“Nāsmase katapāpamhi,
nāsmase alikavādine;
Nāsmase attat­thapaññamhi,
atisantepi nāsmase.

Bhavanti heke purisā,
gopi­pāsi­kajā­tikā;
Ghasanti maññe mittāni,
vācāya na ca kammunā.

Suk­khañ­jali­pag­gahitā,
vācāya paliguṇṭhitā;
Manussapheggū nāsīde,
yasmiṃ natthi kataññutā.

Na hi aññañ­ña­cittā­naṃ,
itthīnaṃ purisāna vā;
Nānāvikatvā saṃsaggaṃ,
tādisampi ca nāsmase.

Anari­ya­kamma­mok­kan­taṃ,
athetaṃ sabbaghātinaṃ;
Nisitaṃva paṭicchannaṃ,
tādisampi ca nāsmase.

Mitta­rūpeni­dhekacce,
sākhalyena acetasā;
Vividhehi upāyanti,
tādisampi ca nāsmase.

Āmisaṃ vā dhanaṃ vāpi,
yattha passati tādiso;
Dubbhiṃ karoti dummedho,
tañca hantvāna gacchati”.

“Mittarūpena bahavo,
channā sevanti sattavo;
Jahe kāpurise hete,
kukkuṭo viya senakaṃ.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ,
na khippa­manu­buj­jhati;
Amitta­vasaman­veti,
pacchā ca anutappati.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ,
khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā,
kukkuṭo viya senakā.

Taṃ tādisaṃ kūṭamivoḍḍitaṃ vane,
Adhammikaṃ nicca­vidhaṃ­sakāri­naṃ;
Ārā vivajjeyya naro vicakkhaṇo,
Senaṃ yathā kukkuṭo vaṃsakānane”ti.

Kukkuṭajātakaṃ dasamaṃ.