Cūḷaniddesa

Pārā­yana­vagga­niddesa

Pucchāniddesa

13. Udaya­māṇa­va­pucchā­niddesa

Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ,
Atthi pañhena āgamaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi,
Avijjāya pabhedanaṃ. (1)

Jhāyiṃ virajamāsīnanti. Jhāyinti jhāyī bhagavā. Paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī, tatiyenapi jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitak­ka­savi­cā­renapi jhānena jhāyī, avitak­ka­vicāra­mat­tenapi jhānena jhāyī, avitak­ka­avi­cāre­napi jhānena jhāyī, sappītikenapi jhānena jhāyī, nippītikenapi jhānena jhāyī, sāta­sahaga­tenapi jhānena jhāyī, upekkhā­sahaga­tenapi jhānena jhāyī, suññatenapi jhānena jhāyī, animittenapi jhānena jhāyī, appaṇihitenapi jhānena jhāyī, lokiyenapi jhānena jhāyī, lokuttarenapi jhānena jhāyī jhānarato ekatta­manu­yutto sadat­tha­garu­koti—jhāyiṃ. Virajanti rāgo rajo, doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo … pe … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippayutto sab­baraja­vī­tivatto.

Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati,
Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā cakkhumā,
Tasmā jino vigatarajoti vuccati.

Doso rajo na ca pana reṇu vuccati,
Dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā cakkhumā,
Tasmā jino vigatarajoti vuccati.

Moho rajo na ca pana reṇu vuccati,
Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā cakkhumā,
Tasmā jino vigatarajoti vuccatīti.—

Virajaṃ … pe …. Āsīnanti nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti—āsīno.

Nagassa passe āsīnaṃ,
muniṃ dukkhassa pāraguṃ;
Sāvakā payirupāsanti,
tevijjā maccuhāyinoti.

Evampi bhagavā āsīno. Atha vā bhagavā sab­bos­suk­ka­pa­ṭippas­sad­dhattā āsīno vutthavāso ciṇṇacaraṇo … pe … jāti­maraṇa­saṃsāro natthi tassa punabbhavoti. Evampi bhagavā āsīnoti—jhāyiṃ virajamāsīnaṃ.

Iccāyasmā udayoti. Iccāti padasandhi … pe … āyasmāti piyavacanaṃ … pe … udayoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ … pe … abhilāpoti—iccāyasmā udayo.

Katakiccaṃ anāsavanti buddhassa bhagavato kiccākiccaṃ ­karaṇī­yākara­ṇīyaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālā­vatthu­ka­taṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anup­pā­da­dham­maṃ. Tasmā buddho katakicco.

Yassa ca visatā natthi,
chinnasotassa bhikkhuno;
Kiccā­kiccap­pahīnassa,
pariḷāho na vijjatīti.

Katakiccaṃ anāsavanti. Āsavāti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anāsavoti—katakiccaṃ anāsavaṃ.

Pāraguṃ sabbadhammānanti bhagavā sabbadhammānaṃ abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū ­sacchi­kiriyā­pāragū samā­patti­pāragū. Abhiññāpāragū sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṃ, pahānapāragū sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ maggānaṃ, ­sacchi­kiriyā­pāragū nirodhassa, samā­patti­pāragū sabba­samā­pattī­naṃ. So vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ; vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ; vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya; vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato ­pariyan­tap­patto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. So vuttavāso ciṇṇacaraṇo … pe … jāti­maraṇa­saṃsāro natthi tassa punabbhavoti—pāraguṃ sabbadhammānaṃ.

Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi, pañhaṃ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti, evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchi­tukā­mānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthīti, evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahu tvamasi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ visajjetuṃ, vahassetaṃ bhāranti, evampi atthi pañhena āgamaṃ.

Aññāvimokkhaṃ pabrūhīti aññāvimokkho vuccati arahat­ta­vimokkho. Arahat­ta­vimokkhaṃ pabrūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti— aññāvimokkhaṃ pabrūhi.

Avijjāya pabhedananti avijjāya bhedanaṃ pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippas­sad­dhaṃ amataṃ nibbānanti—avijjāya pabhedanaṃ. Tenāha so brāhmaṇo—

“Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ,
Atthi pañhena āgamaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi,
Avijjāya pabhedanan”ti.

Pahānaṃ kāmacchandānaṃ, (udayāti bhagavā)
Domanassāna cūbhayaṃ;
Thinassa ca panūdanaṃ,
Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. (2)

Pahānaṃ kāmacchandānanti. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmacchan­da­nīvara­ṇaṃ. Pahānaṃ kāmacchandānanti kāmacchandānaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippas­sad­dhiṃ amataṃ nibbānanti—pahānaṃ kāmacchandānaṃ. Udayāti bhagavāti. Udayāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāra­vādhi­vacana­metaṃ … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti—udayāti bhagavā.

Domanassāna cūbhayanti. Domanassāti yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ ceto­samphas­sa­jaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, ceto­samphas­sajā asātā dukkhā vedanā. Domanassāna cūbhayanti kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippas­sad­dhiṃ amataṃ nibbānanti—domanassāna cūbhayaṃ.

Thinassa ca panūdananti. Thinanti yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnā līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa. Panūdananti thinassa ca panūdanaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippas­sad­dhiṃ amataṃ nibbānanti—thinassa ca panūdanaṃ.

Kukkuccānaṃ nivāraṇanti. Kukkuccanti hattha­kukkuc­campi kukkuccaṃ, pāda­kukkuc­campi kukkuccaṃ, ­hattha­pāda­kukkuc­campi kukkuccaṃ. Akappiye kappiyasaññitā, kappiye akap­pi­ya­saññitā … pe … avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā. Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuc­cā­yi­tattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho, idaṃ vuccati kukkuccaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho—katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṃ me kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṃ me vacīduccaritaṃ, akataṃ me vacīsucaritan”ti … pe … “kataṃ me manoduccaritaṃ, akataṃ me manosucaritan”ti … pe … “kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti … pe … “kataṃ me adinnādānaṃ, akatā me adinnādānā veramaṇī”ti … pe … “kato me kāmesu­micchā­cāro, akatā me kāmesu­micchā­cārā veramaṇī”ti … pe … “kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī”ti … pe … “katā me pisuṇā vācā, akatā me pisuṇāya vācāya veramaṇī”ti … pe … “katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaṇī”ti … pe … “kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaṇī”ti … pe … “katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā”ti … pe … “kato me byāpādo, akato me abyāpādo”ti … pe … “katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti, uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.

Atha vā “sīlesumhi aparipūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “indriyesumhi aguttadvāro”ti … pe … “bhojane amattaññumhī”ti … “jāgariyaṃ ananuyuttomhī”ti … “na sati­sam­pajañ­ñena samannāgatomhī”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti, cattāro sammap­pa­dhā­nāti cattāro iddhipādāti, pañ­cindriyā­nīti, pañca balānīti, satta bojjhaṅgāti, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṃ me apariññātaṃ, samudayo me appahīno, maggo me abhāvito, nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.

Kukkuccānaṃ nivāraṇanti kukkuccānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ pahānaṃ upasamaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippas­sad­dhiṃ amataṃ nibbānanti—kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. Tenāha bhagavā—

“Pahānaṃ kāmacchandānaṃ, (udayāti bhagavā)
Domanassāna cūbhayaṃ;
Thinassa ca panūdanaṃ,
Kukkuccānaṃ nivāraṇan”ti.

Upekkhā­sati­saṃsud­dhaṃ,
dhamma­tak­ka­pure­javaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi,
avijjāya pabhedanaṃ. (3)

Upekkhā­sati­saṃsud­dhanti. Upekkhāti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā cittasamatā cittap­passad­dhatā majjhattatā cittassa. Satīti yā catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha sati anussati … pe … sammāsati. Upekkhā­sati­saṃsud­dhanti catutthe jhāne upekkhā ca sati ca suddhā honti visuddhā saṃsuddhā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā viga­tū­pak­kilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattāti— upekkhā­sati­saṃsud­dhaṃ.

Dhamma­tak­ka­pure­javanti dhammatakko vuccati sammāsaṅkappo. So ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññā­vimokkhas­sāti, evampi dhamma­tak­ka­pure­javaṃ. Atha vā dhammatakko vuccati sammādiṭṭhi. Sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññā­vimokkhas­sāti, evampi dhamma­tak­ka­pure­javaṃ. Atha vā dhammatakko vuccati catunnaṃ maggānaṃ pubba­bhāga­vi­passanā. Sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññā­vimokkhas­sāti—evampi dhamma­tak­ka­pure­javaṃ.

Aññāvimokkhaṃ pabrūmīti aññāvimokkho vuccati arahat­ta­vimokkho. Arahat­ta­vimokkhaṃ pabrūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti— aññāvimokkhaṃ pabrūmi.

Avijjāya pabhedananti. Avijjāti dukkhe aññāṇaṃ … pe … avijjā moho akusalamūlaṃ. Pabhedananti avijjāya pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippas­sad­dhiṃ amataṃ nibbānanti—avijjāya pabhedanaṃ. Tenāha bhagavā—

“Upekkhā­sati­saṃsud­dhaṃ,
dhamma­tak­ka­pure­javaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi,
avijjāya pabhedanan”ti.

Kiṃsu saṃyojano loko,
kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;
Kissassa vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccati. (4)

Kiṃsu saṃyojano lokoti lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso. Kena loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito palibuddhoti—kiṃsu saṃyojano loko.

Kiṃsu tassa vicāraṇanti kiṃsu tassa cāraṇaṃ vicāraṇaṃ paṭivicāraṇaṃ. Kena loko carati vicarati paṭivicaratīti—kiṃsu tassa vicāraṇaṃ. Kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti kissassa vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippas­sad­dhiyā nibbānaṃ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccati. Tenāha so brāhmaṇo—

“Kiṃsu saṃyojano loko,
kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;
Kissassa vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccatī”ti.

Nandisaṃyojano loko,
vitakkassa vicāraṇaṃ;
Taṇhāya vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccati. (5)

Nandisaṃyojano lokoti nandī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo … pe … abhijjhā lobho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati nandī. Yā nandī lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, imāya nandiyā loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito palibuddhoti— nandisaṃyojano loko.

Vitakkassa vicāraṇanti. Vitakkāti nava vitakkā—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko, ñātivitakko jana­pada­vitakko, amarāvitakko, parā­nuda­yatāpa­ṭi­saṃ­yutto vitakko, lābhasakkā­ra­siloka­paṭi­saṃ­yutto vitakko, anavaññat­ti­paṭi­saṃ­yutto vitakko. Ime vuccanti nava vitakkā. Ime nava vitakkā lokassa cāraṇā vicāraṇā paṭivicāraṇā. Imehi navahi vitakkehi loko carati vicarati paṭivicaratīti—vitakkassa vicāraṇaṃ.

Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti. Taṇhāti rūpataṇhā … pe … dhammataṇhā. Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti taṇhāya vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippas­sad­dhiyā nibbānaṃ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccati. Tenāha bhagavā—

“Nandisaṃyojano loko,
vitakkassa vicāraṇaṃ;
Taṇhāya vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccatī”ti.

Kathaṃ satassa carato,
Viññāṇaṃ uparujjhati;
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā,
Taṃ suṇoma vaco tava. (6)

Kathaṃ satassa caratoti kathaṃ satassa sampajānassa carato viharato iriyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti—kathaṃ satassa carato.

Viññāṇaṃ uparujjhatīti viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippas­sam­bha­tīti— viññāṇaṃ uparujjhati.

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamāti buddhaṃ bhagavantaṃ puṭṭhuṃ pucchituṃ yācituṃ ajjhesituṃ pasādetuṃ āgamhā āgatamhā upāgatamhā sampattamhā, “tayā saddhiṃ samāgatamhā”ti—bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā.

Taṃ suṇoma vaco tavāti. Tanti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ suṇoma uggaṇhāma dhārema upadhārema upalakkhemāti—taṃ suṇoma vaco tava. Tenāha so brāhmaṇo—

“Kathaṃ satassa carato,
viññāṇaṃ uparujjhati;
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā,
taṃ suṇoma vaco tavā”ti.

Ajjhattañca bahiddhā ca,
vedanaṃ nābhinandato;
Evaṃ satassa carato,
viññāṇaṃ uparujjhati. (7)

Ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandatoti ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; ajjhat­ta­bahid­dhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.

Ajjhattaṃ samuda­ya­dhammā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; ajjhattaṃ vaya­dham­mā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … ajjhattaṃ samuda­ya­va­ya­dham­mā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … bahiddhā samuda­ya­dhammā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; bahiddhā vaya­dham­mā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … bahiddhā samuda­ya­va­ya­dham­mā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … ajjhat­ta­bahid­dhā samuda­ya­dhammā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … ajjhat­ta­bahid­dhā vaya­dham­mā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … ajjhat­ta­bahid­dhā samuda­ya­va­ya­dham­mā­nu­passī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Imehi dvādasahi ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto … pe … anabhāvaṃ gameti.

Atha vā vedanaṃ aniccato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato … pe … nissaraṇato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Imehi cattālīsāya ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti—ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandato.

Evaṃ satassa caratoti evaṃ satassa sampajānassa carato viharato iriyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti—evaṃ satassa carato.

Viññāṇaṃ uparujjhatīti puñ­ñābhi­saṅ­khā­ra­saha­gataṃ viññāṇaṃ apuñ­ñābhi­saṅ­khā­ra­saha­gataṃ viññāṇaṃ āneñ­jābhi­saṅ­khā­ra­saha­gataṃ viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippas­sam­bha­tīti—viññāṇaṃ uparujjhati. Tenāha bhagavā—

“Ajjhattañca bahiddhā ca,
vedanaṃ nābhinandato;
Evaṃ satassa carato,
viññāṇaṃ uparujjhatī”ti.

Saha gāthā­pari­yosānā … pe … satthā me, bhante bhagavā, sāvako­ha­masmīti.

Udaya­māṇa­va­pucchā­niddeso terasamo.