Jātaka

Pañcakanipāta

Maṇi­kuṇḍa­la­vagga

3. Vena­sā­kha­jātaka

“Nayidaṃ niccaṃ bhavitabbaṃ brahmadatta,
Khemaṃ subhikkhaṃ sukhatā ca kāye;
Atthaccaye mā ahu sampamūḷho,
Bhinnaplavo sāgarasseva majjhe.

Yāni karoti puriso,
tāni attani passati;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ,
pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vapate bījaṃ,
tādisaṃ harate phalaṃ”.

“Idaṃ tadācariyavaco,
pārāsariyo yadabravi;
su tvaṃ akari pāpaṃ,
yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.

Ayameva so piṅgiya venasākho,
Yamhi ghātayiṃ khattiyānaṃ sahassaṃ;
Alaṅkate canda­na­sārā­nu­litte,
Tameva dukkhaṃ paccāgataṃ mamaṃ.

Sāmā ca kho canda­na­litta­gattā,
Laṭṭhīva sobhañ­jana­kassa uggatā;
Adisvā kālaṃ karissāmi ubbariṃ,
Taṃ me ito dukkhataraṃ bhavissatī”ti.

Vena­sā­kha­jātakaṃ tatiyaṃ.