“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ tathāgatena ‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti. Puna ca bhaṇitaṃ—‘rājāhamasmi selā’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ—‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti, tena hi ‘rājāhamasmi selā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ— ‘rājāhamasmi selā’ti, tena hi ‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti tampi vacanaṃ micchā. Khattiyo vā hi bhaveyya brāhmaṇo vā, natthi ekāya jātiyā dve vaṇṇā nāma, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā—‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti, puna ca bhaṇitaṃ—‘rājāhamasmi selā’ti, tattha kāraṇaṃ atthi, yena kāraṇena tathāgato brāhmaṇo ca rājā ca hotī”ti.

“Kiṃ pana taṃ, bhante nāgasena, kāraṇaṃ, yena kāraṇena tathāgato brāhmaṇo ca rājā ca hoti”? “Sabbe, mahārāja, pāpakā akusalā dhammā tathāgatassa bāhitā pahīnā apagatā byapagatā ucchinnā khīṇā khayaṃ pattā nibbutā upasantā, tasmā tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇo nāma ­saṃsa­ya­ma­nekaṃsaṃ vimatipathaṃ vītivatto, bhagavāpi, mahārāja, ­saṃsa­ya­ma­nekaṃsaṃ vimatipathaṃ vītivatto, tena kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇo nāma sab­babhava­gati­yoni­nissaṭo mala­ra­jagata­vippa­mutto asahāyo, bhagavāpi, mahārāja, sab­babhava­gati­yoni­nissaṭo mala­ra­jagata­vippa­mutto asahāyo, tena kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇo nāma agga­seṭ­ṭhava­ra­pavara­dibba­vihāra­bahulo, bhagavāpi, mahārāja, agga­seṭ­ṭhava­ra­pavara­dibba­vihāra­bahulo, tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇo nāma ajjha­ya­na­aj­jhāpa­na­dānap­paṭig­gaha­ṇa­dama­saṃ­ya­ma­niyama­pubba­manu­siṭṭhi­paveṇi­vaṃ­sadharaṇo, bhagavāpi, mahārāja, ajjha­ya­na­aj­jhāpa­na­dānap­paṭig­gaha­ṇa­dama­saṃ­ya­ma­niyama­pubba­jinā­ciṇṇa­anu­siṭṭhi­paveṇi­vaṃ­sadharaṇo, tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇo nāma brahā­su­kha­vihāraj­jhāna­jhāyī; bhagavāpi, mahārāja, brahā­su­kha­vihāraj­jhāna­jhāyī, tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇo nāma sabba­bhavā­bhava­gatīsu abhi­jāti­vatti­ta­manu­cari­taṃ jānāti, bhagavāpi, mahārāja, sabba­bhavā­bhava­gatīsu abhi­jāti­vatti­ta­manu­cari­taṃ jānāti, tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

Brāhmaṇoti, mahārāja, bhagavato netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇab­rāhma­ṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimok­khan­ti­ka­metaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ nāmaṃ bodhiyāyeva mūle mārasenaṃ vidhamitvā atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne pāpake akusale dhamme bāhetvā saha sabbañ­ñu­ta­ñāṇassa paṭilābhā paṭi­laddha­pātu­bhūta­sa­mup­pan­na­matte sacchikā paññatti yadidaṃ brāhmaṇoti, tena kāraṇena tathāgato vuccati ‘brāhmaṇo’”ti.

“Kena pana, bhante nāgasena, kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’”ti? “Rājā nāma, mahārāja, yo koci rajjaṃ kāreti lokamanusāsati, bhagavāpi, mahārāja, dasasahassiyā lokadhātuyā dhammena rajjaṃ kāreti, sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ anusāsati, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

Rājā nāma, mahārāja, sabba­jana­manusse abhibhavitvā nandayanto ñātisaṅghaṃ, socayanto amittasaṃghaṃ, mahati­ma­hāya­sa­siri­haraṃ thira­sāradaṇ­ḍaṃ anū­nasata­salā­kālaṅ­ka­taṃ ussāpeti ­paṇḍa­ra­vimala­se­tacchat­taṃ, bhagavāpi, mahārāja, socayanto mārasenaṃ micchā­paṭi­pannaṃ, nandayanto devamanusse sammāpaṭipanne dasasahassiyā lokadhātuyā mahati­ma­hāya­sa­siri­haraṃ khan­ti­thira­sāradaṇ­ḍaṃ ñāṇava­rasata­salā­kālaṅ­ka­taṃ ussāpeti agga­vara­vimutti­paṇḍa­ra­vimala­se­tacchat­taṃ, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

Rājā nāma upaga­tasam­patta­janānaṃ ­bahūna­mabhi­vanda­nīyo bhavati, bhagavāpi, mahārāja, upaga­tasam­patta­de­va­manus­sā­naṃ ­bahūna­mabhi­vanda­nīyo, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

Rājā nāma yassa kassaci ārādhakassa pasīditvā varitaṃ varaṃ datvā kāmena tappayati, bhagavāpi, mahārāja, yassa kassaci kāyena vācāya manasā ārādhakassa pasīditvā varitaṃ varamanuttaraṃ sabba­duk­kha­pari­muttiṃ datvā asesa­kāma­varena ca tappayati, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

Rājā nāma āṇaṃ vītikkamantaṃ vigarahati jhāpeti dhaṃseti, bhagavatopi, mahārāja, sāsanavare āṇaṃ atikkamanto alajjī maṅkubhāvena oññāto hīḷito garahito bhavitvā vajjati jina­sāsa­na­varamhā, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

Rājā nāma pubbakānaṃ dhammikānaṃ rājūnaṃ paveṇi­manu­siṭṭhiyā dham­mā­dham­ma­manu­dīpa­yitvā dhammena rajjaṃ kārayamāno pihayito piyo patthito bhavati janamanussānaṃ, ciraṃ rājakulavaṃsaṃ ṭhapayati dhamma­guṇa­balena, bhagavāpi, mahārāja, pubbakānaṃ sayambhūnaṃ paveṇi­manu­siṭṭhiyā dham­mā­dham­ma­manu­dīpa­yitvā dhammena loka­manu­sā­samāno pihayito piyo patthito devamanussānaṃ ciraṃ sāsanaṃ pavatteti dhamma­guṇa­balena, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti. Eva­maneka­vidhaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ, yena kāraṇena tathāgato brāhmaṇopi bhaveyya rājāpi bhaveyya, sunipuṇo bhikkhu kappampi no naṃ sampādeyya, kiṃ atibahuṃ bhaṇitena, saṃkhittaṃ sam­paṭic­chi­tab­ban”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Brāhma­ṇa­rā­javā­dapañho aṭṭhamo.