Anejaṃ mūladassāviṃ, (iccāyasmā puṇṇako)
Atthi pañhena āgamaṃ;
Kiṃnissitā isayo manujā,
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loke,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. (1)

Anejaṃ mūladassāvinti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo … pe … abhijjhā lobho akusalamūlaṃ sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhatīti—anejaṃ. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sam­bha­va­dassāvī pabhavadassāvī samuṭṭhā­na­dassāvī āhāradassāvī āramma­ṇa­dassāvī paccayadassāvī samuda­ya­dassāvī.

Tīṇi akusalamūlāni—lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo niraye tiracchā­na­yoniyā pettivisaye atta­bhā­vā­bhi­nib­bat­tiyā”. Imāni tīṇi akusa­la­mūlā­nīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī … pe … samuda­ya­dassāvī. Tīṇi kusalamūlāni— alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“tīṇimāni … pe … na, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Atha kho, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo deve ca manusse ca atta­bhā­vā­bhi­nib­bat­tiyā”. Imāni tīṇi kusalamūlānīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī … pe … samuda­ya­dassāvī.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusa­la­pak­khikā sabbe te avijjāmūlakā avijjā­samo­saraṇā avijjā­samug­ghātā”. Sabbe te samugghātaṃ gacchantīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī … pe … samuda­ya­dassāvī.

Vuttañhetaṃ bhagavatā—“ ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te appamādamūlakā appa­māda­samo­saraṇā. Appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī”ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī … pe … samuda­ya­dassāvī.

Atha vā bhagavā jānāti passati. “Avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ, saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa, viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa, nāmarūpaṃ mūlaṃ saḷāyatanassa, saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa, phasso mūlaṃ vedanāya, vedanā mūlaṃ taṇhāya, taṇhā mūlaṃ upādānassa, upādānaṃ mūlaṃ bhavassa, bhavo mūlaṃ jātiyā, jāti mūlaṃ jarāmaraṇassā”ti—bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī … pe … samuda­ya­dassāvī.

Atha vā bhagavā jānāti passati. “Cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ, sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ, ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ, jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ, kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ, mano mūlaṃ cetasikānaṃ dukkhānan”ti—bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sam­bha­va­dassāvī pabhavadassāvī samuṭṭhā­na­dassāvī āhāradassāvī āramma­ṇa­dassāvī paccayadassāvī samuda­ya­dassā­vīti—anejaṃ mūladassāvī.

Iccāyasmā puṇṇakoti iccāti padasandhi … pe … āyasmā puṇṇako.

Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi, pañhaṃ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti—evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchi­tukā­mānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthīti—evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahu tvamasi alamatto. Mayā pucchitaṃ kathetuṃ visajjetuṃ vahassetaṃ bhāranti—evampi atthi pañhena āgamaṃ.

Kiṃ nissitā isayo manujāti kiṃ nissitā āsitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti—kiṃ nissitā isayo manujā.

Khattiyā brāhmaṇā devatānanti. Khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīva­ka­sāvakā­naṃ ājīvakā devatā, nigaṇ­ṭha­sāvakā­naṃ nigaṇṭhā devatā, jaṭila­sāvakā­naṃ jaṭilā devatā, parib­bāja­ka­sāvakā­naṃ paribbājakā devatā, avi­ruddha­kasāva­kānaṃ aviruddhakā devatā, hatthi­vatikā­naṃ hatthī devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā, kukku­ra­vatikā­naṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsu­deva­vatikā­naṃ vāsudevo devatā, bala­deva­vatikā­naṃ baladevo devatā, puṇṇa­bhadda­vatikā­naṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhad­da­vatikā­naṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇ­ṇa­vatikā­naṃ supaṇṇā devatā, yak­kha­vatikā­naṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhab­ba­vatikā­naṃ gandhabbā devatā, ­mahārā­ja­vatikā­naṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, sūriya­vatikā­naṃ sūriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahma­vatikā­naṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā, disāvatikānaṃ disā devatā, ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatāti—khat­tiyab­rāhmaṇā devatānaṃ.

Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loketi yaññaṃ vuccati deyyadhammo cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā­gandha­vi­lepa­naṃ sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ. Yañña­makappa­yiṃsūti yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā­gandha­vi­lepa­naṃ sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Yepi yaññaṃ abhi­saṅ­kha­ronti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Puthūti yaññā vā ete puthū, yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Kathaṃ yaññā vā ete puthū? Bahukānaṃ ete yaññā cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khārā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālaṃ gandhaṃ vilepanaṃ sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ—evaṃ yaññā vā ete puthū.

Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū? Bahukā ete yaññayājakā khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca—evaṃ yaññayājakā vā ete puthū.

Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū? Bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū samaṇabrāhmaṇā kapa­ṇaddhi­ka­vanib­baka­yācakā—evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yañña­makappa­yiṃsu—puthūdha loke.

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti. Pucchāti tisso pucchā—adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭha­saṃ­sandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya ­vibhā­va­nat­thāya pañhaṃ pucchati—ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā.

Katamā diṭṭha­saṃ­sandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃ­sanda­nat­thāya pañhaṃ pucchati—ayaṃ diṭṭha­saṃ­sandanā pucchā.

Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā ­saṃsa­ya­pak­khando hoti vimati­pak­khando dveḷhakajāto—“evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho”ti. So vimatic­cheda­nat­thāya pañhaṃ pucchati—ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.

Aparāpi tisso pucchā—manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā? Manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchanti, bhikkhū pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti—ayaṃ manussapucchā.

Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devatāyo pucchanti—ayaṃ amanussapucchā.

Katamā nimmitapucchā? Yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sab­baṅ­gapaccaṅ­gaṃ ahīnindriyaṃ, so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati; bhagavā visajjeti—ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.

Aparāpi tisso pucchā—attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayat­tha­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—diṭṭha­dham­mikat­tha­pucchā, sam­parā­yikat­tha­pucchā, paramat­tha­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—anavajjat­tha­pucchā, nikkilesat­tha­pucchā, vodānat­tha­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—atītapucchā, anāgatapucchā, ­pac­cup­pan­na­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhat­ta­bahid­dhā­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā—khandhapucchā, dhātupucchā, āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā—sati­paṭṭhā­na­pucchā, sammap­pa­dhā­na­pucchā, iddhi­pāda­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—indriyapucchā, balapucchā, boj­jhaṅ­ga­pucchā. Aparāpi tisso pucchā—maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā.

Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ “kathayassu me”ti pucchāmi taṃ. Bhagavāti gāra­vādhi­vacana­metaṃ … pe … sacchikā paññatti—yadidaṃ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. Tenāha so brāhmaṇo—

“Anejaṃ mūladassāviṃ, (iccāyasmā puṇṇako)
Atthi pañhena āgamaṃ;
Kiṃ nissitā isayo manujā,
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loke,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metan”ti.

Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loke,
Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ;
Jaraṃ sitā yañña­makappa­yiṃsu. (2)

Ye kecime isayo manujāti. Ye kecīti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ ­pariyā­diyana­vacana­metaṃ—ye kecīti. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti—ye kecime isayo manujā puṇṇakāti bhagavā.

Khattiyā brāhmaṇā devatānanti. Khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīva­ka­sāvakā­naṃ ājīvakā devatā … pe … disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā, te tesaṃ devatāti—khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ.

Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loketi. Yaññaṃ vuccati deyyadhammo cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ. Yañña­makappa­yiṃsūti yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Puthūti yaññā vā ete puthū, yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthū … pe … evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yañña­makappa­yiṃsu—puthūdha loke.

Āsīsamānā puṇṇaka itthattanti. Āsīsamānāti rūpapaṭilābhaṃ āsīsamānā, sadda­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, gandha­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, rasapaṭilābhaṃ āsīsamānā, ­phoṭṭhab­ba­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, putta­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, dārapaṭilābhaṃ āsīsamānā, dhana­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, yasapaṭilābhaṃ āsīsamānā, issa­riya­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, khat­tiya­ma­hāsā­la­kule atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, brāhma­ṇa­ma­hāsā­la­kule atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, gaha­pati­ma­hāsā­la­kule atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, ­cātuma­hārā­jikesu devesu atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā, tāvatiṃsesu devesu yāmesu devesu tusitesu devesu nimmānaratīsu devesu ­paranim­mita­vasavat­tīsu devesu brahmakāyikesu devesu atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhi­jappa­mānāti āsīsamānā.

Puṇṇaka itthattanti ettha atta­bhā­vā­bhi­nib­bat­tiṃ āsīsamānā ettha khat­tiya­ma­hāsā­la­kule atta­bhā­vā­bhi­nib­bat­tiṃ āsīsamānā … pe … ettha brahmakāyikesu devesu atta­bhā­vā­bhi­nib­bat­tiṃ āsīsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhi­jappa­mānāti āsīsamānā—puṇṇaka itthattaṃ.

Jaraṃ sitā yañña­makappa­yiṃsūti jarānissitā byādhinissitā maraṇanissitā soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyā­sa­nissitā. Yadeva te jātinissitā tadeva te jarānissitā. Yadeva te jarānissitā tadeva te byādhinissitā. Yadeva te byādhinissitā tadeva te maraṇanissitā. Yadeva te maraṇanissitā tadeva te soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyā­sa­nissitā. Yadeva te soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyā­sa­nissitā tadeva te gatinissitā. Yadeva te gatinissitā tadeva te upapat­ti­nissitā. Yadeva te upapat­ti­nissitā tadeva te paṭi­sandhi­nissitā. Yadeva te paṭi­sandhi­nissitā tadeva te bhavanissitā. Yadeva te bhavanissitā tadeva te saṃsāranissitā. Yadeva te saṃsāranissitā tadeva te vaṭṭanissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—jaraṃ sitā yañña­makappa­yiṃsu. Tenāha bhagavā—

“Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loke,
Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ;
Jaraṃ sitā yañña­makappa­yiṃsū”ti.

Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loke,
Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
Atāruṃ jātiñca jarañca mārisa,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. (3)

Ye kecime isayo manujāti. Ye kecīti … pe ….

Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattāti. Kaccisūti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā—“evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho”ti—kaccisu. Teti yaññayājakā vuccanti. Bhagavāti gāra­vādhi­vacanaṃ … pe … sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti—kaccisu te bhagavā. Yaññapathe appamattāti yaññoyeva vuccati yaññapatho. Yathā ariyamaggo ariyapatho devamaggo devapatho brahmamaggo brahmapatho, evameva yaññoyeva vuccati yaññapatho. Appamattāti yaññapathe appamattā sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhit­tac­chandā anikkhit­ta­dhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipa­teyyāti—tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ sakkaccakārino … pe … tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṃ abhi­saṅ­kha­ronti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ sakkaccakārino … pe … tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ … pe … sey­yāvasa­tha­padī­peyyaṃ sakkaccakārino … pe … tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattāti—kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā.

Atāruṃ jātiñca jarañca mārisāti jarāmaraṇaṃ atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāra­va­sappa­tis­sādhi­vacana­metaṃ mārisāti—atāru jātiñca jarañca mārisa.

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ kathayassu meti— pucchāmi taṃ. Bhagavāti gāra­vādhi­vacanaṃ … pe … sacchikā paññatti—yadidaṃ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. Tenāha so brāhmaṇo—

“Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yañña­makappa­yiṃsu puthūdha loke,
Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
Atāruṃ jātiñca jarañca mārisa,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metan”ti.

Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti, (puṇṇakāti bhagavā)
Kāmā­bhi­jappanti paṭicca lābhaṃ;
Te yājayogā bhavarāgarattā,
Nātariṃsu jātijaranti brūmi. (4)

Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhantīti. Āsīsantīti rūpapaṭilābhaṃ āsīsanti, sadda­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, gandha­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, rasapaṭilābhaṃ āsīsanti, ­phoṭṭhab­ba­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, putta­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, dārapaṭilābhaṃ āsīsanti, dhana­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, yasapaṭilābhaṃ āsīsanti, issa­riya­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, khat­tiya­ma­hāsā­la­kule atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, brāhma­ṇa­ma­hāsā­la­kule … pe … gaha­pati­ma­hāsā­la­kule atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsanti, ­cātuma­hārā­jikesu devesu … pe … brahmakāyikesu devesu atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ āsīsanti icchanti sādiyanti patthayanti pihayantīti—āsīsanti.

Thomayantīti yaññaṃ vā thomenti phalaṃ vā thomenti dakkhiṇeyye vā thomenti. Kathaṃ yaññaṃ thomenti? Suciṃ dinnaṃ, manāpaṃ dinnaṃ, paṇītaṃ dinnaṃ, kālena dinnaṃ, kappiyaṃ dinnaṃ, viceyya dinnaṃ, anavajjaṃ dinnaṃ, abhiṇhaṃ dinnaṃ dadaṃ cittaṃ pasāditanti—thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ yaññaṃ thomenti.

Kathaṃ phalaṃ thomenti? Itonidānaṃ rūpapaṭilābho bhavissati … pe … brahmakāyikesu devesu atta­bhāva­paṭi­lābho bhavissatīti—thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ phalaṃ thomenti.

Kathaṃ dakkhiṇeyye thomenti? Dakkhiṇeyyā jātisampannā gottasampannā ajjhāyakā mantadharā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇ­ḍu­keṭu­bhānaṃ ­sāk­kha­rap­pa­bhe­dā­naṃ itihā­sa­pañca­mānaṃ padakā veyyākaraṇā lokāyata­ma­hāpuri­sa­lak­kha­ṇesu anavayāti, vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā, saddhāsampannā sīlasampannā samā­dhi­sam­pannā paññāsampannā vimutti­sam­pannā vimutti­ñāṇadas­sana­sam­pannāti— thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ dakkhiṇeyye thomentīti—āsīsanti thomayanti.

Abhijappantīti rūpapaṭilābhaṃ abhijappanti, sadda­paṭi­lābhaṃ abhijappanti, gandha­paṭi­lābhaṃ abhijappanti, rasapaṭilābhaṃ abhijappanti … pe … brahmakāyikesu devesu atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ abhijappantīti—āsīsanti thomayanti abhijappanti. Juhantīti juhanti denti yajanti pariccajanti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā­gandha­vi­lepa­naṃ sey­yāvasa­tha­padī­peyyanti—āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti puṇṇakāti bhagavā.

Kāmā­bhi­jappanti paṭicca lābhanti rūpapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, sadda­paṭi­lābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti … pe … brahmakāyikesu devesu atta­bhāva­paṭi­lābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti pajappantīti—kāmā­bhi­jappanti paṭicca lābhaṃ.

Te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmīti teti yaññayājakā vuccanti, yājayogāti yājayogesu yuttā payuttā āyuttā samāyuttā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipa­teyyāti—te yājayogā, bhavarāgarattāti bhavarāgo vuccati yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ. Bhavarāgena bhavesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti—te yājayogā bhavarāgarattā.

Nātariṃsu jātijaranti brūmīti te yājayogā bhavarāgarattā jāti­jarā­maraṇaṃ nātariṃsu na uttariṃsu na patariṃsu na samatikkamiṃsu na vītivattiṃsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto­jāti­jarāma­raṇe parivattanti anto­saṃsā­ra­pathe parivattanti. Jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti; brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā—

“Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti, (puṇṇakāti bhagavā)
Kāmā­bhi­jappanti paṭicca lābhaṃ;
Te yājayogā bhavarāgarattā,
Nātariṃsu jātijaranti brūmī”ti.

Te ce nātariṃsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako)
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
Atha ko carahi deva­manus­sa­loke,
Atāri jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. (5)

Te ce nātariṃsu yājayogāti te yaññayājakā yājayogā bhavarāgarattā jāti­jarā­maraṇaṃ nātariṃsu na uttariṃsu na patariṃsu na samatikkamiṃsu na vītivattiṃsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto­jāti­jarāma­raṇe parivattanti anto­saṃsā­ra­pathe parivattanti. Jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti—te ce nātariṃsu yājayogā.

Iccāyasmā puṇṇakoti. Iccāti padasandhi … pe … āyasmā puṇṇako.

Yaññehi jātiñca jarañca mārisāti. Yaññehīti yaññehi pahūtehi yaññehi vividhehi yaññehi puthūhi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāra­va­sappa­tis­sādhi­vacana­metaṃ mārisāti—yaññehi jātiñca jarañca mārisa.

Atha ko carahi deva­manus­sa­loke, atāri jātiñca jarañca mārisāti atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya jāti­jarā­maraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāra­va­sappa­tis­sādhi­vacana­metaṃ mārisāti—atha ko carahi deva­manus­sa­loke, atāri jātiñca jarañca mārisa.

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ kathayassu metanti— pucchāmi taṃ. Bhagavāti gāra­vādhi­vacanaṃ … pe … sacchikā paññatti—yadidaṃ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. Tenāha so brāhmaṇo—

“Te ce nātariṃsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako)
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
Atha ko carahi deva­manus­sa­loke,
Atāri jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metan”ti.

Saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā)
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso,
Atāri so jātijaranti brūmi. (6)

Saṅkhāya lokasmi paroparānīti saṅkhā vuccati ñāṇaṃ yā paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paroparānītioraṃ vuccati sakattabhāvo, paraṃ vuccati parattabhāvo oraṃ vuccati sakarū­pa­veda­nā­saññā­saṅ­khā­ra­viñ­ñā­ṇaṃ, paraṃ vuccati pararū­pa­veda­nā­saññā­saṅ­khā­ra­viñ­ñā­ṇaṃ; oraṃ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni, paraṃ vuccati cha bāhirāni āyatanāni. Oraṃ vuccati manussaloko, paraṃ vuccati devaloko; oraṃ vuccati kāmadhātu, paraṃ vuccati rūpadhātu arūpadhātu; oraṃ vuccati kāmadhātu rūpadhātu, paraṃ vuccati arūpadhātu. Saṅkhāya lokasmi paroparānīti paroparāni aniccato saṅkhāya dukkhato rogato gaṇḍato … pe … nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti—saṅkhāya lokasmi paroparāni. Puṇṇakāti bhagavāti. Puṇṇakāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāra­vādhi­vacana­metaṃ … pe … yadidaṃ bhagavāti—puṇṇakāti bhagavā.

Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loketi. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Iñjitanti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Yassime iñjitā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhat­ta­bahid­dhā vā. Loketi apāyaloke … pe … āyatanaloketi—yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke.

Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti. Santoti rāgassa santattā santo, dosassa … pe … mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … sabbā­kusa­lābhi­saṅ­khā­rā­naṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭi­passad­dhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭi­passad­dhoti santo; vidhūmoti kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, vacīduccaritaṃ … pe … manoduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, rāgo … doso … moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṃ … māyā … sāṭheyyaṃ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Atha vā kodho vuccati dhūmo—

Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro,
Kodho dhūmo bhasmani mosavajjaṃ;
Jivhā sujā hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ,
Attā sudanto purisassa joti.

Api ca dasahākārehi kodho jāyati—anatthaṃ me acarīti kodho jāyati, anatthaṃ me caratīti kodho jāyati, anatthaṃ me carissatīti kodho jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatīti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatīti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa—ayaṃ vuccati kodho.

Api ca kodhassa adhi­matta­parit­tatā veditabbā. Atthi kañci kālaṃ kodho cittā­vi­lakara­ṇa­matto hoti, na ca tāva mukha­kulāna­vikulāno hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho mukha­kulāna­vikulā­namatto hoti, na ca tāva hanusañcopano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho hanu­sañ­co­pa­na­matto hoti, na ca tāva pharusavācaṃ nicchāraṇo hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho pharusavācaṃ ­nicchā­raṇa­matto hoti, na ca tāva disā­vidisā­nuvi­lokano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho disā­vidisā­nu­vi­loka­na­matto hoti, na ca tāva daṇḍa­sattha­parāma­sano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍa­sattha­parāma­sa­na­matto hoti, na ca tāva daṇḍa­sattha­abbhuk­kiraṇo hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍa­sattha­abbhuk­kira­ṇa­matto hoti, na ca tāva daṇḍa­sattha­abhi­nipā­tano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍa­sattha­abhi­nipā­ta­namatto hoti, na ca tāva chinna­vicchin­na­karaṇo hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho chinna­vicchin­na­karaṇa­matto hoti, na ca tāva sam­bhañ­jana­pali­bhañ­jano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho sam­bhañ­jana­pali­bhañ­jana­matto hoti, na ca tāva aṅga­maṅga­apa­kaḍḍhano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho aṅga­maṅga­apa­kaḍḍha­na­matto hoti, na ca tāva jīvitāvoropano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho jīvitā­vo­ropa­na­matto hoti, na ca tāva sabba­cāga­paric­cā­gāya saṇṭhito hoti. Yato kodho paraṃ puggalaṃ ghātetvā attānaṃ ghāteti, ettāvatā kodho para­mussada­gato parama­ve­pulla­patto hoti. Yassa so hoti kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhab­bup­pat­tiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati—vidhūmo.

Kodhassa pahīnattā vidhūmo, kodhavatthussa pariññātattā vidhūmo, kodhahetussa pariññātattā vidhūmo, kodhahetussa upacchinnattā vidhūmo.

Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho … pe … sab­bā­kusa­lā­bhi­saṅ­khārā nīghā. Yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anīgho.

Nirāsoti āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo … pe … abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhab­bup­pat­tikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati nirāso. Jātīti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jarāti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko. Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti yo santo ca vidhūmo ca anīgho ca nirāso ca, so jāti­jarā­maraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā—

“Saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā)
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso,
Atāri so jātijaranti brūmī”ti.

Saha­gāthā­pari­yosānā … pe … pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti— “satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī”ti.

Puṇṇa­kamā­ṇa­va­pucchā­niddeso tatiyo.