“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā—

‘Na antalikkhe na samuddamajjhe,
Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa;
Na vijjatī so jagatippadeso,
Yatthaṭṭhito mucceyya maccupāsā’ti.

Puna bhagavatā parittā ca uddiṭṭhā. Seyyathidaṃ—ratanasuttaṃ mettasuttaṃ khan­dha­parit­taṃ moraparittaṃ dhajag­ga­parit­taṃ āṭānā­ṭiya­parit­taṃ aṅguli­māla­parit­taṃ. Yadi, bhante nāgasena, ākāsagatopi ­samud­da­maj­jha­ga­topi pāsāda­kuṭi­leṇa­guhā­pabbhā­ra­dari­bila­giri­vivara­pabba­tan­ta­raga­topi na muccati maccupāsā, tena hi parittakammaṃ micchā. Yadi parit­ta­ka­raṇena maccupāsā parimutti bhavati, tena hi ‘na antalikkhe … pe … maccupāsā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘na antalikkhe … pe … maccupāsā’ti, parittā ca bhagavatā uddiṭṭhā, tañca pana sāvasesā­yukassa vaya­sam­pannassa apeta­kam­mā­vara­ṇassa, natthi, mahārāja, khīṇāyukassa ṭhitiyā kiriyā vā upakkamo vā.

Yathā, mahārāja, matassa rukkhassa sukkhassa koḷāpassa nisnehassa uparud­dha­jīvitassa gatāyu­saṅ­khā­rassa kumbha­sahas­senapi udake ākirante allattaṃ vā ­palla­vita­harita­bhāvo vā na bhaveyya; evameva kho, mahārāja, ­bhesaj­ja­parit­ta­kam­mena natthi khīṇāyukassa ṭhitiyā kiriyā vā upakkamo vā, yāni tāni, mahārāja, mahiyā osadhāni bhesajjāni, tānipi khīṇāyukassa akiccakarāni bhavanti. Sāvasesāyukaṃ, mahārāja, vayasampannaṃ apeta­kam­mā­vara­ṇaṃ parittaṃ rakkhati gopeti, tassatthāya bhagavatā parittā uddiṭṭhā.

Yathā, mahārāja, kassako paripakke dhaññe mate sassanāḷe udakap­pavesa­naṃ vāreyya, yaṃ pana sassaṃ taruṇaṃ meghasannibhaṃ vayasampannaṃ, taṃ udakavaḍḍhiyā vaḍḍhati. Evameva kho, mahārāja, khīṇāyukassa ­bhesaj­ja­parit­ta­kiriyā ṭhapitā paṭikkhittā, ye pana te manussā sāvasesāyukā vayasampannā, tesaṃ atthāya parit­ta­bhesaj­jāni bhaṇitāni, te parit­ta­bhesaj­jehi vaḍḍhantī”ti.

“Yadi, bhante nāgasena, khīṇāyuko marati, sāvasesāyuko jīvati, tena hi parit­ta­bhesaj­jāni niratthakāni hontī”ti? “Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci rogo bhesajjehi paṭinivattito”ti? “Āma, bhante, anekasatāni diṭṭhānī”ti. “Tena hi, mahārāja, ‘parit­ta­bhesaj­ja­kiriyā niratthakā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhavatī”ti.

“Dissanti, bhante nāgasena, vejjānaṃ upakkamā ­bhesaj­ja­pā­nānu­lepā, tena tesaṃ upakkamena rogo paṭinivattatī”ti. “Parittānampi, mahārāja, ­pavattī­ya­mānānaṃ saddo suyyati, jivhā sukkhati, hadayaṃ byāvaṭṭati, kaṇṭho āturati. Tena tesaṃ pavattena sabbe byādhayo vūpasamanti, sabbā ītiyo apagacchantīti.

Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci ahinā daṭṭho mantapadena visaṃ pātīyamāno visaṃ cikkhassanto uddhamadho ācamayamāno”ti? “Āma, bhante, ajjetarahipi taṃ loke vattatī”ti. “Tena hi, mahārāja, ‘parit­ta­bhesaj­ja­kiriyā niratthakā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhavati. Kataparittañhi, mahārāja, purisaṃ ḍaṃsitukāmo ahi na ḍaṃsati, vivaṭaṃ mukhaṃ pidahati, corānaṃ ukkhitta­laguḷampi na sambhavati, te laguḷaṃ muñcitvā pemaṃ karonti, kupitopi hatthināgo samāgantvā uparamati, pajja­li­ta­mahā­aggik­khan­dhopi upagantvā nibbāyati, visaṃ halāhalampi khāyitaṃ agadaṃ sampajjati, āhāratthaṃ vā pharati, vadhakā hantukāmā upagantvā dāsabhūtā sampajjanti, akkantopi pāso na saṃvarati.

Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, ‘morassa kataparittassa satta­vassasa­tāni luddako nāsakkhi pāsaṃ upanetuṃ, akata­parit­tassa taṃ yeva divasaṃ pāsaṃ upanesī’”ti? “Āma, bhante, suyyati, abbhuggato so saddo sadevake loke”ti. “Tena hi, mahārāja ‘parit­ta­bhesaj­ja­kiriyā niratthakā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhavati.

Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, ‘dānavo bhariyaṃ parirakkhanto samugge pakkhipitvā gilitvā kucchinā pariharati, atheko vijjādharo tassa dānavassa mukhena pavisitvā tāya saddhiṃ abhiramati, yadā so dānavo aññāsi, atha samuggaṃ vamitvā vivari, saha samugge vivaṭe vijjādharo yathākāmaṃ pakkāmī’”ti? “Āma, bhante, suyyati, abbhuggato sopi saddo sadevake loke”ti. “Nanu so, mahārāja, vijjādharo parittabalena gahaṇā mutto”ti. “Āma, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, atthi parittabalaṃ.

Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, ‘aparopi vijjādharo bārāṇasirañño antepure mahesiyā saddhiṃ sampaduṭṭho gahaṇappatto samāno khaṇena adassanaṃ gato mantabalenā’”ti. “Āma, bhante, suyyatī”ti. “Nanu so, mahārāja, vijjādharo parittabalena gahaṇā mutto”ti? “Āma, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, atthi parittabalan”ti.

“Bhante nāgasena, kiṃ sabbeyeva parittaṃ rakkhatī”ti? “Ekacce, mahārāja, rakkhati, ekacce na rakkhatī”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, parittaṃ na sabbatthikan”ti? “Api nu kho, mahārāja, bhojanaṃ sabbesaṃ jīvitaṃ rakkhatī”ti? “Ekacce, bhante, rakkhati, ekacce na rakkhatī”ti. “Kiṃ kāraṇā”ti. “Yato, bhante, ekacce taṃyeva bhojanaṃ atibhuñjitvā visūcikāya marantī”ti. “Tena hi, mahārāja, bhojanaṃ na sabbesaṃ jīvitaṃ rakkhatī”ti? “Dvīhi, bhante nāgasena, kāraṇehi bhojanaṃ jīvitaṃ harati atibhuttena vā usmā­dubba­la­tāya vā, āyudadaṃ, bhante nāgasena, bhojanaṃ durupacārena jīvitaṃ haratī”ti. “Evameva kho, mahārāja, parittaṃ ekacce rakkhati, ekacce na rakkhati.

Tīhi, mahārāja, kāraṇehi parittaṃ na rakkhati kammāvaraṇena, kilesāvaraṇena, asaddahanatāya. Sat­tā­nurak­kha­ṇaṃ, mahārāja, parittaṃ attanā katena ārakkhaṃ jahati, yathā, mahārāja, mātā puttaṃ kucchigataṃ poseti, hitena upacārena janeti, janayitvā asuci­mala­siṅghā­ṇika­mapa­netvā uttama­vara­su­gandhaṃ upalimpati, so aparena samayena paresaṃ putte akkosante vā paharante vā pahāraṃ deti. Te tassa kujjhitvā parisāya ākaḍḍhitvā taṃ gahetvā sāmino upanenti, yadi pana tassā putto aparaddho hoti velātivatto. Atha naṃ sāmino manussā ākaḍḍhayamānā daṇḍa­mugga­ra­jāṇu­muṭṭhīhi tāḷenti pothenti, api nu kho, mahārāja, tassa mātā labhati ākaḍḍha­na­pari­kaḍḍha­naṃ gāhaṃ sāmino upanayanaṃ kātun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti. “Attano, bhante, aparādhenā”ti. “Evameva kho, mahārāja, sattānaṃ ārakkhaṃ parittaṃ attano aparādhena vañjhaṃ karotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, suvinicchito pañho, gahanaṃ agahanaṃ kataṃ, andhakāro āloko kato, viniveṭhitaṃ diṭṭhijālaṃ, tvaṃ gaṇivara­pavara­māsajjā”ti.

Maccu­pāsa­mutti­pañho catuttho.