Mahāniddesa

Aṭṭhakavagga

8. ­Pasūra­sutta­niddesa

Atha ­pasūra­sutta­niddesaṃ vakkhati—

Idheva suddhiṃ iti vādayanti,
Nāññesu dhammesu visuddhimāhu;
Yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānā,
Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.

Idheva suddhiṃ iti vādayantīti. Idheva suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko … antavā loko … anantavā loko … taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ … aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ … hoti tathāgato paraṃ maraṇā … na hoti tathāgato paraṃ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—idheva suddhiṃ iti vādayanti.

Nāññesu dhammesu visuddhimāhūti. Attano satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti. “So satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, na tattha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā”ti—evamāhaṃsu evaṃ vadanti evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti—nāññesu dhammesu visuddhimāhu.

Yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānāti. Yaṃ nissitāti yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ nissitā sannissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Subhaṃ vadānāti subhavādā sobhanavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānā.

Paccekasaccesu puthū niviṭṭhāti. Puthū samaṇabrāhmaṇā puthū paccekasaccesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. “Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. “Asassato loko … pe … neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.

Tenāha bhagavā—

“Idheva suddhiṃ iti vādayanti,
Nāññesu dhammesu visuddhimāhu;
Yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānā,
Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā”ti.

Te vādakāmā parisaṃ vigayha,
Bālaṃ dahantī mithu aññamaññaṃ;
Vadanti te aññasitā kathojjaṃ,
Pasaṃsakāmā kusalāvadānā.

Te vādakāmā parisaṃ vigayhāti. Te vādakāmāti te vādakāmā vādatthikā vādādhippāyā vādapurekkhārā vāda­pari­yesanaṃ carantā. Parisaṃ vigayhāti khat­tiya­parisaṃ brāhma­ṇa­parisaṃ gaha­pati­parisaṃ samaṇaparisaṃ vigayha ogayha ajjhogāhetvā pavisitvāti—te vādakāmā parisaṃ vigayha.

Bālaṃ dahantī mithu aññamaññanti. Mithūti dve janā dve kalahakārakā dve bhaṇḍanakārakā dve bhassakārakā dve vivādakārakā dve adhika­ra­ṇa­kārakā dve vādino dve sallāpakā; te aññamaññaṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dahanti passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti upapa­rikkhan­tīti—bālaṃ dahantī mithu aññamaññaṃ.

Vadanti te aññasitā kathojjanti. Aññaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ nissitā sannissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Kathojjaṃ vuccati kalaho bhaṇḍanaṃ viggaho vivādo medhagaṃ. Atha vā kathojjanti anojavantī sā kathā kathojjaṃ vadanti, kalahaṃ vadanti, bhaṇḍanaṃ vadanti, viggahaṃ vadanti, vivādaṃ vadanti, medhagaṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—vadanti te aññasitā kathojjaṃ.

Pasaṃsakāmā kusalāvadānāti. Pasaṃsakāmāti pasaṃsakāmā pasaṃsatthikā pasaṃ­sā­dhip­pāyā pasaṃ­sa­purek­khārā pasaṃ­sa­pari­yesanaṃ carantā. Kusalāvadānāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—pasaṃsakāmā kusalāvadānā.

Tenāha bhagavā—

“Te vādakāmā parisaṃ vigayha,
Bālaṃ dahantī mithu aññamaññaṃ;
Vadanti te aññasitā kathojjaṃ,
Pasaṃsakāmā kusalāvadānā”ti.

Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe,
Pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti;
Apāhatasmiṃ pana maṅku hoti,
Nindāya so kuppati randhamesī.

Yutto kathāyaṃ parisāya majjheti. Khat­tiya­parisāya vā brāhma­ṇa­parisāya vā gaha­pati­parisāya vā samaṇaparisāya vā majjhe attano kathāyaṃ yutto payutto āyutto samāyutto sampayutto kathetunti—yutto kathāyaṃ parisāya majjhe.

Pasaṃsamicchaṃ vinighāti hotīti. Pasaṃsamicchanti pasaṃsaṃ thomanaṃ kittiṃ vaṇṇahāriyaṃ icchanto sādiyanto patthayanto pihayanto abhijappanto. Vinighāti hotīti pubbeva sallāpā kathaṃkathī vinighātī hoti. “Jayo nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati, kathaṃ niggahaṃ karissāmi, kathaṃ paṭikammaṃ karissāmi, kathaṃ visesaṃ karissāmi, kathaṃ paṭivisesaṃ karissāmi, kathaṃ āveṭhiyaṃ karissāmi, kathaṃ nibbeṭhiyaṃ karissāmi, kathaṃ chedaṃ karissāmi, kathaṃ maṇḍalaṃ karissāmī”ti, evaṃ pubbeva sallāpā kathaṃkathī vinighāti hotīti—pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti.

Apāhatasmiṃ pana maṅku hotīti. Ye te pañhavīmaṃsakā parisā pārisajjā pāsārikā, te apaharanti. “Atthāpagataṃ bhaṇitan”ti atthato apaharanti, “byañ­janā­pagataṃ bhaṇitan”ti byañjanato apaharanti, “atthab­yañ­janā­pagataṃ bhaṇitan”ti atthab­yañ­janato apaharanti, “attho te dunnīto, byañjanaṃ te duropitaṃ, atthabyañjanaṃ te dunnītaṃ duropitaṃ, niggaho te akato, paṭikammaṃ te dukkaṭaṃ, viseso te akato, paṭiviseso te dukkaṭo, āveṭhiyā te akatā, nibbeṭhiyā te dukkaṭā, chedo te akato, maṇḍalaṃ te dukkaṭaṃ visamakathaṃ dukkathitaṃ dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttaṃ dubbhāsitan”ti apaharanti. Apāhatasmiṃ pana maṅku hotīti. Apāhatasmiṃ maṅku hoti pīḷito ghaṭṭito byādhito domanassito hotīti— apāhatasmiṃ pana maṅku hoti.

Nindāya so kuppati randhamesīti. Nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarotīti—nindāya so kuppati. Randhamesīti virandhamesī aparaddhamesī khalitamesī gaḷitamesī vivaramesīti—nindāya so kuppati randhamesī.

Tenāha bhagavā—

“Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe,
Pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti;
Apāhatasmiṃ pana maṅku hoti,
Nindāya so kuppati randhamesī”ti.

Yamassa vādaṃ parihīnamāhu,
Apāhataṃ pañha­vi­maṃ­sa­kāse;
Paridevati socati hīnavādo,
Upaccagā manti anutthunāti.

Yamassa vādaṃ parihīnamāhūti yaṃ tassa vādaṃ hīnaṃ nihīnaṃ parihīnaṃ parihāpitaṃ na paripūritaṃ, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti— yamassa vādaṃ parihīnamāhu.

Apāhataṃ pañha­vi­maṃ­sa­kāseti. Ye te pañhavīmaṃsakā parisā pārisajjā pāsārikā, te apaharanti. “Atthāpagataṃ bhaṇitan”ti atthato apaharanti, “byañ­janā­pagataṃ bhaṇitan”ti byañjanato apaharanti, “atthab­yañ­janā­pagataṃ bhaṇitan”ti atthab­yañ­janato apaharanti, “attho te dunnīto, byañjanaṃ te duropitaṃ, atthabyañjanaṃ te dunnītaṃ duropitaṃ, niggaho te akato, paṭikammaṃ te dukkaṭaṃ, viseso te akato, paṭiviseso te dukkaṭo, āveṭhiyā te akatā, nibbeṭhiyā te dukkaṭā, chedo te akato, maṇḍalaṃ te dukkaṭaṃ visamakathaṃ dukkathitaṃ dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttaṃ dubbhāsitan”ti, apaharantīti—apāhataṃ pañha­vi­maṃ­sa­kāse.

Paridevati socati hīnavādoti. Paridevatīti “aññaṃ mayā āvajjitaṃ aññaṃ cintitaṃ aññaṃ upadhāritaṃ, aññaṃ upalakkhitaṃ so mahāpakkho mahāpariso mahāparivāro; parisā cāyaṃ vaggā, na samaggā; samaggāya parisāya hetu kathāsallāpo puna bhañjissāmī”ti, yā evarūpā vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālap­pāyitat­tanti—paridevati. Socatīti “tassa jayo”ti socati “mayhaṃ parājayo”ti socati, “tassa lābho”ti socati, “mayhaṃ alābho”ti socati, “tassa yaso”ti socati, “mayhaṃ ayaso”ti socati, “tassa pasaṃsā”ti socati, “mayhaṃ nindā”ti socati, “tassa sukhan”ti socati, “mayhaṃ dukkhan”ti socati, “so sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ, ahamasmi asakkato agarukato amānito apūjito anapacito na lābhī cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­nan”ti socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjatīti—paridevati socati. Hīnavādoti hīnavādo nihīnavādo parihīnavādo parihāpitavādo na paripūravādoti— paridevati socati hīnavādo.

Upaccagā manti anutthunātīti. So maṃ vādena vādaṃ accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti. Evampi upaccagā manti. Atha vā maṃ vādena vādaṃ abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā maddayitvā carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpetīti. Evampi upaccagā manti. Anutthunā vuccati vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālap­pāyitat­tanti—upaccagā manti anutthunāti.

Tenāha bhagavā—

“Yamassa vādaṃ parihīnamāhu,
Apāhataṃ pañha­vi­maṃ­sa­kāse;
Paridevati socati hīnavādo,
Upaccagā manti anutthunātī”ti.

Ete vivādā samaṇesu jātā,
Etesu ugghātinighāti hoti;
Etampi disvā virame kathojjaṃ,
Na ­haññadat­that­thi pasaṃsalābhā.

Ete vivādā samaṇesu jātāti. Samaṇāti ye keci ito bahiddhā parib­ba­jūpagatā parib­ba­jasamā­pannā. Ete diṭṭhikalahā diṭṭhibhaṇḍanā diṭṭhiviggahā diṭṭhivivādā diṭṭhimedhagā samaṇesu jātā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtāti—ete vivādā samaṇesu jātā.

Etesu ugghātinighāti hotīti. Jayaparājayo hoti, lābhālābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaṃsā hoti, sukhadukkhaṃ hoti, somanas­sa­do­manas­saṃ hoti, iṭṭhāniṭṭhaṃ hoti, anuna­ya­paṭi­ghaṃ hoti, ugghāti­ta­nig­ghāti­taṃ hoti, anu­rodha­virodho hoti, jayena cittaṃ ugghātitaṃ hoti parājayena cittaṃ nigghātitaṃ hoti, lābhena cittaṃ ugghātitaṃ hoti alābhena cittaṃ nigghātitaṃ hoti, yasena cittaṃ ugghātitaṃ hoti ayasena cittaṃ nigghātitaṃ hoti, pasaṃsāya cittaṃ ugghātitaṃ hoti nindāya cittaṃ nigghātitaṃ hoti, sukhena cittaṃ ugghātitaṃ hoti dukkhena cittaṃ nigghātitaṃ hoti, somanassena cittaṃ ugghātitaṃ hoti domanassena cittaṃ nigghātitaṃ hoti, unnatiyā cittaṃ ugghātitaṃ hoti, onatiyā cittaṃ nigghātitaṃ hotīti—etesu ugghātinighāti hoti.

Etampi disvā virame kathojjanti. Etampi disvāti etaṃ ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhi­bhaṇḍa­nesu diṭṭhi­vigga­hesu diṭṭhivivādesu diṭṭhi­medha­gesūti— etampi disvā virame kathojjanti. Kathojjaṃ vuccati kalaho bhaṇḍanaṃ viggaho vivādo medhagaṃ. Atha vā kathojjanti anojavantī sā kathā kathojjaṃ na kareyya, kalahaṃ na kareyya, bhaṇḍanaṃ na kareyya, viggahaṃ na kareyya, vivādaṃ na kareyya, medhagaṃ na kareyya, kalaha­bhaṇḍa­navig­gaha­vivāda­medha­gaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, kalaha­bhaṇḍa­navig­gaha­vivāda­medhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—etampi disvā virame kathojjaṃ.

Na ­haññadat­that­thi pasaṃsalābhāti. Pasaṃsalābhā añño attho natthi attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho natthi na santi na saṃvijjanti ­nupalab­bhan­tīti—na ­haññadat­that­thi pasaṃsalābhā.

Tenāha bhagavā—

“Ete vivādā samaṇesu jātā,
Etesu ugghātinighāti hoti;
Etampi disvā virame kathojjaṃ,
Na ­haññadat­that­thi pasaṃsalābhā”ti.

Pasaṃsito vā pana tattha hoti,
Akkhāya vādaṃ parisāya majjhe;
So hassatī unnamatī ca tena,
Pappuyya tamatthaṃ yathā mano ahu.

Pasaṃsito vā pana tattha hotīti. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā pasaṃsito thomito kittito vaṇṇito hotīti—pasaṃsito vā pana tattha hoti.

Akkhāya vādaṃ parisāya majjheti. Khat­tiya­parisāya vā brāhma­ṇa­parisāya vā gaha­pati­parisāya vā samaṇaparisāya vā majjhe attano vādaṃ akkhāya ācikkhitvā anuvādaṃ akkhāya ācikkhitvā thambhayitvā brūhayitvā dīpayitvā jotayitvā voharitvā parig­gaṇhit­vāti—akkhāya vādaṃ parisāya majjhe.

So hassatī unnamatī ca tenāti. So tena jayatthena tuṭṭho hoti haṭṭho pahaṭṭho attamano pari­puṇṇa­saṅkappo. Atha vā danta­vi­daṃsa­kaṃ hasamāno. So hassatī unnamatī ca tenāti so tena jayatthena unnato hoti unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassāti—so hassatī unnamatī ca tena.

Pappuyya tamatthaṃ yathā mano ahūti. Taṃ jayatthaṃ pappuyya pāpuṇitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā. Yathā mano ahūti yathā mano ahu, yathā citto ahu, yathā saṅkappo ahu, yathā viññāṇo ahūti— pappuyya tamatthaṃ yathā mano ahu.

Tenāha bhagavā—

“Pasaṃsito vā pana tattha hoti,
Akkhāya vādaṃ parisāya majjhe;
So hassatī unnamatī ca tena,
Pappuyya tamatthaṃ yathā mano ahū”ti.

Yā unnatī sāssa vighātabhūmi,
Mānātimānaṃ vadate paneso;
Etampi disvā na vivādayetha,
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

Yā unnatī sāssa vighātabhūmīti. Yā unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassāti—yā unnati. Sāssa vighātabhūmīti sā tassa vighātabhūmi upaghātabhūmi pīḷanabhūmi ghaṭṭanabhūmi upaddavabhūmi upasag­ga­bhūmīti—yā unnatī sāssa vighātabhūmi.

Mānātimānaṃ vadate panesoti. So puggalo mānañca vadati atimānañca vadatīti—mānātimānaṃ vadate paneso.

Etampi disvā na vivādayethāti. Etaṃ ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhi­bhaṇḍa­nesu diṭṭhi­vigga­hesu diṭṭhivivādesu diṭṭhi­medha­gesūti—etampi disvā. Na vivādayethāti na kalahaṃ kareyya na bhaṇḍanaṃ kareyya na viggahaṃ kareyya na vivādaṃ kareyya, na medhagaṃ kareyya, kalaha­bhaṇḍa­navig­gaha­vivāda­medha­gaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, kalaha­bhaṇḍa­navig­gaha­vivāda­medhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā vihareyyāti—etampi disvā na vivādayetha.

Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭic­ca­samup­pāda­kusalā sati­paṭṭhā­na­kusalā sammap­pa­dhā­na­kusalā iddhi­pāda­kusalā indriyakusalā balakusalā boj­jhaṅ­ga­kusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā diṭṭhikalahena diṭṭhi­bhaṇḍa­nena diṭṭhi­vigga­hena diṭṭhivivādena diṭṭhi­medha­gena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ, muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti—na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

Tenāha bhagavā—

“Yā unnatī sāssa vighātabhūmi,
Mānātimānaṃ vadate paneso;
Etampi disvā na vivādayetha,
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantī”ti.

Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho,
Abhigajjameti paṭi­sūra­micchaṃ;
Yeneva so tena palehi sūra,
Pubbeva natthi yadidaṃ yudhāya.

Sūro yathā rājakhādāya puṭṭhoti. Sūroti sūro vīro vikkanto abhīrū achambhī anutrāsī apalāyī. Rājakhādāya puṭṭhoti rāja­khā­danī­yena rāja­bho­janī­yena puṭṭho posito āpādito vaḍḍhitoti—sūro yathā rājakhādāya puṭṭho.

Abhigajjameti paṭi­sūra­micchanti. So gajjanto uggajjanto abhigajjanto eti upeti upagacchati paṭisūraṃ paṭipurisaṃ paṭisattuṃ paṭimallaṃ icchanto sādiyanto patthayanto pihayanto abhijappantoti—abhigajjameti paṭi­sūra­micchaṃ.

Yeneva so tena palehi sūrāti. Yeneva so diṭṭhigatiko tena palehi, tena vaja, tena gaccha, tena atikkama, so tuyhaṃ paṭisūro paṭipuriso paṭisattu paṭimalloti—yeneva so tena palehi sūra.

Pubbeva natthi yadidaṃ yudhāyāti. Pubbeva bodhiyā mūle ye paṭisenikarā kilesā paṭilomakarā paṭi­kaṇḍaka­karā paṭipakkhakarā te natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā. Yadidaṃ yudhāyāti yadidaṃ yuddhatthāya kalahatthāya bhaṇḍanatthāya viggahatthāya vivādatthāya medha­gat­thāyāti—pubbeva natthi yadidaṃ yudhāya.

Tenāha bhagavā—

“Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho,
Abhigajjameti paṭi­sūra­micchaṃ;
Yeneva so tena palehi sūra,
Pubbeva natthi yadidaṃ yudhāyā”ti.

Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti,
Idameva saccanti ca vādayanti;
Te tvaṃ vadassū na hi tedha atthi,
Vādamhi jāte paṭisenikattā.

Ye diṭṭhimuggayha vivādayantīti ye dvāsaṭ­ṭhi­diṭṭhi­gatā­naṃ aññata­rañ­ñata­raṃ diṭṭhigataṃ gahetvā gaṇhitvā uggaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ karonti, medhagaṃ karonti—“na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchā­paṭi­panno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādap­pamok­khāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—ye diṭṭhimuggayha vivādayanti.

Idameva saccanti ca vādayantīti. “Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti vādayanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko … pe … neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti vādayanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—idameva saccanti ca vādayanti.

Te tvaṃ vadassū na hi tedha atthi, vādamhi jāte paṭisenikattāti. Te tvaṃ diṭṭhigatike vadassu vādena vādaṃ, niggahena niggahaṃ, paṭikammena paṭikammaṃ, visesena visesaṃ, paṭivisesena paṭivisesaṃ, āveṭhiyāya āveṭhiyaṃ, nibbeṭhiyāya nibbeṭhiyaṃ, chedena chedaṃ, maṇḍalena maṇḍalaṃ, te tuyhaṃ paṭisūrā paṭipurisā paṭisattū paṭimallāti—te tvaṃ vadassū na hi tedha atthi. Vādamhi jāte paṭisenikattāti. Vāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūteyeva paṭisenikattā paṭilomakattā paṭi­kaṇḍaka­kattā paṭi­pak­kha­kattā kalahaṃ kareyyuṃ bhaṇḍanaṃ kareyyuṃ viggahaṃ kareyyuṃ vivādaṃ kareyyuṃ medhagaṃ kareyyuṃ, te natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā … pe … ñāṇagginā daḍḍhāti—te tvaṃ vadassū na hi tedha atthi vādamhi jāte paṭisenikattā.

Tenāha bhagavā—

“Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti,
Idameva saccanti ca vādayanti;
Te tvaṃ vadassū na hi tedha atthi,
Vādamhi jāte paṭisenikattā”ti.

Visenikatvā pana ye caranti,
Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā;
Tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūra,
Yesīdha natthi paramuggahītaṃ.

Visenikatvā pana ye carantīti. Senā vuccati mārasenā. Kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā, lobho mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṃ … māyā … sāṭheyyaṃ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā mārasenā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—

“Kāmā te paṭhamā senā,
dutiyā arati vuccati;
… pe …
Na naṃ asuro jināti,
jetvāva labhate sukhan”ti.

Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā, tena vuccati visenikatvāti. Yeti arahanto khīṇāsavā. Carantīti caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti—visenikatvā pana ye caranti.

Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānāti. Yesaṃ dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭi­passad­dhāni abhab­bup­patti­kāni ñāṇagginā daḍḍhāni, te diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā appaṭi­viruj­jhamānā appahīyamānā appa­ṭihañ­ñamānā appa­ṭiha­ta­mānāti—diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā.

Tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūrāti. Tesu arahantesu khīṇāsavesu kiṃ labhetho paṭisūraṃ paṭipurisaṃ paṭisattuṃ paṭimallanti—tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūra.

Yesīdha natthi paramuggahītanti. Yesaṃ arahantānaṃ khīṇāsavānaṃ “idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaran”ti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ, natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhab­bup­patti­kaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti—yesīdha natthi paramuggahītaṃ.

Tenāha bhagavā—

“Visenikatvā pana ye caranti,
Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā;
Tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūra,
Yesīdha natthi paramuggahītan”ti.

Atha tvaṃ pavitak­ka­māgamā,
Manasā diṭṭhigatāni cintayanto;
Dhonena yugaṃ samāgamā,
Na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave.

Atha tvaṃ pavitak­ka­māgamāti. Athāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkha­ra­sama­vāyo byañ­jana­siliṭ­ṭhatā padānupubbatā petaṃ—athāti. Pavitak­ka­māgamāti takkento vitakkento saṅkappento “jayo nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati, kathaṃ niggahaṃ karissāmi, kathaṃ paṭikammaṃ karissāmi, kathaṃ visesaṃ karissāmi, kathaṃ paṭivisesaṃ karissāmi, kathaṃ āveṭhiyaṃ karissāmi, kathaṃ nibbeṭhiyaṃ karissāmi, kathaṃ chedaṃ karissāmi, kathaṃ maṇḍalaṃ karissāmi” evaṃ takkento vitakkento saṅkappento āgatosi upagatosi sampattosi mayā saddhiṃ samāgatosīti—atha tvaṃ pavitak­ka­māgamā.

Manasā diṭṭhigatāni cintayantoti. Manoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ, mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññā­ṇak­khan­dho tajjā mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu. Cittena diṭṭhiṃ cintento vicintento “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā … pe … “neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vāti—manasā diṭṭhigatāni cintayanto.

Dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti. Dhonā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṃkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kāyaduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, vacīduccaritaṃ … pe … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi … sam­māsaṅkap­pena micchāsaṅkappo … pe … sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Bhagavā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā bhagavā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhuta­pari­ḷāhoti—dhonoti.

Dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti. Pasūro paribbājako na paṭibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhitvā sākacchetuṃ sallapituṃ sākacchaṃ samāpajjituṃ. Taṃ kissa hetu? Pasūro paribbājako hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto. So hi bhagavā aggo ca seṭṭho ca visiṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Yathā saso na paṭibalo mattena mātaṅgena saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā kotthuko na paṭibalo sīhena migaraññā saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā vacchako taruṇako dhenupako na paṭibalo usabhena calakakunā saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā dhaṅko na paṭibalo garuḷena venateyyena saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā caṇḍālo na paṭibalo raññā cakkavattinā saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā paṃsupisācako na paṭibalo indena devaraññā saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; evamevaṃ pasūro paribbājako na paṭibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiṃ yugaṃ samāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhitvā sākacchetuṃ sallapituṃ sākacchaṃ samāpajjituṃ. Taṃ kissa hetu? Pasūro paribbājako hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapañño. So hi bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nib­bedhi­kapañño, paññā­pa­bhe­da­kusalo pabhinnañāṇo adhi­gata­paṭi­sam­bhido, catu­ve­sāraj­jap­patto dasabaladhārī, purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho, anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā, netā vinetā anunetā, paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca panassa etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.

So hi bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato; natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ. Attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati.

Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānupa­rivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇānupa­rivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇānupa­rivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ ­samug­ga­pa­ṭalānaṃ sammā phusitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino; evamevaṃ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino; yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati.

Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajja­na­paṭi­baddhā ākaṅ­kha­paṭi­baddhā manasikā­ra­paṭi­baddhā cit­tup­pāda­paṭi­baddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbesañca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti anusayaṃ jānāti caritaṃ jānāti adhimuttiṃ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.

Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto­ma­hāsa­mudde parivattanti; evamevaṃ sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti; evamevaṃ yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati.

Yepi te khat­tiya­paṇ­ḍitā brāhma­ṇa­paṇ­ḍitā gaha­pati­paṇ­ḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā ­katapa­rappa­vādā vālavedhirūpā Vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe abhi­saṅ­kha­ritvā abhi­saṅ­kha­ritvā tathāgate upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitāva te pañhā bhagavatā honti nid­diṭṭha­kā­raṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti—dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave.

Tenāha bhagavā—

“Atha tvaṃ pavitak­ka­māgamā,
Manasā diṭṭhigatāni cintayanto;
Dhonena yugaṃ samāgamā,
Na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave”ti.

­Pasūra­sutta­niddeso aṭṭhamo.