Milindapañha

Addhānavagga

7. Thera­paṭi­sanda­hanā­paṭi­sanda­hana­pañha

Rājā āha—“bhante nāgasena, tvaṃ pana paṭi­sanda­his­sasī”ti? “Alaṃ, mahārāja, kiṃ te tena pucchitena, nanu mayā paṭikacceva akkhātaṃ ‘sace, mahārāja, saupādāno bhavissāmi, paṭi­sanda­his­sāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭi­sanda­his­sāmī’”ti.

“Opammaṃ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṃ kareyya. Rājā tuṭṭho adhikāraṃ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, so ce janassa āroceyya ‘na me rājā kiñci paṭikarotī’ti. Kiṃ nu kho so, mahārāja, puriso yuttakārī bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, kiṃ te tena pucchitena, nanu mayā paṭikacceva akkhātaṃ ‘sace saupādāno bhavissāmi, paṭi­sanda­his­sāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭi­sanda­his­sāmī’”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Thera­paṭi­sanda­hanā­paṭi­sanda­hana­pañho sattamo.