Aṅguttara Nikāya 8

5. Uposathavagga

44. Vāseṭṭhasutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭā­gāra­sālāyaṃ. Atha kho vāseṭṭho upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho vāseṭṭhaṃ upāsakaṃ bhagavā etadavoca: “aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gato, vāseṭṭha, uposatho upavuttho mahapphalo hoti … pe … aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.

Evaṃ vutte, vāseṭṭho upāsako bhagavantaṃ etadavoca: “ piyā me, bhante, ñātisālohitā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, piyānampi me assa ñāti­sālo­hi­tā­naṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, khattiyā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā … pe … vessā … suddā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā”ti.

“Evametaṃ, vāseṭṭha, evametaṃ, vāseṭṭha. Sabbe cepi, vāseṭṭha, khattiyā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, vāseṭṭha, brāhmaṇā … pe … vessā … suddā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sadevako cepi, vāseṭṭha, loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, ­sadeva­kas­sapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Ime cepi, vāseṭṭha, mahāsālā aṭṭhaṅ­ga­saman­nā­gataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, imesampissa mahāsālānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya (). Ko pana vādo ­manus­sa­bhūtassā”ti.

Catutthaṃ.