Mahāniddesa

Aṭṭhakavagga

14. Tuvaṭaka­sutta­niddesa

Atha tuvaṭaka­sutta­niddesaṃ vakkhati—

Pucchāmi taṃ ādiccabandhu,
Vivekaṃ santipadañca mahesi;
Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu,
Anupādiyāno lokasmiṃ kiñci.

Pucchāmi taṃ ādiccabandhūti. Pucchāti tisso pucchā—adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭha­saṃ­sandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya pañhaṃ pucchati—ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā. Katamā diṭṭha­saṃ­sandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃ­sanda­nat­thāya pañhaṃ pucchati—ayaṃ diṭṭha­saṃ­sandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā ­saṃsa­ya­pak­khando hoti vimati­pak­khando dveḷhakajāto, “evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho”ti so vimatic­cheda­nat­thāya pañhaṃ pucchati—ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.

Aparāpi tisso pucchā—manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā? Manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, bhikkhū pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti—ayaṃ manussapucchā. Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devatāyo pucchanti—ayaṃ amanussapucchā. Katamā nimmitapucchā? Yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sab­baṅ­gapaccaṅ­gaṃ ahīnindriyaṃ taṃ so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā tassa visajjeti—ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.

Aparāpi tisso pucchā—attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayat­tha­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—diṭṭha­dham­mikat­tha­pucchā, sam­parā­yikat­tha­pucchā, paramat­tha­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—anavajjat­tha­pucchā, nikkilesat­tha­pucchā, vodānat­tha­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—atītapucchā, anāgatapucchā, ­pac­cup­pan­na­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhat­ta­bahid­dhā­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā—khandhapucchā, dhātupucchā, āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā—sati­paṭṭhā­na­pucchā, sammap­pa­dhā­na­pucchā, iddhi­pāda­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—indriyapucchā, balapucchā, boj­jhaṅ­ga­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā.

Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ, “kathayassu me”ti— pucchāmi taṃ. Ādiccabandhūti. Ādicco vuccati sūriyo. Sūriyo gotamo gottena, bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā sūriyassa gottañātako gottabandhu; tasmā buddho ādiccabandhūti— pucchāmi taṃ ādiccabandhu.

Vivekaṃ santipadañca mahesīti. Vivekāti tayo vivekā—kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko.

Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ kāyena vivittena viharati. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti— ayaṃ kāyaviveko.

Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitak­ka­vi­cārehi cittaṃ vivittaṃ hoti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ vivittaṃ hoti, ākāsānañ­cāyata­naṃ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti, viñ­ñā­ṇañ­cāyata­naṃ samāpannassa ākāsānañ­cāyata­na­saññāya cittaṃ vivittaṃ hoti, ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samāpannassa viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññāya cittaṃ vivittaṃ hoti, neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ samāpannassa ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Sotāpannassa sakkā­ya­diṭṭhiyā vicikicchāya sīlab­bata­parāmāsā diṭṭhānusayā vici­kicchā­nusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā ­kāmarā­ga­saṃ­yojanā paṭi­gha­saṃ­yojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Anāgāmissa anusahagatā ­kāmarā­ga­saṃ­yojanā paṭi­gha­saṃ­yojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhava­rāgā­nusayā avijjānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ vivittaṃ hoti—ayaṃ cittaviveko.

Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhiviveko vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabba­saṅ­khā­ra­sama­tho sabbū­padhipa­ṭi­nissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ—ayaṃ upadhiviveko. Kāyaviveko ca vive­kaṭṭha­kā­yānaṃ nekkham­mā­bhira­tā­naṃ, cittaviveko ca pari­suddha­cittā­naṃ parama­vodānap­pattā­naṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅ­khā­ra­gatānaṃ.

Santīti ekena ākārena santipi santipadampi taṃyeva amataṃ nibbānaṃ, yo so sabba­saṅ­khā­ra­sama­tho sabbū­padhipa­ṭi­nissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ santametaṃ padaṃ, paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ sabba­saṅ­khā­ra­sama­tho sabbū­padhipa­ṭi­nissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”ti. Atha aparena ākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya santi­sacchi­kiriyāya saṃvattanti, seyyathidaṃ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—ime vuccanti santipadaṃ tāṇapadaṃ leṇapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ accutapadaṃ amatapadaṃ nibbānapadaṃ.

Mahesīti kiṃ mahesi bhagavā. Mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahantaṃ samā­dhik­khan­dhaṃ … pe … mahantaṃ paññākkhandhaṃ … mahantaṃ vimuttik­khan­dhaṃ … mahantaṃ vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ esī gavesī pariyesīti mahesi; mahato tamokāyassa padālanaṃ, mahato vipallāsassa bhedanaṃ, mahato taṇhāsallassa abbahanaṃ, mahato diṭṭhi­saṅghā­ṭassa viniveṭhanaṃ, mahato mānadhajassa papātanaṃ, mahato abhi­saṅ­khā­rassa vūpasamaṃ, mahato oghassa nittharaṇaṃ, mahato bhārassa nikkhepanaṃ, mahato ­saṃsā­ra­vaṭṭassa upacchedaṃ, mahato santāpassa nibbāpanaṃ, mahato pariḷāhassa paṭipassaddhiṃ, mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde mahantāni indriyāni mahantāni balāni mahante bojjhaṅge mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esī gavesī pariyesīti mahesi; mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā kahaṃ devadevo kahaṃ narāsabhoti mahesīti—vivekaṃ santipadañca mahesi.

Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhūti. Kathaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā attano rāgaṃ nibbāpeti, dosaṃ nibbāpeti, mohaṃ nibbāpeti, kodhaṃ … upanāhaṃ … makkhaṃ … paḷāsaṃ … issaṃ … macchariyaṃ … māyaṃ … sāṭheyyaṃ … thambhaṃ … sārambhaṃ … mānaṃ … atimānaṃ … madaṃ … pamādaṃ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe darathe … sabbe pariḷāhe … sabbe santāpe … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khāre nibbāpeti sameti upasameti vūpasameti paṭi­passam­bheti. Bhikkhūti puthuj­jana­kal­yāṇako vā bhikkhu sekho vā bhikkhūti—kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu.

Anupādiyāno lokasmiṃ kiñcīti. Catūhi upādānehi anupādiyamāno agaṇhayamāno aparāmasamāno anabhi­ni­visamāno. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke, khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Kiñcīti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagatanti— anupādiyāno lokasmiṃ kiñci.

Tenāha so nimmito—

“Pucchāmi taṃ ādiccabandhu,
Vivekaṃ santipadañca mahesi;
Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu,
Anupādiyāno lokasmiṃ kiñcī”ti.

Mūlaṃ papañ­ca­saṅ­khāya, (iti bhagavā)
Mantā asmīti sabba­mu­parun­dhe;
Yā kāci taṇhā ajjhattaṃ,
Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe.

Mūlaṃ papañ­ca­saṅ­khāya, (iti bhagavā) mantā asmīti sabba­mu­parun­dheti. Papañcāyeva papañcasaṅkhā. Taṇhā­papañ­ca­saṅ­khā diṭṭhi­papañ­ca­saṅ­khā. Katamaṃ taṇhā­papañ­cassa mūlaṃ? Avijjāmūlaṃ, ayoni­so­ma­nasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ—idaṃ taṇhā­papañ­cassa mūlaṃ. Katamaṃ diṭṭhi­papañ­cassa mūlaṃ? Avijjāmūlaṃ, ayoni­so­ma­nasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ—idaṃ diṭṭhi­papañ­cassa mūlaṃ.

Bhagavāti gāra­vādhi­vacanaṃ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhagga­kaṇḍa­koti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhamma­rata­nanti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā arañña­vana­patthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni ­manus­sa­rāhas­seyya­kāni paṭi­sallā­na­sārup­pā­nīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­nanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpa­samā­pattī­nanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhi­bhāyata­nā­naṃ navannaṃ anu­pubba­vihāra­samā­pattī­nanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññā­bhāva­nā­naṃ dasannaṃ kasiṇa­samā­pattī­naṃ ānā­pā­nassa­ti­samā­dhissa asubha­samā­patti­yāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ sati­paṭṭhā­nā­naṃ catunnaṃ sammap­pa­dhā­nā­naṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathā­gata­balānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭi­sam­bhi­dā­naṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ bud­dha­dham­mā­nanti bhagavā, bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇab­rāhma­ṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ; vimok­khan­ti­ka­metaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbañ­ñu­ta­ñāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti—mūlaṃ papañ­ca­saṅ­khāya iti bhagavā.

Mantā asmīti sabba­mu­parun­dheti. Mantā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Asmīti rūpe asmīti māno asmīti chando asmīti anusayo; vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe asmīti māno asmīti chando asmīti anusayoti. Mūlaṃ papañ­ca­saṅ­khāya iti bhagavā. Mantā asmīti sabba­mu­parun­dheti. Papañ­ca­saṅ­khāya mūlañca asmimānañca mantāya sabbaṃ rundheyya uparundheyya nirodheyya vūpasameyya atthaṅgameyya paṭi­passam­bhey­yāti—mūlaṃ papañ­ca­saṅ­khāya iti bhagavā, mantā asmīti sabba­mu­parun­dhe.

Yā kāci taṇhā ajjhattanti. Yā kācīti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ ­pariyā­diyana­vacana­metaṃ—yā kācīti. Taṇhāti rūpataṇhā … pe … dhammataṇhā. Ajjhattanti ajjhat­ta­sa­muṭṭhānā vā sā taṇhāti—ajjhattaṃ. Atha vā ajjhattikaṃ vuccati cittaṃ. Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññā­ṇak­khan­dho tajjā mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu. Cittena sā taṇhā sahagatā sahajātā saṃsaṭṭhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇātipi ajjhattanti—yā kāci taṇhā ajjhattaṃ.

Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkheti. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ, satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhā­nu­poṅkhaṃ udakūmigajātaṃ avīci­santa­ti­sahitaṃ phusitaṃ, purebhattaṃ pacchābhattaṃ, purimaṃ yāmaṃ majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ, kāḷe juṇhe, vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupas­sanā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato, vedanāsu … pe … citte … pe … dhammesu dhammā­nu­passa­nā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—asati parivajjanāya sato, sati­karaṇī­yā­naṃ dhammānaṃ katattā sato, sati­paṭi­pak­khā­naṃ dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apac­coro­ha­ṇa­tāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santa­dhamma­saman­nā­gatattā sato. Buddhā­nus­satiyā sato, dham­mānus­satiyā sato, saṃ­ghānus­satiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, deva­tānus­satiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upa­sa­mānus­sa­tiyā sato. Yā sati anussati paṭissati, sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā, sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati sati­sam­boj­jhaṅgo ekāyanamaggo—ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto, upagato samupagato, upapanno samupapanno, samannāgato so vuccati sato.

Sikkheti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhi­citta­sikkhā, adhipañ­ñā­sikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pāti­mokkha­saṃ­vara­saṃ­vuto viharati ācāra­gocara­sam­panno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sīlakkhandho … mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā—ayaṃ adhisīlasikkhā.

Katamā adhi­citta­sikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitak­ka­vicārā­naṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti “upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanas­sa­do­manas­sā­naṃ atthaṅgamā aduk­kha­ma­su­khaṃ upekkhā­sati­pāri­suddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati—ayaṃ adhi­citta­sikkhā.

Katamā adhipañ­ñā­sikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti, uda­yattha­gā­miniyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā­duk­khak­kha­ya­gā­miniyā. So “idaṃ dukkhan”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ime āsavā”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ āsavanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ āsava­nirodha­gāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti—ayaṃ adhipañ­ñā­sikkhā.

Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkheti. Tāsaṃ taṇhānaṃ vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭi­passad­dhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya; imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, pajānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe.

Tenāha bhagavā—

“Mūlaṃ papañ­ca­saṅ­khāya, (iti bhagavā)
Mantā asmīti sabba­mu­parun­dhe;
Yā kāci taṇhā ajjhattaṃ,
Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe”ti.

Yaṃ kiñci dhamma­ma­bhi­jaññā,
Ajjhattaṃ atha vāpi bahiddhā;
Na tena thāmaṃ kubbetha,
Na hi sā nibbuti sataṃ vuttā.

Yaṃ kiñci dhamma­ma­bhi­jaññā ajjhattanti. Yaṃ kiñci attano guṇaṃ jāneyya kusale vā dhamme abyākate vā dhamme. Katame attano guṇā? Uccā kulā pabbajito vā assaṃ, mahābhogakulā pabbajito vā assaṃ, uḷārabhogakulā pabbajito vā assaṃ, ñāto yasassī sagahaṭ­ṭha­pabba­ji­tā­nanti vā assaṃ, lābhimhi cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­nanti vā assaṃ, suttantiko vā assaṃ, vinayadharo vā assaṃ, dhammakathiko vā assaṃ, āraññiko vā assaṃ, piṇḍapātiko vā assaṃ, paṃsukūliko vā assaṃ, tecīvariko vā assaṃ, sapadānacāriko vā assaṃ, kha­lu­pacchā­bhattiko vā assaṃ, nesajjiko vā assaṃ, yathā­san­tha­tiko vā assaṃ, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā assaṃ, dutiyassa jhānassa lābhīti vā assaṃ, tatiyassa jhānassa lābhīti vā assaṃ, catutthassa jhānassa lābhīti vā assaṃ, ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā lābhīti vā assaṃ, viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā … ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā lābhīti vā assaṃ—ime vuccanti attano guṇā. Yaṃ kiñci attano guṇaṃ jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭi­vij­jhey­yāti—yaṃ kiñci dhamma­ma­bhi­jaññā ajjhattaṃ. Atha vāpi bahiddhāti. Upajjhāyassa vā ācariyassa vā te guṇā assūti—atha vāpi bahiddhā.

Na tena thāmaṃ kubbethāti. Attano vā guṇena paresaṃ vā guṇena thāmaṃ na kareyya, thambhaṃ na kareyya, mānaṃ na kareyya, unnatiṃ na kareyya, unnamaṃ na kareyya, na tena mānaṃ janeyya, na tena thaddho assa patthaddho pag­gahi­ta­siroti—na tena thāmaṃ kubbetha.

Na hi sā nibbuti sataṃ vuttāti. Satānaṃ santānaṃ sappurisānaṃ buddhānaṃ buddha­sāvakā­naṃ pac­ce­ka­buddhā­naṃ sā nibbutīti na vuttā na pavuttā na ācikkhitā na desitā na paññapitā na paṭṭhapitā na vivaṭā na vibhattā na uttānīkatā nappakāsitāti—na hi sā nibbuti sataṃ vuttā.

Tenāha bhagavā—

“Yaṃ kiñci dhamma­ma­bhi­jaññā,
Ajjhattaṃ atha vāpi bahiddhā;
Na tena thāmaṃ kubbetha,
Na hi sā nibbuti sataṃ vuttā”ti.

Seyyo na tena maññeyya,
Nīceyyo atha vāpi sarikkho;
Phuṭṭho anekarūpehi,
Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe.

Seyyo na tena maññeyyāti. “Seyyohamasmī”ti atimānaṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññata­rañ­ñata­rena vā vatthunāti— seyyo na tena maññeyya.

Nīceyyo atha vāpi sarikkhoti. “Hīnohamasmī”ti omānaṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā … pe … aññata­rañ­ñata­rena vā vatthunā. “Sadisohamasmī”ti mānaṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññata­rañ­ñata­rena vā vatthunāti—nīceyyo atha vāpi sarikkho.

Phuṭṭho anekarūpehīti. Anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannāgatoti—phuṭṭho anekarūpehi.

Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭheti. Ātumā vuccati attā. Attānaṃ kappento vikappento vikappaṃ āpajjanto na tiṭṭheyyāti— nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe.

Tenāha bhagavā—

“Seyyo na tena maññeyya,
Nīceyyo atha vāpi sarikkho;
Phuṭṭho anekarūpehi,
Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe”ti.

Ajjhat­ta­mevu­pasame,
Na aññato bhikkhu santimeseyya;
Ajjhattaṃ upasantassa,
Natthi attā kuto nirattā vā.

Ajjhat­ta­mevu­pasameti. Ajjhattaṃ rāgaṃ sameyya, dosaṃ sameyya, mohaṃ sameyya, kodhaṃ … upanāhaṃ … makkhaṃ … paḷāsaṃ … issaṃ … macchariyaṃ … māyaṃ … sāṭheyyaṃ … thambhaṃ … sārambhaṃ … mānaṃ … atimānaṃ … madaṃ … pamādaṃ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe darathe … sabbe pariḷāhe … sabbe santāpe … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khāre sameyya upasameyya vūpasameyya nibbāpeyya paṭi­passam­bhey­yāti—ajjhat­ta­mevu­pasame.

Na aññato bhikkhu santimeseyyāti. Aññato asuddhimaggena, micchā­paṭi­padāya, aniyyānapatena, aññatra satipaṭṭhānehi, aññatra sammap­pa­dhā­nehi, aññatra iddhipādehi, aññatra indriyehi, aññatra balehi, aññatra bojjhaṅgehi, aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā santiṃ upasantiṃ vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭipassaddhiṃ na eseyya na gaveseyya na pariyeseyyāti—na aññato bhikkhu santimeseyya.

Ajjhattaṃ upasantassāti. Ajjhattaṃ rāgaṃ santassa, dosaṃ santassa, mohaṃ santassa … pe … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khāre santassa upasantassa vūpasantassa nibbutassa paṭi­passad­dhiyāti—ajjhattaṃ upasantassa.

Natthi attā kuto nirattā vāti. Natthīti paṭikkhepo. Attāti attadiṭṭhi natthi; nirattāti ucchedadiṭṭhi natthi. Attāti gahitaṃ natthi; nirattāti muñcitabbaṃ natthi. Yassatthi gahitaṃ, tassatthi muñcitabbaṃ. Yassatthi muñcitabbaṃ, tassa gahitaṃ gāhaṃ muñcanaṃ samatikkanto arahā vuddhi­pāri­hāni­vī­tivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo … pe … jāti­maraṇa­saṃsāro, natthi tassa punabbhavoti—natthi attā kuto nirattā vā.

Tenāha bhagavā—

“Ajjhat­ta­mevu­pasame,
Na aññato bhikkhu santimeseyya;
Ajjhattaṃ upasantassa,
Natthi attā kuto nirattā vā”ti.

Majjhe yathā samuddassa,
Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;
Evaṃ ṭhito anejassa,
Ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.

Majjhe yathā samuddassa, ūmi no jāyatī ṭhito hotīti. Samuddo caturā­sīti­yojana­sahas­sāni ubbedhena gambhīro. Heṭṭhā cat­tārīsa­yojana­sahas­sāni udakaṃ maccha­kaccha­pehi kampati. Upari cat­tārīsa­yojana­sahas­sāni udakaṃ vātehi kampati. Majjhe cat­tārīsa­yojana­sahas­sāni udakaṃ na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati. Anerito aghaṭṭito acalito aluḷito abhanto vūpasanto tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddoti. Evampi majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyatī ṭhito hoti.

Atha vā sattannaṃ pabbatānaṃ antarikāsu sattasīdantarā mahāsamuddā. Tatra udakaṃ na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati. Anerito aghaṭṭito acalito aluḷito abhanto vūpasanto tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddoti. Evampi majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyatī ṭhito hoti.

Evaṃ ṭhito anejassāti. Evanti opamma­sam­paṭi­pāda­naṃ. Ṭhitoti lābhepi na kampati, alābhepi na kampati, yasepi na kampati, ayasepi na kampati, pasaṃsāyapi na kampati, nindāyapi na kampati, sukhepi na kampati, dukkhepi na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—evaṃ ṭhito. Anejassāti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo … pe … abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yassesā ejā taṇhā pahīnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo; so lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—evaṃ ṭhito anejassa.

Ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Ussadāti sattussadā—rāgussadaṃ, dosussadaṃ, mohussadaṃ, mānussadaṃ, diṭṭhussadaṃ, kilesussadaṃ, kammussadaṃ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhi­nib­bat­teyya. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhat­ta­bahid­dhā vāti— ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.

Tenāha bhagavā—

“Majjhe yathā samuddassa,
Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;
Evaṃ ṭhito anejassa,
Ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcī”ti.

Akittayī vivaṭacakkhu,
Sakkhidhammaṃ parissa­ya­vinayaṃ;
Paṭipadaṃ vadehi bhaddante,
Pātimokkhaṃ atha vāpi samādhiṃ.

Akittayī vivaṭacakkhūti. Akittayīti akittayi parikittayi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānimakāsi pakāsesīti akittayi. Vivaṭacakkhūti bhagavā pañcahi cakkhūhi vivaṭacakkhu—maṃsa­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu, dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu, paññā­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu, buddha­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu, saman­ta­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu.

Kathaṃ bhagavā maṃsa­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu? Maṃsa­cak­khum­hipi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti—nīlo ca vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ umā­pup­phasamā­naṃ. Tassa parato pītakaṃ hoti supītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ ­kaṇikā­ra­pup­phasamā­naṃ. Ubhato ca akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni inda­gopaka­samānāni. Majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alūkhaṃ siniddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ addā­riṭṭha­kasamā­naṃ. Tassa parato odātaṃ hoti suodātaṃ setaṃ paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhi­tā­ra­kasamā­naṃ. Tena bhagavā pākatikena maṃsacakkhunā atta­bhāva­pariyā­pan­nena purima­su­cari­ta­kammā­bhi­nib­bat­tena samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca. Yadā hipi caturaṅ­ga­saman­nā­gato andhakāro hoti. Sūriyo vā atthaṅgato hoti. Kāḷapakkho ca uposatho hoti. Tibbo ca vanasaṇḍo hoti. Mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpepi caturaṅ­ga­saman­nā­gate andhakāre samantā yojanaṃ passati. Natthi so kuṭṭo vā kavāṭaṃ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāya. Ekañce tilaphalaṃ nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhipeyya. Taññeva tilaphalaṃ uddhareyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato pākatikaṃ maṃsacakkhu. Evaṃ bhagavā maṃsa­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu.

Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāya­ducca­ritena samannāgatā vacī­ducca­ritena samannāgatā mano­ducca­ritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchā­diṭṭhi­kamma­sa­mādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammā­diṭṭhi­kam­masamā­dānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṃsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi cūḷanikaṃ lokadhātuṃ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātuṃ passeyya, tisahassimpi lokadhātuṃ passeyya, mahāsahassimpi lokadhātuṃ passeyya. Yāvatakaṃ vā pana ākaṅkheyya tāvatakaṃ passeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhu. Evaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu.

Kathaṃ bhagavā paññā­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nib­bedhi­kapañño paññā­pa­bhe­da­kusalo pabhinnañāṇo adhi­gata­paṭi­sam­bhido catu­ve­sāraj­jap­patto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā anijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.

So hi bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi jānitabbaṃ attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati.

Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānupa­rivatti sabbaṃ vacīkammaṃ … sabbaṃ manokammaṃ … atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ; neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ ­samug­ga­pa­ṭalānaṃ sammā­phusi­tā­naṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino; evamevaṃ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ; neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ. Neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā.

Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajja­na­paṭi­baddhā ākaṅ­kha­paṭi­baddhā manasikā­ra­paṭi­baddhā cit­tup­pāda­paṭi­baddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbesaṃ sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.

Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto­ma­hāsa­mudde parivattanti; evamevaṃ sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti; evamevaṃ yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti; buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khat­tiya­paṇ­ḍitā brāhma­ṇa­paṇ­ḍitā gaha­pati­paṇ­ḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā ­katapa­rappa­vādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhi­saṅ­kha­ritvā abhi­saṅ­kha­ritvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti nid­diṭṭha­kā­raṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññā­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu.

Kathaṃ bhagavā buddha­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino viharante, appekacce na para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakā anuggatāni anto­nimugga­posīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena; evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino viharante, appekacce na para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino viharante. Jānāti bhagavā—“ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosacarito, ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito, ayaṃ ñāṇacarito”ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti; dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati; mohacaritassa bhagavā puggalassa uddese paripucchāya kālena dhammassavane kālena dhamma­sākac­chāya garusaṃvāse niveseti; vitak­ka­caritassa bhagavā puggalassa ānāpānassatiṃ ācikkhati; saddhā­caritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhamma­su­dhamma­taṃ saṃ­ghasup­paṭi­pattiṃ sīlāni ca attano; ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa ācikkhati vipassa­nā­nimittaṃ aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ.

“Sele yathā pabba­ta­muddha­niṭṭhito,
Yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janata­mapeta­soko,
Avekkhassu jāti­ja­rā­bhi­bhū­tan”ti.

Evaṃ bhagavā buddha­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu.

Kathaṃ bhagavā saman­ta­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhu? Samantacakkhu vuccati sabbañ­ñu­ta­ñāṇaṃ. Bhagavā sabbañ­ñu­ta­ñāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato.

“Na tassa adiṭ­ṭha­midhat­thi kiñci,
Atho aviñ­ñāta­ma­jānitab­baṃ;
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ,
Tathāgato tena samantacakkhū”ti.

Evaṃ bhagavā saman­ta­cak­khu­nāpi vivaṭacakkhūti—akittayi vivaṭacakkhu.

Sakkhidhammaṃ parissa­ya­vinayanti. Sakkhidhammanti na itihitihaṃ, na itikirāya, na paramparāya, na piṭaka­sam­padāya, na takkahetu, na nayahetu, na ākāra­pari­vitak­kena, na diṭṭhi­nij­jhā­nak­khan­tiyā sāmaṃ saya­ma­bhiñ­ñā­taṃ attapaccakkhaṃ dhammanti—sakkhidhammaṃ. Parissa­ya­vinayanti. Parissayāti dve parissayā—pākaṭa­pa­rissayā ca paṭicchan­na­pa­rissayā ca. Katame pākaṭa­pa­rissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṃsā hatthī ahi vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā, pitta­sa­muṭṭhānā ābādhā semha­sa­muṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visama­pari­hārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsa­ma­kasavā­tātapa­sarīsa­pa­samphassā iti vā—ime vuccanti pākaṭa­pa­rissayā.

Katame paṭicchan­na­pa­rissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ kāmacchan­da­nīvara­ṇaṃ ­byāpā­da­nīvara­ṇaṃ thina­middha­nīvara­ṇaṃ uddhac­ca­kukkuc­ca­nīvara­ṇaṃ vici­kicchā­nīvara­ṇaṃ rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā—ime vuccanti paṭicchan­na­pa­rissayā.

Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṃ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti—parissayā.

Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammā­paṭi­padāya anu­loma­paṭi­padāya apac­canī­ka­paṭi­padāya avi­ruddha­paṭi­padāya anvat­tha­paṭi­padāya dhammā­nu­dhamma­paṭi­padāya sīlesu pari­pūra­kā­ri­tāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgari­yā­nuyogassa sati­sam­pajañ­ñassa catunnaṃ sati­paṭṭhā­nā­naṃ bhāva­nā­nuyogassa catunnaṃ sammap­pa­dhā­nā­naṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāva­nā­nuyogassa—imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Evampi parihānāya saṃvattantīti— parissayā.

Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti atta­bhāva­sannis­sayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evamevaṃ tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti atta­bhāva­san­nissa­yāti. Evampi tatrāsayāti—parissayā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā … pe … ghānena gandhaṃ ghāyitvā … jivhāya rasaṃ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā … manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī”ti. Evampi tatrāsayāti—parissayā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā anta­rāpaccat­thikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako anta­rāpaccat­thiko; doso, bhikkhave … pe … moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako anta­rāpaccat­thiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarā­pac­catthi­kāti.

Anatthajanano lobho,
lobho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ,
taṃ jano nāvabujjhati.

Luddho atthaṃ na jānāti,
luddho dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ tadā hoti,
yaṃ lobho sahate naraṃ.

Anatthajanano doso,
doso cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ,
taṃ jano nāvabujjhati.

Kuddho atthaṃ na jānāti,
kuddho dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ tadā hoti,
yaṃ doso sahate naraṃ.

Anatthajanano moho,
moho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ,
taṃ jano nāvabujjhati.

Mūḷho atthaṃ na jānāti,
mūḷho dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ tadā hoti,
yaṃ moho sahate naran”ti.

Evampi tatrāsayāti—parissayā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya; doso kho, mahārāja … pe … moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.

Lobho doso ca moho ca,
purisaṃ pāpacetasaṃ;
Hiṃsanti attasambhūtā,
tacasāraṃva samphalan”ti.

Evampi tatrāsayāti—parissayā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—

“Rāgo ca doso ca itonidānā,
Aratī ratī lomahaṃso itojā;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā,
Kumārakā dhaṅka­mivos­sajantī”ti.

Evampi tatrāsayāti—parissayā.

Parissa­ya­vinayanti parissa­ya­vinayaṃ parissa­yap­pahānaṃ parissa­ya­vū­pasa­maṃ parissa­ya­paṭi­nissag­gaṃ parissa­ya­paṭi­passad­dhiṃ amataṃ nibbānanti—sakkhidhammaṃ parissa­ya­vinayaṃ.

Paṭipadaṃ vadehi bhaddanteti. Paṭipadaṃ vadehi—sammāpaṭipadaṃ anu­loma­paṭi­padaṃ apac­canī­ka­paṭi­padaṃ avi­ruddha­paṭi­padaṃ anvat­tha­paṭi­padaṃ dhammā­nu­dhamma­paṭi­padaṃ sīlesu pari­pūra­kā­ri­taṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ jāgari­yā­nuyogaṃ sati­sam­pajañ­ñaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nib­bā­nagā­mi­niñca paṭipadaṃ vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—paṭipadaṃ vadehi. Bhaddanteti so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ ālapati. Atha vā yaṃ tvaṃ dhammaṃ ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi sabbaṃ taṃ sundaraṃ bhaddakaṃ kalyāṇaṃ anavajjaṃ sevitabbanti—paṭipadaṃ vadehi bhaddante.

Pātimokkhaṃ atha vāpi samādhinti. Pātimokkhanti sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Atha vāpi samādhinti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avi­sāha­ta­mānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhīti—pātimokkhaṃ atha vāpi samādhiṃ.

Tenāha so nimmito—

“Akittayī vivaṭacakkhu,
Sakkhidhammaṃ parissa­ya­vinayaṃ;
Paṭipadaṃ vadehi bhaddante,
Pātimokkhaṃ atha vāpi samādhin”ti.

Cakkhūhi neva lolassa,
Gāmakathāya āvaraye sotaṃ;
Rase ca nānugijjheyya,
Na ca mamāyetha kiñci lokasmiṃ.

Cakkhūhi neva lolassāti. Kathaṃ cakkhuloloti? Idhekacco cakkhuloliyena samannāgato hoti—“adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ samatik­kami­tabban”ti ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ ana­vaṭṭhi­ta­cārikaṃ anuyutto ca hoti rūpassa dassanāya. Evampi cakkhulolo hoti.

Atha vā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati hatthiṃ olokento, assaṃ olokento, rathaṃ olokento, pattiṃ olokento, itthiyo olokento, purise olokento, kumārake olokento, kumārikāyo olokento, antarāpaṇaṃ olokento, gharamukhāni olokento, uddhaṃ olokento, adho olokento, disāvidisaṃ vipekkhamāno gacchati. Evampi cakkhulolo hoti.

Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anub­yañ­janag­gāhī. Yat­vādhika­ra­ṇa­menaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhij­jhā­do­manassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Evampi cakkhulolo hoti.

Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā. Evampi cakkhulolo hoti.

Kathaṃ na cakkhulolo hoti? Idha bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati na hatthiṃ olokento, na assaṃ olokento, na rathaṃ olokento, na pattiṃ olokento, na itthiyo olokento, na purise olokento, na kumārake olokento, na kumārikāyo olokento, na antarāpaṇaṃ olokento, na gharamukhāni olokento, na uddhaṃ olokento, na adho olokento, na disā­vidisā­vipek­kha­māno gacchati. Evampi na cakkhulolo hoti.

Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti ­nānub­yañ­janag­gāhī. Yat­vādhika­ra­ṇa­menaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhij­jhā­do­manassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Evampi na cakkhulolo hoti.

Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ ananuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ … pe … anīkadassanaṃ iti vā. Evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. Evampi na cakkhulolo hoti.

Cakkhūhi neva lolassāti. Cakkhuloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, cakkhuloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—cakkhūhi neva lolassa.

Gāmakathāya āvaraye sotanti. Gāmakathā vuccati bāttiṃsa tiracchā­na­kathā, seyyathidaṃ—rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā yānakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthikathā sūrakathā visikhākathā kum­bhaṭ­ṭhā­naka­thā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā samud­dak­khā­yikā iti­bhavā­bhava­kathā iti vā. Gāmakathāya āvaraye sotanti. Gāmakathāya sotaṃ āvareyya nivāreyya saṃvareyya rakkheyya gopeyya pidaheyya pacchindeyyāti—gāmakathāya āvaraye sotaṃ.

Rase ca nānugijjheyyāti. Rase cāti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso ambilaṃ madhuraṃ tittakaṃ kaṭukaṃ loṇikaṃ khārikaṃ lambikaṃ kasāvo sādu asādu sītaṃ uṇhaṃ. Santeke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā; te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti, te ambilaṃ labhitvā anambilaṃ pariyesanti, anambilaṃ labhitvā ambilaṃ pariyesanti … pe … sītaṃ labhitvā uṇhaṃ pariyesanti, uṇhaṃ labhitvā sītaṃ pariyesanti. Te yaṃ yaṃ labhitvā tena tena na tussanti, aparāparaṃ pariyesanti, manāpikesu rasesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Yassesā rasataṇhā pahīnā samucchinnā … pe … ñāṇagginā daḍḍhā, so paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya … pe … anavajjatā ca phāsuvihāro cāti.

Yathā vaṇaṃ ālimpeyya yāvadeva āruhaṇatthāya, yathā vā pana akkhaṃ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittha­raṇat­thāya, yathā vā puttamaṃsaṃ āhāraṃ āhāreyya yāvadeva kantārassa nittha­raṇat­thāya; evamevaṃ bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya … pe … anavajjatā ca phāsuvihāro cāti rasataṇhaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, rasataṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—rase ca nānugijjheyya.

Na ca mamāyetha kiñci lokasminti. Mamattāti dve mamattā—taṇhā­mamat­tañca diṭṭhi­mamat­tañca … pe … idaṃ taṇhāmamattaṃ … pe … idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ paṭi­nissaj­jitvā cakkhuṃ na mamāyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya; sotaṃ … ghānaṃ … jivhaṃ … kāyaṃ … rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṃ … gaṇaṃ … āvāsaṃ … lābhaṃ … yasaṃ … pasaṃsaṃ … sukhaṃ … cīvaraṃ … piṇḍapātaṃ … senāsanaṃ … gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ … kāmadhātuṃ … rūpadhātuṃ … arūpadhātuṃ … kāmabhavaṃ … rūpabhavaṃ … arūpabhavaṃ … saññābhavaṃ … asaññābhavaṃ … nevasaññā­nāsaññā­bhavaṃ … ekavo­kāra­bha­vaṃ … catuvo­kāra­bha­vaṃ … pañca­vo­kāra­bha­vaṃ … atītaṃ … anāgataṃ … paccuppannaṃ … diṭṭha­suta­mu­taviñ­ñātabbe dhamme na mamāyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya. Kiñcīti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ. Lokasminti apāyaloke … pe … āyatanaloketi—na ca mamāyetha kiñci lokasmiṃ.

Tenāha bhagavā—

“Cakkhūhi neva lolassa,
Gāmakathāya āvaraye sotaṃ;
Rase ca nānugijjheyya,
Na ca mamāyetha kiñci lokasmin”ti.

Phassena yadā phuṭṭhassa,
Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;
Bhavañca nābhijappeyya,
Bheravesu ca na sampavedheyya.

Phassena yadā phuṭṭhassāti. Phassoti rogaphasso. Rogaphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa, sotarogena … pe … ghānarogena … jivhārogena … kāyarogena … sīsarogena … kaṇṇarogena … mukharogena … dantarogena … kāsena … sāsena … pināsena … ḍāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlāya … visūcikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitena … pittena … madhumehena … aṃsāya … piḷakāya … bhagandalāya … pitta­sa­muṭṭhā­nena ābādhena … semha­sa­muṭṭhā­nena ābādhena … vātasa­muṭṭhā­nena ābādhena … sannipātikena ābādhena … utu­pari­ṇāma­jena ābādhena … visama­pari­hāra­jena ābādhena … opakkamikena ābādhena … kamma­vipāka­jena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … uccārena … passāvena … ḍaṃsa­ma­kasavā­tātapa­sarīsa­pa­samphas­sehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti—phassena yadā phuṭṭhassa.

Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Ādevaṃ paridevaṃ ādevanaṃ paridevanaṃ ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpaṃ vippalāpaṃ lālappaṃ lālappāyanaṃ lālap­pāyitat­taṃ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhi­nib­bat­teyya. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhat­ta­bahid­dhā vāti— paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.

Bhavañca nābhijappeyyāti. Kāmabhavaṃ na jappeyya, rūpabhavaṃ na jappeyya, arūpabhavaṃ na jappeyya na pajappeyya nābhi­jap­peyyāti—bhavañca nābhijappeyya.

Bheravesu ca na sampavedheyyāti. Bheravāti ekenākārena bhayampi bheravampi taññeva. Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ āgacchatī”ti. Bahid­dhā­rammaṇaṃ vuttaṃ sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṃsā assā hatthī ahi vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā. Athāparena ākārena bhayaṃ vuccati ajjhattikaṃ citta­sa­muṭṭhā­naṃ bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso, jātibhayaṃ jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ rājabhayaṃ corabhayaṃ aggibhayaṃ udakabhayaṃ attānu­vāda­bhayaṃ parānu­vāda­bhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayaṃ ūmibhayaṃ kumbhīlabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ susukābhayaṃ ājīvikabhayaṃ asilokabhayaṃ parisāya sārajjabhayaṃ madanabhayaṃ duggatibhayaṃ bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso. Bheravesu ca na sampavedheyyāti bherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na paritaseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa achambhī anutrāsī apalāyī, pahīna­bhaya­bhe­ravo vigata­loma­haṃso vihareyyāti—bheravesu ca na sampavedheyya.

Tenāha bhagavā—

“Phassena yadā phuṭṭhassa,
Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;
Bhavañca nābhijappeyya,
Bheravesu ca na sampavedheyyā”ti.

Annānamatho pānānaṃ,
Khā­danīyā­na­mathopi vatthānaṃ;
Laddhā na sannidhiṃ kayirā,
Na ca parittase tāni alabhamāno.

Annānamatho pānānaṃ, khā­danīyā­na­mathopi vatthānanti. Annānanti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ. Pānānanti aṭṭha pānāni—ambapānaṃ, jambupānaṃ, cocapānaṃ, mocapānaṃ, madhupānaṃ, muddikapānaṃ, sālūkapānaṃ, phārusakapānaṃ. Aparānipi aṭṭha pānāni— kosambapānaṃ, kolapānaṃ, badarapānaṃ, ghatapānaṃ, telapānaṃ, payopānaṃ, yāgupānaṃ, rasapānaṃ. Khādanīyānanti piṭṭha­khaj­ja­kaṃ, pūvakhajjakaṃ, mūlakhajjakaṃ, tacakhajjakaṃ, pattakhajjakaṃ, puppha­khaj­ja­kaṃ, phalakhajjakaṃ. Vatthānanti cha cīvarāni—khomaṃ, kappāsikaṃ, koseyyaṃ, kambalaṃ, sāṇaṃ, bhaṅganti— annānamatho pānānaṃ khā­danīyā­na­mathopi vatthānaṃ.

Laddhā na sannidhiṃ kayirāti. Laddhāti laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā na kuhanāya, na lapanāya, na nemittikatāya, na nippesikatāya, na lābhena lābhaṃ nijigīsanatāya, na dārudānena, na veḷudānena, na pattadānena, na pupphadānena, na phaladānena, na sinānadānena, na cuṇṇadānena, na mattikādānena, na ­dantakaṭ­ṭha­dānena, na mukho­daka­dānena, na cāṭukamyatāya, na muggasūpyatāya, na pāribhaṭyatāya, na pīṭha­maddi­katāya, na vatthuvijjāya, na tiracchā­na­vijjāya, na aṅgavijjāya, na ­nak­khat­ta­vijjāya, na dūtagamanena, na pahiṇagamanena, na jaṅgha­pe­sani­yena, na vejjakammena, na navakammena, na piṇ­ḍapaṭi­piṇḍa­kena, na dānā­nuppadā­nena dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvāti—laddhā. Na sannidhiṃ kayirāti annasannidhiṃ pānasannidhiṃ vattha­sanni­dhiṃ yānasannidhiṃ sayana­sanni­dhiṃ gandha­sanni­dhiṃ āmisasannidhiṃ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhi­nib­bat­tey­yāti—laddhā na sannidhiṃ kayirā.

Na ca parittase tāni alabhamānoti. Annaṃ vā na labhāmi, pānaṃ vā na labhāmi, vatthaṃ vā na labhāmi, kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ vā na labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi, gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ vā na labhāmi, gilā­nu­paṭṭhā­kaṃ vā na labhāmi, “appaññātomhī”ti na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa achambhī anutrāsī apalāyī, pahīna­bhaya­bhe­ravo vigata­loma­haṃso vihareyyāti—na ca parittase tāni alabhamāno.

Tenāha bhagavā—

“Annānamatho pānānaṃ,
Khā­danīyā­na­mathopi vatthānaṃ;
Laddhā na sannidhiṃ kayirā,
Na ca parittase tāni alabhamāno”ti.

Jhāyī na pādalolassa,
Virame kukkuccā nappamajjeyya;
Athāsanesu sayanesu,
Appasaddesu bhikkhu vihareyya.

Jhāyī na pādalolassāti. Jhāyīti paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī, tatiyenapi jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitak­ka­savi­cā­renapi jhānena jhāyī, avitak­ka­vicāra­mat­tenapi jhānena jhāyī, avitak­ka­avi­cāre­napi jhānena jhāyī, sappītikenapi jhānena jhāyī, nippītikenapi jhānena jhāyī, pīti­sahaga­tenapi jhānena jhāyī, sāta­sahaga­tenapi jhānena jhāyī, sukha­sahaga­tenapi jhānena jhāyī, upekkhā­sahaga­tenapi jhānena jhāyī, suññatenapi jhānena jhāyī, animittenapi jhānena jhāyī, appaṇihitenapi jhānena jhāyī, lokiyenapi jhānena jhāyī, lokuttarenapi jhānena jhāyī, jhānarato ekatta­manu­yutto paramat­tha­garu­koti— jhāyī.

Na pādalolassāti. Kathaṃ pādalolo hoti? Idhekacco pādaloliyena samannāgato hoti ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ ana­vaṭṭhi­ta­cārikaṃ anuyutto viharati. Evampi pādalolo hoti.

Atha vā bhikkhu antopi saṃghārāme pādaloliyena samannāgato hoti. Na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avū­pasan­ta­citto pariveṇato pariveṇaṃ gacchati, vihārato vihāraṃ gacchati, aḍḍhayogato aḍḍhayogaṃ gacchati, pāsādato pāsādaṃ gacchati, hammiyato hammiyaṃ gacchati, guhāya guhaṃ gacchati, leṇato leṇaṃ gacchati, kuṭito kuṭiṃ gacchati, kūṭāgārato kūṭāgāraṃ gacchati, aṭṭato aṭṭaṃ gacchati, māḷato māḷaṃ gacchati, uddaṇḍato uddaṇḍaṃ gacchati, upaṭṭhā­na­sālato upaṭṭhānasālaṃ gacchati, maṇḍalamāḷato maṇḍalamāḷaṃ gacchati, rukkhamūlato rukkhamūlaṃ gacchati. Yattha vā pana bhikkhū nisīdanti tahiṃ gacchati, tattha ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṃ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṃ vā catuttho hoti. Tattha bahuṃ samphappalāpaṃ palapati, seyyathidaṃ—rājakathaṃ corakathaṃ ­mahā­matta­kathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ yānakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kum­bhaṭ­ṭhā­na­kathaṃ pubba­peta­kathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samud­dak­khā­yi­kaṃ iti bhavā­bhava­kathaṃ iti vā. Evampi pādalolo hoti.

Na pādalolassāti. Pādaloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyya careyya vicareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya, paṭi­sallā­nā­rāmo assa paṭi­sallā­na­rato ajjhattaṃ cetosa­matha­manu­yutto anirā­kataj­jhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ jhāyī jhānarato ekatta­manu­yutto paramat­tha­garu­koti—jhāyī na pādalolassa.

Virame kukkuccā nappamajjeyyāti. Kukkuccanti hattha­kukkuc­campi kukkuccaṃ, pāda­kukkuc­campi kukkuccaṃ, ­hattha­pāda­kukkuc­campi kukkuccaṃ, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akap­pi­ya­saññitā, vikāle kālasaññitā, kāle vikālasaññitā, avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā, yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuc­cā­yi­tattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho—idaṃ vuccati kukkuccaṃ.

Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho— katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṃ me kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho, “kataṃ me vacīduccaritaṃ, akataṃ me vacīsucaritan”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho, “kataṃ me manoduccaritaṃ, akataṃ me manosucaritaṃ … pe … “kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti uppajjati kukkuccaṃ … pe … manovilekho, “kataṃ me adinnādānaṃ … kato me kāmesu­micchā­cāro … kato me musāvādo … katā me pisuṇā vācā … katā me pharusā vācā … kato me samphappalāpo … katā me abhijjhā … kato me byāpādo … katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.

Atha vā “sīlesumhi na paripūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho, “indriyesumhi aguttadvāro”ti … pe … “bhojane amattaññumhī”ti … “jāgariyaṃ ananuyuttomhī”ti … “na sati­sam­pajañ­ñena samannāgatomhī”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā”ti … “abhāvitā me cattāro sammappadhānā”ti … “abhāvitā me cattāro iddhipādā”ti … “abhāvitāni me pañcindriyānī”ti … “abhāvitāni me pañca balānī”ti … “abhāvitā me satta bojjhaṅgā”ti … “abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṃ me apariññātan”ti … “samudayo me appahīno”ti … “maggo me abhāvito”ti … “nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Virame kukkuccāti kukkuccā ārameyya virameyya paṭivirameyya kukkuccaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya. Kukkuccā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti— virame kukkuccā.

Nappamajjeyyāti sakkaccakārī assa sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhit­tac­chando anikkhit­ta­dhuro appamādo kusalesu dhammesu. “Kadāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan”ti? Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. “Kadāhaṃ aparipūraṃ vā samā­dhik­khan­dhaṃ … pe … paññākkhandhaṃ … vimuttik­khan­dhaṃ … vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ … kadāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyan”ti? Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti—virame kukkuccā nappamajjeyya.

Athāsanesu sayanesu, appasaddesu bhikkhu vihareyyāti. Athāti padasandhi … pe … āsanaṃ vuccati yattha nisīdati—mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. Sayanaṃ vuccati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhāti—athāsanesu sayanesu.

Appasaddesu bhikkhu vihareyyāti. Appasaddesu appanigghosesu vijanavātesu ­manus­sa­rāhas­seyya­kesu paṭi­sallā­na­sārup­pesu senāsanesu careyya vicareyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—athāsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyya.

Tenāha bhagavā—

“Jhāyī na pādalolassa,
Virame kukkuccā nappamajjeyya;
Athāsanesu sayanesu,
Appasaddesu bhikkhu vihareyyā”ti.

Niddaṃ na bahulīkareyya,
Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī;
Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ,
Methunaṃ vippajahe savibhūsaṃ.

Niddaṃ na bahulīkareyyāti. Rattindivaṃ chakoṭṭhāsaṃ kāretvā pañcakoṭṭhāsaṃ paṭijaggeyya ekakoṭṭhāsaṃ nippajjeyyāti—niddaṃ na bahulīkareyya.

Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpīti. Idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheyya, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheyya, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyya pādepādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheyya.

Jāgariyaṃ bhajeyyāti jāgariyaṃ bhajeyya sambhajeyya seveyya niseveyya saṃseveyya paṭiseveyyāti— jāgariyaṃ bhajeyya.

Ātāpīti. Ātappaṃ vuccati vīriyaṃ. Yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo ṭhiti asi­thi­la­pa­rakka­matā anikkhit­tac­chandatā anikkhit­ta­dhuratā dhura­sam­paggaho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo. Iminā ātāpena upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato so vuccati ātāpīti—jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī.

Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ, methunaṃ vippajahe savibhūsanti. Tandīti tandī tandiyanā tandiyitattaṃ tandimanakatā ālasyaṃ ālasyāyanā ālasyāyitattaṃ. Māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā … vācāya … pe … manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭic­chāda­na­hetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati. Mā maṃ jaññāti icchati, mā maṃ jaññāti saṅkappeti, mā maṃ jaññāti vācaṃ bhāsati, mā maṃ jaññāti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paricchādanā anuttānikammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā—ayaṃ vuccati māyā. Hassanti idhekacco ativelaṃ danta­vi­daṃsa­kaṃ hasati. Vuttañhetaṃ bhagavatā— “ komārakamidaṃ, bhikkhave, ariyassa vinaye yadidaṃ ativelaṃ danta­vi­daṃsa­kaṃ hasitan”ti.

Khiḍḍāti dve khiḍḍā—kāyikā ca khiḍḍā vācasikā ca khiḍḍā. Katamā kāyikā khiḍḍā? Hatthīhipi kīḷanti, assehipi kīḷanti, rathehipi kīḷanti, dhanūhipi kīḷanti, aṭṭhapadehipi kīḷanti, dasapadehipi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, pari­hāra­pa­thepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salāka­hat­thenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅkacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti—ayaṃ kāyikā khiḍḍā. Katamā vācasikā khiḍḍā? Mukhabherikaṃ mukhālambaraṃ mukha­ḍiṇ­ḍi­makaṃ mukhavalimakaṃ mukha­bheru­ḷakaṃ mukha­dad­darikaṃ nāṭakaṃ lāpaṃ gītaṃ davakammaṃ—ayaṃ vācasikā khiḍḍā.

Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃ­d­vayasa­māpatti. Kiṃkāraṇā vuccati methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pari­yuṭ­ṭhi­tā­naṃ ­pariyā­dinna­cittā­naṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃkāraṇā vuccati methunadhammo. Yathā ubho kalahakārakā methunakāti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā … ubho bhassakārakā … ubho adhika­ra­ṇa­kārakā … ubho vivādakārakā … ubho vādino … ubho sallāpakā methunakāti vuccanti; evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pari­yuṭ­ṭhi­tā­naṃ ­pariyā­dinna­cittā­naṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃkāraṇā vuccati methunadhammo.

Vibhūsāti dve vibhūsā—atthi agāriyassa vibhūsā, atthi pabbajitassa vibhūsā. Katamā agāriyassa vibhūsā? Kesā ca massu ca mālā ca gandhā ca vilepanā ca ābharaṇā ca pilandhanā ca vatthañca sayanāsanañca veṭhanañca ucchādanaṃ parimaddanaṃ nhāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mālāvilepanaṃ mukhacuṇṇakaṃ mukhalepaṃ hatthabandhaṃ sikhābandhaṃ daṇḍanāḷiyaṃ khaggaṃ chattaṃ citrā upāhanā uṇhīsaṃ maṇiṃ vāḷabījaniṃ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā—ayaṃ agāriyassa vibhūsā. Katamā pabbajitassa vibhūsā? Cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsa­na­maṇḍanā imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā gedhitatā gedhitattaṃ capalatā cāpalyaṃ—ayaṃ pabbajitassa vibhūsā.

Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ, methunaṃ vippajahe savibhūsanti. Tandiñca māyañca hassañca khiḍḍañca methuna­dhammañca savibhūsaṃ saparivāraṃ saparibhaṇḍaṃ saparikkhāraṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti—tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ, methunaṃ vippajahe savibhūsaṃ.

Tenāha bhagavā—

“Niddaṃ na bahulīkareyya,
Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī;
Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ,
Methunaṃ vippajahe savibhūsan”ti.

Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ,
No vidahe athopi nakkhattaṃ;
Virutañca gabbhakaraṇaṃ,
Tikicchaṃ māmako na seveyya.

Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ, no vidahe athopi nakkhattanti. Āthabbaṇikā āthabbaṇaṃ payojenti, nagare vā ruddhe saṅgāme vā paccupaṭṭhite para­sena­paccat­thi­kesu paccāmittesu ītiṃ uppādenti, upaddavaṃ uppādenti, rogaṃ uppādenti, pajjarakaṃ karonti, sūlaṃ karonti, visūcikaṃ karonti, pakkhandikaṃ karonti. Evaṃ āthabbaṇikā āthabbaṇaṃ payojenti.

Supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti, yo pubbaṇ­ha­samayaṃ supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti. Yo majjhan­hika­samayaṃ supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti. Yo sāyanhasamayaṃ supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti. Yo purime yāme … yo majjhime yāme … yo pacchime yāme … yo dakkhiṇena passena nipanno … yo vāmena passena nipanno … yo uttānaṃ nipanno … yo avakujja nipanno … yo candaṃ passati … yo sūriyaṃ passati … yo mahāsamuddaṃ passati … yo sineruṃ pabbatarājānaṃ passati … yo hatthiṃ passati … yo assaṃ passati … yo rathaṃ passati … yo pattiṃ passati … yo senābyūhaṃ passati … yo ārāma­rāma­ṇeyya­kaṃ passati … yo vana­rāma­ṇeyya­kaṃ passati … yo bhūmi­rāma­ṇeyya­kaṃ passati … yo pok­kha­ra­ṇī­rāma­ṇeyya­kaṃ passati, evaṃ vipāko hotīti. Evaṃ supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti.

­Lak­kha­ṇa­pāṭhakā lakkhaṇaṃ ādisanti—maṇilakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇaṃ vattha­lak­kha­ṇaṃ asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulakkhaṇaṃ āvudha­lak­kha­ṇaṃ itthilakkhaṇaṃ puri­sa­lak­kha­ṇaṃ kumāri­kā­lak­kha­ṇaṃ kumāra­lak­kha­ṇaṃ dāsilakkhaṇaṃ dāsalakkhaṇaṃ hatthi­lak­kha­ṇaṃ assalakkhaṇaṃ mahiṃ­sa­lak­kha­ṇaṃ usabha­lak­kha­ṇaṃ goṇalakkhaṇaṃ ajalakkhaṇaṃ meṇḍalakkhaṇaṃ kukku­ṭa­lak­kha­ṇaṃ vaṭṭalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇaṃ kaṇ­ṇikā­lak­kha­ṇaṃ kaccha­pa­lak­kha­ṇaṃ migalakkhaṇaṃ iti vāti. Evaṃ ­lak­kha­ṇa­pāṭhakā lakkhaṇaṃ ādisanti.

­Nak­khat­ta­pāṭhakā nakkhattaṃ ādisanti. Aṭṭhavīsati nakkhattāni. Iminā nakkhattena gharappaveso kattabbo, iminā nakkhattena makuṭaṃ bandhitabbaṃ, iminā nakkhattena vāreyyaṃ kāretabbaṃ, iminā nakkhattena bījanīhāro kattabbo, iminā nakkhattena saṃvāso gantabboti. Evaṃ ­nak­khat­ta­pāṭhakā nakkhattaṃ ādisanti.

Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ, no vidahe athopi nakkhattanti. Āthabbaṇañca supinañca lakkhaṇañca nakkhattañca no vidaheyya na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya. Atha vā na gaṇheyya na uggaṇheyya na dhāreyya na upadhāreyya na upalakkheyya nappayojeyyāti—āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ, no vidahe athopi nakkhattaṃ.

Virutañca gabbhakaraṇaṃ, tikicchaṃ māmako na seveyyāti. Virutaṃ vuccati migavākkaṃ. Migavāk­kapāṭhakā migavākkaṃ ādisanti—sakuntānaṃ vā catuppadānaṃ vā rutaṃ vassitaṃ jānantīti. Evaṃ migavāk­kapāṭhakā migavākkaṃ ādisanti. Gabbhakaraṇīyā gabbhaṃ saṇṭhāpenti. Dvīhi kāraṇehi gabbho na saṇṭhāti—pāṇakehi vā vātakuppehi vā. Pāṇakānaṃ vā vātakuppānaṃ vā paṭighātāya osadhaṃ dentīti. Evaṃ gabbhakaraṇīyā gabbhaṃ saṇṭhāpenti. Tikicchāti pañca tikicchā—sālākiyaṃ, sallakattiyaṃ, kāyatikicchaṃ, bhūtiyaṃ, komārabhaccaṃ. Māmakoti buddhamāmako dhammamāmako saṃghamāmako, so vā bhagavantaṃ mamāyati bhagavā vā taṃ puggalaṃ pariggaṇhāti. Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ ye te, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā, apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā, na ca te bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Ye ca kho, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā na ca apagatā te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā, te ca bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti.

Kuhā thaddhā lapā siṅgī,
unnaḷā asamāhitā;
Na te dhamme virūhanti,
sammā­sambud­dha­desite.

Nikkuhā nillapā dhīrā,
atthaddhā susamāhitā;
Te ve dhamme virūhanti,
sammā­sambud­dha­desite”.

Virutañca gabbhakaraṇaṃ, tikicchaṃ māmako na seveyyāti. Virutañca gab­bhakara­ṇañca tikicchañca māmako na seveyya na niseveyya na saṃseveyya nappaṭiseveyya na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya. Atha vā na gaṇheyya na uggaṇheyya na dhāreyya na upadhāreyya na upalakkheyya nappayojeyyāti—virutañca gabbhakaraṇaṃ tikicchaṃ māmako na seveyya.

Tenāha bhagavā—

“Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ,
No vidahe athopi nakkhattaṃ;
Virutañca gabbhakaraṇaṃ,
Tikicchaṃ māmako na seveyyā”ti.

Nindāya nappavedheyya,
Na unnameyya pasaṃsito bhikkhu;
Lobhaṃ saha macchariyena,
Kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyya.

Nindāya nappavedheyyāti. Idhekacce bhikkhū nindanti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññata­rañ­ñata­rena vā vatthunā nindanti garahanti upavadanti, nindito garahito upavadito nindāya garahāya upavādena akittiyā avaṇṇahārikāya na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na paritaseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa achambhī anutrāsī apalāyī, pahīna­bhaya­bhe­ravo vigata­loma­haṃso vihareyyāti—nindāya nappavedheyya.

Na unnameyya pasaṃsito bhikkhūti. Idhekacce bhikkhū pasaṃsanti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññata­rañ­ñata­rena vā vatthunā pasaṃsanti thomenti kittenti vaṇṇenti, pasaṃsito thomito kittito vaṇṇito pasaṃsāya thomanena kittiyā vaṇṇahārikāya unnatiṃ na kareyya unnamaṃ na kareyya mānaṃ na kareyya thambhaṃ na kareyya, na tena mānaṃ janeyya na tena thaddho assa patthaddho pag­gahi­ta­siroti—na unnameyya pasaṃsito bhikkhu.

Lobhaṃ saha macchariyena, kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyyāti. Lobhoti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Macchariyanti pañca macchariyāni—āvāsa­maccha­ri­yaṃ … pe … gāho vuccati macchariyaṃ. Kodhoti yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā dussitattaṃ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti— idaṃ vuccati pesuññaṃ.

Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati—piyakamyatāya vā bhe­dādhip­pā­yena vā. Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati? Imassa piyo bhavissāmi manāpo bhavissāmi vissāsiko bhavissāmi abbhantariko bhavissāmi suhadayo bhavissāmīti. Evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati. Kathaṃ bhe­dādhip­pā­yena pesuññaṃ upasaṃharati? Kathaṃ ime nānā assu vinā assu vaggā assu dvidhā assu dvejjhā assu dve pakkhā assu bhijjheyyuṃ na samāgaccheyyuṃ dukkhaṃ na phāsu vihareyyunti. Evaṃ bhe­dādhip­pā­yena pesuññaṃ upasaṃharati. Lobhaṃ saha macchariyena, kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyyāti. Lobhañca macchariyañca kodhañca pesuññañca nudeyya panudeyya pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti—lobhaṃ saha macchariyena, kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyya.

Tenāha bhagavā—

“Nindāya nappavedheyya,
Na unnameyya pasaṃsito bhikkhu;
Lobhaṃ saha macchariyena,
Kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyyā”ti.

Kayavikkaye na tiṭṭheyya,
Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;
Gāme ca nābhisajjeyya,
Lābhakamyā janaṃ na lapayeyya.

Kayavikkaye na tiṭṭheyyāti. Ye kayavikkayā vinaye paṭikkhittā na te imasmiṃ atthe adhippetā. Kathaṃ kayavikkaye tiṭṭhati? Pañcannaṃ saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā aññaṃ vā kiñci parikkhāraṃ vañcaniyaṃ vā karonto udayaṃ vā patthayanto parivatteti. Evaṃ kayavikkaye tiṭṭhati. Kathaṃ kayavikkaye na tiṭṭhati? Pañcannaṃ saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā aññaṃ vā kiñci parikkhāraṃ na vañcaniyaṃ vā karonto na udayaṃ vā patthayanto parivatteti. Evaṃ kayavikkaye na tiṭṭhati. Kayavikkaye na tiṭṭheyyāti. Kayavikkaye na tiṭṭheyya na santiṭṭheyya, kayavikkayaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, kayavikkayā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti— kayavikkaye na tiṭṭheyya.

Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Katame upavādakarāti kilesā? Santeke samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā para­citta­viduno, te dūratopi passanti āsannāpi na dissanti cetasāpi cittaṃ pajānanti, devatāpi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā para­citta­vidu­niyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti cetasāpi cittaṃ pajānanti. Te oḷārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi upavadeyyuṃ. Katame oḷārikā kilesā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ—ime vuccanti oḷārikā kilesā. Katame majjhimā kilesā? Kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko—ime vuccanti majjhimā kilesā. Katame sukhumā kilesā? Ñātivitakko, jana­pada­vitakko, amaravitakko, parānudayatā paṭisaññutto vitakko, lābhasakkā­ra­siloka­paṭi­sañ­ñutto vitakko, anavaññat­ti­paṭi­sañ­ñutto vitakko—ime vuccanti sukhumā kilesā. Te oḷārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi na upavadeyya upavādaṃ na kareyya upavādakare kilese na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhi­nib­bat­teyya, upavādakare kilese pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, upavādakarehi kilesehi ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyya. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhat­ta­bahid­dhā vāti— upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.

Gāme ca nābhisajjeyyāti. Kathaṃ gāme sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi saṃsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito, uppannesu kic­cakara­ṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati. Evampi gāme sajjati.

Atha vā bhikkhu pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tatra tatra sajjati tatra tatra gaṇhāti tatra tatra bajjhati tatra tatra anayabyasanaṃ āpajjati. Evampi gāme sajjati.

Kathaṃ gāme na sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi asaṃsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī na sukhitesu sukhito na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kic­cakara­ṇīyesu na attanā voyogaṃ āpajjati. Evampi gāme na sajjati.

Atha vā bhikkhu pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṃvutehi indriyehi. So tatra tatra na sajjati tatra tatra na gaṇhāti tatra tatra na bajjhati tatra tatra na anayabyasanaṃ āpajjati. Evampi gāme na sajjati. Gāme ca nābhisajjeyyāti gāme na sajjeyya na gaṇheyya na bajjheyya na palibajjheyya, agiddho assa agadhito amucchito anajjhosanno vītagedho vigatagedho cattagedho … pe … brahmabhūtena attanā vihareyyāti—gāme ca nābhisajjeyya.

Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyāti. Katamā lapanā? Lābhasakkā­ra­siloka­sannis­sitassa pāpicchassa icchāpakatassa āmisa­cak­khu­kassa loka­dhamma­garu­kassa yā paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anupiyabhāṇitā cāṭukamyatā muggasūpyatā pāribhaṭyatā para­piṭṭhi­maṃ­sikatā, yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā sithilavācatā apharusavācatā—ayaṃ vuccati lapanā.

Api ca dvīhi kāraṇehi janaṃ lapati—attānaṃ vā nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento janaṃ lapati, attānaṃ vā uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento janaṃ lapati. Kathaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento janaṃ lapati? “Tumhe me bahūpakārā, ahaṃ tumhe nissāya labhāmi cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ, yepi me aññe dātuṃ vā kātuṃ vā maññanti, tumhe nissāya tumhe sampassantā yampi me purāṇaṃ mātāpettikaṃ nāmadheyyaṃ tampi me antarahitaṃ. Tumhehi ahaṃ ñāyāmi asukassa kulūpako asukāya kulūpako”ti. Evaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento janaṃ lapati.

Kathaṃ attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento janaṃ lapati? “Ahaṃ tumhākaṃ bahūpakāro, tumhe maṃ āgamma buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṃghaṃ saraṇaṃ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesu­micchā­cārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surā­meraya­maj­jappa­mādaṭ­ṭhānā paṭiviratā. Ahaṃ tumhākaṃ uddesaṃ demi, paripucchaṃ demi, uposathaṃ ācikkhāmi, navakammaṃ adhiṭṭhāmi. Atha pana tumhe maṃ ujjhitvā aññe sakkarotha garuṃ karotha mānetha pūjethā”ti. Evaṃ attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento janaṃ lapati.

Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyāti. Lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā lābhā­bhi­nib­bat­tiyā lābhaṃ paripācento janaṃ na lapayeyya, lapanaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, lapanā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—lābhakamyā janaṃ na lapayeyya.

Tenāha bhagavā—

“Kayavikkaye na tiṭṭheyya,
Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;
Gāme ca nābhisajjeyya,
Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyā”ti.

Na ca katthiko siyā bhikkhu,
Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya;
Pāgabbhiyaṃ na sikkheyya,
Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyya.

Na ca katthiko siyā bhikkhūti. Idhekacco katthī hoti vikatthī. So katthati vikatthati ahamasmi sīlasampannoti vā vatasampannoti vā sīlab­bata­sampan­noti vā jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññata­rañ­ñata­rena vā vatthunā. Uccā kulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā pabbajitoti vā … pe … suttantikoti vā vinayadharoti vā dhamma­ka­thi­koti vā āraññikoti vā … pe … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā lābhīti vā katthati vikatthati. Evaṃ na kattheyya na vikattheyya, katthaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, katthanā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti— na ca katthiko siyā bhikkhu.

Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyyāti. Katamā payuttavācā? Idhekacco cīvarapayuttaṃ vācaṃ bhāsati, piṇḍa­pāta­payut­taṃ vācaṃ bhāsati, senāsa­na­payut­taṃ vācaṃ bhāsati, gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­ra­payut­taṃ vācaṃ bhāsati—ayampi vuccati payuttavācā.

Atha vā cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­ra­hetu saccampi bhaṇati musāpi bhaṇati, pisuṇampi bhaṇati apisuṇampi bhaṇati, pharusampi bhaṇati apharusampi bhaṇati, samphap­palā­pampi bhaṇati asamphap­palā­pampi bhaṇati, mantāpi vācaṃ bhāsati—ayampi vuccati payuttavācā. Atha vā pasannacitto paresaṃ dhammaṃ deseti—“aho vata me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvāva dhammaṃ pasīdeyyuṃ, pasannā ca me pasannākāraṃ kareyyun”ti—ayaṃ vuccati payuttavācā. Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyyāti. Antamaso dhammadesanaṃ vācaṃ upādāya payuttavācaṃ na bhāseyya na katheyya na bhaṇeyya na dīpeyya na vohareyya, payuttaṃ vācaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, payuttavācāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya.

Pāgabbhiyaṃ na sikkheyyāti. Pāgabbhiyanti tīṇi pāgabbhiyāni—kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ, vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ, cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Katamaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṃghagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, gaṇagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, ­bhoja­na­sālāyampi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, jantāgharepi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, udakatitthepi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ pavisantopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ paviṭṭhopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ saṃghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṃghagato acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṃ pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvik­khepa­kopi bhaṇati. Evaṃ saṃghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittīkārakato therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati, ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati, ṭhitopi bhaṇati, bāhāvik­khepa­kopi bhaṇati. Evaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ bhojanasālāyaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco bhojanasālāyaṃ acittīkārakato there bhikkhū anupakhajja nisīdati, navepi bhikkhū āsanena paṭibāhati, ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṃ pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvik­khepa­kopi bhaṇati. Evaṃ bhojanasālāyaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco jantāghare acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, anāpucchāpi kaṭṭhaṃ pakkhipati, anāpucchāpi dvāraṃ pidahati. Evaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco udakatitthe acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopi nhāyati, puratopi nhāyati, uparitopi nhāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, uparitopi uttarati. Evaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ pavisanto acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati, vokkammāpi therānaṃ bhikkhūnaṃ purato gacchati. Evaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ paviṭṭho “na pavisa, bhante”ti vuccamāno pavisati, “na tiṭṭha, bhante”ti vuccamāno tiṭṭhati, “na nisīda, bhante”ti vuccamāno nisīdati, anokāsampi pavisati, anokāsepi tiṭṭhati, anokāsepi nisīdati, yānipi tāni honti kulānaṃ ovarakāni gūḷhāni ca paṭicchannāni ca, yattha kulitthiyo kuladhītaro kulasuṇhāyo kulakumāriyo nisīdanti tatthapi sahasā pavisati, kumārakassapi sīsaṃ parāmasati. Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti—idaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ.

Katamaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṃghagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, gaṇagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ paviṭṭhopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Kathaṃ saṃghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṃghagato acittīkārakato there bhikkhū anāpucchaṃ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ visajjeti, pātimokkhaṃ uddisati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvik­khepa­kopi bhaṇati. Evaṃ saṃghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittīkārakato there bhikkhū anāpucchaṃ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ visajjeti, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvik­khepa­kopi bhaṇati; ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ visajjeti, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvik­khepa­kopi bhaṇati. Evaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.

Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ paviṭṭho itthiṃ vā kumāriṃ vā evamāha—“itthannāme itthaṅgotte kiṃ atthi? Yāgu atthi, bhattaṃ atthi, khādanīyaṃ atthi? Kiṃ pivissāma, kiṃ bhuñjissāma, kiṃ khādissāma, kiṃ vā atthi, kiṃ vā me dassathā”ti vippalapati. Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti—idaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ.

Katamaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco na uccā kulā pabbajito samāno uccā kulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na uḷārabhogakulā pabbajito samāno uḷārabhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na suttantiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na vinayadharo samāno … na dhammakathiko samāno … na āraññiko samāno … na piṇḍapātiko samāno … na paṃsukūliko samāno … na tecīvariko samāno … na sapadānacāriko samāno … na kha­lu­pacchā­bhattiko samāno … na nesajjiko samāno … na yathā­san­tha­tiko samāno yathā­san­tha­ti­kena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na paṭhamassa jhānassa lābhī samāno paṭhamassa jhānassa lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na dutiyassa jhānassa … na tatiyassa jhānassa … na catutthassa jhānassa lābhī samāno … na ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā lābhī samāno … na viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā … na ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā … na neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā lābhī samāno neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena—idaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Na sikkheyyāti pāgabbhiyaṃ na sikkheyya na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyya, pāgabbhiyaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, pāgabbhiyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—pāgabbhiyaṃ na sikkheyya.

Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyāti. Katamā viggāhikā kathā? Idhekacco evarūpiṃ kathaṃ kattā hoti—“na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi … pe … nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ viggāhikāya kho, moggallāna, kathāya sati kathābāhullaṃ pāṭikaṅkhaṃ, kathābāhulle sati uddhaccaṃ, uddhatassa asaṃvaro, asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā”ti. Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyāti. Viggāhikaṃ kathaṃ na katheyya na bhaṇeyya na dīpeyya na vohareyya, viggāhikaṃ kathaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, vig­gāhi­kaka­thāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyya.

Tenāha bhagavā—

“Na ca katthiko siyā bhikkhu,
Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya;
Pāgabbhiyaṃ na sikkheyya,
Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyā”ti.

Mosavajje na niyyetha,
Sampajāno saṭhāni na kayirā;
Atha jīvitena paññāya,
Sīlabbatena nāññamatimaññe.

Mosavajje na niyyethāti. Mosavajjaṃ vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggatoparisaggato vā … pe … āmisa­kiñcik­kha­hetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti—idaṃ vuccati mosavajjaṃ. Api ca tīhākārehi musāvādo hoti—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, imehi tīhākārehi musāvādo hoti. Api ca catūhākārehi … pañcahākārehi … chahākārehi … sattahākārehi … aṭṭhahākārehi … musāvādo hoti—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya saññaṃ vinidhāya bhāvaṃ—imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti. Mosavajje na niyyethāti. Mosavajje na yāyeyya na niyyāyeyya na vaheyya na saṃhareyya, mosavajjaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, mosavajjā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—mosavajje na niyyetha.

Sampajāno saṭhāni na kayirāti. Katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho, yaṃ tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ parikkhattatā pārikkhattiyaṃ—idaṃ vuccati sāṭheyyaṃ. Sampajāno saṭhāni na kayirāti. Sampajāno hutvā sāṭheyyaṃ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhi­nib­bat­teyya, sāṭheyyaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, sāṭheyyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—sampajāno saṭhāni na kayirā.

Atha jīvitena paññāya, sīlabbatena nāññamatimaññeti. Athāti padasandhi … pe … padānu­pubba­tā­petaṃ—athāti. Idhekacco lūkhajīvitaṃ jīvanto paraṃ paṇītajīvitaṃ jīvantaṃ atimaññati—“kiṃ panāyaṃ bahulājīvo sabbaṃ sambhakkheti, seyyathidaṃ—mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ asani­vi­cak­ka­danta­kū­ṭasama­ṇap­pa­dhā­nenā”ti. So tāya lūkhajīvitāya paraṃ paṇītajīvitaṃ jīvantaṃ atimaññati.

Idhekacco paṇītajīvitaṃ jīvanto paraṃ lūkhajīvitaṃ jīvantaṃ atimaññati—“kiṃ panāyaṃ appapuñño appesakkho na lābhī cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­nan”ti. So tāya paṇītajīvitāya paraṃ lūkhajīvitaṃ jīvantaṃ atimaññati. Idhekacco paññāsampanno hoti. So puṭṭho pañhaṃ visajjeti. Tassa evaṃ hoti—“ahamasmi paññāsampanno, ime panaññe na paññāsampannā”ti. So tāya paññāsampadāya paraṃ atimaññati. Idhekacco sīlasampanno hoti, pāti­mokkha­saṃ­vara­saṃ­vuto viharati ācāra­gocara­sam­panno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Tassa evaṃ hoti—“ahamasmi sīlasampanno, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā”ti. So tāya sīlasampadāya paraṃ atimaññati. Idhekacco vatasampanno hoti āraññiko vā piṇḍapātiko vā paṃsukūliko vā tecīvariko vā sapadānacāriko vā kha­lu­pacchā­bhattiko vā nesajjiko vā yathā­san­tha­tiko vā. Tassa evaṃ hoti—“ahamasmi vatasampanno, ime panaññe na vatasampannā”ti. So tāya vatasampadāya paraṃ atimaññati. Atha jīvitena paññāya, sīlabbatena nāññamatimaññeti. Lūkhajīvitāya vā paṇītajīvitāya vā paññāsampadāya vā sīlasampadāya vā vatasampadāya vā paraṃ nātimaññeyya, nāvajāneyya, na tena mānaṃ janeyya, na tena thaddho assa, patthaddho pag­gahi­ta­siroti—atha jīvitena paññāya sīlabbatena nāññamatimaññe.

Tenāha bhagavā—

“Mosavajje na niyyetha,
Sampajāno saṭhāni na kayirā;
Atha jīvitena paññāya,
Sīlabbatena nāññamatimaññe”ti.

Sutvā rusito bahuṃ vācaṃ,
Samaṇānaṃ vā puthujanānaṃ;
Pharusena ne na paṭivajjā,
Na hi santo paṭiseniṃ karonti.

Sutvā rusito bahuṃ vācaṃ, samaṇānaṃ puthujanānanti. Rusitoti dūsito khuṃsito ghaṭṭito vambhito garahito upavadito. Samaṇānanti ye keci ito bahiddhā parib­ba­jūpagatā parib­ba­jasamā­pannā. Puthujanānanti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, te bahukāhi vācāhi aniṭṭhāhi akantāhi amanāpāhi akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ kareyyuṃ tesaṃ bahuṃ vācaṃ aniṭṭhaṃ akantaṃ amanāpaṃ sutvā suṇitvā uggahitvā upadhārayitvā upa­lak­kha­yit­vāti—sutvā rusito bahuṃ vācaṃ, samaṇānaṃ vā puthujanānaṃ.

Pharusena ne na paṭivajjāti. Pharusenāti pharusena kakkhaḷena na paṭivajjā ­nappa­ṭi­bhaṇeyya, akkosantaṃ na paccakkoseyya, rosantaṃ nappaṭiroseyya, bhaṇḍanaṃ nappa­ṭibhaṇ­ḍeyya na kalahaṃ kareyya na bhaṇḍanaṃ kareyya na viggahaṃ kareyya na vivādaṃ kareyya na medhagaṃ kareyya, kalaha­bhaṇḍa­navig­gaha­vivāda­medha­gaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, kalaha­bhaṇḍa­navig­gaha­vivāda­medhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—pharusena ne na paṭivajjā.

Na hi santo paṭiseniṃ karontīti. Santoti rāgassa santattā santo, dosassa … mohassa … kodhassa … upanāhassa … pe … sabbā­kusa­lābhi­saṅ­khā­rā­naṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭi­passad­dhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭi­passad­dhoti—santo. Na hi santo paṭiseniṃ karontīti. Santo paṭiseniṃ paṭimallaṃ paṭikaṇṭakaṃ paṭipakkhaṃ na karonti na janenti na sañjanenti na nibbattenti nābhi­nib­bat­ten­tīti—na hi santo paṭiseniṃ karonti.

Tenāha bhagavā—

“Sutvā rusito bahuṃ vācaṃ,
Samaṇānaṃ vā puthujanānaṃ;
Pharusena ne na paṭivajjā,
Na hi santo paṭiseniṃ karontī”ti.

Etañca dhammamaññāya,
Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe;
Santīti nibbutiṃ ñatvā,
Sāsane gotamassa nappamajjeyya.

Etañca dhammamaññāyāti. Etanti ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaṭaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitaṃ dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti. Evampi etañca dhammamaññāya. Atha vā samañca visamañca pathañca vipathañca sāvajjañca anavajjañca hīnañca paṇītañca kaṇhañca sukkañca viññū­garahi­tañca viññū­pasat­thañca dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti. Evampi etañca dhammamaññāya. Atha vā sammāpaṭipadaṃ anu­loma­paṭi­padaṃ apac­canī­ka­paṭi­padaṃ avi­ruddha­paṭi­padaṃ anvat­tha­paṭi­padaṃ dhammā­nu­dhamma­paṭi­padaṃ sīlesu pari­pūra­kā­ri­taṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ jāgari­yā­nuyogaṃ sati­sam­pajañ­ñaṃ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, nibbānañca nib­bā­nagā­mi­niñca paṭipadaṃ dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti. Evampi tañca dhammamaññāya.

Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkheti. Vicinanti vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti … pe … “yaṃ kiñci samuda­ya­dhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karontoti—vicinaṃ bhikkhu. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ … pe … pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupas­sanā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato … pe … so vuccati sato. Sikkheti tisso sikkhāyo—adhisīlasikkhā, adhi­citta­sikkhā, adhipañ­ñā­sikkhā … pe … ayaṃ adhipañ­ñā­sikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya … pe … sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe.

Santīti nibbutiṃ ñatvāti. Rāgassa nibbutiṃ santīti ñatvā, dosassa … mohassa … pe … sabbā­kusa­lābhi­saṅ­khā­rā­naṃ nibbutiṃ santīti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti—santīti nibbutiṃ ñatvā.

Sāsane gotamassa nappamajjeyyāti. Gotamassa sāsane buddhasāsane jinasāsane tathā­gata­sāsane devasāsane arahantasāsane. Nappamajjeyyāti sakkaccakārī assa sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhit­tac­chando anikkhit­ta­dhuro kusalesu dhammesu. “Kadāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ … pe … aparipūraṃ vā samā­dhik­khan­dhaṃ … paññākkhandhaṃ … vimuttik­khan­dhaṃ … vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ? Kadāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyan”ti? Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti—sāsane gotamassa nappamajjeyya.

Tenāha bhagavā—

“Etañca dhammamaññāya,
Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe;
Santīti nibbutiṃ ñatvā,
Sāsane gotamassa nappamajjeyyā”ti.

Abhibhū hi so anabhibhūto,
Sak­khi­dhamma­ma­nīti­ha­maddasi;
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane,
Appamatto sadā namassama­nu­sikkhe. (Iti bhagavā.)

Abhibhū hi so anabhibhūtoti. Abhibhūti rūpābhibhū saddābhibhū gandhābhibhū rasābhibhū ­phoṭṭhab­bā­bhibhū dhammābhibhū, anabhibhūto kehici kilesehi, abhibhosi ne pāpake akusale dhamme saṃkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṃ jāti­jarā­maraṇi­yeti—abhibhū hi so anabhibhūto.

Sak­khi­dhamma­ma­nīti­ha­maddasīti. Sakkhidhammanti na itihitihaṃ na itikiriyāya na paramparāya na piṭaka­sam­padāya na takkahetu na nayahetu na ākāra­pari­vitak­kena na diṭṭhi­nij­jhā­nak­khan­tiyā sāmaṃ saya­ma­bhiñ­ñā­taṃ attapaccak­kha­dhammaṃ addasi addakkhi apassi paṭivijjhīti— sak­khi­dhamma­ma­nīti­ha­maddasi.

Tasmā hi tassa bhagavato sāsaneti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā. Tassa bhagavato sāsaneti. Tassa bhagavato sāsane gotamasāsane buddhasāsane jinasāsane tathā­gata­sāsane devasāsane arahan­ta­sāsa­neti—tasmā tassa bhagavato sāsane.

Appamatto sadā namassama­nu­sikkhe (iti bhagavā)ti. Appamattoti sakkaccakārī … pe … appamādo kusalesu dhammesu. Sadāti sadā sabbakālaṃ … pe … pacchime vayokhandhe. Namassanti kāyena vā namassamāno vācāya vā namassamāno cittena vā namassamāno anvat­tha­paṭi­pattiyā vā namassamāno dhammā­nu­dhamma­paṭi­pattiyā vā namassamāno sakkurumāno garukurumāno mānayamāno pūjayamāno apacayamāno. Anusikkheti tisso sikkhāyo—adhisīlasikkhā, adhi­citta­sikkhā, adhipañ­ñā­sikkhā … pe … ayaṃ adhipañ­ñā­sikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya … pe … sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya careyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyya. Bhagavāti gāra­vādhi­vacanaṃ … pe … sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti—appamatto sadā namassama­nu­sikkhe. (Iti bhagavā.)

Tenāha bhagavā—

“Abhibhū hi so anabhibhūto,
Sak­khi­dhamma­ma­nīti­ha­maddasi;
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane,
Appamatto sadā namassama­nu­sikkhe”. (Iti bhagavāti.)

Tuvaṭaka­sutta­niddeso cuddasamo.