“Bhante nāgasena, sabbeva bodhisattā puttadāraṃ denti, udāhu vessantareneva raññā puttadāraṃ dinnan”ti? “Sabbepi, mahārāja, bodhisattā puttadāraṃ denti, na vessantareneva raññā puttadāraṃ dinnan”ti. “Api ca kho, bhante nāgasena, tesaṃ anumatena dentī”ti. “Bhariyā, mahārāja, anumatā, dārakā pana bālatāya vilapiṃsu, yadi te atthato jāneyyuṃ, tepi anumodeyyuṃ, na te vilapeyyun”ti.

“Dukkaraṃ, bhante nāgasena, bodhisattena kataṃ, yaṃ so attano orase piye putte brāhmaṇassa dāsatthāya adāsi.

Idampi dutiyaṃ dukkarato dukkarataraṃ, yaṃ so attano orase piye putte bālake taruṇake latāya bandhitvā tena brāhmaṇena latāya anumajjīyante disvā ajjhupekkhi.

Idampi tatiyaṃ dukkarato dukkarataraṃ, yaṃ so sakena balena bandhanā muccitvā āgate dārake sārajja­mupagate punadeva latāya bandhitvā adāsi.

Idampi catutthaṃ dukkarato dukkarataraṃ, yaṃ so dārake ‘ayaṃ kho, tāta, yakkho khādituṃ neti amhe’ti vilapante ‘mā bhāyitthā’ti na assāsesi.

Idampi pañcamaṃ dukkarato dukkarataraṃ, yaṃ so jālissa kumārassa rudamānassa pādesu nipatitvā ‘alaṃ, tāta, kaṇhājinaṃ nivattehi, ahameva gacchāmi yakkhena saha, khādatu maṃ yakkho’ti yācamānassa evaṃ na sampaṭicchi.

Idampi chaṭṭhaṃ dukkarato dukkarataraṃ, yaṃ so jālissa kumārassa ‘pāsāṇasamaṃ nūna te, tāta, hadayaṃ, yaṃ tvaṃ amhākaṃ dukkhitānaṃ pekkhamāno nimmanussake brahāraññe yakkhena nīyamāne na nivāresī’ti vilapamānassa kāruññaṃ nākāsi.

Idampi sattamaṃ dukkarato dukkarataraṃ, yaṃ tassa ruḷaruḷassa bhīmabhīmassa nīte dārake adassanaṃ gamite na phali hadayaṃ satadhā vā sahassadhā vā, puññakāmena manujena kiṃ para­duk­khā­panena, nanu nāma sakadānaṃ dātabbaṃ hotī”ti?

“Dukkarassa, mahārāja, katattā bodhisattassa kittisaddo dasasahassiyā lokadhātuyā ­sadeva­manus­sesu abbhuggato, devā devabhavane pakittenti, asurā asurabhavane pakittenti, garuḷā garuḷabhavane pakittenti, nāgā nāgabhavane pakittenti, yakkhā yakkhabhavane pakittenti, anupubbena tassa kittisaddo paramparāya ajjetarahi idha amhākaṃ samayaṃ anuppatto, taṃ mayaṃ dānaṃ pakittentā vikopentā nisinnā sudinnaṃ, udāhu duddinnanti. So kho panāyaṃ, mahārāja, kittisaddo nipuṇānaṃ viññūnaṃ vidūnaṃ vibhāvīnaṃ bodhisattānaṃ dasa guṇe anudassati. Katame dasa? Agedhatā nirālayatā cāgo pahānaṃ apunarāvattitā sukhumatā mahantatā duranubodhatā dullabhatā asadisatā bud­dha­dham­massa, so kho panāyaṃ, mahārāja, kittisaddo nipuṇānaṃ viññūnaṃ vidūnaṃ vibhāvīnaṃ bodhisattānaṃ ime dasa guṇe anudassatī”ti.

“Bhante nāgasena, yo paraṃ dukkhāpetvā dānaṃ deti, api nu taṃ dānaṃ sukhavipākaṃ hoti sagga­saṃ­vatta­ni­kan”ti? “Āma, mahārāja, kiṃ vattabban”ti. “Iṅgha, bhante nāgasena, kāraṇaṃ upadassehī”ti. “Idha, mahārāja, koci samaṇo vā brāhmaṇo vā sīlavā hoti kalyāṇadhammo, so bhaveyya pakkhahato vā pīṭhasappī vā aññataraṃ vā byādhiṃ āpanno, tamenaṃ yo koci puññakāmo yānaṃ āropetvā patthitaṃ desa­manupā­peyya, api nu kho, mahārāja, tassa purisassa tatonidānaṃ kiñci sukhaṃ nibbatteyya sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ taṃ kamman”ti? “Āma, bhante, kiṃ vattabbaṃ? Hatthiyānaṃ vā so, bhante, puriso labheyya assayānaṃ vā rathayānaṃ vā, thale thalayānaṃ jale jalayānaṃ devesu devayānaṃ manussesu manussayānaṃ, tadanuc­chavi­kaṃ tadanulomikaṃ bhave bhave nibbatteyya, tadanuc­chavi­kāni tadanulomikāni cassa sukhāni nibbatteyyuṃ, sugatito sugatiṃ gaccheyya, teneva kammā­bhisan­dena iddhiyānaṃ abhiruyha patthitaṃ nibbānanagaraṃ pāpuṇeyyā”ti. “Tena hi, mahārāja, para­duk­khā­panena dinnadānaṃ sukhavipākaṃ hoti sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ, yaṃ so puriso balībadde dukkhāpetvā evarūpaṃ sukhaṃ anubhavati.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yathā para­duk­khā­panena dinnadānaṃ sukhavipākaṃ hoti sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ. Idha, mahārāja, yo koci rājā janapadato dhammikaṃ baliṃ uddharāpetvā āṇāpavattanena dānaṃ dadeyya, api nu kho so, mahārāja, rājā tatonidānaṃ kiñci sukhaṃ anubhaveyya sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ taṃ dānan”ti? “Āma, bhante, kiṃ vattabbaṃ, tatonidānaṃ so, bhante, rājā uttariṃ aneka­sata­sahas­sa­guṇaṃ labheyya. Rājūnaṃ atirājā bhaveyya, devānaṃ atidevo bhaveyya, brahmānaṃ atibrahmā bhaveyya, samaṇānaṃ atisamaṇo bhaveyya, brāhmaṇānaṃ atibrāhmaṇo bhaveyya, arahantānaṃ atiarahā bhaveyyā”ti. “Tena hi, mahārāja, para­duk­khā­panena dinnadānaṃ sukhavipākaṃ hoti sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ, yaṃ so rājā balinā janaṃ pīḷetvā dinnadānena evarūpaṃ uttariṃ yasasukhaṃ anubhavatī”ti.

“Atidānaṃ, bhante nāgasena, vessantarena raññā dinnaṃ, yaṃ so sakaṃ bhariyaṃ parassa bhariyatthāya adāsi, sake orase putte brāhmaṇassa dāsatthāya adāsi, atidānaṃ nāma, bhante nāgasena, loke vidūhi ninditaṃ garahitaṃ, yathā nāma, bhante nāgasena, atibhārena sakaṭassa akkho bhijjati, atibhārena nāvā osīdati, atibhuttena bhojanaṃ visamaṃ pariṇamati, ativassena dhaññaṃ vinassati, atidānena bhogakkhayaṃ upeti, atitāpena pathavī upaḍayhati, atirāgena ummattako hoti, atidosena vajjho hoti, atimohena anayaṃ āpajjati, atilobhena corag­gahaṇa­mupa­gacchati, atibhayena nirujjhati, atipūrena nadī uttarati, ativātena asani patati, atiagginā odanaṃ uttarati, atisañcaraṇena na ciraṃ jīvati. Evameva kho, bhante nāgasena, atidānaṃ nāma loke vidūhi ninditaṃ garahitaṃ, atidānaṃ, bhante nāgasena, vessantarena raññā dinnaṃ, na tattha kiñci phalaṃ icchitabban”ti.

“Atidānaṃ, mahārāja, loke vidūhi vaṇṇitaṃ thutaṃ pasatthaṃ, ye keci yādisaṃ kīdisaṃ dānaṃ denti, atidānadāyī loke kittiṃ pāpuṇāti. Yathā, mahārāja, atipavaratāya dibbaṃ vanamūlaṃ gahitampi hatthapāse ṭhitānaṃ parajanānaṃ na dassayati, agado atijaccatāya pīḷāya samugghātako rogānaṃ antakaro, aggi atijotitāya ḍahati, udakaṃ atisītatāya nibbāpeti, padumaṃ parisuddhatāya na upalimpati vārikaddamena, maṇi atiguṇatāya kāmadado, vajiraṃ atitikhiṇatāya vijjhati maṇi­muttā­phali­kaṃ, pathavī atimahantatāya naro­ragami­ga­pak­khi­jala­sela­pabba­ta­dume dhāreti, samuddo atimahantatāya aparipūraṇo, sineru atibhāratāya acalo, ākāso ati­vitthā­ra­tāya ananto, sūriyo atippabhatāya timiraṃ ghāteti, sīho atijātitāya vigatabhayo, mallo atibalavatāya paṭimallaṃ khippaṃ ukkhipati, rājā atipuññatāya adhipati, bhikkhu ati­sīla­van­tatāya nāga­yak­kha­na­ra­marūhi namassanīyo, buddho atiaggatāya anupamo. Evameva kho, mahārāja, atidānaṃ nāma loke vidūhi vaṇṇitaṃ thutaṃ pasatthaṃ, ye keci yādisaṃ kīdisaṃ dānaṃ denti, atidānadāyī loke kittiṃ pāpuṇāti, atidānena vessantaro rājā dasasahassiyā lokadhātuyā vaṇṇito thuto pasattho mahito kittito, teneva atidānena vessantaro rājā ajjetarahi buddho jāto aggo sadevake loke.

Atthi pana, mahārāja, loke ṭhapanīyaṃ dānaṃ, yaṃ dakkhiṇeyye anuppatte na dātabban”ti? “Dasa kho panimāni, bhante nāgasena, dānāni, yāni loke adānasammatāni, yo tāni dānāni deti, so apāyagāmī hoti. Katamāni dasa? Majjadānaṃ, bhante nāgasena, loke adānasammataṃ, yo taṃ dānaṃ deti, so apāyagāmī hoti. Samajjadānaṃ … pe … itthidānaṃ … usabhadānaṃ … citta­kam­ma­dānaṃ … satthadānaṃ … visadānaṃ … saṅ­kha­lika­dānaṃ … kukku­ṭa­sūkara­dānaṃ … tulā­kūṭa­māna­kūṭa­dānaṃ, bhante nāgasena, loke adānasammataṃ hoti, yo taṃ dānaṃ deti, so apāyagāmī hoti. Imāni kho, bhante nāgasena, dasa dānāni loke adānasammatāni, yo tāni dānāni deti, so apāyagāmī hotī”ti.

“Nāhaṃ taṃ, mahārāja, adānasammataṃ pucchāmi, imaṃ khvāhaṃ, mahārāja, taṃ pucchāmi ‘atthi pana, mahārāja, loke ṭhapanīyaṃ dānaṃ, yaṃ dakkhiṇeyye anuppatte na dātabban’”ti. “Natthi, bhante nāgasena, loke ṭhapanīyaṃ dānaṃ. Yaṃ dakkhiṇeyye anuppatte na dātabbaṃ, cittappasāde uppanne keci dakkhiṇeyyānaṃ bhojanaṃ denti, keci acchādanaṃ, keci sayanaṃ, keci āvasathaṃ, keci attha­ra­ṇa­pāvu­raṇaṃ, keci dāsidāsaṃ, keci khettavatthuṃ, keci dvipa­da­catup­padaṃ, keci sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ, keci mahārajjaṃ, keci jīvitampi dentī”ti. “Yadi pana, mahārāja, keci jīvitampi denti, kiṃ kāraṇā vessantaraṃ dānapatiṃ atibāḷhaṃ paripātesi sudinne putte ca dāre ca?

Api nu kho, mahārāja, atthi lokapakati lokāciṇṇaṃ, labhati pitā puttaṃ iṇaṭṭo vā ājīvikapakato vā āvapituṃ vā vikkiṇituṃ vā”ti? “Āma, bhante, labhati pitā puttaṃ iṇaṭṭo vā ājīvikapakato vā āvapituṃ vā vikkiṇituṃ vā”ti. “Yadi, mahārāja, labhati pitā puttaṃ iṇaṭṭo vā ājīvikapakato vā āvapituṃ vā vikkiṇituṃ vā, vessantaropi, mahārāja, rājā alabhamāno sabbañ­ñu­ta­ñāṇaṃ upadduto dukkhito tassa dhammadhanassa paṭilābhāya puttadāraṃ āvapesi ca vikkiṇi ca. Iti, mahārāja, vessantarena raññā aññesaṃ dinnaṃyeva dinnaṃ, kataṃyeva kataṃ. Kissa pana tvaṃ, mahārāja, tena dānena vessantaraṃ dānapatiṃ atibāḷhaṃ apasādesī”ti?

“Nāhaṃ, bhante nāgasena, vessantarassa dānapatino dānaṃ garahāmi, api ca puttadāraṃ yācante niminitvā attānaṃ dātabban”ti. “Etaṃ kho, mahārāja, asabbhikāraṇaṃ, yaṃ puttadāraṃ yācante attānaṃ dadeyya, yaṃ yaṃ hi yācante taṃ tadeva dātabbaṃ, etaṃ sappurisānaṃ kammaṃ. Yathā, mahārāja, koci puriso pānīyaṃ āharāpeyya, tassa yo bhojanaṃ dadeyya, api nu so, mahārāja, puriso tassa kiccakārī assā”ti? “Na hi, bhante, yaṃ so āharāpeti, tameva tassa dento kiccakārī assā”ti. “Evameva kho, mahārāja, vessantaro rājā brāhmaṇe puttadāraṃ yācante puttadāraṃ yeva adāsi. Sace, mahārāja, brāhmaṇo vessantarassa sarīraṃ yāceyya, na so, mahārāja, attānaṃ rakkheyya na kampeyya na rajjeyya, tassa dinnaṃ paric­cat­taṃ­yeva sarīraṃ bhaveyya. Sace, mahārāja, koci vessantaraṃ dānapatiṃ upagantvā yāceyya ‘dāsattaṃ me upehī’ti, dinnaṃ paric­cat­taṃ­yevassa sarīraṃ bhaveyya, na so datvā tapeyya, rañño, mahārāja, vessantarassa kāyo bahusādhāraṇo.

Yathā, mahārāja, pakkā maṃsapesi bahusādhāraṇā; evameva kho, mahārāja, rañño vessantarassa kāyo bahusādhāraṇo. Yathā vā pana, mahārāja, phalito rukkho nānā­dija­gaṇa­sādhāraṇo; evameva kho, mahārāja, rañño vessantarassa kāyo bahusādhāraṇo. Kiṃ kāraṇā? ‘Evāhaṃ paṭipajjanto sammāsambodhiṃ pāpuṇissāmī’ti.

Yathā, mahārāja, puriso adhano dhanatthiko dhana­pari­yesanaṃ caramāno ajapathaṃ saṅkupathaṃ vettapathaṃ gacchati, jala­thala­vāṇij­jaṃ karoti, kāyena vācāya manasā dhanaṃ ārādheti, dhanap­paṭi­lābhāya vāyamati; evameva kho, mahārāja, vessantaro dānapati adhano buddhadhanena sabbañ­ñu­ta­ñāṇa­ratanap­paṭi­lābhāya yācakānaṃ dhanadhaññaṃ dāsidāsaṃ yānavāhanaṃ sakala­sāpa­teyyaṃ sakaṃ puttadāraṃ attānañca cajitvā sammā­sam­bodhiṃ­yeva pariyesati.

Yathā vā pana, mahārāja, amacco muddakāmo mud­dādhika­ra­ṇaṃ yaṃ kiñci gehe dhanadhaññaṃ hirañ­ña­suvaṇ­ṇaṃ, taṃ sabbaṃ datvāpi muddap­paṭi­lābhāya vāyamati; evameva kho, mahārāja, vessantaro dānapati sabbaṃ taṃ bāhirab­bhantara­dhanaṃ datvā jīvitampi paresaṃ datvā sammā­sam­bodhiṃ­yeva pariyesati.

Api ca, mahārāja, vessantarassa dānapatino evaṃ ahosi ‘yaṃ so brāhmaṇo yācati, tamevāhaṃ tassa dento kiccakārī nāma homī’ti, evaṃ so tassa putta­dāra­madāsi. Na kho, mahārāja, vessantaro dānapati dessatāya brāhmaṇassa putta­dāra­madāsi, na adassa­na­kāmatāya putta­dāra­madāsi, na atibahukā me puttadārā, ‘na sakkomi te posetun’ti putta­dāra­madāsi, na ukkaṇṭhito ‘appiyā me’ti nīhari­tu­kāmatāya putta­dāra­madāsi. Atha kho sabbañ­ñu­ta­ñāṇa­ratanas­seva piyattā sabbañ­ñu­ta­ñāṇassa kāraṇā vessantaro rājā evarūpaṃ atulaṃ vipula­ma­nutta­raṃ piyaṃ manāpaṃ dayitaṃ pāṇasamaṃ putta­dāra­dānava­raṃ brāhmaṇassa adāsi.

Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena cariyāpiṭake—

‘Na me dessā ubho puttā,
maddī devī na dessiyā;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ,
tasmā piye adāsahan’ti.

Tasmā, mahārāja, vessantaro rājā puttadānaṃ datvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nipajji. Tassa atipemena dukkhitassa balavasoko uppajji, hadayavatthu uṇhamahosi. Nāsikāya appahontiyā mukhena uṇhe assāsapassāse vissajjesi, assūni parivattitvā lohitabindūni hutvā nettehi nikkhamiṃsu. Evameva kho, mahārāja, dukkhena vessantaro rājā brāhmaṇassa putta­dāra­madāsi ‘mā me dānapatho parihāyī’ti.

Api ca, mahārāja, vessantaro rājā dve atthavase paṭicca brāhmaṇassa dve dārake adāsi. Katame dve? Dānapatho ca me aparihīno bhavissati, dukkhite ca me puttake vana­mūla­pha­lehi itonidānaṃ ayyako mocessatīti. Jānāti hi, mahārāja, vessantaro rājā ‘na me dārakā sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ, ime ca dārake ayyako nikkiṇissati, evaṃ amhākampi gamanaṃ bhavissatī’ti. Ime kho, mahārāja, dve atthavase paṭicca brāhmaṇassa dve dārake adāsi.

Api ca, mahārāja, vessantaro rājā jānāti ‘ayaṃ kho brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako dubbalo bhaggo daṇḍaparāyaṇo khīṇāyuko parittapuñño, neso samattho ime dārake dāsabhogena bhuñjitun’ti. Sakkuṇeyya pana, mahārāja, puriso pākatikena balena ime candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃma­hānu­bhāve gahetvā peḷāya vā samugge vā pakkhipitvā nippabhe katvā thāla­ka­pari­bho­gena paribhuñjitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, imasmiṃ loke can­dima­sūriyap­pa­ṭibhā­gassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjitunti.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa maṇiratanaṃ subhaṃ jātimantaṃ aṭṭhaṃsaṃ supari­kamma­kataṃ catu­hatthā­yā­maṃ sakaṭa­nābhi­pari­ṇāhaṃ na sakkā kenaci pilotikāya veṭhetvā peḷāya pakkhipitvā sattha­ka­nisāna­pari­bho­gena paribhuñjituṃ; evameva kho, mahārāja, loke cakka­vatti­rañño maṇirata­nap­pa­ṭibhā­gassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Yathā, mahārāja, tidhā pabhinno sabbaseto sattap­pa­tiṭṭhito aṭṭha­ra­tanub­bedho navara­tanāyā­ma­pari­ṇāho pāsādiko dassanīyo uposatho nāgarājā na sakkā kenaci suppena vā sarāvena vā pidahituṃ, govacchako viya vacchakasālāya pakkhipitvā pariharituṃ vā; evameva kho, mahārāja, loke uposa­tha­nāgarā­jap­pa­ṭibhā­gassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Yathā, mahārāja, mahāsamuddo dīgha­puthu­la­vitthiṇṇo gambhīro appameyyo duruttaro apariyogāḷho anāvaṭo na sakkā kenaci sabbattha pidahitvā ekatitthena paribhogaṃ kātuṃ; evameva kho, mahārāja, loke mahāsa­muddap­pa­ṭibhā­gassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Yathā, mahārāja, himavanto pabbatarājā pañca­yojana­sataṃ accuggato nabhe tisahas­sa­yojanā­yā­mavit­thāro caturā­sīti­kūṭa­sahas­sap­paṭi­maṇ­ḍito pañcannaṃ mahā­nadī­satānaṃ pabhavo mahā­bhūta­gaṇālayo nānā­vidha­gandha­dharo dib­bosadha­sata­samalaṅ­kato nabhe valāhako viya accuggato dissati; evameva kho, mahārāja, loke hima­van­ta­pabba­ta­rājap­pa­ṭibhā­gassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Yathā, mahārāja, rat­tandha­kā­ra­timisā­yaṃ upari­pabba­tagge jalamāno mahā­aggik­khan­dho suvidūrepi paññāyati; evameva kho, mahārāja, vessantaro rājā pabbatagge jalamāno mahā­aggik­khan­dho viya suvidūrepi pākaṭo paññāyati, tassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Yathā, mahārāja, himavante pabbate nāga­puppha­samaye ujuvāte vāyante dasa dvādasa yojanāni pupphagandho vāyati; evameva kho, mahārāja, vessantarassa rañño api yojana­sahas­se­hipi yāva akaniṭ­ṭha­bhava­naṃ etthantare surāsura­garuḷa­gandhab­ba­yak­kha­rak­kha­sa­ma­hora­ga­kinna­ra­in­dabhava­nesu kittisaddo abbhuggato, sīlavaragandho cassa sampavāyati, tena tassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṃ. Anusiṭṭho, mahārāja, jālī kumāro pitarā vessantarena raññā ‘ayyako te, tāta, tumhe brāhmaṇassa dhanaṃ datvā nikkiṇanto taṃ nikkhasahassaṃ datvā nikkiṇātu, kaṇhājinaṃ nikkiṇanto dāsasataṃ dāsisataṃ hatthisataṃ assasataṃ dhenusataṃ usabhasataṃ nikkhasatanti sabbasataṃ datvā nikkiṇātu, yadi te, tāta, ayyako tumhe brāhmaṇassa hatthato āṇāya balasā mudhā gaṇhāti, mā tumhe ayyakassa vacanaṃ karittha, brāhmaṇasseva anuyāyino hothā’ti, evamanusāsitvā putte pesesi, tato jālīkumāro gantvā ayyakena puṭṭho kathesi—

‘Sahassagghañhi maṃ tāta,
brāhmaṇassa pitā adā;
Atho kaṇhājinaṃ kaññaṃ,
hatthīnañca satena cā’”ti.

“Sunibbeṭhito, bhante nāgasena, pañho; subhinnaṃ diṭṭhijālaṃ; sumaddito paravādo; sakasamayo sudīpito; byañjanaṃ suparisodhitaṃ; suvibhatto attho; evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Ves­santara­pañho paṭhamo.