saty āpattiḥ sāviṣkartavyā asatyām āpattau tūṣṇīṃ bhavitavyaṃ tūṣṇīṃbhāvena vayam āyuṣmantaḥ pariśuddhā iti vedayiṣyāmo yathā ca pratyekapṛṣṭasya bhikṣor vyākaraṇaṃ bhavaty evam evaivaṃrūpāyāṃ bhikṣupariṣadi yāvat trir apy anuśrāvaṇā bhavati | yaḥ punar bhikṣur evaṃrūpāyāṃ bhikṣupariṣadi yāvat trir apy anuśrāvyamāṇe smaraṃ satīm āpattiṃ nāviṣkaroti saṃprajānamṛṣāvādo ’sya bhavati saṃprajānamṛṣāvādas tv āyuṣmanta antarāyiko dharma ity uktaṃ bhagavatā tasmād āpannena bhikṣuṇā viśuddhiprekṣiṇā smaratā satī āpattir āviṣkartavyā | āviṣkṛtvāsya phāṣaṃ bhavati nānāviṣkṛtvā ||
uddiṣṭaṃ mayāyuṣmantaḥ prātimokṣasūtroddeśasya nidānaṃ | tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam evāhaṃ dhārayāmi ||
4 pārājikā rules
ime punar āyuṣmantaś catvāraḥ pārājikā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti |
pārājika 1
yaḥ punar bhikṣur bhikṣubhiḥ sārdhaṃ śikṣāsāmīcisamāpannaḥ śikṣām apratyākhyāya śikṣādaurbalyaṃ vānāviṣkṛtvā maithunaṃ dharmaṃ pratiṣeveta antatas tīryagyonigatayāpi sārdham ayaṃ bhikṣuḥ pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ 1
pārājika 2
yaḥ punar bhikṣur adattaṃ steyasaṃkhyātam ādadyād yathārūpeṇādattādānena rājā hy enaṃ gṛhītvā hanyād vā badhnīyād vā pravāsayed vā evaṃ cainaṃ vadec coro ’si bālo ’si mūḍho ’si steyo ’sīty evaṃrūpaṃ bhikṣur adattam ādadānaḥ pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ 2
pārājika 3
yaḥ punar bhikṣur manuṣyaṃ svahastena saṃcintya jīvitād vyaparopayec chastraṃ vainam ādhārayec chastrādhārakaṃ vāsya paryeṣayed evaṃ vainaṃ vaded dhambhoḥ puruṣa kiṃ tavānena pāpakena durjīvitena mṛtaṃ te jīvitād varam iti cittānumataṃ cittasaṃkalpitam anekaparyāyeṇa maraṇāya samādāpayen maraṇavarṇaṃ vāsyānusaṃvarṇayet sa ca tenopakrameṇa kālaṃ kuryād ayam api bhikṣuḥ pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ 3
pārājika 4
yaḥ punar bhikṣur anabhijānann aparijānann uttarimanuṣyadharmam alamāryaviśeṣādhigamaṃ jñānaṃ vā darśanaṃ vā pratijānīyāj jānāmīti paśyāmīti so ’pareṇa samayena samanuyujyamāno vā asamanuyujyamāno vā evaṃ vaded ajānamāno ’ham avocaṃ jānāmīty apaśyann avocaṃ paśyāmīti tucchaṃ mṛṣā vilapitam anyatrābhimānād ayam api bhikṣuḥ pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ 4 ||
uddiṣṭā mayāyuṣmantaś catvāraḥ pārājikā dharmā yeṣāṃ bhikṣur anyatamānyatamaṃ dharmam āpanno na labhate bhikṣubhiḥ sārdhaṃ saṃvāsaṃ vā saṃbhogaṃ vā yathā pūrvaṃ tathā paścāt pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam evāhaṃ dhārayāmi ||
2. saṃghāvaśeṣā
ime punar āyuṣmantas trayodaśa saṃghāvaśeṣā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti |
saṃghāvaśeṣa 1
saṃcintya śukravisargo ’nyatra svapnāntarāt saṃghāvaśeṣaḥ 1
saṃghāvaśeṣa 2
yaḥ punar bhikṣur udīrṇavipariṇatena cittena mātṛgrāmeṇa sārdhaṃ kāyasaṃsargaṃ samāpadyeta hastagrahaṇaṃ vā veṇīgrahaṇaṃ vā anyatamānyatamasya vāṅgajātasyāmarśanaṃ parāmarśanaṃ vā saṃghāvaśeṣaḥ 2
saṃghāvaśeṣa 3
yaḥ punar bhikṣur udīrṇavipariṇatena cittena mātṛgrāmaṃ duṣṭhulayā vācā ābhāṣeta pāpikayā asabhyayā maithunopasaṃhitayā yathāpi tad yuvā yuvatīm iti saṃghāvaśeṣaḥ 3
saṃghāvaśeṣa 4
yaḥ punar bhikṣur udīrṇavipariṇatena cittena mātṛgrāmasyāntike ātmanaḥ kāyaparicaryāyā varṇaṃ bhāṣeta eṣāgryā bhagini paricaryāṇāṃ yan mādṛśaṃ bhikṣuṃ śīlavantaṃ kalyāṇadharmāṇaṃ brahmacāriṇam anena dharmeṇa paricared yaduta maithunopasaṃhitena saṃghāvaśeṣaḥ 4
saṃghāvaśeṣa 5
yaḥ punar bhikṣuḥ saṃcāritraṃ samāpadyeta striyā vā puruṣamatena puruṣasya vā strīmatena jāyātvena vā jāritvena vā antatas tatkṣaṇam api saṃghāvaśeṣaḥ 5
saṃghāvaśeṣa 6
svayācitāṃ bhikṣuṇā kuṭiṃ kārayatā asvāmikām ātmoddeśikāṃ prāmāṇikā kuṭiḥ kārayitavyā tatredaṃ kuṭipramāṇaṃ dīrghato dvādaśa vitastayaḥ sugatavitastyā tīryak saptāntaratas tena bhikṣuṇā bhikṣavo ’bhinetavyā vāstu deśayitum abhinītair bhikṣubhir vāstu deśayitavyam anārambhaṃ saparākramaṃ sārambhe ced bhikṣur vāstuny aparākrame svayācitāṃ kuṭiṃ kārayamāṇa asvāmikām ātmoddeśikāṃ bhikṣūn nābhinayed vāstu deśayituṃ pramāṇaṃ vātikramet saṃghāvaśeṣaḥ 6
saṃghāvaśeṣa 7
mahallakaṃ bhikṣuṇā vihāraṃ kārayatā sasvāmikam ātmoddeśikaṃ tena bhikṣuṇā bhikṣavo ’bhinetavyā vāstu deśayitum abhinītair bhikṣubhir vāstu deśayitavyam anāraṃbhaṃ saparākramaṃ sāraṃbhe ced bhikṣur vāstuny aparākrame mahallakaṃ vihāraṃ kārayamāṇaḥ sasvāmikam ātmoddeśikaṃ bhikṣūn nābhinayed vāstudeśanāyai saṃghāvaśeṣaḥ 7
saṃghāvaśeṣa 8
yaḥ punar bhikṣur duṣṭo doṣād apratītaḥ śuddhaṃ bhikṣum anāpannam amūlakena pārājikena dharmeṇānudhvaṃsayed apy evainaṃ brahmacaryāc cyāvayeyam iti tasya sādhu ca suṣṭhu ca samanuyujyamānasya samanugāhyamānasya amūlaṃ caiva tad adhikaraṇaṃ bhaved bhikṣuś cānudhvaṃsayitā doṣe pratitiṣṭhed doṣeṇāvocam iti saṃghāvaśeṣaḥ 8
saṃghāvaśeṣa 9
yaḥ punar bhikṣur duṣṭo doṣād apratītaḥ anyathābhāgīyasyādhikaraṇasya kaṃcid eva leśamātraṃ dharmam upādāya apārājikaṃ bhikṣuṃ pārājikena dharmeṇānudhvaṃsayed apy evainaṃ brahmacaryāc cyāvayeyam iti tasya sādhu ca suṣṭhu ca samanuyujyamānasya samanugāhyamānasya anyathābhāgi tad adhikaraṇaṃ bhaved anyathābhāgīnaś cādhikaraṇāt kaścid eva leśamātro dharma upādatto bhaved bhikṣuś cānudhvaṃsayitā doṣe pratitiṣṭhed doṣeṇāvocam iti saṃghavaśeṣaḥ 9
saṃghāvaśeṣa 10
yaḥ punar bhikṣuḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramed bhedasaṃvartanīyaṃ vādhikaraṇaṃ samādāya vigṛhya tiṣṭhet sa bhikṣur bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyo mā tvam āyuṣmaṃ samagrasya saṃghasya bhedāya parākrama mā bhedasaṃvartanīyam adhikaraṇaṃ samādāya vigṛhya sthāḥ sametv āyuṣmaṃ sārdhaṃ saṃghena samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamāna avivadamāna ekāgra ekoddeśa ekakṣīrodakībhūtaḥ sukhaṃ phāṣaṃ viharati niḥsṛja tvam āyuṣmaṃ saṃghabhedakaraṃ vastu | evaṃ cet sa bhikṣur bhikṣubhir ucyamānas tad eva vastu samādāya vigṛhya tiṣṭhen na pratiniḥsṛjet sa bhikṣur bhikṣubhir yāvat trir api samanuśāsitavyas tasya vastunaḥ pratiniḥsargāya sa yāvat trir api samanuśiṣyamāṇas tad vastu pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjet saṃghāvaśeṣaḥ 10
saṃghāvaśeṣa 11
tasya ced bhikṣor bhikṣavaḥ syur anuvartino vyagravādina eko vā dvau vā saṃbahulā vā te tāṃ bhikṣūn evaṃ vadeyur mā yūyam āyuṣmaṃta itthaṃnāmānaṃ bhikṣum atra vastuniḥ kiṃcid vadantu tat kasmād dhetor dharmavādī caiṣa bhikṣur vinayavādī ca asmākaṃ caiṣa cchandaṃ ca ruciṃ cādāyānuvyāharati | jānaṃ caiṣa bhikṣur bhāṣate nājānaṃ yac cāsya bhikṣo rocate ca kṣamate ca asmākam api tad rocate ca kṣamate ca | te bhikṣavo bhikṣubhir evaṃ syur vacanīyāḥ naiṣa bhikṣur dharmavādī na vinayavādī adharmaṃ caiṣo ’vinayaṃ cādāya vigṛhyānuvyāharati niḥsṛjaṃtv āyuṣmantaḥ saṃghabhedānuvartitāṃ vyagravāditāṃ samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamāna avivadamāna ekāgra ekoddeśa ekakṣīrodakībhūtaḥ sukhaṃ phāṣaṃ viharati evaṃ cet te bhikṣavo bhikṣubhir ucyamānās tad eva vastu samādāya vigṛhya tiṣṭheyur na pratiniḥsṛjeyus te bhikṣavo bhikṣubhir yāvat trir api samanuśāsitavyās tasya vastunaḥ pratiniḥsargāya te yāvat trir api samanuśiṣyamāṇās tad vastu pratiniḥsṛjeyur ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjeyuḥ saṃghāvaśeṣaḥ 11
saṃghāvaśeṣa 12
bhikṣuḥ punar anyatamaṃ grāmaṃ vā nigamaṃ vopaniḥśritya viharet sa ca syāt kuladūṣakaḥ pāpasamācāraḥ tasya kulāni duṣṭāni dṛśyeran vā śrūyeran vā prajñāyeran vā pāpakāś ca tasya samācārā dṛśyeran vā śrūyeran vā prajñāyeran vā kuladūṣakaś ca syāt pāpasamācāraḥ sa bhikṣur bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyaḥ āyuṣmāṃ kuladūṣakaḥ pāpasamācāras tasya te kulāni duṣṭāni dṛśyante ’pi śrūyante ’pi prajñāyante ’pi pāpakāś ca te samācārā dṛśyante ’pi śrūyante ’pi prajñāyante ’pi kuladūṣakaś cāyuṣmāṃ pāpasamācāraḥ prakramatv āyuṣmāṃ asmād āvāsād alaṃ tavehoṣitena evaṃ cet sa bhikṣur bhikṣubhir ucyamānas tān bhikṣūn evaṃ vadec chandagāmina āyuṣmanto bhikṣavo dveṣagāmino bhayagāmino mohagāmino yatra hi nāma tādṛśīm evāpattim āpannān ekatyāṃ bhikṣūṃ pravāsayanty ekatyāṃ bhikṣūn na pravāsayanti sa bhikṣur bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyaḥ neme bhikṣavaś chandagāmino na dveṣagāmino na bhayagāmino na mohagāmina api tv āyuṣmān eva kuladūṣakaḥ pāpasamācāraḥ tasya te kulāni duṣṭāni dṛśyante ’pi śrūyante ’pi prajñāyante ’pi pāpakāś ca te samācārā dṛśyante ’pi śrūyante ’pi prajñāyante ’pi kuladūṣakaś cāyuṣmān pāpasamācāraḥ niḥsṛjatv āyuṣmāṃś chandagāmi vacanaṃ dveṣagāmi bhayagāmi mohagāmi vacanaṃ evaṃ cet sa bhikṣur bhikṣubhir ucyamānas tad eva vastu samādāya vigṛhya tiṣṭhen na pratiniḥsṛjet sa bhikṣur bhikṣubhir yāvat trir api samanuśāsitavyas tasya vastunaḥ pratiniḥsargāya sa yāvat trir api samanuśiṣyamāṇas tad vastu pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjet saṃghāvaśeṣaḥ 12
saṃghāvaśeṣa 13
bhikṣuḥ punar ihaikatyo durvacajātīyaḥ syāt sa uddeśaparyāpannaiḥ śikṣāpadair bhikṣubhiḥ saha dharmeṇa saha vinayenocyamāna ātmānam avacanīyaṃ kuryān mā mām āyuṣmantaḥ kiṃcid vadantu kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā aham apy āyuṣmato na kiṃcid vakṣyāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā viramantv āyuṣmanto madvacanād alaṃ vo m. + + ktena sa bhikṣur bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyo mā tvam āyuṣmann uddeśaparyāpannaiḥ śikṣāpadair bhikṣubhiḥ saha dharmeṇa saha vinayenocyamāna ātmānam avacanīyaṃ kārṣīr vacanīyam evāyuṣmān ātmānaṃ karotu āyuṣmantam api bhikṣavo vakṣyanti saha dharmeṇa saha vinayena āyuṣmān api bhikṣūṃ vadatu saha dharmeṇa saha vinayena evaṃ saṃvṛddhā tasya bhagavataḥ pariṣad yadutānyonyavacanīyād anyonyāvavādād anyonyānuśāsanād anyonyāpattivyutthāpanān niḥsṛjatv āyuṣmān ātmana avacanīyakarmāntatāṃ evaṃ cet sa bhikṣur bhikṣubhir ucyamānas tad eva vastu samādāya vigṛhya tiṣṭhen na pratiniḥsṛjet sa bhikṣur bhikṣubhir yāvat trir api samanuśāsitavyas tasya vastunaḥ pratiniḥsargāya sa yāvat trir api samanuśiṣyamāṇas tad vastu pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjet saṃghāvaśeṣaḥ 13 ||
uddiṣṭā mayāyuṣmantas trayodaśa saṃghāvaśeṣā dharmā nava prathamāpattayaś catvāro yāvattṛtīyakā yeṣāṃ bhikṣur anyatamānyatamaṃ dharmam āpanno yāvatkālaṃ jānaṃ praticchādayati tāvatkālam akāmaṃ parivastavyaṃ bhavati | paryuṣitaparivāsitena bhikṣuṇā uttaraṃ saṃghe ṣaḍrātraṃ mānāpyaṃ cartavyaṃ bhavati cīrṇamānāpyo bhikṣur ābṛhaṇāt pratibaddhaḥ kṛtānudharmo yatra syād viṃśatigaṇo bhikṣusaṃghas tatra sa bhikṣur ābṛhitavya ekenāpy ūno viṃśatigaṇo bhikṣusaṃghas taṃ bhikṣum ābṛhyāt sa ca bhikṣur anābṛhitas te ca bhikṣavo garhyā iyaṃ tatra sāmīciḥ tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi || ||
2 aniyata rules
imau punar āyuṣmanto dvāv aniyatau dharmāv anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchataḥ ||
aniyata 1
yaḥ punar bhikṣur mātṛgrāmeṇa sārdham ekaikena rahasi praticchanne āsane niṣadyāṃ kalpayed alaṃ gamanīyena taṃ ca śrāddheyavacanopāsikā trayāṇāṃ dharmāṇām anyatamānyatamena dharmeṇa vadet pārājikena vā saṃghāvaśeṣeṇa vā pātayantikena vā niṣadyāṃ bhikṣuḥ pratijānamānas trayāṇāṃ dharmāṇām anyatamānyatamena dharmeṇa kārayitavyaḥ pārājikena vā saṃghāvaśeṣeṇa vā pātayantikena vā yena yena dharmeṇa vā śrāddheyavacanopāsikā taṃ bhikṣuṃ vadet tena tena sa bhikṣuḥ kārayitavyaḥ ayaṃ dharmo ’niyataḥ 1
aniyata 2
na ca rahasi praticchanne āsane niṣadyāṃ kalpayen nālaṃ gamanīyena api tu taṃ mātṛgrāmaṃ duṣṭhulayā vācā ābhāṣeta pāpikayā asabhyayā maithunopasaṃhitayā taṃ ca śrāddheyavacanopāsikā dvayor dharmayor anyatamānyatamena dharmeṇa vadet saṃghāvaśeṣeṇa vā pātayantikena vā niṣadyāṃ bhikṣuḥ pratijānamāno dvayor dharmayor anyatamānyatamena dharmeṇa kārayitavyaḥ saṃghāvaśeṣeṇa vā pātayantikena vā yena yena dharmeṇa vā śrāddheyavacanopāsikā taṃ bhikṣuṃ vadet tena tena sa bhikṣuḥ kārayitavyaḥ ayam api dharmo ’niyataḥ 2 |
uddiṣṭau mayāyuṣmanto dvāv aniyatau dharmau tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi || ||
30 niḥsargikāḥ pātayantikā rules
ime punar āyuṣmantas triṃśan niḥsargikāḥ pātayantikā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti ||
niḥsargikā pātayantikā 1
niṣṭhitacīvareṇa bhikṣuṇā uddhṛte kaṭhine daśāhaparamam atiriktaṃ cīvaraṃ dhārayitavyaṃ tata uttaraṃ dhārayen niḥsargikā pātayantikā 1
niḥsargikā pātayantikā 2
niṣṭhitacīvaro bhikṣur uddhṛte kaṭhine ekarātram api trayāṇāṃ cīvarāṇām anyatamānyatamasmāc cīvarād vipravased anyatra saṃghasaṃmatyā niḥsargikā pātayantikā 2
niḥsargikā pātayantikā 3
niṣṭhitacīvarasya bhikṣor uddhṛte kaṭhine utpadyetākālacīvaram ākāṃkṣamāṇena tena bhikṣuṇā pratigṛhītavyaṃ pratigṛhya sacet paripūryeta kṣipram eva kṛtvā dhārayitavyaṃ no cet paripūryeta māsaparamaṃ tena bhikṣuṇā tac cīvaram upanikṣiptavyaṃ satyāṃ cīvarapratyāśāyām ūnasya vā paripūryārthaṃ tata uttaram upanikṣipen niḥsargikā pātayantikā 3
niḥsargikā pātayantikā 4
yaḥ punar bhikṣur ajñātyā bhikṣuṇyā purāṇacīvaraṃ dhāvayed vā rañjayed vā ākoṭayed vā niḥsargikā pātayantikā 4
niḥsargikā pātayantikā 5
yaḥ punar bhikṣur ajñātyā bhikṣuṇyāḥ santikāc cīvaraṃ pratigṛhṇīyād anyatra parivartakena niḥsargikā pātayantikā 5
niḥsargikā pātayantikā 6
yaḥ punar bhikṣur ajñātiṃ gṛhapatiṃ gṛhapatipatnīṃ vā cīvaraṃ vijñāpayed anyatra samayād abhiniṣpanne cīvare niḥsargikā pātayantikā 6 tatrāyaṃ samaya ācchinnacīvaro bhikṣuḥ syān naṣṭacīvaro vā dagdhacīvaro vā ūḍhacīvaro vā ayaṃ tatra samayaḥ 6
niḥsargikā pātayantikā 7
ācchinnacīvareṇa bhikṣuṇā naṣṭacīvareṇa vā dagdhacīvareṇa vā ūḍhacīvareṇa vā ajñātiṃ gṛhapatiṃ gṛhapatipatnīṃ vā cīvaraṃ vijñā... taṃ ced bhikṣuṃ śrāddho gṛhapatir gṛhapatipatnī vā saṃbahulaiś cīvaraiḥ pravārayed ākāṃkṣamāṇena tena bhikṣuṇā sāntarottaraparamaṃ tataś cīvaraṃ pratigṛhītavyaṃ tata uttaraṃ pratigṛhṇīyān niḥsargikā pātayantikā 7
niḥsargikā pātayantikā 8
bhikṣuṃ punar uddiśya ajñātinā gṛhapatinā gṛhapatipatnyā vā cīvaracetanakāny upaskṛtāni syur ebhir ahaṃ cīvaracetanakair evaṃrūpam evaṃrūpaṃ cīvaraṃ cetayitvā evaṃnāmānaṃ bhikṣum ācchādayiṣyāmīti tatra cet sa bhikṣuḥ pūrvam apravāritaḥ samānaḥ upasaṃkramya ajñātiṃ gṛhapatiṃ gṛhapatipatnīṃ vā kaṃcid eva vikalpam āpadyann evaṃ vaded yāni tāny āyuṣmatā mām uddiśya cīvaracetanakāny upaskṛtāny ebhiś cīvaracetanakair evaṃrūpam evaṃrūpaṃ cīvaraṃ cetayitvā evaṃnāmānaṃ bhikṣum ācchādayiṣyāmīti sādhv āyuṣmaṃs taiś cīvaracetanakair evaṃrūpam evaṃrūpaṃ cīvaraṃ cetayitvā cīvareṇa mām ācchādayeti kalyāṇakāmatām upādāya abhiniṣpanne cīvare niḥsargikā pātayantikā 8
niḥsargikā pātayantikā 9
bhikṣuṃ punar uddiśya dvābhyām ajñātibhyāṃ gṛhapatibhyāṃ gṛhapati patnībhyāṃ vā pratyekacīvaracetanakāny upaskṛtāni syur ebhir āvāṃ cīvaracetanakair evaṃrūpaṃ evaṃrūpaṃ pratyekacīvaraṃ cetayitvā evaṃnāmānaṃ bhikṣum ācchādayiṣyāvaḥ pratyekacīvarābhyām iti | tatra cet sa bhikṣuḥ pūrvam apravāritaḥ samāna upasaṃkramya tau dvāv ajñātī gṛhapatī gṛhapatipatnyau vā kaṃcid eva vikalpam āpadyann evaṃ vaded yāni tāny āyuṣmadbhyāṃ mām uddiśya cīvaracetanakāny upaskṛtāny ebhir āvāṃ cīvaracetanakair evaṃrūpam evaṃrūpaṃ pratyekacīvaraṃ cetayitvā evaṃnāmānaṃ bhikṣum ācchādayiṣyāvaḥ sādhv āyuṣmantau taiś cīvaracetanakair evaṃrūpam evaṃrūpaṃ pratyekacīvaraṃ cetayitvācchādayataṃ māṃ cīvareṇa ubhau bhūtvaikeneti kalyāṇakāmatām upādāyābhiniṣpanne cīvare niḥsargikā pātayantikā 9
niḥsargikā pātayantikā 10
bhikṣuṃ punar uddiśya rājñā vā rājamahāmātreṇa vā brāhmaṇena vā gṛhapatinā vā dūtasya haste cīvaracetanakāni preṣitāni syuḥ sa dūtas taṃ bhikṣum upasaṃkramyaivaṃ vaded imāni te āyuṣmaṃ rājñā vā rājamahāmātreṇa vā brāhmaṇena vā gṛhapatinā vā cīvaracetanakāni preṣitāni pratigṛhṇātv āyuṣmāṃ cīvaracetanakāny anukampām upādāya | sa bhikṣus taṃ dūtam evaṃ vaden nāyuṣman dūta kalpante bhikṣūṇāṃ cīvaracetanakāni pratigṛhītuṃ cīvaraṃ tu vayaṃ labdhvā kālena kalpikaṃ svahastaṃ pratigṛhya kṣipram eva kṛtvā dhārayāmaḥ sa dūtas taṃ bhikṣum evaṃ vaded asty āyuṣmatāṃ kaścid vaiyyāpatyakaro yo bhikṣūṇāṃ vaiyyāpatyaṃ karoti | cīvarārthikena bhikṣuṇā vaiyyāpatyakaro vyapadeṣṭavya ārāmiko vā upāsako vā eṣa bhikṣūṇāṃ vaiyyāpatyaṃ karoti | sa dūtas taṃ vaiyyāpatyakaram upasaṃkramyaivaṃ vaded imāny āyuṣmaṃ vaiyyāpatyakara cīvaracetanakāni rājñā vā rājamahāmātreṇa vā brāhmaṇena vā gṛhapatinā vā evaṃnāmānaṃ bhikṣum uddiśya preṣitāni sādhv āyuṣmaṃ vaiyyāpatyakara tvam ebhiś cīvaracetanakair evaṃrūpam evaṃrūpaṃ cīvaraṃ cetayitvā | sa bhikṣus tvām upasaṃkramiṣyati kālena taṃ tvam ācchādaya cīvareṇa kalpikeneti | evaṃ sa dūtas taṃ vaiyyāpatyakaraṃ sādhu ca suṣṭhu ca samanuśiṣya taṃ bhikṣum upasaṃkramyaivaṃ vaded yo sāv āyuṣmatā vaiyyāpatyakaro vyapadiṣṭaḥ samanuśiṣṭaḥ sa mayā | taṃ tvam upasaṃkrama kālena ācchādayiṣyati tvāṃ cīvareṇa kalpikeneti | cīvarārthikena bhikṣuṇā vaiyyāpatyakaram upasaṃkramya dvis triś codayitavyaḥ smārayitavyaḥ artho me vaiyyāpatyakara cīvareṇa dvis triś codayataḥ smārayataḥ saced abhiniṣpadyeta cīvaram ity evaṃ kuśalaṃ no ced abhiniṣpadyeta catuṣpañcaṣaṭkṛtvāparamaṃ tūṣṇīm uddeśe sthātavyaṃ tūṣṇīm uddeśe sthitasya saced abhiniṣpadyeta cīvaram ity evaṃ kuśalaṃ no ced abhiniṣpadyeta tata uttaraṃ vyāyameta cīvarasyābhiniṣpattaye abhiniṣpanne cīvare niḥsargikā pātayantikā | no ced abhiniṣpadyeta tena bhikṣuṇā yatas tāni cīvaracetanakāny ānītāni tatra svayaṃ vā gantavyaṃ dūto vā preṣitavyo yāni tāny āyuṣmatā mām uddiśya cīvaracetanakāni preṣitāni na tāny asmākaṃ kaṃcid arthaṃ prakurvanti prajānātv āyuṣmāṃ svam arthaṃ mā te praṇaśyed iyaṃ tatra sāmīciḥ 10 ||
niḥsargikā pātayantikā 11
yaḥ punar bhikṣur navaṃ kauśeyaṃ saṃstaraṃ kārayen niḥsargikā pātayantikā 11
niḥsargikā pātayantikā 12
yaḥ punar bhikṣuḥ śuddhakāḍānām eḍakalomnāṃ navaṃ saṃstaraṃ kārayen niḥsargikā pātayantikā 12
niḥsargikā pātayantikā 13
navaṃ punar bhikṣuṇā saṃstaraṃ kārayatā dvau bhāgau śuddhakāḍānām eḍakalomnām ādātavyau tṛtīyo ’vadātānāṃ caturtho gocarikānām anādāya ced bhikṣur dvau bhāgau śuddhakāḍānām eḍakalomnām tṛtīyam avadātānāṃ caturthaṃ gocarikānāṃ navaṃ saṃstaraṃ kārayet kalyāṇakāmatām upādāya niḥsargikā pātayantikā 13
niḥsargikā pātayantikā 14
navaṃ punar bhikṣuṇā saṃstaraṃ kārayitvā akāmaṃ ṣaḍ varṣāṇi dhārayitavyaṃ arvāk ced bhikṣuḥ ṣaḍbhyo varṣebhyaḥ purāṇasaṃstaraṃ niḥsṛjya vā aniḥsṛjya vā anyaṃ navaṃ saṃstaraṃ kārayed anyatra saṃghasaṃmatyā kalyāṇakāmatām upādāya niḥsargikā pātayantikā 14
niḥsargikā pātayantikā 15
navaṃ bhikṣuṇā niṣīdanasaṃstaraṃ kārayatā purāṇaniṣīdanasaṃstarasāmantakāt sugatavitastir ādātavyā navasya durvarṇīkaraṇāya anādāya ced bhikṣuḥ purāṇaniṣīdanasaṃstarasāmantakāt sugatavitastiṃ navasya durvarṇīkaraṇāya navaṃ niṣīdanasaṃstaraṃ kārayet kalyāṇakāmatām upādāya niḥsargikā pātayantikā 15
niḥsargikā pātayantikā 16
bhikṣoś ced adhvānamārgapratipannasyotpadyerann eḍakalomāni ākāṅkṣatā tena bhikṣuṇā pratigṛhītavyāni pratigṛhya yāvat triyojanaparamaṃ svayaṃ hartavyāny asati hartari tata uttaraṃ haren niḥsargikā pātayantikā 16
niḥsargikā pātayantikā 17
yaḥ punar bhikṣur ajñātyā bhikṣuṇyā eḍakalomāni dhāvayed vā rañjayed vā vijaṭayed vā niḥsargikā pātayantikā 17
niḥsargikā pātayantikā 18
yaḥ punar bhikṣuḥ svahastaṃ rūpyam udgṛhṇīyād vā udgrāhayed vā niḥsargikā pātayantikā 18
niḥsargikā pātayantikā 19
yaḥ punar bhikṣur nānāprakāraṃ rūpyavyavahāraṃ samāpadyeta niḥsargikā pātayantikā 19
niḥsargikā pātayantikā 20
yaḥ punar bhikṣur nānāprakāraṃ krayavikrayaṃ samāpadyeta niḥsargikā pātayantikā 20 ||
niḥsargikā pātayantikā 21
daśāhaparamaṃ bhikṣuṇā atiriktaṃ pātraṃ dhārayitavyaṃ tata uttaraṃ dhārayen niḥsargikā pātayantikā 21
niḥsargikā pātayantikā 22
yaḥ punar bhikṣuḥ sati pāribhogīye pātre ūnapañcabandhane anyaṃ navaṃ pātraṃ vijñāpayet kalyāṇakāmatām upādāya niḥsargikā pātayantikā | tena bhikṣuṇā tat pātraṃ bhikṣupariṣadi niḥsṛṣṭavyaṃ yas tasyāṃ bhikṣupariṣadi pātraparyantaḥ sa tasyānupradātavyaḥ idaṃ te bhikṣo pātraṃ na visarjayitavyaṃ na vikalpayitavyaṃ yāvad bhedād dhārayitavyaṃ iyaṃ tatra sāmīciḥ 22
niḥsargikā pātayantikā 23
yaḥ punar bhikṣuḥ svayācitaṃ sūtraṃ vijñapya ajñātinā tantravāyena cīvaraṃ vāyayen niḥsargikā pātayantikā 23
niḥsargikā pātayantikā 24
bhikṣuṃ ced uddiśya ajñātir gṛhapatir gṛhapatipatnī vā tantravāyena cīvaraṃ vāyayet tatra cet sa bhikṣuḥ pūrvam apravāritaḥ samāna upasaṃkramya taṃ tantravāyaṃ kaṃcid eva vikalpam āpadyann evaṃ vaded yad āyuṣmaṃ tantravāya jānāsi idaṃ cīvaraṃ mām uddiśya ūyate sādhv āyuṣmān etac cīvaraṃ sūtaṃ ca karotu sulikhitaṃ ca suvistṛtaṃ ca sutakṣitaṃ ca apy eva vayam āyuṣmataḥ kiṃcid eva mātram upasaṃhariṣyāmaḥ piṇḍapātaṃ vā piṇḍapātamātraṃ vā piṇḍapātasaṃvaraṃ vā evaṃ cet sa bhikṣus taṃ tantravāyaṃ saṃjñapya vā saṃjñāpya vā tataḥ paścāt kiṃcid eva mātram upasaṃhared piṇḍapātaṃ vā piṇḍapātamātraṃ vā piṇḍapātasaṃvaraṃ vā cīvarasyābhiniṣpattaye abhiniṣpanne cīvare niḥsargikā pātayantikā 24
niḥsargikā pātayantikā 25
yaḥ punar bhikṣur bhikṣoḥ pātraṃ vā cīvaraṃ vā dattvā tataḥ paścād abhiṣaktaḥ kupitaś caṇḍīkṛto ’nāptamanā ācchindyād ācchedayed vā ānaya bhikṣo cīvaraṃ na te bhūyo dadāmīti tena bhikṣuṇā sa vastuśeṣo niḥsṛṣṭavyo bhavati cāsya niḥsargikā pātayantikā 25
niḥsargikā pātayantikā 26
māsaśeṣe grīṣme bhikṣuṇā varṣāśāṭīcīvaraṃ paryeṣitavyaṃ yāvad ardhamāsakṛtāsu varṣāsu dhārayitavyaṃ | arvāk ced bhikṣur māsaśeṣād grīṣmād varṣāśāṭīcīvaraṃ paryeṣeta ūrdhvaṃ cārdhamāsakṛtāsu varṣāsu dhārayen niḥsargikā pātayantikā 26
niḥsargikā pātayantikā 27
daśāhānāgatāyāṃ pravāraṇāyāṃ bhikṣor utpadyetākālacīvaram ākāṃkṣatā tena bhikṣuṇā pratigṛhītavyaṃ pratigṛhya yāvac cīvarakālasamayān nikṣiptavyaṃ tata uttaram upanikṣipen niḥsargikā pātayantikā 27
niḥsargikā pātayantikā 28
trayomāsānāgate kārttike pūrṇamāse ūnavarṣāraṇyako bhikṣur āraṇyakeṣu śayyāsaneṣūpagataḥ syāt sāśaṅkasaṃmateṣu sabhayasaṃmateṣu sapratibhayabhairavasaṃmateṣu ākāṃkṣatāraṇyakena bhikṣuṇā trayāṇāṃ cīvarāṇām anyatamānyatamaṃ cīvaram antargṛhe upanikṣiptavyaṃ syād āraṇyakasya bhikṣos tathārūpapratyayo bahiḥsīmaṃ gantuṃ ṣaḍrātraparamam āraṇyakena bhikṣuṇā tataś cīvarād vipravastavyaṃ tata uttaraṃ vipravasen niḥsargikā pātayantikā 28
niḥsargikā pātayantikā 29
yaḥ punar bhikṣur jānaṃ sāṃghikaṃ lābhaṃ pariṇatam ātmanaḥ pariṇāmayen niḥsargikā pātayantikā 29
niḥsargikā pātayantikā 30
yāni tāni bhagavatā glānānāṃ bhikṣūṇāṃ sāṃpreyāṇi pratiṣevanīyāni bhaiṣajyāny anujñātāni tadyathā sarpis tailaṃ madhu phāṇitaṃ saptāhaparamaṃ tāni glānena bhikṣuṇā saṃnidhikāraparibhogena paribhoktavyāni tata uttaraṃ paribhuñjīta niḥsargikā pātayantikā 30 ||
uddiṣṭā mayāyuṣmantas triṃśan niḥsargikāḥ pātayantikā dharmās tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi || ||
90 pātayantikā rules
ime punar āyuṣmanto navati pātayantikā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti |
pātayantikā 1
saṃprajānamṛṣāvādāt pātayantikā 1
pātayantikā 2
apakarṣavādāt pātayantikā 2
pātayantikā 3
bhikṣupaiśunyāt pātayantikā 3
pātayantikā 4
yaḥ punar bhikṣur jānaṃ saṃghena yathādharmaṃ nikṣiptam adhikaraṇaṃ punaḥ karmaṇy utkoṭayet pātayantikā 4
pātayantikā 5
yaḥ punar bhikṣur mātṛgrāmasyottaraṃṣaṭpañcikayā vācā dharmaṃ deśayed anyatra vijñapuruṣāt pātayantikā 5
pātayantikā 6
yaḥ punar bhikṣur anupasaṃpannena pudgalena sārdhaṃ padaśo dharmaṃ vācayet pātayantikā 6
pātayantikā 7
yaḥ punar bhikṣur anupasaṃpannasya pudgalasyottaraṃmanuṣyadharmam ārocayed bhūtaṃ pātayantikā 7
pātayantikā 8
yaḥ punar bhikṣur bhikṣor jānaṃ duṣṭhūlām āpattim anupasaṃpannasya pudgalasyāntike ārocayed anyatra saṃghasaṃmatyā pātayantikā 8
pātayantikā 9
yaḥ punar bhikṣuḥ pūrvaṃ samanujñako bhūtvā tataḥ paścād evaṃ vaded yathā saṃstutānām ime bhikṣavaḥ sāṃghikaṃ lābhaṃ pariṇāmayantīti pātayantikā 9
pātayantikā 10
yaḥ punar bhikṣuḥ prātimokṣasūtroddiśyamāne evaṃ vadet kiṃ punar ebhiḥ kṣudrānukṣudraiḥ śikṣāpadair uddiṣṭair yāni bhikṣūṇāṃ kaukṛtyāya vilekhāya viheṭhāya saṃvartantīti śikṣāvidaṇḍanāt pātayantikā 10 ||
pātayantikā 11
bījagrāmabhūtagrāmapātanāt pātayantikā 11
pātayantikā 12
avadhyānakṣipaṇāt pātayantikā 12
pātayantikā 13
anyavādaviheṭhanāt pātayantikā 13
pātayantikā 14
yaḥ punar bhikṣuḥ sāṃghikaṃ śayyāsanaṃ pīṭhaṃ vā mañcaṃ vā brisiṃ vā kurcaṃ vā abhyavakāśe prajñapya tataḥ prakramen noddharen noddhārayed vā pātayantikā 14
pātayantikā 15
yaḥ punar bhikṣuḥ sāṃghike vihāre śayyāṃ saṃstīrya vā saṃstārayed vā tataḥ prakramen noddharen noddhārayed vā pātayantikā 15
pātayantikā 16
yaḥ punar bhikṣur abhiṣaktaḥ kupitaś caṇḍīkṛto ’nāptamanāḥ sāṃghikād vihārād bhikṣuṃ niṣkarṣen niṣkarṣayed vā cara pareṇa mohapuruṣa naśya tvaṃ na tvayeha vastavyam idam eva pratyayaṃ kṛtvā nānyathāt pātayantikā 16
pātayantikā 17
yaḥ punar bhikṣuḥ sāṃghike vihāre jānaṃ pūrvopagatāṃ bhikṣūṃ paścād āgatyānupraskadya śayyāṃ kalpayed yasya saṃbādhaṃ bhaviṣyati sa prakramiṣyatīti idam eva pratyayaṃ kṛtvā nānyathāt pātayantikā 17
pātayantikā 18
yaḥ punar bhikṣuḥ sāṃghike vihāre uparivihāyasikuṭikāyām ahāryapādake pīṭhe vā mañce vā balena niṣīded vā nipadyed vā pātayantikā
pātayantikā 19
yaḥ punar bhikṣuḥ saprāṇakenodakena tṛṇaṃ vā mṛttikaṃ vā siṃcet secayed vā pātayantikā
pātayantikā 20
mahallakaṃ bhikṣuṇā vihāraṃ kārayatā yāvad dvārakośārgaḍasthāpana ālokasaṃdhibhūmiparikarm|||...|||nā dvau trayo vācchādanapathāḥ saṃcaro|||...|||vyādhiṣṭhātavyā tata uttaram adhitiṣṭhet pātayantikā ||
pātayantikā 21
yaḥ punar bhikṣur asaṃmataḥ saṃghena bhikṣuṇīr avavadet pātayantikā 21
pātayantikā 22
saṃmato ’trāpi bhikṣur yāvat sūryāstaṃgamanakālasamayād bhikṣuṇīr avavadet pātayantikā 22
pātayantikā 23
yaḥ punar bhikṣur evaṃ vaded āmiṣahetor bhikṣavo bhikṣuṇīr avavadantīti pātayantikā 23
pātayantikā 24
yaḥ punar bhikṣur bhikṣuṇyā sārdhaṃ saṃvidhāya samānamārgaṃ pratipadyetāntato grāmāntaram api anyatra samayāt pātayantikā tatrāyaṃ samayaḥ sārthagamanīyo mārgo bhavati sāśaṅkasaṃmataḥ sabhayasaṃmataḥ sapratibhayabhairavasaṃmato ’yaṃ tatra samayaḥ 24
pātayantikā 25
yaḥ punar bhikṣur bhikṣuṇyā sārdhaṃ saṃvidhāyaikanāvam abhiruhed ūrdhvagāminīṃ vādhogāminīṃ vānyatra tīryakpārasaṃtaraṇāt pātayantikā 25
pātayantikā 26
yaḥ punar bhikṣur ajñātyā bhikṣuṇyāś cīvaraṃ kuryāt pātayantikā 26
pātayantikā 27
yaḥ punar bhikṣur ajñātyā bhikṣuṇyāś cīvaraṃ dadyāt pātayantikā 27
pātayantikā 28
yaḥ punar bhikṣur bhikṣuṇyā sārdham ekākī rahasi praticchanne niṣadyāṃ kalpayet pātayantikā 28
pātayantikā 29
yaḥ punar bhikṣur ekākī mātṛgrāmeṇa sārdham abhyavakāśe niṣadyāṃ kalpayet pātayantikā 29
pātayantikā 30
yaḥ punar bhikṣur bhikṣuṇīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ paribhuṃjītānyatra prāggṛhisamārambhāt pātayantikā 30 ||
pātayantikā 31
paraṃparabhojanam anyatra samayāt pātayantikā tatrāyaṃ samayo glānasamayaś cīvaradānakālasamayo ’yaṃ tatra samayaḥ 31
pātayantikā 32
ekāvasathoṣitena bhikṣuṇā aglānenaikaḥ piṇḍapātaḥ paribhoktavyas tata uttaraṃ paribhuṃjīta pātayantikā 32
pātayantikā 33
bhikṣavaḥ punaḥ saṃbahulāḥ kulāny upasaṃkrameyus tāṃś cec chrāddhā brāhmaṇagṛhapatayo yāvadarthaṃ pravārayeyuḥ pūpair vā manthair vā ākāṃkṣamāṇais tair bhikṣubhir dvau trayo vā pātrapūrāḥ pratigṛhītavyās tata uttaraṃ pratigṛhṇīyuḥ pātayantikā | dvau trīṃ vā pātrapūrāṃ pratigṛhya bahir ārāmaṃ niṣkramya santo bhikṣavaḥ saṃvedayitavyā iyaṃ tatra sāmīciḥ 33
pātayantikā 34
yaḥ punar bhikṣur bhuktavāṃ pravāritaḥ akṛtātiriktaṃ khādanīyabhojanīyaṃ khāded vā bhuṃjīta vā pātayantikā 34
pātayantikā 35
yaḥ punar bhikṣur jānaṃ bhikṣuṃ bhuktavantaṃ pravāritam akṛtātiriktena khādanīyabhojanīyena yāvadarthaṃ pravārayed idam āyuṣmaṃ khādeti bhuṃkṣvety āsādanaprekṣī kaccid eṣa bhikṣur muhūrtam apy āsāditaḥ syād idam eva pratyayaṃ kṛtvā nānyathā pātayantikā 35
pātayantikā 36
gaṇabhojanam anyatra samayāt pātayantikā tatrāyaṃ samayo glānasamayaś cīvaradānakālasamayaḥ adhvānamārgasamayaḥ nāvādhirohaṇaṃ mahāsamājaśramaṇabhaktasamayo ’yaṃ tatra samayaḥ 36
pātayantikā 37
yaḥ punar bhikṣur akāle khādanīyabhojanīyaṃ khāded vā bhuṃjīta vā pātayantikā 37
pātayantikā 38
yaḥ punar bhikṣuḥ saṃnihitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ khāded vā bhuṃjīta vā pātayantikā 38
pātayantikā 39
yaḥ punar bhikṣur aparigṛhītam āhāraṃ mukhadvāreṇāhared anyatrodakadantakāṣṭhābhyāṃ pātayantikā 39
pātayantikā 40
yāni punas tāni kuleṣu praṇītabhojanāny anujñātāni tadyathā kṣīraṃ dadhi navanītaṃ sarpis tailaṃ matsyo māṃsavallūrā yaḥ punar bhikṣur evaṃrūpāṇi praṇītabhojanāny ātmārtham aglāno vijñapayet pātayantikā 40 ||
pātayantikā 41
yaḥ punar bhikṣur jānaṃ saprāṇakam udakaṃ paribhuṃjīta pātayantikā 41
pātayantikā 42
yaḥ punar bhikṣuḥ sabhojane kule anupraskadya āsane niṣadyāṃ kalpayet pātayantikā 42
pātayantikā 43
yaḥ punar bhikṣuḥ sabhojane kule ekākī ekayā rahasi praticchanne niṣadyāṃ kalpayet pātayantikā 43
pātayantikā 44
yaḥ punar bhikṣur acelakasya parivrājakasya vā parivrājikāyā vā svahastaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dadyāt pātayantikā 44
pātayantikā 45
yaḥ punar bhikṣur udyuktāṃ senāṃ darśanāyopasaṃkramed anyatras tathārūpapratyayāt pātayantikā 45
pātayantikā 46
syād bhikṣos tathārūpapratyayo yenodyuktāṃ senāṃ gacched dvirātraparamaṃ tena bhikṣuṇā tatra senāyāṃ vastavyaṃ tata uttaraṃ vaset pātayantikā 46
pātayantikā 47
dvirātraparamaṃ ced bhikṣuḥ senāyāṃ vasaty udyūthikāṃ senāṃ darśanāyopasaṃkramed dhvajāgraṃ vā balāgraṃ vā senāvyūhaṃ vā anīkadarśanaṃ vā pātayantikā 47
pātayantikā 48
yaḥ punar bhikṣur abhiṣaktaḥ kupitaś caṇḍībhūto ’nāptamanā bhikṣoḥ prahāraṃ dadyāt pātayantikā 48
pātayantikā 49
yaḥ punar bhikṣur abhiṣaktaḥ kupitaś caṇḍībhūto ’nāptamanā bhikṣos talaśaktikayā prahāram avaguret pātayantikā 49
pātayantikā 50
yaḥ punar bhikṣur bhikṣor jānaṃ duṣṭhūlāpattiṃ praticchādayed antata ekarātram api pātayantikā 50
pātayantikā 51
yaḥ punar bhikṣur bhikṣum evaṃ vaded ehy āyuṣmaṃ kulāny upasaṃkramiṣyāvas tatra te dāpayiṣyāmi praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ sa tasya bhikṣor adāpayitvā tataḥ paścād evaṃ vaded gaccha tvam āyuṣman na me tvayā sārdhaṃ phāṣaṃ kathā vā niṣadyā vā ekākino me phāṣaṃ kathā vā niṣadyā vā udyojanaprekṣī kaccid eṣa bhikṣur muhūrtam apy udyojitaḥ syād etad eva pratyayaṃ kṛtvā nānyathā pātayantikā 51
pātayantikā 52
yaḥ punar bhikṣur aglāno vitapanaprekṣī abhyavakāśe jyotiḥ samindhyāt samedhayed vānyatra pratyayāt pātayantikā 52
pātayantikā 53
yaḥ punar bhikṣur anupasaṃpannena pudgalena sārdham uttaraṃdvirātraṃ sahāgāraśayyāṃ kalpayet pātayantikā 53
pātayantikā 54
yaḥ punar bhikṣur dhārmike saṃghakaraṇīye cchandaṃ dattvā tataḥ paścāt kṣepadharmam āpadyeta pātayantikā 54
pātayantikā 55
yaḥ punar bhikṣur evaṃ vadet tathāhaṃ bhagavato dharmaṃ deśitam ājānāmi ye antarāyikā dharmās tāṃ pratiṣevato nālam antarāyāyeti sa bhikṣur bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyo mā tvam āyuṣmann evaṃ vada tathāhaṃ bhagavato dharmaṃ deśitam ājānāmi ye antarāyikā dharmās tāṃ pratiṣevato nālam antarāyāyeti mā bhagavantaṃ vivada mā bhagavantam abhyākhyāhi na sādhu bhagavato ’bhyākhyānaṃ bhavati na ca punar bhagavān evaṃ vaded anekaparyāyeṇa bhagavatā antarāyikā dharmāḥ samānā antarāyikā dharmā ity uktās tāṃś ca pratiṣevato ’lam antarāyāyeti niḥsṛja tvam āyuṣmann idam evaṃrūpaṃ pāpakaṃ dṛṣṭigatam evaṃ cet sa bhikṣur bhikṣubhir ucyamānas tad vastu pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ na cet pratiniḥsṛjed dvir api trir api samanuśāsitavyas tasya vastunaḥ pratiniḥsargāya dvir api trir api samanuśiṣyamāṇas tad vastu pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjet pātayantikā 55
pātayantikā 56
yaḥ punar bhikṣur jānaṃs tathāvādinaṃ pudgalam akṛtānudharmāṇam apratiniḥsṛṣṭena pāpakena dṛṣṭigatena saṃbhuṃjīta vā saṃvased vā tena vā sārdhaṃ sahāgāraśayyāṃ kalpayet pātayantikā 56
pātayantikā 57
śramaṇoddeśaś ced evaṃ vadet tathāhaṃ bhagavato dharmaṃ deśitam ājānāmi yat kāmāṃ pratiṣevato nālam antarāyāyeti | sa śramaṇoddeśo bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyo mā tvam āyuṣmaṃ śramaṇoddeśa evaṃ vada tathāhaṃ bhagavato dharmaṃ deśitam ājānāmi yat kāmāṃ pratiṣevato nālam antarāyāyeti mā bhagavantaṃ vivada mā bhagavantam abhyākhyāhi na sādhu bhagavato ’bhyākhyānaṃ bhavati na ca punar bhagavān evaṃ vaded anekaparyāyeṇa bhagavatā antarāyikāḥ kāmāḥ samānā antarāyikā ity uktās tāṃś ca pratiṣevato ’lam antarāyāyeti niḥsṛja tvaṃ śramaṇoddeśa idam evaṃrūpaṃ pāpakaṃ dṛṣṭigatam evaṃ cet sa śramaṇoddeśo bhikṣubhir ucyamānas tat pāpakaṃ dṛṣṭigataṃ pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjed dvir api trir api samanuśāsitavyas tasya vastunaḥ pratiniḥsargāya sa yāvad dvir api trir api samanuśiṣyamāṇaḥ sacet pratiniḥsṛjed ity evaṃ kuśalaṃ no cet pratiniḥsṛjet sa śramaṇoddeśo bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyaḥ
adyāgreṇa te śramaṇoddeśa na sa bhagavāṃ śāstā vyapadeṣṭavyo nāpy anye bhikṣavaḥ samanubandhitavyā yām apy anye śramaṇoddeśā labhante bhikṣubhiḥ sārdhaṃ dvirātraṃ sahāgāraśayyāṃ sāpi te adyāgreṇa nāsti cara pareṇa mohapuruṣa naśya tvaṃ na tvayeha vastavyam iti |
yaḥ punar bhikṣur jānaṃs tathānāśitaṃ śramaṇoddeśam upasthāpayed vā upalāḍayed vā tena vā sārdhaṃ sahāgāraśayyāṃ kalpayet pātayantikā 57
pātayantikā 58
yaḥ punar bhikṣu ratnaṃ vā ratnasaṃmataṃ vā svahastam udgṛhṇīyād udgrāhayed vā anyatrādhyārāmagatād vā adhyāvāsagatād vā pātayantikā adhyārāmagataṃ adhyāvāsagataṃ ratnaṃ vā ratnasaṃmataṃ vā evaṃcittenodgṛhītavyam udgrāhayitavyaṃ vā yasya bhaviṣyati sa enaṃ hariṣyati iyaṃ tatra sāmīciḥ 58
pātayantikā 59
navacīvarapratilābhād bhikṣuṇā trayāṇāṃ durvarṇīkaraṇānām anyatamānyatamam ādātavyaṃ navasya durvarṇīkaraṇāya nīlaṃ vā kardamo vā kāḍiśāmo vā anādāya ced bhikṣus trayāṇāṃ durvarṇīkaraṇānām anyatamānyatamaṃ durvarṇīkaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuṃjīta pātayantikā 59
pātayantikā 60
ardhamāsikaṃ snātram anyatra samayāt tadatikrāmataḥ pātayantikā tatrāyaṃ samayaḥ sārdho māsaḥ śeṣo grīṣmasya pūrvo māso varṣāṇām etau sārdhau dvau māsau paridāghasamayaḥ avaśiṣṭaṃ glānasamayaḥ karmasamayo vātasamayo vṛṣṭisamayo ’dhvānamārgasamayo ’yaṃ tatra samayaḥ 60 ||
pātayantikā 61
yaḥ punar bhikṣuḥ saṃcintya tīryagyonigataṃ prāṇinaṃ jīvitād vyaparopayet pātayantikā 61
pātayantikā 62
yaḥ punar bhikṣur bhikṣoḥ saṃcintya kaukṛtyam upasaṃhared viheṭhanāprekṣī kaccid asya bhikṣor muhūrtam api tāvad aphāṣaṃ bhaved idam eva pratyayaṃ kṛtvā nānyathā pātayantikā 62
pātayantikā 63
aṅgulipratodanāt pātayantikā 63
pātayantikā 64
udakaharṣaṇāt pātayantikā 64
pātayantikā 65
yaḥ punar bhikṣur mātṛgrāmeṇa sārdhaṃ sahāgāraśayyāṃ kalpayet pātayantikā 65
pātayantikā 66
yaḥ punar bhikṣur bhikṣuṃ bhīṣayed bhīṣāpayed vā antato hāsyaprekṣyam api pātayantikā 66
pātayantikā 67
yaḥ punar bhikṣur bhikṣoḥ pātraṃ vā cīvaraṃ vā kuñcikaṃ vā upānahaṃ vā sūcīgharakaṃ vā anyatamānyatamaṃ vā śrāmaṇakaṃ pariṣkāram upanidadhyād upanidhāpayed vā antato hāsyaprekṣyam api pātayantikā 67
pātayantikā 68
yaḥ punar bhikṣur bhikṣoḥ pātraṃ vā cīvaram vā dattvā tataḥ paścād apratyuddhārya paribhuṃjīta pātayantikā 68
pātayantikā 69
yaḥ punar bhikṣur bhikṣum amūlakena saṃghāvaśeṣeṇa dharmeṇānudhvaṃsayet pātayantikā 69
pātayantikā 70
yaḥ punar bhikṣur mātṛgrāmeṇa sārdhaṃ saṃvidhāya samānamārgaṃ pratipadyeta antato grāmāntaram api pātayantikā 70 ||
pātayantikā 71
yaḥ punar bhikṣuḥ steyasārthena sārdhaṃ saṃvidhāya samānamārgaṃ pratipadyeta antato grāmāntaram api pātayantikā 71
pātayantikā 72
yaḥ punar bhikṣur ūnaviṃśativarṣaṃ pudgalaṃ bhikṣubhāvenopasaṃpādayet pātayantikā sa ca pudgalo ’nupasaṃpannas te ca bhikṣavo garhyā iyaṃ tatra sāmīciḥ 72
pātayantikā 73
yaḥ punar bhikṣuḥ pṛthivīṃ khanyāt khānayed vā pātayantikā 73
pātayantikā 74
caturmāsikā bhikṣuṇā pravāraṇā sādhayitavyā anyatra nityapravāraṇāyā anyatra punaḥpunaḥpravāraṇāyā anyatra pratyekapravāraṇāyā tata uttaraṃ sādhayet pātayantikā 74
pātayantikā 75
yaḥ punar bhikṣur bhikṣubhir ucyamāna iha te śikṣāyāṃ śikṣitavyam ity evaṃ vaden nāhaṃ yuṣmākaṃ bālānāṃ mūḍhānāṃ duṣprajñānāṃ vacanenātra śikṣāyāṃ śikṣiṣyāmi anyān ahaṃ bhikṣūṃ prakṣyāmi sūtradharān vinayadharān mātṛkādharān iti pātayantikā | ājñātukāmena bhikṣuṇā tatra śikṣāyāṃ śikṣitavyaṃ bhikṣavaś ca praṣṭavyāḥ sūtradharā vinayadharā mātṛkādharāḥ | iyaṃ tatra sāmīciḥ 75
pātayantikā 76
yaḥ punar bhikṣur bhikṣūṇāṃ kalahajātānāṃ bhaṇḍanajātānāṃ vigṛhītānāṃ vivādam āpannānāṃ tūṣṇīm upaśrutikas tiṣṭhed yad ete bhikṣavo vakṣyanti tad ahaṃ śrutvā tathānuvyāhariṣyāmīti pātayantikā 76
pātayantikā 77
yaḥ punar bhikṣuḥ saṃghasya niścitāyāṃ kathāyāṃ vartamānāyāṃ tūṣṇīm utthāya prakramet saṃtaṃ bhikṣum anavalokya pātayantikā 77
pātayantikā 78
anādareyakāt pātayantikā 78
pātayantikā 79
surāmaireyamadyapānāt pātayantikā 79
pātayantikā 80
yaḥ punar bhikṣur akāle grāmaṃ praviśet santaṃ bhikṣum anavalokyānyatra tathārūpapratyayāt pātayantikā 80 ||
pātayantikā 81
yaḥ punar bhikṣuḥ sabhaktaṃ kuleṣūpanimantritaḥ pūrvabhaktaṃ paścādbhaktaṃ kuleṣu cāritram āpadyeta pātayantikā 81
pātayantikā 82
yaḥ punar bhikṣu rājñaḥ kṣatriyasya mūrdhābhiṣiktasya aniṣkrānte rājñi anirgṛhīteṣu ratneṣu indrakīlaṃ vā indrakīlabhūmiṃ vā samatikramed anyatra tathārūpapratyayāt pātayantikā 82
pātayantikā 83
yaḥ punar bhikṣuḥ prātimokṣasūtroddiśyamāne evaṃ vaded idānīm ahaṃ jānāmi yad ayaṃ dharmaḥ sūtragataḥ sūtraparyāpanna iti taṃ ca bhikṣavo jānīyuḥ saṃniṣaṇṇapūrvo ’yam āyuṣmāṃ dvis triḥ prātimokṣasūtroddeśe kaḥ punar vādo bhūya iti tasya punar bhikṣor nāsty ajñānān mokṣo yāṃ cāpattim āpannaḥ syāt tāṃ yathādharmaṃ kārayitavya uttarañ ca saṃvejayitavyas tasya te āyuṣmann alābho na lābhaḥ durlabdho na sulabdhaḥ yo hi nāma tvam anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddiśyamāne na satkṛtyārthīkṛtvā na gurukṛtvā na manasīkṛtvā naikāgracitto nāvahitaśrotro na sarvacetasā samanvāhṛtya śṛṇoṣi iyaṃ tasya saṃvejanāt pātayantikā 83
pātayantikā 84
yaḥ punar bhikṣur asthimayaṃ dantamayaṃ viṣāṇamayaṃ vā sūcīgharakaṃ kārayet pātayantikā 84
pātayantikā 85
pīṭhaṃ vā bhikṣuṇā mañcaṃ vā kārayatā sugatāṣṭāṅgulipramāṇāḥ pādāḥ kārayitavyā anyatrāraṇyās tata uttaraṃ kārayet pātayantikā 85
pātayantikā 86
yaḥ punar bhikṣus tūlasaṃstṛtāṃ śayyām avanahed avanāhayed vā pātayantikā 86
pātayantikā 87
varṣāśāṭīcīvaraṃ bhikṣuṇā kārayatā prāmāṇikaṃ kārayitavyaṃ tatredaṃ pramāṇaṃ dīrghataḥ ṣaḍ vitastayaḥ sugatavitastyā tīryak sārdhe dve tata uttaraṃ kārayet pātayantikā 87
pātayantikā 88
kaṇḍupraticchādanaṃ bhikṣuṇā kārayatā prāmāṇikaṃ kārayitavyaṃ tatredaṃ pramāṇaṃ dīrghataś catasro vitastayaḥ sugatavitastyā tīryag dve tata uttaraṃ kārayet pātayantikā 88
pātayantikā 89
niṣīdanaṃ bhikṣuṇā kārayatā prāmāṇikaṃ kārayitavyaṃ tatredaṃ pramāṇaṃ dīrghato vitastī dve sugatavitastyā tīryak sārdhavitastir daśānāṃ ca vitastis tata uttaraṃ kārayet pātayantikā 89
pātayantikā 90
yaḥ punar bhikṣuḥ sugatacīvarapramāṇena cīvaraṃ kārayed uttaraṃ vā sugatacīvarāt pātayantikā | tatredaṃ sugatacīvarapramāṇaṃ dīrghato nava vitastayaḥ sugatavitastyā tīryak ṣaḍ idaṃ tatra sugatacīvarapramāṇaṃ 90 ||
uddiṣṭā mayāyuṣmanto navati pātayantikā dharmās tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi ||
4 pratideśanīyā rules
ime punar āyuṣmantaś catvāraḥ pratideśanīyā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti ||
pratideśanīya 1
yaḥ punar bhikṣur aglāno ’ntargṛhaṃ piṇḍāya carantyā ajñātyā bhikṣuṇyāḥ santikāt svahastaṃ khādanīyabhojanīyaṃ pratigṛhṇīyāt tena bhikṣuṇā bhikṣūṇām antike pratideśayitavyaṃ garhaṇīyam āyuṣmantaḥ sthānam āpanno ’smi asāṃpreyaṃ pratideśanīyaṃ taṃ dharmaṃ pratideśayāmi ayaṃ dharmaḥ pratideśanīyaḥ 1
pratideśanīya 2
bhikṣavaḥ punaḥ saṃbahulāḥ kuleṣūpanimantritā bhuṃjīraṃs tatra ced bhikṣuṇī vyapadiśamānā sthitā syād ihaudanaṃ dehi iha sūpaṃ dehi iha bhūyo dehīti sā bhikṣuṇī bhikṣubhir evaṃ syād vacanīyā āgamaya tāvat tvaṃ bhaginī yāvad ime bhikṣavo bhuṃjantām ity ekabhikṣor api cen na pratibhāyāt tāṃ bhikṣuṇīm evaṃ vaktum āgamaya tāvat tvaṃ bhaginī yāvad ime bhikṣavo bhuṃjantām iti sarvais tair bhikṣubhir bhikṣūṇām antike pratideśayitavyaṃ garhaṇīyam āyuṣmantaḥ sthānam āpannāḥ sma asāṃpreyaṃ pratideśanīyaṃ taṃ dharmaṃ pratideśayāma ayaṃ dharmaḥ pratideśanīyaḥ 2
pratideśanīya 3
yāni punas tāni saṃghasya śaikṣasaṃmatāni kulāni bhavanti śaikṣasaṃvṛtisaṃmatāni yaḥ punar bhikṣus tathārūpebhyaḥ kulebhyaḥ śaikṣasaṃvṛtisaṃmatebhyaḥ pūrvam animantritaḥ samānaḥ khādanīyabhojanīyaṃ pratigṛhṇīyāt tena bhikṣuṇā bhikṣūṇām antike pratideśayitavyaṃ garhaṇīyam āyuṣmantaḥ sthānam āpanno ’smi asāṃpreyaṃ pratideśanīyaṃ taṃ dharmaṃ pratideśayāmi ayaṃ dharmaḥ pratideśanīyaḥ 3
pratideśanīya 4
yāni punas tāni saṃghasyāraṇyakāni śayyāsanāni bhavanti sāśaṃkasaṃmatāni sabhayasaṃmatāni sapratibhayabhairavasaṃmatāni | yaḥ punar bhikṣus tathārūpeṣu saṃghasyāraṇyakeṣu śayyāsaneṣu pūrvapratisaṃvedakaḥ asaṃmataḥ saṃghena bahir ārāmasya svahastaṃ khādanīyabhojanīyaṃ apratigṛhya antar ārāme pratigṛhṇīyāt tena bhikṣuṇā bhikṣūṇām antike pratideśayitavyaṃ garhaṇīyam āyuṣmantaḥ sthānam āpanno ’smi asāṃpreyaṃ pratideśanīyaṃ taṃ dharmaṃ pratideśayāmi ayam api dharmaḥ pratideśanīyaḥ 4 ||
uddiṣṭā mayāyuṣmantaś catvāraḥ pratideśanīyā dharmās tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccid sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi ||
113 śaikṣā rules
ime punar āyuṣmantaḥ saṃbahulāḥ śaikṣā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti ||
Chapter 1
śaikṣa 1
nātyutkṛṣṭaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.1
śaikṣa 2
nātyavakṛṣṭaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.2
śaikṣa 3
na vikīrṇaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.3
śaikṣa 4
na vāsijhaḍakaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.4
śaikṣa 5
na tālapatraṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.5
śaikṣa 6
na hastiśuṇḍaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.6
śaikṣa 7
na kunmāṃsapiṇḍaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.7
śaikṣa 8
na kalāpakaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.8
śaikṣa 9
na dundumaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.9
śaikṣa 10
na milimaṃ cīvaraṃ nivasayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.10
śaikṣa 11
na cūrṇasūtraṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.11
śaikṣa 12
parimaṇḍalaṃ cīvaraṃ nivāsayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.12
śaikṣa 13
nātyutkṛṣṭaṃ cīvaraṃ prāvariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.13
śaikṣa 14
nātyavakṛṣṭaṃ cīvaraṃ prāvariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.14
śaikṣa 15
na vikīrṇaṃ cīvaraṃ prāvariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.15
śaikṣa 16
parimaṇḍalaṃ cīvaraṃ prāvariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 1.16 ||
Chapter 2
śaikṣa 17
susaṃvṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.1
śaikṣa 18
susaṃvṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.2
śaikṣa 19
supraticchannā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.3
śaikṣa 20
supraticchannā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.4
śaikṣa 21
notkṣiptacakṣuṣo ’ntargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.5
śaikṣa 22
notkṣiptacakṣuṣo ’ntargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.6
śaikṣa 23
alpaśabdā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.7
śaikṣa 24
alpaśabdā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.8
śaikṣa 25
noccagghikayā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.9
śaikṣa 26
noccagghikayā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.10
śaikṣa 27
notkuṭukā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.11
śaikṣa 28
notkuṭukā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.12
śaikṣa 29
na veṣṭitaśiraso ’ntargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.13
śaikṣa 30
na veṣṭitaśiraso ’ntargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.14
śaikṣa 31
nāvaguṇḍikākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.15
śaikṣa 32
nāvaguṇḍikākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.16
śaikṣa 33
na kambhākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.17
śaikṣa 34
na kambhākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.18
śaikṣa 35
notkṛṣṭikākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.19
śaikṣa 36
notkṛṣṭikākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.20
śaikṣa 37
nātyastikākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.21
śaikṣa 38
nātyastikākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.22
śaikṣa 39
na vinyastikākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.23
śaikṣa 40
na vinyastikākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.24
śaikṣa 41
na vikṣiptikākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.25
śaikṣa 42
na vikṣiptikākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.26
śaikṣa 43
na pallatthikākṛtā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.27
śaikṣa 44
na pallatthikākṛtā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.28
śaikṣa 45
na bāhupracālakā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.29
śaikṣa 46
na bāhupracālakā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.30
śaikṣa 47
na cāṃsapracālakā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.31
śaikṣa 48
na cāṃsapracālakā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.32
śaikṣa 49
na śīrṣapracālakā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.33
śaikṣa 50
na śīrṣapracālakā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.34
śaikṣa 51
na kāyapracālakā antargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.35
śaikṣa 52
na kāyapracālakā antargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.36
śaikṣa 53
na hastasaṃlagnikayāntargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.37
śaikṣa 54
na hastasaṃlagnikayāntargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.38
śaikṣa 55
na viḍaṅgikayāntargṛhaṃ pravekṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.39
śaikṣa 56
na viḍaṅgikayāntargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.40
śaikṣa 57
na pāde pādam ādhāyāntargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.41
śaikṣa 58
na sakthni sakthy āropyāntargṛhe niṣatsyāma iti śikṣā karaṇīyā 2.42
śaikṣa 59
na pāṇau hanum upādāyāntargṛhe niṣatsyāmo gṛhiṇo hāsyaprekṣiṇa iti śikṣā karaṇīyā 2.43 ||
Chapter 3
śaikṣa 60
satkṛtyaudanaṃ pratigṛhīṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.1
śaikṣa 61
satkṛtya sūpaṃ pratigṛhīṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.2
śaikṣa 62
na stūpākāraṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.3
śaikṣa 63
samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.4
śaikṣa 64
samasūpikaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.5
śaikṣa 65
na stūpyavaguṇṭhīkṛtaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.6
śaikṣa 66
na vyutkaṇṭhaśaḥ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.7
śaikṣa 67
nātimahāntam ālopaṃ kariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.8
śaikṣa 68
parimaṇḍalam ālopaṃ kariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.9
śaikṣa 69
nānāgate ālope mukhadvāraṃ vivariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.10
śaikṣa 70
na sālopena mukhadvāreṇa vyāhariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.11
śaikṣa 71
na kabaḍacchedakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.12
śaikṣa 72
na śuśukkārakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.13
śaikṣa 73
na cucukkārakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.14
śaikṣa 74
na phuphukkārakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇī yā 3.15
śaikṣa 75
na gṛṣmakārakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.16
śaikṣa 76
nojjighrantaḥ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.17
śaikṣa 77
na jihvāniścārakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.18
śaikṣa 78
na hastāvalehakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.19
śaikṣa 79
na pātrāvalehakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.20
śaikṣa 80
na hastāvadhūnakaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.21
śaikṣa 81
na śistavikiraṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.22
śaikṣa 82
na sāmiṣeṇa pāṇinā pānīyasthālakaṃ pratigṛhīṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.23
śaikṣa 83
nātmārtham aglānā odanaṃ vā sūpaṃ vā vijñāpayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.24
śaikṣa 84
naudanena sūpaṃ praticchādayiṣyāmo bhūyaskāmatām upādāya iti śikṣā karaṇīyā 3.25
śaikṣa 85
nāvadhyānaprekṣiṇa anantarikasya pātraṃ vyavalokayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.26
śaikṣa 86
pātrasaṃjñinaḥ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.27
śaikṣa 87
sāvadānaṃ piṇḍapātaṃ paribhokṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 3.28
śaikṣa 88
na sāmiṣaṃ pātrodakam antargṛhe chorayiṣyāmo gṛhiṇam anavalokyeti śikṣā karaṇīyā 3.29 ||
Chapter 4
śaikṣa 89
na yānādhirūḍhasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.1
śaikṣa 90
na purato gacchataḥ pṛṣṭhato ’nugacchanta aglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.2
śaikṣa 91
na mārgaṃ gacchato hy amārgaṃ gacchanta aglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.3
śaikṣa 92
na sthitā niṣaṇṇasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.4
śaikṣa 93
na nīcāsane niṣaṇṇā uccāsane niṣaṇṇasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.5
śaikṣa 94
na niṣaṇṇā nipannasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.6
śaikṣa 95
na veṣṭitaśirasa aglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.7
śaikṣa 96
nāvaguṇḍikākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.8
śaikṣa 97
na kaṃbhākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.9
śaikṣa 98
notkṛṣṭikākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣa karaṇīyā 4.10
śaikṣa 99
nātyastikākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.11
śaikṣa 100
na vinyastikākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.12
śaikṣa 101
na vikṣiptikākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.13
śaikṣa 102
na pallatthikākṛtasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.14
śaikṣa 103
na sopānahakasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.15
śaikṣa 104
na sapādukasyāglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.16
śaikṣa 105
na daṇḍapāṇer aglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.17
śaikṣa 106
na cchatrapāṇer aglānasya dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.18
śaikṣa 107
na śastrapāṇeḥ sarvathā dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.19
śaikṣa 108
na khaḍgapāṇeḥ sarvathā dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.20
śaikṣa 109
nāyudhapāṇeḥ sarvathā dharmaṃ deśayiṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.21
śaikṣa 110
na harita uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śiṅghāṇakaṃ kariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.22
śaikṣa 111
na kalpika udake pāribhogīye uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śiṅghāṇakaṃ kariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.23
śaikṣa 112
na sthitā aglānā uccāraprasrāvaṃ kariṣyāma iti śikṣā karaṇīyā 4.24
śaikṣa 113
na sādhikapauruṣaṃ vṛkṣam ārokṣyāmo ’nyatra pratyayād iti śikṣā karaṇīyā 4.25 | |
uddiṣṭā mayāyuṣmantaḥ saṃbahulāḥ śaikṣā dharmās tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi ||
7 adhikaraṇaśamathā
ime punar āyuṣmantaḥ saptādhikaraṇaśamathā dharmā anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchanti |
adhikaraṇaśamatha 1
saṃmukhavinayārhasya saṃmukhavinayaṃ dāsyāmaḥ 1
adhikaraṇaśamatha 2
smṛtivinayārhasya smṛtivinayaṃ dāsyāmaḥ 2
adhikaraṇaśamatha 3
amūḍhavinayārhasya amūḍhavinayaṃ dāsyāmaḥ 3
adhikaraṇaśamatha 4
pratijñāvinayārhasya pratijñāṃ kārayiṣyāmaḥ 4
adhikaraṇaśamatha 5
tatsvabhāvaiṣikārhasya tatsvabhāvaiṣikāṃ dāsyāmaḥ 5
adhikaraṇaśamatha 6
yadbhūyeṣikārhasya yadbhūyeṣikaṃ dāsyāmaḥ 6
adhikaraṇaśamatha 7
utpannotpannāny adhikaraṇāni tṛṇaprastārakena vyupaśamayiṣyāmo dharmeṇa .i... 7 ||
uddiṣṭā mayāyuṣmantaḥ saptādhikaraṇaśamathā dharmās tatrāham āyuṣmataḥ pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhā dvir api trir api pṛcchāmi kaccit sthātra pariśuddhāḥ pariśuddhā atrāyuṣmanto yasmāt tūṣṇīm evam evāhaṃ dhārayāmi ||
Conclusion
uddiṣṭaṃ mayāyuṣmantaḥ prātimokṣasūtrasya | | nidānaṃ uddiṣṭāś catvāraḥ pārājikā dharmā uddiṣṭās trayodaśa saṃghāvaśeṣā dharmā uddiṣṭau dvāv aniyatau dharmau uddiṣṭās triṃśan niḥsargikāḥ pātayantikā dharmā uddiṣṭā navati pātayantikā dharmā uddiṣṭāś catvāraḥ pratideśanīyā dharmā uddiṣṭāḥ saṃbahulāḥ śaikṣā dharmā uddiṣṭāḥ saptādhikaraṇaśamathā dharmāḥ |
etāvat tasya bhagavataḥ sūtragataṃ sūtraparyāpannam anvardhamāsaṃ prātimokṣasūtroddeśam āgacchati iti yo vā punar anyo ’py āgacched dharmasyānudharmas tatra vaḥ sahitaiḥ samagraiḥ saṃmodamānair avivadamānair ekāgrair ekoddeśair ekakṣīrodakībhūtaiḥ sukhaṃ phāṣaṃ vihartavyam iti śikṣā karaṇīyā ||
Concluding verses
kṣāntiḥ paramaṃ tapas titīkṣā
nirvāṇaṃ paramaṃ vadanti buddhāḥ
na hi pravrajitaḥ paropatāpī
śramaṇo bhavati parān viheṭhayānaḥ 1cakṣuṣmān viṣamānīva vidyamāne parākrame
paṇḍito jīvaloke ’smin pāpāni parivarjayet 2nopavādī nopaghātī prātimokṣe ca saṃvaraḥ
mātrajñatā ca bhakteṣu prāntaṃ ca śayanāsanam
adhicitte samāyoga etad buddhasya śāsanam 3yathāpi bhramaraḥ puṣpād varṇagandhāv aheṭhayan
paraiti rasam ādāya tathā grāmāṃ muniś caret 4na pareṣāṃ vilomāni na pareṣāṃ kṛtākṛtam
ātmanas tu samīkṣeta samāni viṣamāni ca 5adhicetasi mā pramadyata pratataṃ maunapadeṣu śikṣata
śokā na bhavanti tāyino hy upaśāntasya sadā smṛtātmanaḥ 6sarvapāpasyākaraṇaṃ kuśalasyopasaṃpadaḥ
svacittaparyavadanam etad buddhasya śāsanaṃ 7kāyena saṃvaraḥ sādhu sādhu vācā ca saṃvaraḥ
manasā saṃvaraḥ sādhu sādhu sarvatra saṃvaraḥ
sarvatra saṃvṛto bhikṣuḥ sarvaduḥkhāt pramucyate 8vācānurakṣī manasā susaṃvṛtaḥ
kāyena caivākuśalaṃ na kuryāt
etāṃ śubhāṃ karmapathāṃ viśodhayann
ārādhayen mārgam ṛṣipraveditam 9kṣiptaḥ kṣipen naiva hato na hanyād
vairaprasaṃgeṣu bhaved avairaḥ
duṣṭeṣu ca syāt satataṃ prasannaḥ
svayaṃ na kuryāt paragarhitaṃ yat 10saptabhir lokanāyakair buddhavīrair mahātmabhiḥ
prātimokṣaḥ samuddiṣṭo nirdiṣṭaś ca maharṣiṇā 11atra sagauravā buddhā buddhānāṃ śrāvakāś ca ye
atra sagauravā bhūtvā tathānyonyasagauravā
hrīravatrāpyasaṃpannāḥ prāpnuvanti hy asaṃskṛtam 12ārabhadhvaṃ niṣkramadhvaṃ yujyadhvaṃ buddhaśāsane |
dhunadhvaṃ mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāram iva kuñjaraḥ 13yo hy asmiṃ dharmavinaye apramatto bhaviṣyati
prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ sa yāsyati 14yasyārthe sūtram uddiṣṭaṃ yasyārthe poṣathaḥ kṛtaḥ
tac chīlam anurakṣadhvaṃ vālāgraṃ camaro yathā 15
uddiṣṭaḥ prātimokṣaḥ kṛtaḥ samagreṇa saṃghena poṣatha iti ||
prātimokṣasūtraṃ samāptam ||