Jātaka

Aṭṭhakanipāta

Kaccānivagga

4. Sumaṅga­la­jātaka

Bhusamhi kuddhoti avekkhiyāna,
Na tāva daṇḍaṃ paṇayeyya issaro;
Aṭṭhānaso appati­rūpa­mattano,
Parassa dukkhāni bhusaṃ udīraye.

Yato ca jāneyya pasādamattano,
Atthaṃ niyuñjeyya parassa dukkaṭaṃ;
Tadāyamatthoti sayaṃ avekkhiya,
Athassa daṇḍaṃ sadisaṃ nivesaye.

Na cāpi jhāpeti paraṃ na attanaṃ,
Amucchito yo nayate nayānayaṃ;
Yo daṇḍadhāro bhavatīdha issaro,
Sa vaṇṇagutto siriyā na dhaṃsati.

Ye khattiyā se anisammakārino,
Paṇenti daṇḍaṃ sahasā pamucchitā;
Avaṇṇasaṃyutā jahanti jīvitaṃ,
Ito vimuttāpi ca yanti duggatiṃ.

Dhamme ca ye ariyappavedite ratā,
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;
Te santi­sorac­ca­samā­dhi­saṇ­ṭhitā,
Vajanti lokaṃ dubhayaṃ tathāvidhā.

Rājāhamasmi narapa­madāna­missaro,
Sacepi kujjhāmi ṭhapemi attanaṃ;
Nisedhayanto janataṃ tathāvidhaṃ,
Paṇemi daṇḍaṃ anukampa yoniso”.

“Sirī ca lakkhī ca taveva khattiya,
Janādhipa mā vijahi kudācanaṃ;
Akkodhano nicca­pasan­na­citto,
Anīgho tuvaṃ vassasatāni pālaya.

Guṇehi etehi upeta khattiya,
Ṭhita­mariya­vattī suvaco akodhano;
Sukhī anuppīḷa pasāsamediniṃ,
Ito vimuttopi ca yāhi suggatiṃ.

Evaṃ sunītena subhāsitena,
Dhammena ñāyena upāyaso nayaṃ;
Nibbāpaye saṅkhubhitaṃ mahājanaṃ,
Mahāva megho salilena medinin”ti.

Sumaṅga­la­jātakaṃ catutthaṃ.