“Tassa nāgassa vippavāsena,
Virūḷhā sallakī ca kuṭajā ca;
Kuru­vinda­ka­ravīrā bhisasāmā ca,
Nivāte pupphitā ca kaṇikārā.

Kocideva suvaṇṇakāyurā,
Nāgarājaṃ bharanti piṇḍena;
Yattha rājā rājakumāro vā,
Kavaca­ma­bhi­hes­sati achambhito”.

“Gaṇhāhi nāga kabaḷaṃ,
mā nāga kisako bhava;
Bahūni rājakiccāni,
tāni nāga karissasi”.

“Sā nūnasā kapaṇikā,
andhā apariṇāyikā;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti,
giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati”.

“Kā nu te sā mahānāga,
andhā apariṇāyikā;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti,
giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati”.

“Mātā me sā mahārāja,
andhā apariṇāyikā;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti,
giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati”.

“Muñcathetaṃ mahānāgaṃ,
yoyaṃ bharati mātaraṃ;
Sametu mātarā nāgo,
saha sabbehi ñātibhi”.

“Mutto ca bandhanā nāgo,
muttamādāya kuñjaro;
Muhuttaṃ assāsayitvā,
agamā yena pabbato.

Tato so naḷiniṃ gantvā,
sītaṃ kuñjarasevitaṃ;
Soṇḍā­yūdaka­māhatvā,
mātaraṃ abhisiñcatha”.

“Koyaṃ anariyo devo,
akālenapi vassati;
Gato me atrajo putto,
yo mayhaṃ paricārako”.

“Uṭṭhehi amma kiṃ sesi,
āgato tyāhamatrajo;
Muttomhi kāsirājena,
vedehena yasassinā”.

“Ciraṃ jīvatu so rājā,
kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Yo me puttaṃ pamocesi,
sadā vud­dhāpa­cāyi­kan”ti.

Mātu­posa­ka­jātakaṃ paṭhamaṃ.