Paṭi­sam­bhi­dā­magga

3 Paññāvagga

3.6. ­Pā­ṭihā­ri­ya­kathā

“Tīṇimāni, bhikkhave, pāṭihāriyāni. Katamāni tīṇi? Iddhi­pā­ṭihā­ri­yaṃ, ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ, anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ.

Katamañca, bhikkhave, iddhi­pā­ṭihā­ri­yaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ … pe … yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (1)

Katamañca, bhikkhave, ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco nimittena ādisati—‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Idha pana, bhikkhave, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati—‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Idha pana, bhikkhave, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitak­ka­vip­phā­ra­saddaṃ sutvā ādisati—‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Idha pana, bhikkhave, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitak­ka­vip­phā­ra­saddaṃ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti—‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amukaṃ nāma vitakkaṃ vitakkayissatī’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (2)

Katamañca, bhikkhave, anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco evamanusāsati—‘evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha. Evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākattha. Idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā’ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi pāṭihāriyāni”. (3)

Nekkhammaṃ ijjhatīti—iddhi. Kāmacchandaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena nekkhammena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “Taṃ kho pana nekkhammaṃ evaṃ āsevitabbaṃ, evaṃ bhāvetabbaṃ, evaṃ bahulīkātabbaṃ, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (1)

Abyāpādo ijjhatīti—iddhi. Byāpādaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena abyāpādena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “So kho pana abyāpādo evaṃ āsevitabbo, evaṃ bhāvetabbo, evaṃ bahulīkātabbo, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (2)

Ālokasaññā ijjhatīti—iddhi. Thinamiddhaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tāya ālokasaññāya samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “Sā kho pana ālokasaññā evaṃ āsevitabbā, evaṃ bhāvetabbā, evaṃ bahulīkātabbā, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (3)

Avikkhepo ijjhatīti—iddhi. Uddhaccaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena avikkhepena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “So kho pana avikkhepo evaṃ āsevitabbo, evaṃ bhāvetabbo, evaṃ bahulīkātabbo, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (4)

Dhamma­va­vatthā­naṃ ijjhatīti—iddhi. Vicikicchaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena dhamma­va­vatthā­nena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “Taṃ kho pana dhamma­va­vatthā­naṃ evaṃ āsevitabbaṃ, evaṃ bhāvetabbaṃ, evaṃ bahulīkātabbaṃ, evaṃ tadanudhammatā, sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (5)

Ñāṇaṃ ijjhatīti—iddhi. Avijjaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena ñāṇena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti—ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “Taṃ kho pana ñāṇaṃ evaṃ āsevitabbaṃ, evaṃ bhāvetabbaṃ, evaṃ bahulīkātabbaṃ, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (6)

Pāmojjaṃ ijjhatīti—iddhi. Aratiṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena pāmojjena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “Taṃ kho pana pāmojjaṃ evaṃ āsevitabbaṃ, evaṃ bhāvetabbaṃ, evaṃ bahulīkātabbaṃ, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ … pe …. (7)

Paṭhamaṃ jhānaṃ ijjhatīti—iddhi. Nīvaraṇe paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena paṭhamena jhānena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “Taṃ kho pana paṭhamaṃ jhānaṃ evaṃ āsevitabbaṃ, evaṃ bhāvetabbaṃ, evaṃ bahulīkātabbaṃ, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ … pe …. (26:33)

Arahattamaggo ijjhatīti—iddhi. Sabbakilese paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Ye tena arahat­ta­mag­gena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvi­la­saṅkap­pāti— ādesa­nā­pā­ṭihā­ri­yaṃ. “So kho pana arahattamaggo evaṃ āsevitabbo, evaṃ bhāvetabbo, evaṃ bahulīkātabbo, evaṃ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti— anu­sāsa­nī­pā­ṭihā­ri­yaṃ. (4:37)

Nekkhammaṃ ijjhatīti—iddhi. Kāmacchandaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Yā ca iddhi yañca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhi­pā­ṭihā­ri­yaṃ. Abyāpādo ijjhatīti— iddhi. Byāpādaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Yā ca iddhi yañca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhi­pā­ṭihā­ri­yaṃ. Ālokasaññā ijjhatīti—iddhi. Thinamiddhaṃ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ … pe … arahattamaggo ijjhatīti—iddhi. Sabbakilese paṭiharatīti—pāṭihāriyaṃ. Yā ca iddhi yañca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhi­pā­ṭihā­ri­yanti.

­Pā­ṭihā­ri­ya­kathā niṭṭhitā.