Jātaka

Pañcakanipāta

Maṇi­kuṇḍa­la­vagga

4. Uragajātaka

“Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ,
hitvā gacchati saṃ tanuṃ;
Evaṃ sarīre nibbhoge,
pete kālaṅkate sati.

Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.

Anavhito tato āgā,
ananuññāto ito gato;
Yathāgato tathā gato,
tattha kā paridevanā.

Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.

“Sace rode kisā assaṃ,
tassā me kiṃ phalaṃ siyā;
Ñātimit­ta­suhaj­jā­naṃ,
bhiyyo no aratī siyā.

Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.

“Yathāpi dārako candaṃ,
gacchan­ta­manu­rodati;
Evaṃ­sam­pada­me­vetaṃ,
yo petamanusocati.

Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.

“Yathāpi udakakumbho,
bhinno appaṭisandhiyo;
Evaṃ­sam­pada­me­vetaṃ,
yo petamanusocati.

Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi,
gato so tassa yā gatī”ti.

Uragajātakaṃ catutthaṃ.