“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ therena sāriputtena dhamma­senā­patinā pari­suddha­vacī­samā­cāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Puna ca tathāgato therassa sudinnassa kalan­da­puttassa aparādhe pārājikaṃ paññapento pharusāhi vācāhi moghapuri­sa­vādena samudācari, tena ca so thero moghapuri­sa­vādena maṅku­citta­vasena rundhitattā vippaṭisārī nāsakkhi ariyamaggaṃ paṭivijjhituṃ. Yadi, bhante nāgasena, pari­suddha­vacī­samā­cāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, tena hi tathāgatena therassa sudinnassa kalan­da­puttassa aparādhe moghapuri­sa­vādena samudāciṇṇanti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi bhagavatā therassa sudinnassa kalan­da­puttassa aparādhe moghapuri­sa­vādena samudāciṇṇaṃ, tena hi pari­suddha­vacī­samā­cāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacī­ducca­ritanti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena sāriputtena dhamma­senā­patinā— ‘pari­suddha­vacī­samā­cāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya “mā me idaṃ paro aññāsī”’ti. Āyasmato ca sudinnassa kalan­da­puttassa aparādhe pārājikaṃ paññapentena bhagavatā moghapuri­sa­vādena samudāciṇṇaṃ, tañca pana aduṭṭhacittena asārambhena yāthā­va­lak­kha­ṇena. Kiñca tattha yāthāva­lak­kha­ṇaṃ, yassa, mahārāja, puggalassa imasmiṃ attabhāve catu­saccā­bhisa­mayo na hoti, tassa purisattanaṃ moghaṃ aññaṃ kayiramānaṃ aññena sambhavati, tena vuccati ‘moghapuriso’ti. Iti, mahārāja, bhagavatā āyasmato sudinnassa kalan­da­puttassa sabhā­va­vaca­nena samudāciṇṇaṃ, no abhūtavādenā”ti.

“Sabhāvampi, bhante nāgasena, yo akkosanto bhaṇati, tassa mayaṃ kahāpaṇaṃ daṇḍaṃ dhārema, aparādhoyeva so vatthuṃ nissāya visuṃ vohāraṃ ācaranto akkosatī”ti. “Atthi pana, mahārāja, sutapubbaṃ tayā khalitassa abhivādanaṃ vā paccuṭṭhānaṃ vā sakkāraṃ vā upāya­nā­nuppadā­naṃ vā”ti? “Na hi, bhante, yato kutoci yattha katthaci khalito, so pari­bhāsa­nā­raho hoti tajjanāraho, uttamaṅ­gam­pissa chindanti hanantipi bandhantipi ghātentipi jhāpentipī”ti. “Tena hi, mahārāja, bhagavatā kiriyāyeva katā, no akiriyā”ti.

“Kiriyampi, bhante nāgasena, kurumānena patirūpena kātabbaṃ anucchavikena, savanenapi, bhante nāgasena, tathāgatassa sadevako loko ottappati hiriyati bhiyyo dassanena tatuttariṃ upasaṅkamanena payirupāsanenā”ti. “Api nu kho, mahārāja, tikicchako abhisanne kāye kupite dose sinehanīyāni bhesajjāni detī”ti? “Na hi, bhante, tiṇhāni lekhanīyāni bhesajjāni detī”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato sabba­kilesab­yādhi­vū­pasa­māya anusiṭṭhiṃ deti, pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā satte sinehayati, muduke karoti. Yathā, mahārāja, uṇhampi udakaṃ yaṃ kiñci sinehanīyaṃ sinehayati, mudukaṃ karoti; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā. Yathā, mahārāja, pituvacanaṃ puttānaṃ atthavantaṃ hoti karuṇā­saha­gataṃ; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā. Pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā sattānaṃ kilesappahānā hoti. Yathā, mahārāja, duggandhampi gomuttaṃ pītaṃ virasampi agadaṃ khāyitaṃ sattānaṃ byādhiṃ hanati; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī karuṇāsahagatā. Yathā, mahārāja, mahantopi tūlapuñjo parassa kāye nipatitvā rujaṃ na karoti; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā na kassaci dukkhaṃ uppādetī”ti. “Suvinicchito, bhante nāgasena, pañho bahūhi kāraṇehi. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Pharu­sa­vācā­bhāva­pañho catuttho.