Peṭakopadesa

3. Sut­tā­dhiṭṭhā­na­tatiya­bhūmi

Tattha katamaṃ sut­tā­dhiṭṭhā­naṃ?

Lobhā­dhiṭṭhā­naṃ dosādhiṭṭhānaṃ mohādhiṭṭhānaṃ alo­bhā­dhiṭṭhā­naṃ ado­sā­dhiṭṭhā­naṃ amo­hā­dhiṭṭhā­naṃ kāya­kam­mā­dhiṭṭhā­naṃ vācākam­mā­dhiṭṭhā­naṃ ­manokam­mā­dhiṭṭhā­naṃ sad­dhin­dri­yā­dhiṭṭhā­naṃ ­vīriyin­driyā­dhiṭṭhā­naṃ satin­driyā­dhiṭṭhā­naṃ samā­dhin­dri­yā­dhiṭṭhā­naṃ ­pañ­ñindri­yā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ lobhā­dhiṭṭhā­naṃ?

Vitak­ka­mathi­tassa jantuno,
Tibbarāgassa subhānupassino;
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati,
Esa kho gāḷhaṃ karoti bandhanaṃ”.

Vitak­ka­mathi­tas­sāti kāmarāgo. Subhānupas­si­noti kāmarāgavatthu. Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti kāmataṇhā. Esa gāḷhaṃ karoti bandhananti rāgaṃ, iti yo yo dhammo mūlanikkhitto, so yevettha dhammo uggāvahitabbo. Na bhagavā ekaṃ dhammaṃ ārabbha aññaṃ dhammaṃ deseti. Yassa vitakketi kāmavitakko tameva vitakkaṃ kāmavitakkena niddisīyati. Tibbarāgassāti tasseva vitakkassa vatthuṃ niddisati. Subhānupassino bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti tameva rāgaṃ kāmataṇhāti niddisati. Esa gāḷhaṃ karoti bandhananti tameva taṇhā­saṃ­yoja­naṃ niddisati. Evaṃ gāthāsu anuminitabbaṃ. Evaṃ savey­yāka­ra­ṇesu.

Tattha bhagavā ekaṃ dhammaṃ tividhaṃ niddisati, nissandato hetuto phalato.

“Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū,
Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati;
Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati,
Visārado hoti naro amaccharī”.

Dadanti yaṃ yaṃ dānaṃ, idaṃ dānamayikaṃ puññakriyaṃ. Tattha hetu. Yañcetaṃ. Bhajanti naṃ bahū, kittinti yo ca kalyāṇo kittisaddo loke abbhuggacchati, yaṃ bahukassa janassa piyo bhavati manāpo ca. Yañca avippaṭisārī kālaṃ karoti ayaṃ nissando. Yaṃ kāyassa bhedā devesu upapajjatīti idaṃ phalaṃ. Idaṃ lobhā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ dosādhiṭṭhānaṃ?

“Yo pāṇamatipāteti,
musāvādañca bhāsati;
Loke adinnaṃ ādiyati,
paradārañca gacchati;
Surā­meraya­pānañca,
yo naro anuyuñjati.

Appahāya pañca verāni,
dussīlo iti vuccati;
Kāyassa bhedā duppañño,
nirayaṃ sopapajjati”.

Yo pāṇa­mati­pātetīti duṭṭho pāṇamatipāteti. Musāvādañca bhāsatīti dosopaghātāya musāvādañca bhāsati. Surā­meraya­pānañca, yo naro anuyuñjatīti doso nidānaṃ. Yo ca surā­meraya­pānaṃ anuyuñjati yathā­paradā­ra­vihārī amittā janayanti.

Pañca verāni appahāyāti pañcannaṃ bhikkhāpadānaṃ samatikkamanaṃ sabbesaṃ dosajānaṃ sā paṇṇatti, teneva dosajanitena kammena dussīlo iti vuccati sopi dhammo hetunā niddisitabbo, nissandena phalena ca.

Tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni—dub­bhāsi­ta­bhāsī ca hoti, duc­cinti­ta­cintī ca duk­kaṭakam­ma­kārī ca. Tattha yaṃ kāyena ca vācāya ca parakkamati, idamassa duk­kaṭakam­ma­kārī. Tāyaṃ yathā ca musāvādaṃ bhāsati yathā pubba­nid­diṭṭhaṃ, idamassa dubbhāsitā. Yañca saṅkappeti manoduccaritaṃ byāpādaṃ, idamassa duc­cinti­ta­cintitā. Yaṃ so imehi tīhi bālalakkhaṇehi samannāgato tīṇi tajjāni dukkhāni domanassāni anubhavati, so ca hoti sabhaggato vā parisaggato vā tajjaṃ kathaṃ kathanti. Yadā bhavati so ca pāṇāti­pātā­di­dasa­a­kusala­kamma­patho, so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭi­saṃ­ve­detīti. Puna caparaṃ yadā passati coraṃ rājāparādhikaṃ raññā gahitaṃ jīvitā voropetaṃ, tassevaṃ bhavati sace mamampi rājā jāneyya mamampi rājā gāhāpetvā jīvitā voropeyyāti, so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Puna caparaṃ bālo yadā bhavati āsanā samārūḷho yāva yā me gati bhavissati ito pecca paraṃ maraṇāti so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti iti bālalakkhaṇaṃ hetu. Tīṇi tajjāni dukkhāni nissando. Kāyassa bhedā nirayesu upapajjati, idaṃ phalaṃ. Idaṃ dosādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katamaṃ mohādhiṭṭhānaṃ?

“Satañceva sahassānaṃ,
kappānaṃ saṃsarissati;
Atha vāpi tato bhiyyo,
gabbhā gabbhaṃ gamissatha.

Anupādāya buddhavacanaṃ,
Saṅkhāre attato upādāya;
Dukkhassantaṃ karissanti,
Ṭhānametaṃ na vijjati”.

Yo yaṃ anamatag­ga­saṃsā­raṃ samāpanno jāyate ca mīyate ca, ayaṃ avijjāhetukā. Yānipi ca saṅkhārānaṃ payojanāni, tānipi avijjā­pac­ca­yāni, yaṃ adassanaṃ buddha­vacanassa, ayaṃ avijjā­sut­teyeva niddiṭṭhaṃ. Yo ca saṅkhāre attato harati pañcakkhandhe pañca diṭṭhiyo upagacchati. “Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti idaṃ suttaṃ avijjāya nikkhittaṃ, avijjāya nikkhipitaṃ. Evaṃ satthā sutte nayena dhammena niddisati. Asādhāraṇena taṃyeva tattha niddisitabbaṃ. Na aññaṃ.

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā “idaṃ dukkhan”ti nappajānanti cattāri saccāni vitthārena, yaṃ tattha appajānanā, idaṃ dukkhaṃ, ayaṃ hetu. Appajānanto vividhe saṅkhāre abhisaṅkharoti, ayaṃ nissando. Yañca diṭṭhigatāni parāmasati “idameva saccaṃ moghamaññan”ti ayaṃ nissando. Yaṃ punabbhavaṃ nibbatteti, idaṃ phalaṃ. Ayampi dhammo saniddiṭṭho hetuto ca phalato ca nissandato ca.

Ettha pana keci dhammā sādhāraṇā bhavanti. Hetu khalu āditoyeva sutte nikkhipissanti. Yathā kiṃ bhave cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Tattha yañca chandāgatiṃ gacchati yañca bhayāgatiṃ gacchati, ayaṃ lobho akusalamūlaṃ. Yaṃ dosā, ayaṃ dosoyeva. Yaṃ mohā, ayaṃ mohoyeva. Evaṃ imāni tīṇi akusalamūlāni āditoyeva upapa­rikkhi­tab­bāni. Yattha ekaṃ niddisitabbaṃ, tattha ekaṃ niddisīyati. Tathā dve yathā tīṇi, na hi ādīhi anikkhitte hetu vā nissando vā phalaṃ vā niddisitabbaṃ.

Ayañcettha gāthā—

“Chandā dosā bhayā mohā,
yo dhammaṃ ativattati;
Nihīyati tassa yaso,
kāḷapakkheva candimā”.

Kattha chandā ca ayaṃ lobho yathā niddiṭṭhaṃ pubbe. Idaṃ mohādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katamaṃ alo­bhā­dhiṭṭhā­naṃ?

Asubhānupassiṃ viharantaṃ,
Indriyesu susaṃvutaṃ;
Bhojanamhi ca mattaññuṃ,
Saddhaṃ āraddhavīriyaṃ;
Taṃ ve nappasahati māro,
Vāto selaṃva pabbatan”ti.

Tattha yā asubhāya upaparikkhā, ayaṃ kāmesu ādīna­va­dassa­nena pariccāgo. Indriyesu susaṃvuto tasseva alobhassa pāripūriyaṃ mama āyatanasocitaṃ anupādāya. Bhojanamhi ca mattaññunti ­rasataṇ­hā­pahānaṃ. Iti ayaṃ alobho asu­bhānupas­si­tāya vatthuto dhārayati, so alobho hetu. Indriyesu guttadvāratāya gocarato dhārayati, ­bhoja­ne­mattañ­ñu­tāya parato dhārayati, ayaṃ nissando. Taṃ ve nappasahati māro, vāto selaṃ va pabbatanti, idaṃ phalaṃ. Iti yoyeva dhammo ādimhi nikkhitto, soyeva majjhe ceva avasāne ca.

Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi asamuppannassa kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā pahānāya, yathayidaṃ asubhanimittaṃ. Tattha asubhanimittaṃ manasika­rontassa anuppanno ceva kāmacchando na uppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati. Idaṃ alobhassa vatthu. Yaṃ puna anuppanno kāmarāgo pariyādiyati rūparāgaṃ arūparāgaṃ, iti phalaṃ. Iti ayampi ca dhammo niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca. Idaṃ alo­bhā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ ado­sā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Ekampi ce pāṇama­duṭṭha­citto,
Mettāyati kusalo tena hoti;
Sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ,
Pahūtamariyo pakaroti puññaṃ”.

Ekampi ce pāṇama­duṭṭha­citto mettāyatīti ayaṃ adoso. Nigghātena assādo, kusalo tena hotīti tena kusalena dhammena saṃyutto dhamma­paññat­tiṃ gacchati. Kusaloti yathā paññāya pañño paṇḍiccena paṇḍito. Pahūtamariyo pakaroti puññanti tassāyeva vipāko ayaṃ lokiyassa, na hi lokuttarassa. Tattha yā mettāyanā, ayaṃ hetu. Yaṃ kusalo bhavati ayaṃ nissando. Yāva abyāpajjo bhūmiyaṃ bahupuññaṃ pasavati, idaṃ phalaṃ. Iti adoso niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca.

Ekādasānisaṃsā mettāya cetovimuttiyā. Tattha yā mettā­ceto­vimutti, ayaṃ ariyadhammesu rāgavirāgā cetovimutti, lokikāya bhūmikā hetu, yaṃ sukhaṃ āyatiṃ manāpo hoti manussānaṃ, ime ekādasa dhammā nissando. Yañca akatāvī brahmakāye upapajjati. Idaṃ phalaṃ. Idaṃ ado­sā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ amo­hā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ,
yāyaṃ nibbedhagāminī;
Yāya sammā pajānāti,
jāti­maraṇa­saṅ­kha­yaṃ”.

Paññā hi seṭṭhāti vatthuṃ. Nibbedha­gā­minīti nib­bā­nagā­mi­niyaṃ yathābhūtaṃ paṭivijjhati. Sammā pajānāti, jāti­maraṇa­saṅ­kha­yanti amoho. Paññāti hetu. Yaṃ pajānāti ayaṃ nissando. Yo jāti­maraṇa­saṅ­khayo, idaṃ phalaṃ. Iti amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca.

Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ aññindriyaṃ aññātā­vin­dri­yaṃ. Tattha katamaṃ anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ana­bhisa­metassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ kātabbaṃ. Tattha katamaṃ aññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu “idaṃ dukkhaṃ ariyasaccan”ti yathābhūtaṃ pajānāti, yā ca maggo, idaṃ aññindriyaṃ. Āsavakkhayā anāsavo hoti, idaṃ vuccati aññātā­vin­dri­yaṃ. Tathāyaṃ paññā, ayaṃ hetu. Yaṃ chandaṃ janeti vāyamati, yā pajānāti, ayaṃ nissando. Yena sabbaso āsavānaṃ khayā hetu, yaṃ khaye ñāṇamuppajjati, anuppāde ñāṇañca, ayaṃ nissando. Yaṃ arahattaṃ, idaṃ phalaṃ. Tattha khīṇā me jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyanti, idaṃ khaye ñāṇaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti idaṃ anuppāde ñāṇaṃ. Iti imāni indriyāni amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca. Imāni asādhāraṇāni niddiṭṭhāni.

Tattha katamāni kusalamūlāni sādhāraṇāni? Kusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusala­mūlañ­ceva. Tattha katamaṃ kusalamūlaṃ? Alobho adoso amoho. Tattha katamaṃ kusalaṃ? Aṭṭha sammattāni sammādiṭṭhi yāva sammāsamādhi. Tattha yāni kusalamūlāni, ayaṃ hetu. Yañca alobho tīṇi kammāni samuṭṭhāpeti saṅkappaṃ vāyāmaṃ samādhiñca, ayaṃ alobhassa nissando. Tattha yo adoso, ayaṃ hetu. Yaṃ tayo dhamme paṭṭhapeti sammāvācaṃ sammākammantaṃ sammāājīvañca, ayaṃ nissando. Tattha yo amoho hetu, yaṃ dve dhamme upaṭṭhapeti avi­parī­ta­dassa­nampi ca anabhilāpanaṃ, ayaṃ nissando. Imassa brahma­cari­yassa yaṃ phalaṃ, tā dve vimuttiyo rāgavirāgā cetovimutti avijjā virāgā ca paññāvimutti, idaṃ phalaṃ. Iti imāni tīṇi kusalamūlāni niddiṭṭhāni hetuto ca nissandato ca phalato ca. Evaṃ sādhāraṇāni kusalāni paṭi­vijjhi­tab­bāni.

Yattha duve yattha tīṇi. Ayañcettha gāthā.

“Tulamatulañca sambhavaṃ,
Bhava­saṅ­khā­ra­ma­vassaji muni;
Ajjhattarato samāhito,
Abhindi kavaca­mi­vatta­sam­bha­van”ti.

Tulamatulañca sambhavanti tulasaṅkhataṃ atulasaṅkhataṃ. Tattha ye saṅkhatā tulaṃ, te dve dhammā assādo ca ādīnavo ca tulitā bhavanti. Ettako kāmesu assādo. Ettako ādīnavo imassa, idaṃ nissaraṇanti iti nibbānaṃ pajānāti. Dvīhi kāraṇehi atulaṃ na ca sakkā tulayituṃ. Ettakaṃ etaṃ netaṃ paramatthīti tena atulaṃ. Atha pāpuṇā ratanaṃ karitvā accha­riya­bhāvena atulaṃ. Tattha kusalassa ca abhisambhavā jānanā passanā, ayaṃ amoho. Yaṃ tattha ñātā osiraṇā bhava­saṅ­khā­rā­naṃ, ayaṃ alobho. Yaṃ ajjhattarato samāhitoti vikkhepa­paṭi­saṃha­raṇā, ayaṃ adoso. Iti imāni tīṇi kusalamūlāni. Tula­matula­sam­bha­vanti ayaṃ amoho. Yo bhava­saṅ­khā­rā­naṃ samosaraṇaṃ lobho sammā­samā­dhī­naṃ assādo, ayaṃ hetu. Yaṃ ajjhattarato avijjaṇḍakosaṃ sambhedo, ayaṃ nissando. Sā pavatti imāni tīṇi niddiṭṭhāni kusalamūlāni hetuto ca nissandato ca phalato ca.

Ettāvatā esā pavatti ca nivatti ca akusalamūlehi pavattati, kusalamūlehi nivattatīti imehi ca tīhi sabbaṃ akusalamūlaṃ samosaraṇaṃ gacchati. So dhamme vā vacanato niddiṭṭho taṇhāti vā kodhoti vā asampajaññanti vā anusayoti vā makkhoti vā paḷāsoti vā assatīti vā issāti vā macchariyanti vā aññāṇanti vā, tehi ye ca vatthūhi niddisitabbaṃ. Yassimāni dve vacanāni dhammapadāni niddiṭṭhāni na so atthi kilesā, yo imesu navasu padesu samodhānaṃ samosaraṇaṃ gacchati. Ayaṃ kileso, na ca lobho, na ca doso, na ca moho.

Yathā akusalamūlāni, evaṃ kusalāni paṭikkhepena niddisitabbāni. Idaṃ amo­hā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ kāya­kam­mā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Kāyena kusalaṃ kare,
assa kāyena saṃvuto;
Kāyaduccaritaṃ hitvā,
kāyena sucaritaṃ care”.

Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu­micchā­cārā veramaṇī, idaṃ kāya­kam­mā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ vācākam­mā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Subhāsitaṃ uttamamāhu santo,
Dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ;
Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ,
Saccaṃ bhaṇe nālikaṃ taṃ catutthaṃ”.

Cattārimāni ca vacīsucaritāni idaṃ vācākam­mā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ ­manokam­mā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Manena kusalaṃ kammaṃ,
manasā saṃvuto bhave;
Manoduccaritaṃ hitvā,
manasā sucaritaṃ care”.

Tīṇimāni manosucaritāni, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi, idaṃ ­manokam­mā­dhiṭṭhā­naṃ. Imāni asādhāraṇāni suttāni.

Tattha katamāni sādhāraṇāni suttāni?

“Vācānurakkhī manasā susaṃvuto,
Kāyena ca nākusalaṃ kayirā;
Ete tayo kammapathe visodhaye,
Ārādhaye magga­misip­pa­vedi­taṃ”.

Tisso imā, bhikkhave, pārisuddhiyo—kāya­kamma­pāri­suddhi, vācākam­ma­pāri­suddhi, ­manokam­ma­pāri­suddhi.

Tattha katamā kāya­kamma­pāri­suddhi? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu­micchā­cārā veramaṇī. Tattha katamā vacī­kamma­pāri­suddhi? Musāvādā veramaṇī … pe … samphappalāpā veramaṇī. Tattha katamā ­manokam­ma­pāri­suddhi? Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi. Idaṃ ­sādhāra­ṇa­suttaṃ.

Iti sādhāraṇāni ca suttāni asādhāraṇāni ca suttāni paṭi­vijjhi­tab­bāni. Paṭivijjhitvā vācāya kāyena ca suttassa attho niddisitabbo.

Tattha katamaṃ sad­dhin­dri­yā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Yassa saddhā tathāgate,
acalā suppatiṭṭhitā;
Sīlañca yassa kalyāṇaṃ,
ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

Saṃghe pasādo yassatthi,
ujubhūtañca dassanaṃ;
Adaliddoti taṃ āhu,
amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

Saddhā ve nandikā ārādhiko,
No tassa saddhoti;
Sabbaṃ siyāti bhagavantaṃ,
Tathārūpo dhamma­sam­pasādo”.

Idaṃ sad­dhin­dri­yā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ vīri­yā­dhiṭṭhā­naṃ?

Ārambhatha nikkamatha,
yuñjatha buddhasāsane;
Dhunātha maccuno senaṃ,
naḷāgāraṃva kuñjaro”.

Cattārome, bhikkhave, sammappadhānā, idaṃ vīri­yā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ satin­driyā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Satīmato sadā bhaddaṃ,
bhaddamatthu satīmato;
Satīmato sadā seyyo,
satīmā sukhamedhati”.

Cattāro satipaṭṭhānā vitthārena kātabbā, idaṃ satin­driyā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ samā­dhin­dri­yā­dhiṭṭhā­naṃ?

“Ākaṅkhato te nara­dam­masāra­thi,
Devā manussā manasā vicintitaṃ;
Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino,
Santaṃ samādhiṃ araṇaṃ nisevato”.

Tayome, bhikkhave, samādhī—savitakko savicāro, avitakko vicāramatto, avitakko avicāro. Idaṃ samā­dhin­dri­yā­dhiṭṭhā­naṃ.

Tattha katamaṃ ­pañ­ñindri­yā­dhiṭṭhā­naṃ?

Paññā hi seṭṭhā lokasminti vitthārena.

Tisso imā, bhikkhave, paññā—sutamayī, cintāmayī, bhāvanāmayī, idaṃ ­pañ­ñindri­yā­dhiṭṭhā­naṃ suttaṃ, imāni indri­yā­dhiṭṭhā­nāni asādhāraṇāni suttāni.

Tattha katamāni sādhāraṇāni indri­yā­dhiṭṭhā­nāni suttāni?

“Avītarāgo kāmesu,
yassa pañcindriyā mudū;
Saddhā sati ca vīriyaṃ,
samatho ca vipassanā;
Tādisaṃ bhikkhumāsajja,
pubbeva upahaññati”.

Pañcimāni indriyāni. Sad­dhindriyā­di­indriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Tīsu aveccappasāde vitthārena suttaṃ kātabbaṃ. Imāni sādhāraṇāni indri­yā­dhiṭṭhā­nāni suttāni. Yaṃ yassa sambandhaṃ kusalassa vā akusalassa vā tena tena adhiṭṭhānena taṃ suttaṃ niddisitabbaṃ, natthañño dhammo niddisitabbo. Tattha sādhāraṇaṃ kusalaṃ nāpi kusalaṃ akusalaṃ yathā sādhāraṇāni ca kusalamūlāni sādhāraṇāni ca akusalamūlāni uppannaṃ kāmavitakkaṃ pajahati … pe … cattāro sammappadhānā kusalaṃ akusalañca.

Tatthimā uddānagāthā

Vitakko hi mamatthiko,
dadaṃ piyo naro iti;
Yo pāṇamatipāteti,
tīṇi tassa bālalakkhaṇaṃ.

Satañceva sahassānaṃ,
ye ca samaṇabrāhmaṇā;
Chandā dosā bhayā mohā,
catūhi agatīhi ca.

Asubhānupassiṃ viharantaṃ,
Nimittesu asubhā ca;
Ekampi ce piyaṃ pāṇaṃ,
Mittā sace subhāsitā.

Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ,
Anuññā tīṇi indriyāni;
Kusa­lā­kusa­la­mūlāni ca,
Tulamatulañca sambhavaṃ.

Kāyena kusalaṃ kare,
Tīṇi sucaritāni ca;
Subhāsitaṃ uttamamāhu,
Santo vacīsucaritāni ca.

Kāyena ca kusalaṃ kayirā,
Mano­ducca­ritāni ca;
Kāyānurakkhī ca sadā,
Tisso ca pārisuddhiyo.

Yassa saddhā tathāgate,
samuppāde ca desito;
Ārambhatha nikkamatha,
yā ca sammap­pa­dhā­natā.

Satīmato sadā bhaddaṃ,
sati­paṭṭhā­na­bhāvanā;
Ākaṅkhato ca anaññāṇaṃ,
ye ca tīṇi samādhayo.

Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ,
tisso paññā pakāsitā;
Avītarāgo kāmesu,
tatheva pañcindriyā.

Iti therassa mahā­kaccāya­nassa jambu­va­navā­sino peṭakopadese tatiyabhūmi sut­tā­dhiṭṭhā­naṃ nāma.