“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā—‘sam­pajā­na­musā­vāde pārājiko hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṃ—‘sam­pajā­na­musā­vāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanā­vatthu­kan’ti. Bhante nāgasena, ko panettha viseso, kiṃkāraṇaṃ, yañcekena musāvādena ucchijjati, yañcekena musāvādena satekiccho hoti? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ—‘sam­pajā­na­musā­vāde pārājiko hotī’ti, tena hi ‘sam­pajā­na­musā­vāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanā­vatthu­kan’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ— ‘sam­pajā­na­musā­vāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanā­vatthu­kan’ti, tena hi ‘sam­pajā­na­musā­vāde pārājiko hotī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā—‘sam­pajā­na­musā­vāde pārājiko hotī’ti. Bhaṇitañca—‘sam­pajā­na­musā­vāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanā­vatthu­kan’ti, tañca pana vatthuvasena garukalahukaṃ hoti. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha koci puriso parassa pāṇinā pahāraṃ dadeyya, tassa tumhe kiṃ daṇḍaṃ dhārethā”ti? “Yadi so, bhante, āha—‘nakkhamāmī’ti, tassa mayaṃ akkhamamāne kahāpaṇaṃ harāpemā”ti. “Idha pana, mahārāja, soyeva puriso tava pāṇinā pahāraṃ dadeyya, tassa pana ko daṇḍo”ti? “Hatthampissa, bhante, chedāpeyyāma, pādampi chedāpeyyāma, yāva sīsaṃ kaḷīracchejjaṃ chedāpeyyāma, sabbampi taṃ gehaṃ vilumpāpeyyāma, ubhatopakkhe yāva sattamaṃ kulaṃ ­samug­ghātā­peyyāmā”ti. “Ko panettha, mahārāja, viseso, kiṃkāraṇaṃ, yaṃ ekassa pāṇippahāre sukhumo kahāpaṇo daṇḍo, yaṃ tava pāṇippahāre hatthacchejjaṃ pādacchejjaṃ yāva kaḷīracchejjaṃ sabbagehādānaṃ ubhatopakkhe yāva sattamakulā samugghāto”ti? “Manussantarena, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sam­pajā­na­musā­vādo vatthuvasena garukalahuko hotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Musā­vāda­garula­hu­bhāva­pañho tatiyo.