Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, pari­cāra­ka­so­ḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi.

Idamavoca bhagavāti idaṃ pārāyanaṃ avoca. Bhagavāti gāra­vādhi­vacana­metaṃ … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti—idamavoca bhagavā. Magadhesu viharantoti magadhanāmake janapade viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpento. Pāsāṇake cetiyeti pāsāṇa­ka­cetiyaṃ vuccati buddhāsananti—magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye. Pari­cāra­ka­so­ḷasānaṃ brāhmaṇānanti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Piṅgiyena te soḷasāti—evampi pari­cāra­ka­so­ḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. Atha vā te soḷasa brāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārakā sissāti— evampi pari­cāra­ka­so­ḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ.

Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsīti. Ajjhiṭṭhoti ajjhiṭṭho ajjhesito. Puṭṭho puṭṭhoti puṭṭho puṭṭho pucchito pucchito yācito yācito ajjhesito ajjhesito pasādito pasādito. Pañhaṃ byākāsīti pañhaṃ byākāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīākāsi pakāsesīti—ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. Tenetaṃ vuccati—

“Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, pari­cāra­ka­so­ḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsī”ti.

Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammā­nu­dhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti. Tasmā imassa dhamma­pariyā­yassa “pārāyanan”teva adhivacanaṃ.

Ekamekassa cepi pañhassāti ekamekassa cepi ajitapañhassa, ekamekassa cepi ­tissa­met­teyya­pañhassa, ekamekassa cepi puṇṇa­ka­pañhassa, ekamekassa cepi metta­gū­pañhassa, ekamekassa cepi dhota­ka­pañhassa, ekamekassa cepi upasī­va­pañhassa, ekamekassa cepi nanda­ka­pañhassa, ekamekassa cepi hemakapañhassa, ekamekassa cepi todeyya­pañhassa, ekamekassa cepi kappapañhassa, ekamekassa cepi jatukaṇ­ṇi­pañhassa, ekamekassa cepi bhad­rāvudha­pañhassa, ekamekassa cepi udayapañhassa, ekamekassa cepi posālapañhassa, ekamekassa cepi mogha­rāja­pañhassa, ekamekassa cepi piṅ­giya­pañhas­sāti—ekamekassa cepi pañhassa.

Atthamaññāya dhammamaññāyāti sveva pañho dhammo, visajjanaṃ atthoti atthaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti—atthamaññāya. Dhammamaññāyāti dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti— dhamma­maññāyāti—atthamaññāya dhammamaññāya. Dhammā­nu­dhammaṃ paṭipajjeyyāti sammāpaṭipadaṃ anu­loma­paṭi­padaṃ apac­canī­ka­paṭi­padaṃ anvat­tha­paṭi­padaṃ dhammā­nu­dhamma­paṭi­padaṃ paṭipajjeyyāti—dhammā­nu­dhammaṃ paṭipajjeyya. Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabba­saṅ­khā­ra­sama­tho sabbū­padhipa­ṭi­nissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ adhiphasseyya, pāraṃ ­sacchi­karey­yāti—gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti ime dhammā pāraṅgamanīyā. Pāraṃ pāpenti pāraṃ sampāpenti pāraṃ samanupāpenti, jarāmaraṇassa taraṇāya saṃvattantīti—pāraṅgamanīyā ime dhammāti.

Tasmā imassa dhamma­pariyā­yassāti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānāti—tasmā. Imassa dhamma­pariyā­yassāti imassa pārāyanassāti—tasmā imassa dhamma­pariyā­yassa. Pārāyananteva adhivacananti pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ … pe … nirodho nibbānaṃ. Ayanaṃ vuccati maggo, seyyathidaṃ—sammādiṭṭhi … pe … sammāsamādhi. Adhivacananti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti—pārāyananteva adhivacanaṃ. Tenetaṃ vuccati—

“Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammā­nu­dhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti. Tasmā imassa dhamma­pariyā­yassa ‘pārāyanan’teva adhivacanan”ti.

Ajito tissametteyyo,
puṇṇako atha mettagū;
Dhotako upasīvo ca,
nando ca atha hemako. (1)

Todeyyakappā dubhayo,
jatukaṇṇī ca paṇḍito;
Bhadrāvudho udayo ca,
posālo cāpi brāhmaṇo;
Mogharājā ca medhāvī,
piṅgiyo ca mahāisi. (2)

Ete buddhaṃ upāgacchuṃ,
Sam­panna­caraṇaṃ isiṃ;
Pucchantā nipuṇe pañhe,
Buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. (3)

Ete buddhaṃ upāgacchunti. Eteti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabba­das­sāvitāya buddho, abhiññeyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇā­sava­saṅ­khā­tena buddho, nirupa­lepa­saṅ­khā­tena buddho, ekanta­vītarā­goti buddho, ekanta­vīta­dosoti buddho, ekanta­vī­tamo­hoti buddho, ekanta­nikkile­soti buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisam­buddhoti buddho, abuddhi­vihatattā buddhi­paṭi­lābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇab­rāhma­ṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ. Vimok­khan­ti­ka­metaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbañ­ñu­ta­ñāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Ete buddhaṃ upāgacchunti ete buddhaṃ upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti—ete buddhaṃ upāgacchuṃ.

Sam­panna­caraṇaṃ isinti caraṇaṃ vuccati sīlā­cāranib­batti. Sīlasaṃvaropi caraṇaṃ, indriya­saṃ­va­ropi caraṇaṃ, bhojane mattaññutāpi caraṇaṃ, jāgari­yā­nu­yogopi caraṇaṃ, sattapi saddhammā caraṇaṃ, cattāripi jhānāni caraṇaṃ. Sam­panna­caraṇanti sam­panna­caraṇaṃ seṭṭhacaraṇaṃ viseṭṭha­caraṇaṃ ­pāmok­kha­caraṇaṃ uttamacaraṇaṃ pavaracaraṇaṃ. Isīti isi bhagavā mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esī gavesī pariyesīti isi … pe … mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito—“kahaṃ buddho, kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo kahaṃ narāsabho”ti—isīti—sam­panna­caraṇaṃ isiṃ.

Pucchantā nipuṇe pañheti. Pucchantāti pucchantā yācantā ajjhesantā pasādentā. Nipuṇe pañheti gambhīre duddase duranubodhe sante paṇīte atakkāvacare nipuṇe ­paṇ­ḍita­veda­nīye pañheti—pucchantā nipuṇe pañhe.

Buddhaseṭṭhaṃ upāgamunti. Buddhoti yo so bhagavā … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Seṭṭhanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ buddhaṃ upāgamuṃ upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti— buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. Tenetaṃ vuccati—

“Ete buddhaṃ upāgacchuṃ,
sam­panna­caraṇaṃ isiṃ;
Pucchantā nipuṇe pañhe,
buddhaseṭṭhaṃ upāgamun”ti.

Tesaṃ buddho pabyākāsi,
Pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ;
Pañhānaṃ veyyākaraṇena,
Tosesi brāhmaṇe muni. (4)

Tesaṃ buddho pabyākāsīti. Tesanti soḷasānaṃ pārāyaniyānaṃ brāhmaṇānaṃ. Buddhoti yo so bhagavā … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Pabyākāsīti tesaṃ buddho pabyākāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—tesaṃ buddho pabyākāsi.

Pañhaṃ puṭṭho yathātathanti. Pañhaṃ puṭṭhoti pañhaṃ puṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasādito. Yathātathanti yathā ācikkhitabbaṃ tathā ācikkhi, yathā desitabbaṃ tathā desesi, yathā paññapetabbaṃ tathā paññapesi, yathā paṭṭhapetabbaṃ tathā paṭṭhapesi, yathā vivaritabbaṃ tathā vivari, yathā vibhajitabbaṃ tathā vibhaji, yathā uttānīkātabbaṃ tathā uttānīakāsi, yathā pakāsitabbaṃ tathā pakāsesīti—pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ.

Pañhānaṃ veyyākaraṇenāti pañhānaṃ veyyākaraṇena ācikkhanena desanena paññapanena paṭṭhapanena vivaraṇena vibhajanena uttānīkammena pakāsanenāti—pañhānaṃ veyyākaraṇena.

Tosesi brāhmaṇe munīti. Tosesīti tosesi vitosesi pasādesi ārādhesi attamane akāsi. Brāhmaṇeti soḷasa pārāyaniye brāhmaṇe. Munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ … pe … saṅga­jāla­maticca so munīti—tosesi brāhmaṇe muni. Tenetaṃ vuccati—

“Tesaṃ buddho pabyākāsi,
pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ;
Pañhānaṃ veyyākaraṇena,
tosesi brāhmaṇe munī”ti.

Te tositā cakkhumatā,
bud­dhe­nādicca­bandhunā;
Brahma­cari­ya­ma­cariṃsu,
varapaññassa santike. (5)

Te tositā cakkhumatāti. Teti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Tositāti tositā vitositā pasāditā ārādhitā attamanā katāti—te tositā. Cakkhumatāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā—maṃsa­cak­khu­nāpi cakkhumā, dibba­cak­khu­nāpi cakkhumā, paññā­cak­khu­nāpi cakkhumā, buddha­cak­khu­nāpi cakkhumā, saman­ta­cak­khu­nāpi cakkhumā. Kathaṃ bhagavā maṃsa­cak­khu­nāpi cakkhumā … pe … evaṃ bhagavā saman­ta­cak­khu­nāpi cakkhumāti—te tositā cakkhumatā.

Bud­dhe­nādicca­bandhunāti. Buddhoti yo so bhagavā … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Ādiccabandhunāti ādicco vuccati sūriyo. So gotamo gottena, bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā sūriyassa gottañātako gottabandhu. Tasmā buddho ādiccabandhūti—bud­dhe­nādicca­bandhunā.

Brahma­cari­ya­ma­cariṃsūti brahmacariyaṃ vuccati asaddham­ma­samā­pattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī viramaṇaṃ akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto. Api ca nip­pariyā­ya­vasena brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ— sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Brahma­cari­ya­ma­cariṃsūti brahmacariyaṃ cariṃsu acariṃsu samādāya vattiṃsūti—brahma­cari­ya­ma­cariṃsu.

Varapaññassa santiketi varapaññassa aggapaññassa seṭṭhapaññassa viseṭṭha­paññassa ­pāmok­kha­paññassa uttamapaññassa pavarapaññassa. Santiketi santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti—varapaññassa santike. Tenetaṃ vuccati—

“Te tositā cakkhumatā,
bud­dhe­nādicca­bandhunā;
Brahma­cari­ya­ma­cariṃsu,
varapaññassa santike”ti.

Ekamekassa pañhassa,
yathā buddhena desitaṃ;
Tathā yo paṭipajjeyya,
gacche pāraṃ apārato. (6)

Ekamekassa pañhassāti ekamekassa ajitapañhassa, ekamekassa ­tissa­met­teyya­pañhassa … pe … ekamekassa piṅ­giya­pañhas­sāti—ekamekassa pañhassa.

Yathā buddhena desitanti. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Yathā buddhena desitanti yathā buddhena ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhajitaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti—yathā buddhena desitaṃ.

Tathā yo paṭipajjeyyāti sammāpaṭipadaṃ anu­loma­paṭi­padaṃ apac­canī­ka­paṭi­padaṃ anvat­tha­paṭi­padaṃ dhammā­nu­dhamma­paṭi­padaṃ paṭipajjeyyāti—tathā yo paṭipajjeyya.

Gacche pāraṃ apāratoti pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ … pe … nirodho nibbānaṃ; apāraṃ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Gacche pāraṃ apāratoti apārato pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ phasseyya, pāraṃ ­sacchi­karey­yāti—gacche pāraṃ apārato. Tenetaṃ vuccati—

“Ekamekassa pañhassa,
yathā buddhena desitaṃ;
Tathā yo paṭipajjeyya,
gacche pāraṃ apārato”ti.

Apārā pāraṃ gaccheyya,
bhāvento maggamuttamaṃ;
Maggo so pāraṃ gamanāya,
tasmā pārāyanaṃ iti. (7)

Apārā pāraṃ gaccheyyāti apāraṃ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca; pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ … pe … taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Apārā pāraṃ gaccheyyāti apārā pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ phasseyya, pāraṃ ­sacchi­karey­yāti—apārā pāraṃ gaccheyya.

Bhāvento maggamuttamanti maggamuttamaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ—sammādiṭṭhi … pe … sammāsamādhi. Maggamuttamanti maggaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ. Bhāventoti bhāvento āsevanto bahu­līka­rontoti—bhāvento maggamuttamaṃ.

Maggo so pāraṃ gamanāyāti—

Maggo pantho patho pajjo,
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;
Nāvā uttarasetu ca,
kullo ca bhisi saṅkamo.

Pāraṃ gamanāyāti pāraṃ gamanāya pāraṃ sampāpanāya pāraṃ samanupāpanāya jarāmaraṇassa taraṇāyāti—maggo so pāraṃ gamanāya.

Tasmā pārāyanaṃ itīti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ … pe … nirodho nibbānaṃ. Ayanaṃ vuccati maggo. Itīti padasandhi … pe … padānu­pubba­tā­petaṃ itīti—tasmā pārāyanaṃ iti. Tenetaṃ vuccati—

“Apārā pāraṃ gaccheyya,
bhāvento maggamuttamaṃ;
Maggo so pāraṃ gamanāya,
tasmā pārāyanaṃ itī”ti.

Pārā­yanat­thuti­gāthā­niddeso sattarasamo.