Cūḷaniddesa

Pārā­yana­vagga­niddesa

Pucchāniddesa

2. ­Tissa­mettey­yamā­ṇa­va­pucchā­niddesa

Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo)
Kassa no santi iñjitā;
Ko ubhanta­ma­bhiñ­ñāya,
Majjhe mantā na lippati;
Kaṃ brūsi mahāpurisoti,
Ko idha sibbinimaccagā. (1)

Kodha santusito loketi ko loke tuṭṭho santuṭṭho attamano pari­puṇṇa­saṅkap­poti—kodha santusito loke.

Iccāyasmā tissametteyyoti. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkha­ra­sama­vāyo byañ­jana­siliṭ­ṭhatā padānu­pubba­tā­petaṃ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāra­va­sappa­tis­sādhi­vacana­metaṃ—āyasmāti. Tissoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Metteyyoti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti—iccāyasmā tissametteyyo.

Kassa no santi iñjitāti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhāti—kassa no santi iñjitā.

Ko ubhanta­ma­bhiñ­ñāyāti ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti—ko ubhanta­ma­bhiñ­ñāya.

Majjhe mantā na lippatīti majjhe mantāya na lippati, alitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā viharatīti—majjhe mantā na lippati.

Kaṃ brūsi mahāpurisoti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso padhānapuriso pavarapurisoti. Kaṃ brūsi kaṃ kathesi kaṃ maññasi kaṃ bhaṇasi kaṃ passati kaṃ voharasīti—kaṃ brūsi mahāpurisoti.

Ko idha sibbinimaccagāti ko idha sibbiniṃ taṇhaṃ ajjhagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti—ko idha sibbinimaccagā. Tenāha so brāhmaṇo—

“Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo)
Kassa no santi iñjitā;
Ko ubhanta­ma­bhiñ­ñāya,
Majjhe mantā na lippati;
Kaṃ brūsi mahāpurisoti,
Ko idha sibbinimaccagā”ti.

Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā)
Vītataṇho sadā sato;
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu,
Tassa no santi iñjitā. (2)

Kāmesu brahmacariyavāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca … pe … ime vuccanti vatthukāmā … pe … ime vuccanti kilesakāmā. Brahmacariyaṃ vuccati asaddham­ma­samā­pattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo. Api ca nippariyāyena brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati brahmacariyavā. Yathā ca dhanena dhanavāti vuccati, bhogena bhogavāti vuccati, yasena yasavāti vuccati, sippena sippavāti vuccati, sīlena sīlavāti vuccati, vīriyena vīriyavāti vuccati, paññāya paññavāti vuccati, vijjāya vijjavāti vuccati—evameva yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati brahma­cari­ya­vāti—kāmesu brahmacariyavā.

Metteyyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavāti gāra­vādhi­vacana­metaṃ … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti—metteyyāti bhagavā.

Vītataṇho sadā satoti. Taṇhāti rūpataṇhā … pe … dhammataṇhā. Yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati vītataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭi­nissaṭ­ṭha­taṇho vītarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭi­nissaṭ­ṭha­rāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhap­paṭi­saṃ­vedī brahmabhūtena attanā viharati. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhā­nu­poṅkhaṃ udakūmikajātaṃ avīci santati sahitaṃ phassitaṃ purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupas­sanā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanā­nu­passa­nā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato, citte cit­tānupas­sanā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato, dhammesu dhammā­nu­passa­nā­sati­paṭṭhā­naṃ bhāvento sato … pe … so vuccati satoti—vītataṇho sadā sato.

Saṅkhāya nibbuto bhikkhūti saṅkhā vuccati ñāṇaṃ. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Saṅkhāyāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti … “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti … pe … “yaṃ kiñci samuda­ya­dhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā.

Atha vā aniccato saṅkhāya jānitvā … dukkhato … rogato … gaṇḍato … sallato … pe … nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Nibbutoti rāgassa nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṃ … sabba­ducca­ritā­naṃ … sabba­da­rathā­naṃ … sabba­pari­ḷāhā­naṃ … sabba­santā­pā­naṃ … sabbā­kusa­lābhi­saṅ­khā­rā­naṃ nibbāpitattā nibbuto. Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu … pe … vusitavā khīṇa­pu­nabbhavo sa bhikkhūti—saṅkhāya nibbuto bhikkhu.

Tassa no santi iñjitāti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Iñjitāti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Tassime iñjitā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhāti—tassa no santi iñjitā. Tenāha bhagavā—

“Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā)
Vītataṇho sadā sato;
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu,
Tassa no santi iñjitā”ti.

So ubhanta­ma­bhiñ­ñāya,
Majjhe mantā na lippati;
Taṃ brūmi mahāpurisoti,
So idha sibbinimaccagā. (3)

So ubhanta­ma­bhiñ­ñāya, majjhe mantā na lippatīti. Antāti phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe; atītaṃ eko anto, anāgataṃ dutiyo anto, paccuppannaṃ majjhe; sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe; nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe; sakkāyo eko anto, sakkā­ya­sa­mudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe. Mantā vuccati paññā, yā paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.

Lepāti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca. Katamo taṇhālepo? Yāvatā taṇhā­saṅ­khā­tena sīmakataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ— “idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthi­ga­vāssava­ḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmani­gama­rāja­dhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca”. Kevalampi mahāpathaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭha­sata­taṇhā­vicari­taṃ—ayaṃ taṇhālepo.

Katamo diṭṭhilepo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhi­visū­kāyikaṃ diṭṭhi­vip­phan­di­taṃ diṭṭhi­saṃ­yoja­naṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipari­yesag­gāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—ayaṃ diṭṭhilepo.

So ubhanta­ma­bhiñ­ñāya, majjhe mantā na lippatīti so ubho ca ante majjhañca mantāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā na lippati na palippati na upalippati, alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyā­di­ka­tena cetasā viharatīti—so ubhanta­ma­bhiñ­ñāya majjhe mantā na lippati.

Taṃ brūmi mahāpurisoti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso padhānapuriso pavarapuriso, taṃ brūmi taṃ kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpemi taṃ voharāmi.

Āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca—“‘mahāpuriso mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī”ti? “Vimutta­cittattā khvāhaṃ, sāriputta, mahāpurisoti vadāmi, avimutta­cittattā no mahāpurisoti vadāmi.

Kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, sāriputta, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu … pe … citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ. Tassa dhammesu dham­mānupas­sino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho, sāriputta, bhikkhu vimuttacitto hoti. Vimutta­cittattā khvāhaṃ, sāriputta, mahāpurisoti vadāmi, avimutta­cittattā no mahāpurisoti vadāmī”ti—taṃ brūmi mahāpurisoti.

So idha sibbinimaccagāti sibbinī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo … pe … abhijjhā lobho akusalamūlaṃ, yassesā sibbinī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā. So sibbiniṃ taṇhaṃ accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti—so idha sibbinimaccagā. Tenāha bhagavā—

“So ubhanta­ma­bhiñ­ñāya,
Majjhe mantā na lippati;
Taṃ brūmi mahāpurisoti,
So idha sibbinimaccagā”ti.

Saha gāthā­pari­yosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsa­na­vāsitā, tesaṃ aneka­pāṇa­sahas­sā­naṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi—“yaṃ kiñci samuda­ya­dhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajina­jaṭā­vāka­cīra­tidaṇ­ḍa­ka­maṇḍa­lu­kesā ca massū ca antarahitā. Bhaṇḍu­kāsāya­vat­thava­sano saṅghā­ṭi­patta­cīvara­dharo anvat­tha­paṭi­pattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti—“satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī”ti.

­Tissa­mettey­yamā­ṇa­va­pucchā­niddeso dutiyo.