Mahāvagga
Campeyyakkhandhaka
1. Kassapagottabhikkhuvatthu
Tena samayena buddho bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma hoti. Tattha kassapagotto nāma bhikkhu āvāsiko hoti tantibaddho ussukkaṃ āpanno—“kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṃ, ayañca āvāso vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṃ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṃ. Addasā kho kassapagotto bhikkhu te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṃ paññapesi, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesi, pānīyena āpucchi, nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi—“bhaddako kho ayaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Handa mayaṃ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappemā”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappesuṃ.
Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi—“yo kho imesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṃ kho pana parakulesu yāvajīvaṃ ussukkaṃ kātuṃ, viññatti ca manussānaṃ amanāpā. Yannūnāhaṃ na ussukkaṃ kareyyaṃ yāguyā khādanīye bhattasmin”ti. So na ussukkaṃ akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ.
Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi—“pubbe khvāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodānāyaṃ na ussukkaṃ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Duṭṭhodānāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa mayaṃ, āvuso, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipāmā”ti.
Atha kho te āgantukā bhikkhū sannipatitvā kassapagottaṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ— “pubbe kho tvaṃ, āvuso, nahāne ussukkaṃ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodāni tvaṃ na ussukkaṃ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno. Passasetaṃ āpattin”ti? “Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyan”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū kassapagottaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu.
Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi—“ahaṃ kho etaṃ na jānāmi ‘āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā’. Yannūnāhaṃ campaṃ gantvā bhagavantaṃ etamatthaṃ puccheyyan”ti. Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkāmi. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā kassapagottaṃ bhikkhuṃ etadavoca—“kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ, bhikkhu, āgacchasī”ti? “Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena cāhaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tatthāhaṃ, bhagavā, āvāsiko tantibaddho ussukkaṃ āpanno— ‘kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṃ, ayañca āvāso vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyā’ti. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṃ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, bhante, te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṃ paññapesiṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipiṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesiṃ, pānīyena apucchiṃ, nahāne ussukkaṃ akāsiṃ, ussukkampi akāsiṃ yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ, bhante, āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi—‘bhaddako kho ayaṃ āvuso āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Handa mayaṃ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappemā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappesuṃ. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi—‘yo kho imesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṃ kho pana parakulesu yāvajīvaṃ ussukkaṃ kātuṃ, viññatti ca manussānaṃ amanāpā. Yannūnāhaṃ na ussukkaṃ kareyyaṃ yāguyā khādanīye bhattasmin’ti. So kho ahaṃ, bhante, na ussukkaṃ akāsiṃ yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ, bhante, āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi—‘pubbe khvāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodānāyaṃ na ussukkaṃ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Duṭṭhodānāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa mayaṃ, āvuso, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipāmā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū sannipatitvā maṃ etadavocuṃ—‘pubbe kho tvaṃ, āvuso, nahāne ussukkaṃ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodāni tvaṃ na ussukkaṃ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno. Passasetaṃ āpattin’ti? ‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyyan’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū maṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi—‘ahaṃ kho etaṃ na jānāmi “āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā”. Yannūnāhaṃ campaṃ gantvā bhagavantaṃ etamatthaṃ puccheyyan’ti. Tato ahaṃ, bhagavā, āgacchāmī”ti. “Anāpatti esā, bhikkhu, nesā āpatti. Anāpannosi, nasi āpanno. Anukkhittosi, nasi ukkhitto. Adhammikenāsi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Gaccha tvaṃ, bhikkhu, tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappehī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho kassapagotto bhikkhu bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena vāsabhagāmo tena pakkāmi.
Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro— “alābhā vata no, na vata no lābhā; dulladdhaṃ vata no, na vata no suladdhaṃ, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Handa mayaṃ, āvuso, campaṃ gantvā bhagavato santike accayaṃ accayato desemā”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā, kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā”ti? “Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena ca mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tato mayaṃ, bhagavā, āgacchāmā”ti. “Tumhe, bhikkhave, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipitthā”ti? “Evaṃ, bhante”ti. “Kismiṃ, bhikkhave, vatthusmiṃ kāraṇe”ti? “Avatthusmiṃ, bhagavā, akāraṇe”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipissatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipitabbo. Yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ—“accayo no, bhante, accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Tesaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā”ti. “Taggha tumhe, bhikkhave, accayo accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye tumhe suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipittha. Yato ca kho tumhe, bhikkhave, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarotha, taṃ vo mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī”ti.
2. Adhammenavaggādikammakathā
Tena kho pana samayena campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṃ karonti, adhammena samaggakammaṃ karonti; dhammena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karonti; dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karonti; ekopi ekaṃ ukkhipati, ekopi dve ukkhipati, ekopi sambahule ukkhipati, ekopi saṃghaṃ ukkhipati; dvepi ekaṃ ukkhipanti, dvepi dve ukkhipanti, dvepi sambahule ukkhipanti, dvepi saṃghaṃ ukkhipanti; sambahulāpi ekaṃ ukkhipanti; sambahulāpi dve ukkhipanti, sambahulāpi sambahule ukkhipanti, sambahulāpi saṃghaṃ ukkhipanti; saṃghopi saṃghaṃ ukkhipati.
Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti—adhammena vaggakammaṃ karissanti, adhammena samaggakammaṃ karissanti, dhammena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karissanti, ekopi ekaṃ ukkhipissati, ekopi dve ukkhipissati, ekopi sambahule ukkhipissati, ekopi saṃghaṃ ukkhipissati, dvepi ekaṃ ukkhipissanti, dvepi dve ukkhipissanti, dvepi sambahule ukkhipissanti, dvepi saṃghaṃ ukkhipissanti, sambahulāpi ekaṃ ukkhipissanti, sambahulāpi dve ukkhipissanti, sambahulāpi sambahule ukkhipissanti, sambahulāpi saṃghaṃ ukkhipissanti, saṃghopi saṃghaṃ ukkhipissatī”ti.
Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṃ karonti … pe … saṃghopi saṃghaṃ ukkhipatī”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpāni kammāni karissanti—adhammena vaggakammaṃ karissanti … pe … saṃghopi saṃghaṃ ukkhipissati. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … vigarahitvā … pe … dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—
“Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, adhammena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dhammena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; ekopi ekaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi dve ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi sambahule ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi saṃghaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dvepi ekaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi dve ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi sambahule ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi saṃghaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; sambahulāpi ekaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi dve ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi sambahule ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi saṃghaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; saṃghopi saṃghaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
Cattārimāni, bhikkhave, kammāni—adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena vaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ adhammattā vaggattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena samaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ adhammattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena vaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ vaggattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ dhammattā samaggattā akuppaṃ ṭhānārahaṃ; evarūpaṃ, bhikkhave, kammaṃ kātabbaṃ, evarūpañca mayā kammaṃ anuññātaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ karissāma yadidaṃ dhammena samagganti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
3. Ñattivipannakammādikathā
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti— adhammena vaggakammaṃ karonti, adhammena samaggakammaṃ karonti; dhammena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karonti; ñattivipannampi kammaṃ karonti anussāvanasampannaṃ, anussāvanavipannampi kammaṃ karonti ñattisampannaṃ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṃ karonti; aññatrāpi dhammā kammaṃ karonti, aññatrāpi vinayā kammaṃ karonti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ karonti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karonti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ.
Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti—adhammena vaggakammaṃ karissanti, adhammena samaggakammaṃ karissanti; dhammena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karissanti; ñattivipannampi kammaṃ karissanti anussāvanasampannaṃ, anussāvanavipannampi kammaṃ karissanti ñattisampannaṃ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṃ karissanti; aññatrāpi dhammā kammaṃ karissanti, aññatrāpi vinayā kammaṃ karissanti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ karissanti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karissanti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahan”ti.
Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṃ karonti … pe … paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karonti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahan”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—
“Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; adhammena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṃ anussāvanasampannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; anussāvanavipannañce, bhikkhave, kammaṃ ñattisampannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṃ anussāvanavipannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi dhammā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi vinayā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; paṭikuṭṭhakatañce, bhikkhave, kammaṃ adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
Chayimāni, bhikkhave, kammāni—adhammakammaṃ, vaggakammaṃ, samaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ.
Katamañca, bhikkhave, adhammakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti—adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti— adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti—adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti— adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti—adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti—adhammakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhammakammaṃ. (1)
Katamañca, bhikkhave, vaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vaggakammaṃ. (2)
Katamañca, bhikkhave, samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samaggakammaṃ. (3)
Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti— dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. (4)
Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. (5)
Katamañca, bhikkhave, dhammena samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ ñattiṃ ṭhapeti, pacchā ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—dhammena samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ ñattiṃ ṭhapeti, pacchā tīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammena samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammena samaggakammaṃ. (6)
4. Catuvaggakaraṇādikathā
Pañca saṃghā—catuvaggo bhikkhusaṃgho pañcavaggo bhikkhusaṃgho, dasavaggo bhikkhusaṃgho, vīsativaggo bhikkhusaṃgho, atirekavīsativaggo bhikkhusaṃgho. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ catuvaggo bhikkhusaṃgho, ṭhapetvā tīṇi kammāni— upasampadaṃ pavāraṇaṃ abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ pañcavaggo bhikkhusaṃgho, ṭhapetvā dve kammāni— majjhimesu janapadesu upasampadaṃ abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ dasavaggo bhikkhusaṃgho, ṭhapetvā ekaṃ kammaṃ—abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ vīsativaggo bhikkhusaṃgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ atirekavīsativaggo bhikkhusaṃgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto.
Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunicatuttho kammaṃ kareyya— akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ … pe …. Sāmaṇeracatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Sāmaṇericatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Sikkhaṃ paccakkhātakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Antimavatthuṃ ajjhāpannakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Āpattiyā adassane ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Āpattiyā appaṭikamme ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Paṇḍakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Theyyasaṃvāsakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Titthiyapakkantakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Tiracchānagatacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mātughātakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pitughātakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Arahantaghātakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Bhikkhunidūsakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Saṃghabhedakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Lohituppādakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Ubhatobyañjanakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Nānāsaṃvāsakacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Iddhiyā vehāse ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Yassa saṃgho kammaṃ karoti, taṃcatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunipañcamo kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānapañcamo kammaṃ kareyya … pe …. Sāmaṇerapañcamo kammaṃ kareyya … sāmaṇeripañcamo kammaṃ kareyya … sikkhaṃ paccakkhātakapañcamo kammaṃ kareyya … antimavatthuṃ ajjhāpannakapañcamo kammaṃ kareyya … āpattiyā adassane ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya … āpattiyā appaṭikamme ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya … paṇḍakapañcamo kammaṃ kareyya … theyyasaṃvāsakapañcamo kammaṃ kareyya … titthiyapakkantakapañcamo kammaṃ kareyya … tiracchānagatapañcamo kammaṃ kareyya … mātughātakapañcamo kammaṃ kareyya … pitughātakapañcamo kammaṃ kareyya … arahantaghātakapañcamo kammaṃ kareyya … bhikkhunidūsakapañcamo kammaṃ kareyya … saṃghabhedakapañcamo kammaṃ kareyya … lohituppādakapañcamo kammaṃ kareyya … ubhatobyañjanakapañcamo kammaṃ kareyya … nānāsaṃvāsakapañcamo kammaṃ kareyya … nānāsīmāya ṭhitapañcamo kammaṃ kareyya … iddhiyā vehāse ṭhitapañcamo kammaṃ kareyya … yassa saṃgho kammaṃ karoti, taṃpañcamo kammaṃ kareyya— akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunidasamo kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānadasamo kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīyaṃ … pe …. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ yassa saṃgho kammaṃ karoti, taṃdasamo kammaṃ kareyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunivīso kammaṃ kareyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānavīso kammaṃ kareyya … pe … sāmaṇeravīso kammaṃ kareyya … sāmaṇerivīso kammaṃ kareyya … sikkhaṃ paccakkhātakavīso kammaṃ kareyya … antimavatthuṃ ajjhāpannakavīso kammaṃ kareyya … āpattiyā adassane ukkhittakavīso kammaṃ kareyya … āpattiyā appaṭikamme ukkhittakavīso kammaṃ kareyya … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakavīso kammaṃ kareyya … paṇḍakavīso kammaṃ kareyya … theyyasaṃvāsakavīso kammaṃ kareyya … titthiyapakkantakavīso kammaṃ kareyya … tiracchānagatavīso kammaṃ kareyya … mātughātakavīso kammaṃ kareyya … pitughātakavīso kammaṃ kareyya … arahantaghātakavīso kammaṃ kareyya … bhikkhunidūsakavīso kammaṃ kareyya … saṃghabhedakavīso kammaṃ kareyya … lohituppādakavīso kammaṃ kareyya … ubhatobyañjanakavīso kammaṃ kareyya … nānāsaṃvāsakavīso kammaṃ kareyya … nānāsīmāya ṭhitavīso kammaṃ kareyya … iddhiyā vehāse ṭhitavīso kammaṃ kareyya … yassa saṃgho kammaṃ karoti, taṃvīso kammaṃ kareyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
5. Pārivāsikādikathā
Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mūlāyapaṭikassanārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mānattārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mānattacārikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Abbhānārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya—akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
Ekaccassa, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā ruhati, ekaccassa na ruhati. Kassa ca, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā na ruhati? Bhikkhuniyā, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Sikkhamānāya, bhikkhave … pe … sāmaṇerassa, bhikkhave … sāmaṇeriyā, bhikkhave … sikkhāpaccakkhātakassa, bhikkhave … antimavatthuṃ ajjhāpannakassa, bhikkhave … ummattakassa, bhikkhave … khittacittassa, bhikkhave … vedanāṭṭassa, bhikkhave … āpattiyā adassane ukkhittakassa, bhikkhave … āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa, bhikkhave … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa, bhikkhave … paṇḍakassa, bhikkhave … theyyasaṃvāsakassa, bhikkhave … titthiyapakkantakassa, bhikkhave … tiracchānagatassa, bhikkhave … mātughātakassa, bhikkhave … pitughātakassa, bhikkhave … arahantaghātakassa, bhikkhave … bhikkhunidūsakassa, bhikkhave … saṃghabhedakassa, bhikkhave … lohituppādakassa, bhikkhave … ubhatobyañjanakassa, bhikkhave … nānāsaṃvāsakassa, bhikkhave … nānāsīmāya ṭhitassa, bhikkhave … iddhiyā vehāse ṭhitassa, bhikkhave, yassa saṃgho kammaṃ karoti, tassa ca, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Imesaṃ kho, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā na ruhati.
Kassa ca, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā ruhati? Bhikkhussa, bhikkhave, pakatattassa samānasaṃvāsakassa samānasīmāya ṭhitassa antamaso ānantarikassāpi bhikkhuno viññāpentassa saṃghamajjhe paṭikkosanā ruhati. Imassa, bhikkhave, saṃghamajjhe paṭikkosanā ruhati.
6. Dvenissāraṇādikathā
Dvemā, bhikkhave, nissāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ. Tañce saṃgho nissāreti, ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṃgho nissāreti—dunnissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu suddho hoti anāpattiko. Tañce saṃgho nissāreti— dunnissārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṃgho nissāreti—dunnissārito.
Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṃgho nissāreti— sunissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi, tañce saṃgho nissāreti—sunissārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṃgho nissāreti—sunissārito.
Dvemā, bhikkhave, osāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ tañce saṃgho osāreti, ekacco sosārito, ekacco dosārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti—dosārito? Paṇḍako, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti—dosārito. Theyyasaṃvāsako, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti—dosārito. Titthiyapakkantako, bhikkhave … pe … tiracchānagato, bhikkhave … mātughātako, bhikkhave … pitughātako, bhikkhave … arahantaghātako, bhikkhave … bhikkhunidūsako, bhikkhave … saṃghabhedako, bhikkhave … lohituppādako, bhikkhave … ubhatobyañjanako, bhikkhave, appatto, osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti—dosārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti—dosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṃ, te ce saṃgho osāreti—dosāritā.
Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti— sosārito? Hatthacchinno, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti, sosārito. Pādacchinno, bhikkhave … pe … hatthapādacchinno, bhikkhave … kaṇṇacchinno, bhikkhave … nāsacchinno, bhikkhave … kaṇṇanāsacchinno, bhikkhave … aṅgulicchinno, bhikkhave … aḷacchinno, bhikkhave … kaṇḍaracchinno, bhikkhave … phaṇahatthako, bhikkhave … khujjo, bhikkhave … vāmano, bhikkhave … galagaṇḍī, bhikkhave … lakkhaṇāhato, bhikkhave … kasāhato, bhikkhave … likhitako, bhikkhave … sīpadiko, bhikkhave … pāparogī, bhikkhave … parisadūsako, bhikkhave … kāṇo, bhikkhave … kuṇī, bhikkhave … khañjo, bhikkhave … pakkhahato, bhikkhave … chinniriyāpatho, bhikkhave … jarādubbalo, bhikkhave … andho, bhikkhave … mūgo, bhikkhave … badhiro, bhikkhave … andhamūgo, bhikkhave … andhabadhiro, bhikkhave … mūgabadhiro, bhikkhave … andhamūgabadhiro, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti—sosārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṃgho osāreti— sosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṃ, te ce saṃgho osāreti—sosāritā.
Vāsabhagāmabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.
7. Adhammakammādikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattin’ti? So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyan’ti. Taṃ saṃgho āpattiyā adassane ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpattin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyan’ti. Taṃ saṃgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyyan’ti. Taṃ saṃgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyan’ti. Taṃ saṃgho adassane vā appaṭikamme vā ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā— ‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ; natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyyan’ti. Taṃ saṃgho adassane vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā— ‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyyan’ti. Taṃ saṃgho appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati— adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyyan’ti. Taṃ saṃgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti. Saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattin’ti? So evaṃ vadeti—‘āmāvuso, passāmī’ti. Taṃ saṃgho āpattiyā adassane ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpattin’ti. So evaṃ vadeti—‘āmāvuso, paṭikarissāmī’ti. Taṃ saṃgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi; paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘āmāvuso, paṭinissajjissāmī’ti. Taṃ saṃgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati— adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā … pe … hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā … pe … hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā … pe … hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘āmāvuso, passāmi, āma paṭikarissāmi, āma paṭinissajjissāmī’ti. Taṃ saṃgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattin’ti? So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyan’ti. Taṃ saṃgho āpattiyā adassane ukkhipati—dhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpattin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyan’ti. Taṃ saṃgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati—dhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyyan’ti. Taṃ saṃgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati—dhammakammaṃ.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā … pe … hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā … pe … hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā … pe … hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ. Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhin’ti. So evaṃ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyyan’ti. Taṃ saṃgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—dhammakamman”ti.
8. Upālipucchākathā
Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca—“yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭipucchā karoti … pe … paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭiññāya karoti … sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti … amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti … parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti … mānattārahaṃ abbheti … abbhānārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakammaṃ.
Yo kho, upāli, samaggo saṃgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ, evañca pana saṃgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṃgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭipucchā karoti … pe … paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭiññāya karoti … sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti … amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti … parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti … mānattārahaṃ abbheti … abbhānārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hotī”ti.
“Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ sammukhā karoti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ paṭipucchā karoti … pe … paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ paṭiññāya karoti … sativinayārahassa sativinayaṃ deti … amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti … tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti … pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … parivāsārahassa parivāsaṃ deti mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati … mānattārahassa mānattaṃ deti … abbhānārahaṃ abbheti … upasampadārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakammaṃ.
Yo kho, upāli, samaggo saṃgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ sammukhā karoti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṃgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ paṭipucchā karoti … paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ paṭiññāya karoti … sativinayārahassa sativinayaṃ deti … amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti … tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti … pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … parivāsārahassa parivāsaṃ deti … mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati … mānattārahassa mānattaṃ deti … abbhānārahaṃ abbheti … upasampadārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho anatisāro hotī”ti.
“Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṃ deti … pe … tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, niyassakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṃ deti … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, mānattārahaṃ mūlāya paṭikassati … mānattārahaṃ abbheti, abbhānārahassa mānattaṃ deti … abbhānārahaṃ upasampādeti, upasampadārahaṃ abbheti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakammaṃ.
Yo kho, upāli, samaggo saṃgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṃgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṃ deti … pe … tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, niyassakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṃ deti … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, mānattārahaṃ mūlāya paṭikassati—mānattārahaṃ abbheti, abbhānārahassa mānattaṃ deti … abbhānārahaṃ upasampādeti, upasampadārahaṃ abbheti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hotī”ti.
“Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho sativinayārahassa sativinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṃgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti … pe … tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … pe … tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … pe … niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti … pe … pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … pe … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … pe … ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … pe … parivāsārahassa parivāsaṃ deti … pe … mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati … pe … mānattārahassa mānattaṃ deti … pe … abbhānārahaṃ abbheti, upasampadārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakammaṃ.
Yo kho, upāli, samaggo saṃgho sativinayārahassa sativinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṃgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti … pe … tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … pe … tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … pe … niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti … pe … pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … pe … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … pe … ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … pe … parivāsārahassa parivāsaṃ deti … pe … mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati … pe … mānattārahassa mānattaṃ deti … pe … abbhānārahaṃ abbheti, upasampadārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho anatisāro hotī”ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“yo kho, bhikkhave, samaggo saṃgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṃgho sativinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … pe … sativinayārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … sativinayārahassa niyassakammaṃ karoti … sativinayārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … sativinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … sativinayārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … sativinayārahassa parivāsaṃ deti … sativinayārahaṃ mūlāya paṭikassati … sativinayārahassa mānattaṃ deti … sativinayārahaṃ abbheti … sativinayārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hoti.
Yo kho, bhikkhave, samaggo saṃgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṃgho amūḷhavinayārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … pe … amūḷhavinayārahassa niyassakammaṃ karoti … amūḷhavinayārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … amūḷhavinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … amūḷhavinayārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … amūḷhavinayārahassa parivāsaṃ deti … amūḷhavinayārahaṃ mūlāya paṭikassati … amūḷhavinayārahassa mānattaṃ deti … amūḷhavinayārahaṃ abbheti … amūḷhavinayārahaṃ upasampādeti … amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hoti.
Yo kho, bhikkhave, samaggo saṃgho tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … pe … tajjanīyakammārahassa … niyassakammārahassa … pabbājanīyakammārahassa … paṭisāraṇīyakammārahassa … ukkhepanīyakammārahassa … parivāsārahaṃ … mūlāyapaṭikassanārahassa … mānattārahaṃ … abbhānārahaṃ … upasampadārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṃgho upasampadārahassa amūḷhavinayaṃ deti … pe … upasampadārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti … upasampadārahassa tajjanīyakammaṃ karoti … upasampadārahassa niyassakammaṃ karoti … upasampadārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … upasampadārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti … upasampadārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … upasampadārahassa parivāsaṃ deti … upasampadārahaṃ mūlāya paṭikassati … upasampadārahassa mānattaṃ deti … upasampadārahaṃ abbheti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṃgho sātisāro hotī”ti.
Upālipucchābhāṇavāro niṭṭhito dutiyo.
9. Tajjanīyakammakathā
“Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti— dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena samaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti— dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti— dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti— adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammena vaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena vaggā.
10. Niyassakammakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena niyassakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
Yathā heṭṭhā, tathā cakkaṃ kātabbaṃ.
11. Pabbājanīyakammakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti— ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena pabbājanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
12. Paṭisāraṇīyakammakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti— ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena paṭisāraṇīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
13. Adassaneukkhepanīyakammakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti— ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
14. Appaṭikammeukkhepanīyakammakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
15. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
16. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammena vaggā.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā.
17. Niyassakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena niyassakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti— adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
18. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena pabbājanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
19. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
20. Adassaneukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti— ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
21. Appaṭikammeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ—adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
22. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ—adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti … adhammena samaggā … pe … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā … pe ….
23. Tajjanīyakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘adhammena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati— ‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘adhammena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako … pe … saṃghe adhikaraṇakārako handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati— ‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati— ‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti … pe … saṃghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
24. Niyassakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
25. Pabbājanīyakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
26. Paṭisāraṇīyakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
27. Adassaneukkhepanīyakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
28. Appaṭikammeukkhepanīyakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti; ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
29. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammavivādakathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
30. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘adhammena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu— ‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘adhammena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu— ‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammena vaggakamman’ti ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu— ‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
31. Niyassakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
32. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
33. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
34. Adassaneukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti— ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
35. Appaṭikammeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
36. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti—‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti—adhammena vaggā … pe … adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṃgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu—‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā”.
Campāyaṃ bhagavā āsi,
vatthu vāsabhagāmake;
Āgantukānamussukkaṃ,
akāsi icchitabbake.Pakataññunoti ñatvā,
ussukkaṃ na karī tadā;
Ukkhitto na karotīti,
sāgamā jinasantike.Adhammena vaggakammaṃ,
samaggaṃ adhammena ca;
Dhammena vaggakammañca,
patirūpakena vaggikaṃ.Patirūpakena samaggaṃ,
eko ukkhipatekakaṃ;
Eko ca dve sambahule,
saṃghaṃ ukkhipatekako.Duvepi sambahulāpi,
saṃgho saṃghañca ukkhipi;
Sabbaññupavaro sutvā,
adhammanti paṭikkhipi.Ñattivipannaṃ yaṃ kammaṃ,
sampannaṃ anusāvanaṃ;
Anussāvanavipannaṃ,
sampannaṃ ñattiyā ca yaṃ.Ubhayena vipannañca,
aññatra dhammameva ca;
Vinayā satthu paṭikuṭṭhaṃ,
kuppaṃ aṭṭhānārahikaṃ.Adhammavaggaṃ samaggaṃ,
Dhamma patirūpāni ye duve;
Dhammeneva ca sāmaggiṃ,
Anuññāsi tathāgato.Catuvaggo pañcavaggo,
dasavaggo ca vīsati;
Parovīsativaggo ca,
saṃgho pañcavidho tathā.Ṭhapetvā upasampadaṃ,
yañca kammaṃ pavāraṇaṃ;
Abbhānakammena saha,
catuvaggehi kammiko.Duve kamme ṭhapetvāna,
majjhadesūpasampadaṃ;
Abbhānaṃ pañcavaggiko,
sabbakammesu kammiko.Abbhānekaṃ ṭhapetvāna,
ye bhikkhū dasavaggikā;
Sabbakammakaro saṃgho,
vīso sabbattha kammiko.Bhikkhunī sikkhamānā ca,
sāmaṇero sāmaṇerī;
Paccakkhātantimavatthū,
ukkhittāpattidassane.Appaṭikamme diṭṭhiyā,
paṇḍako theyyasaṃvāsakaṃ;
Titthiyā tiracchānagataṃ,
mātu pitu ca ghātakaṃ.Arahaṃ bhikkhunīdūsi,
bhedakaṃ lohituppādaṃ;
Byañjanaṃ nānāsaṃvāsaṃ,
nānāsīmāya iddhiyā.Yassa saṃgho kare kammaṃ,
hontete catuvīsati;
Sambuddhena paṭikkhittā,
na hete gaṇapūrakā.Pārivāsikacatuttho,
parivāsaṃ dadeyya vā;
Mūlā mānattamabbheyya,
akammaṃ na ca karaṇaṃ.Mūlā arahamānattā,
abbhānārahameva ca;
Na kammakārakā pañca,
sambuddhena pakāsitā.Bhikkhunī sikkhamānā ca,
sāmaṇero sāmaṇerikā;
Paccakkhantimaummattā,
khittāvedanadassane.Appaṭikamme diṭṭhiyā,
paṇḍakāpi ca byañjanā;
Nānāsaṃvāsakā sīmā,
vehāsaṃ yassa kamma ca.Aṭṭhārasannametesaṃ,
paṭikkosaṃ na ruhati;
Bhikkhussa pakatattassa,
ruhati paṭikkosanā.Suddhassa dunnisārito,
bālo hi sunissārito;
Paṇḍako theyyasaṃvāso,
pakkanto tiracchānagato.Mātu pitu arahanta,
dūsako saṃghabhedako;
Lohituppādako ceva,
ubhatobyañjano ca yo.Ekādasannaṃ etesaṃ,
osāraṇaṃ na yujjati;
Hatthapādaṃ tadubhayaṃ,
kaṇṇanāsaṃ tadūbhayaṃ.Aṅguli aḷakaṇḍaraṃ,
phaṇaṃ khujjo ca vāmano;
Gaṇḍī lakkhaṇakasā ca,
likhitako ca sīpadī.Pāpā parisakāṇo ca,
kuṇī khañjo hatopi ca;
Iriyāpathadubbalo,
andho mūgo ca badhiro.Andhamūgandhabadhiro,
mūgabadhirameva ca;
Andhamūgabadhiro ca,
dvattiṃsete anūnakā.Tesaṃ osāraṇaṃ hoti,
sambuddhena pakāsitaṃ;
Daṭṭhabbā paṭikātabbā,
nissajjetā na vijjati.Tassa ukkhepanā kammā,
satta honti adhammikā;
Āpannaṃ anuvattantaṃ,
satta tepi adhammikā.Āpannaṃ nānuvattantaṃ,
satta kammā sudhammikā;
Sammukhā paṭipucchā ca,
paṭiññāya ca kāraṇā.Sati amūḷhapāpikā,
tajjanīniyassena ca;
Pabbājanīya paṭisāro,
ukkhepaparivāsa ca.Mūlā mānattaabbhānā,
tatheva upasampadā;
Aññaṃ kareyya aññassa,
soḷasete adhammikā.Taṃ taṃ kareyya taṃ tassa,
soḷasete sudhammikā;
Paccāropeyya aññaññaṃ,
soḷasete adhammikā.Dve dve tammūlakaṃ tassa,
tepi soḷasa dhammikā;
Ekekamūlakaṃ cakkaṃ,
“adhamman”ti jinobravi.Akāsi tajjanīyaṃ kammaṃ,
saṃgho bhaṇḍanakārako;
Adhammena vaggakammaṃ,
aññaṃ āvāsaṃ gacchi so.Tatthādhammena samaggā,
tassa tajjanīyaṃ karuṃ;
Aññattha vaggādhammena,
tassa tajjanīyaṃ karuṃ.Patirūpena vaggāpi,
samaggāpi tathā karuṃ;
Adhammena samaggā ca,
dhammena vaggameva ca.Patirūpakena vaggā ca,
samaggā ca ime padā;
Ekekamūlakaṃ katvā,
cakkaṃ bandhe vicakkhaṇo.Bālā byattassa niyassaṃ,
pabbāje kuladūsakaṃ;
Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ,
kare akkosakassa ca.Adassanāppaṭikamme,
yo ca diṭṭhiṃ na nissajje;
Tesaṃ ukkhepanīyakammaṃ,
satthavāhena bhāsitaṃ.Upari nayakammānaṃ,
pañño tajjanīyaṃ naye;
Tesaṃyeva anulomaṃ,
sammā vattati yācite.Passaddhi tesaṃ kammānaṃ,
heṭṭhā kammanayena ca;
Tasmiṃ tasmiṃ tu kammesu,
tatraṭṭho ca vivadati.Akataṃ dukkaṭañceva,
punakātabbakanti ca;
Kamme passaddhiyā cāpi,
te bhikkhū dhammavādino.Vipattibyādhite disvā,
kammappatte mahāmuni;
Paṭippassaddhimakkhāsi,
sallakattova osadhanti.