Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ, (iccāyasmā mogharājā)
Na me byākāsi cakkhumā;
Yāvatatiyañca devīsi,
Byākarotīti me sutaṃ. (1)

Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissanti so brāhmaṇo dvikkhattuṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho na byākāsi—“tadantarā imassa brāhmaṇassa indriya­pari­pāko bhavissatī”ti. Sakkanti sakko. Bhagavā sakyakulā pabbajitotipi sakko. Atha vā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathidaṃ—saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ sati­paṭṭhā­na­dhanaṃ sammap­pa­dhā­na­dhanaṃ iddhi­pāda­dhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ boj­jhaṅ­ga­dhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhanaṃ. Imehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Atha vā sakko pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīna­bhaya­bhe­ravo vigata­loma­haṃ­so­tipi sakko. Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissanti dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ ayācissaṃ ajjhesissaṃ pasādayissanti—dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ.

Iccāyasmā mogharājāti. Iccāti padasandhi … pe … āyasmāti piyavacanaṃ … pe … mogharājāti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ … pe … abhilāpoti—iccāyasmā mogharājā.

Na me byākāsi cakkhumāti. Na me byākāsīti na me byākāsi na ācikkhi na desesi na paññapesi na paṭṭhapesi na vivari na vibhaji na uttānīakāsi na pakāsesi. Cakkhumāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā—maṃsa­cak­khu­nāpi cakkhumā, dibba­cak­khu­nāpi cakkhumā, paññā­cak­khu­nāpi cakkhumā, buddha­cak­khu­nāpi cakkhumā, saman­ta­cak­khu­nāpi cakkhumā.

Kathaṃ bhagavā maṃsa­cak­khu­nāpi cakkhumā? Maṃsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti—nīlo ca vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto ca vaṇṇo (). Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ umā­pup­phasamā­naṃ. Tassa parato pītakaṃ hoti supītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ ­kaṇikā­ra­pup­phasamā­naṃ. Ubhato ca akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni inda­gopaka­samānāni. Majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alūkhaṃ siniddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ addā­riṭṭha­kasamā­naṃ. Tassa parato odātaṃ hoti suodātaṃ setaṃ paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhi­tā­ra­kasamā­naṃ. Tena bhagavā pākatikena maṃsacakkhunā atta­bhāva­pariyā­pan­nena purima­su­cari­ta­kammā­bhi­nib­bat­tena samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca. Yadā hi caturaṅ­ga­saman­nā­gato andhakāro hoti sūriyo ca atthaṅgato hoti; kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpe caturaṅ­ga­saman­nā­gate andhakāre samantā yojanaṃ passati. Natthi so kuṭṭo vā kavāṭaṃ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāya. Ekañce tilaphalaṃ nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhipeyya, taṃyeva tilaphalaṃ uddhareyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato pākatikaṃ maṃsacakkhu. Evaṃ bhagavā maṃsa­cak­khu­nāpi cakkhumā.

Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe; sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāya­ducca­ritena samannāgatā vacī­ducca­ritena samannāgatā mano­ducca­ritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchā­diṭṭhi­kamma­sa­mādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammā­diṭṭhi­kam­masamā­dānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṃsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi cūḷanikaṃ lokadhātuṃ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātuṃ passeyya, tisahassimpi lokadhātuṃ passeyya, mahāsahassimpi lokadhātuṃ passeyya, yāvatakaṃ vā pana ākaṅkheyya tāvatakaṃ passeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhu. Evaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā.

Kathaṃ bhagavā paññā­cak­khu­nāpi cakkhumā? Bhagavā mahāpañño puthupañño javanapañño hāsapañño tikkhapañño nib­bedhi­kapañño paññā­pa­bhe­da­kusalo pabhinnañāṇo adhi­gata­paṭi­sam­bhido catu­ve­sāraj­jap­patto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.

So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi jānitabbaṃ attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ anto buddhañāṇe parivattati.

Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānupa­rivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇānupa­rivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇānupa­rivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ. Neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ ­samug­ga­pa­ṭalānaṃ sammā­phusi­tā­naṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino; evameva buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ. Neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā.

Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajja­na­paṭi­baddhā ākaṅ­kha­paṭi­baddhā manasikā­ra­paṭi­baddhā cit­tup­pāda­paṭi­baddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbesañca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.

Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto­ma­hāsa­mudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako loko sabrahmako loko ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.

Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evameva yepi te sāriputtasamā paññāya samannāgatā tepi buddhañāṇassa padese parivattanti; buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati.

Yepi te khat­tiya­paṇ­ḍitā brāhma­ṇa­paṇ­ḍitā gaha­pati­paṇ­ḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā ­katapa­rappa­vādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe abhi­saṅ­kha­ritvā abhi­saṅ­kha­ritvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti nid­diṭṭha­kā­raṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati—yadidaṃ paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññā­cak­khu­nāpi cakkhumā.

Kathaṃ bhagavā buddha­cak­khu­nāpi cakkhumā? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto­nimugga­posīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena; evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino viharante. Jānāti bhagavā—“ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosacarito, ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito, ayaṃ ñāṇacarito”ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti; dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati; mohacaritassa bhagavā puggalassa uddese paripucchāya kālena dhammassavane kālena dhamma­sākac­chāya garusaṃvāse niveseti; vitak­ka­caritassa bhagavā puggalassa ānāpānassatiṃ ācikkhati; saddhā­caritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhamma­su­dhamma­taṃ saṃ­ghasup­paṭi­pattiṃ sīlāni ca; attano ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassa­nā­nimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ.

“Sele yathā pabba­ta­muddha­niṭṭhito,
Yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janata­mapeta­soko,
Avekkhassu jāti­ja­rā­bhi­bhū­tan”ti.

Evaṃ bhagavā buddha­cak­khu­nāpi cakkhumā.

Kathaṃ bhagavā saman­ta­cak­khu­nāpi cakkhumā? Samantacakkhu vuccati sabbañ­ñu­ta­ñāṇaṃ. Bhagavā sabbañ­ñu­ta­ñāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato.

“Na tassa addiṭṭha­midhat­thi kiñci,
Atho aviñ­ñāta­ma­jānitab­baṃ;
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ,
Tathāgato tena samantacakkhū”ti.

Evaṃ bhagavā saman­ta­cak­khu­nāpi cakkhumāti—na me byākāsi cakkhumā.

Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutanti yāvatatiyaṃ buddho sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho byākaroti no saṃsāretīti— evaṃ mayā uggahitaṃ, evaṃ mayā upadhāritaṃ, evaṃ mayā upalakkhitaṃ. Devīsīti bhagavā ceva isi cāti—devīsi. Yathā rājā pabbajitā vuccanti rājisayo, brāhmaṇā pabbajitā vuccanti brāhmaṇisayo, evameva bhagavā ceva isi cāti— devīsi.

Atha vā bhagavā pabbajitotipi isi. Mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahantaṃ samā­dhik­khan­dhaṃ … pe … mahantaṃ paññākkhandhaṃ … mahantaṃ vimuttik­khan­dhaṃ … mahantaṃ vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahato tamokāyassa padālanaṃ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahato taṇhāsallassa abbahanaṃ … mahato diṭṭhi­saṅghā­ṭassa viniveṭhanaṃ … mahato mānadhajassa papātanaṃ … mahato abhi­saṅ­khā­rassa vūpasamaṃ … mahato oghassa nittharaṇaṃ … mahato bhārassa nikkhepanaṃ … mahato ­saṃsā­ra­vaṭṭassa upacchedaṃ … mahato santāpassa nibbāpanaṃ … mahato pariḷāhassa paṭippas­sad­dhiṃ … mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahante satipaṭṭhāne … mahante sammappadhāne … mahantāni indriyāni … mahantāni balāni … mahante bojjhaṅge … mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ … mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito— “kahaṃ buddho, kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho”tipi isīti— yāvatatiyañca devīsi byākarotīti me sutaṃ. Tenāha so brāhmaṇo—

“Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ, (iccāyasmā mogharājā)
Na me byākāsi cakkhumā;
Yāvatatiyañca devīsi,
Byākarotīti me sutan”ti.

Ayaṃ loko paro loko,
brahmaloko sadevako;
Diṭṭhiṃ te nābhijānāti,
gotamassa yasassino. (2)

Ayaṃ loko paro lokoti. Ayaṃ lokoti manussaloko. Paro lokoti manussalokaṃ ṭhapetvā sabbo paro lokoti—ayaṃ loko paro loko.

Brahmaloko sadevakoti sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sade­va­manus­sāti— brahmaloko sadevako.

Diṭṭhiṃ te nābhijānātīti tuyhaṃ diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ laddhiṃ ajjhāsayaṃ adhippāyaṃ loko na jānāti— “ayaṃ evaṃdiṭṭhiko evaṃkhantiko evaṃruciko evaṃladdhiko evaṃajjhāsayo evaṃadhippāyo”ti na jānāti na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti—diṭṭhiṃ te nābhijānāti.

Gotamassa yasassinoti bhagavā yasappattoti yasassī. Atha vā bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­nan­tipi yasassīti—gotamassa yasassino. Tenāha so brāhmaṇo—

“Ayaṃ loko paro loko,
brahmaloko sadevako;
Diṭṭhiṃ te nābhijānāti,
gotamassa yasassino”ti.

Evaṃ abhikkan­ta­dassā­viṃ,
atthi pañhena āgamaṃ;
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ,
maccurājā na passati. (3)

Evaṃ abhikkan­ta­dassā­vinti evaṃ abhikkan­ta­dassā­viṃ aggadassāviṃ seṭṭhadassāviṃ viseṭṭha­dassā­viṃ ­pāmok­kha­dassā­viṃ uttamadassāviṃ parama­dassā­vinti—evaṃ abhikkan­ta­dassā­viṃ.

Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi … pe … vahassetaṃ bhāranti, evampi atthi pañhena āgamaṃ.

Kathaṃ lokaṃ avekkhantanti kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ pacca­vek­khan­taṃ tulayantaṃ tīrayantaṃ vibhāvayantaṃ vibhūtaṃ karontanti—kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ.

Maccurājā na passatīti maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti— maccurājā na passati. Tenāha so brāhmaṇo—

“Evaṃ abhikkan­ta­dassā­viṃ,
atthi pañhena āgamaṃ;
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ,
maccurājā na passatī”ti.

Suññato lokaṃ avekkhassu,
mogharāja sadā sato;
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca,
evaṃ maccutaro siyā;
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ,
maccurājā na passati. (4)

Suññato lokaṃ avekkhassūti. Lokoti nirayaloko tiracchānaloko petti­visa­ya­loko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko sadevako. Aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca—“ loko lokoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti? “Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhu kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cak­khu­samphasso lujjati, yampidaṃ cak­khu­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā tampi lujjati; sotaṃ lujjati, gandhā lujjanti … pe … kāyo lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti; mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manosamphasso lujjati; yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā tampi lujjati. Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati”.

Suññato lokaṃ avekkhassūti dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati—avasi­yapa­vatta­sal­lak­kha­ṇa­vasena vā tuccha­saṅ­khā­ra­sa­manu­passa­nā­vasena vā. Kathaṃ avasi­yapa­vatta­sal­lak­kha­ṇa­vasena suññato lokaṃ avekkhati? Rūpe vaso na labbhati, vedanāya vaso na labbhati, saññāya vaso na labbhati, saṅkhāresu vaso na labbhati, viññāṇe vaso na labbhati. Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca rūpe—‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati na ca labbhati rūpe—‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti.

Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca vedanāya—‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati vedanāya—‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti.

Saññā anattā. Saññā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ saññā ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca saññāya—‘evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati saññāya—‘evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī’ti.

Saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissaṃsu, nayidaṃ saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ; labbhetha ca saṅkhāresu—‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu—‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesun’ti.

Viññāṇaṃ anattā. Viññāṇañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca viññāṇe—‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe—‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’”ti.

Yathā naḷo assāro nissāro sārāpagato, yathā ca eraṇḍo … pe … yathā ca udumbaro assāro nissāro sārāpagato, yathā ca setakaccho assāro nissāro sārāpagato, yathā ca pālibhaddako assāro nissāro sārāpagato, yathā ca pheṇapiṇḍo assāro nissāro sārāpagato, yathā ca udakapubbuḷaṃ assāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ, yathā ca marīci assārā nissārā sārāpagatā, yathā kadalikkhandho assāro nissāro sārāpagato, yathā māyā assārā nissārā sārāpagatā—evameva rūpaṃ assāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ nicca­sārasā­rena vā sukha­sārasā­rena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā. Vedanā assārā nissārā sārāpagatā … pe … saññā assārā nissārā sārāpagatā … saṅkhārā assārā nissārā sārāpagatā … viññāṇaṃ assāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ nicca­sārasā­rena vā sukha­sārasā­rena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā. Evaṃ tuccha­saṅ­khā­ra­sa­manu­passa­nā­vasena suññato lokaṃ avekkhati. Imehi dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati.

Api ca chahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. Cakkhu suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā, sotaṃ suññaṃ … pe … ghānaṃ suññaṃ … jivhā suññā … kāyo suñño … mano suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā. Rūpā suññā … pe … saddā suññā … gandhā suññā … rasā suññā … phoṭṭhabbā suññā … dhammā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā. Cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ … pe … manoviññāṇaṃ suññaṃ … cak­khu­samphasso suñño … manosamphasso suñño … cak­khu­samphas­sajā vedanā suññā … mano­samphas­sajā vedanā suññā … rūpasaññā suññā … dhammasaññā suññā … rūpasañcetanā suññā … dhamma­sañ­cetanā suññā … rūpataṇhā suññā … rūpavitakko suñño … rūpavicāro suñño … dhammavicāro suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā. Evaṃ chahākārehi suññato lokaṃ avekkhati.

Api ca dasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. Rūpaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato; vedanaṃ … pe … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ … cutiṃ … upapattiṃ … paṭisandhiṃ … bhavaṃ … saṃsāravaṭṭaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Evaṃ dasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati.

Api ca dvāda­sa­hā­kārehi suññato lokaṃ avekkhati. Rūpaṃ na satto na jīvo na naro na māṇavo na itthī na puriso na attā na attaniyaṃ nāhaṃ na mama na koci na kassaci; vedanā … pe … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ na satto na jīvo na naro na māṇavo na itthī na puriso na attā na attaniyaṃ nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Evaṃ dvāda­sa­hā­kārehi suññato lokaṃ avekkhati.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā, bhikkhave, na tumhākaṃ; te pajahatha. Te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭ­ṭha­sā­khā­palāsaṃ taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya. Api nu tumhākaṃ evamassa—‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Na hi no etaṃ, bhante, attā vā attaniyaṃ” vāti. “Evameva kho, bhikkhave, yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā … pe … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Evampi suññato lokaṃ avekkhati.

Āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca—“‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī”ti? “Yasmā ca kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā … pe … cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ … cak­khu­samphasso suñño … yampidaṃ cak­khu­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Sotaṃ suññaṃ … saddā suññā … ghānaṃ suññaṃ … gandhā suññā … jivhā suññā … rasā suññā … kāyo suñño … phoṭṭhabbā suññā … mano suñño … dhammā suññā … manoviññāṇaṃ suññaṃ … manosamphasso suñño … yampidaṃ suññaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Yasmā ca kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī”ti. Evampi suññato lokaṃ avekkhati.

“Suddhaṃ dhamma­sa­muppādaṃ,
Suddha­saṅ­khā­ra­santa­tiṃ;
Passantassa yathābhūtaṃ,
Na bhayaṃ hoti gāmaṇi.

Tiṇa­kaṭṭha­samaṃ lokaṃ,
yadā paññāya passati;
Nāññaṃ patthayate kiñci,
aññat­rap­paṭi­sandhiyā”ti.

Evampi suññato lokaṃ avekkhati.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ evameva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ samannesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṃ samannesati yāvatā vedanāya gati, saññaṃ samannesati yāvatā saññāya gati, saṅkhāre samannesati yāvatā saṅkhārānaṃ gati, viññāṇaṃ samannesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṃ samannesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṃ … pe … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ samannesato yāvatā viññāṇassa gati, yampissa taṃ hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā, tampi tassa na hotī”ti. Evampi suññato lokaṃ avekkhati.

Suññato lokaṃ avekkhassūti suññato lokaṃ avekkhassu paccavekkhassu dakkhassu tulehi tīrehi vibhāvehi vibhūtaṃ karohīti—suññato lokaṃ avekkhassu.

Mogharāja sadā satoti. Mogharājāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Sadāti sabbakālaṃ … pe … pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupas­sanā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato … pe … so vuccati satoti—mogharāja sadā sato.

Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti attānudiṭṭhi vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sap­purisa­dhammassa akovido sap­purisa­dhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ … pe … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhi­visū­kāyikaṃ diṭṭhi­vip­phan­di­taṃ diṭṭhi­saṃ­yoja­naṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipari­yesag­gāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, ayaṃ attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti attānudiṭṭhiṃ ūhacca samūhacca uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti— attānudiṭṭhiṃ ūhacca.

Evaṃ maccutaro siyāti evaṃ maccupi tareyyāsi, jarāpi tareyyāsi, maraṇampi tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatik­kamey­yāsi ­vīti­vat­tey­yāsīti—evaṃ maccutaro siyā.

Evaṃ lokaṃ avekkhantanti evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ pacca­vek­khan­taṃ tulayantaṃ tīrayantaṃ vibhāvayantaṃ vibhūtaṃ karontanti—evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ.

Maccurājā na passatīti maccupi maccurājā, māropi maccurājā, maraṇampi maccurājā. Na passatīti maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhati. Vuttañhetaṃ bhagavatā—“seyyathāpi, bhikkhave, āraññiko migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.

Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitak­ka­vicārā­naṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ … pe … tatiyaṃ jhānaṃ … catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.

Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā, paṭi­gha­saññā­naṃ atthaṅgamā, nānat­ta­saññā­naṃ amanasikārā, ananto ākāsoti ākāsānañ­cāyata­naṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.

Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañ­cāyata­naṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viñ­ñā­ṇañ­cāyata­naṃ upasampajja viharati … pe ….

Puna caparaṃ, bhikkhave, sabbaso viñ­ñā­ṇañ­cāyata­naṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ upasampajja viharati … pe ….

Puna caparaṃ, bhikkhave, sabbaso ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samatikkamma neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ upasampajja viharati … pe ….

Puna caparaṃ, bhikkhave, sabbaso neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ samatikkamma saññā­ve­dayi­ta­nirodhaṃ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato, tiṇṇo loke visattikan’ti. So vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhu pāpimato”ti—maccurājā na passati. Tenāha bhagavā—

“Suññato lokaṃ avekkhassu,
mogharāja sadā sato;
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca,
evaṃ maccutaro siyā;
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ,
maccurājā na passatī”ti.

Saha gāthā­pari­yosānā … pe … satthā me, bhante bhagavā, sāvako­ha­masmīti.

Mogha­rāja­māṇa­va­pucchā­niddeso pannarasamo.