Milindapañha

Vicāravagga

4. Saṅ­khā­ra­jāyamā­na­pañha

Rājā āha—“bhante nāgasena, atthi keci saṅkhārā, ye jāyantī”ti? “Āma, mahārāja, atthi saṅkhārā, ye jāyantī”ti. “Katame te, bhante”ti? “Cakkhusmiñca kho, mahārāja, sati rūpesu ca cakkhuviññāṇaṃ hoti, cakkhuviññāṇe sati cak­khu­samphasso hoti, cak­khu­samphasse sati vedanā hoti, vedanāya sati taṇhā hoti, taṇhāya sati upādānaṃ hoti, upādāne sati bhavo hoti, bhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti. Cakkhusmiñca kho, mahārāja, asati rūpesu ca asati cakkhuviññāṇaṃ na hoti, cakkhuviññāṇe asati cak­khu­samphasso na hoti, cak­khu­samphasse asati vedanā na hoti, vedanāya asati taṇhā na hoti, taṇhāya asati upādānaṃ na hoti, upādāne asati bhavo na hoti, bhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā na honti, evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa nirodho hotī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Saṅ­khā­ra­jāyamā­na­pañho catuttho.