“Bhante nāgasena, mahantaṃ idaṃ tathā­gata­sāsanaṃ sāraṃ varaṃ seṭṭhaṃ pavaraṃ anupamaṃ parisuddhaṃ vimalaṃ paṇḍaraṃ anavajjaṃ, na yuttaṃ gihiṃ tāvatakaṃ pabbajetuṃ, gihīyeva ekasmiṃ phale vinetvā yadā apunarāvattī hoti tadā so pabbājetabbo. Kiṃ kāraṇā? Ime dujjanā tāva tattha sāsane visuddhe pabbajitvā paṭinivattitvā hīnāyāvattanti, tesaṃ paccāgamanena ayaṃ mahājano evaṃ vicinteti ‘tucchakaṃ vata bho etaṃ samaṇassa gotamassa sāsanaṃ bhavissati, yaṃ ime paṭinivattantī’ti, idamettha kāraṇan”ti.

“Yathā, mahārāja, taḷāko bhaveyya sam­puṇṇa­suci­vimala­sītala­salilo, atha yo koci kiliṭṭho mala­kadda­ma­gato taṃ taḷākaṃ gantvā anahāyitvā kiliṭṭhova paṭinivatteyya, tattha, mahārāja, katamaṃ jano garaheyya kiliṭṭhaṃ vā taḷākaṃ vā”ti? “Kiliṭṭhaṃ, bhante, jano garaheyya ‘ayaṃ taḷākaṃ gantvā anahāyitvā kiliṭṭhova paṭinivatto, kiṃ imaṃ anahāyitukāmaṃ taḷāko sayaṃ nahāpessati, ko doso taḷākassā’”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato vimutti­va­rasa­lila­sam­puṇṇaṃ sad­dhamma­vara­taḷākaṃ māpesi ‘ye keci kile­samala­ki­liṭṭhā sacetanā budhā, te idha nahāyitvā sabbakilese pavāhayissantī’ti. Yadi koci taṃ sad­dhamma­vara­taḷākaṃ gantvā anahāyitvā sakilesova paṭinivattitvā hīnāyāvattati taṃyeva jano garahissati ‘ayaṃ jinasāsane pabbajitvā tattha patiṭṭhaṃ alabhitvā hīnāyāvatto, kiṃ imaṃ appaṭi­pajjan­taṃ jinasāsanaṃ sayaṃ bodhessati, ko doso jinasāsanassā’ti?

Yathā vā pana, mahārāja, puriso paramabyādhito rogup­pat­ti­kusalaṃ amo­ghadhuva­siddha­kammaṃ bhisakkaṃ sallakattaṃ disvā atikicchāpetvā sabyādhikova paṭinivatteyya, tattha katamaṃ jano garaheyya āturaṃ vā bhisakkaṃ vā”ti? “Āturaṃ, bhante, jano garaheyya ‘ayaṃ rogup­pat­ti­kusalaṃ amo­ghadhuva­siddha­kammaṃ bhisakkaṃ sallakattaṃ disvā atikicchāpetvā sabyādhikova paṭinivatto, kiṃ imaṃ ati­kicchā­pentaṃ bhisakko sayaṃ tikicchissati, ko doso bhisakkassā’”ti? “Evameva kho, mahārāja, tathāgato anto­sāsana­samugge kevalaṃ sakala­kilesab­yādhi­vū­pasa­ma­na­samat­thaṃ amatosadhaṃ pakkhipi, ‘ye keci kilesab­yādhi­pīḷitā sacetanā budhā, te imaṃ amatosadhaṃ pivitvā sabba­kilesab­yādhiṃ vūpasamessantī’ti. Yadi koci taṃ amatosadhaṃ apivitvā sakilesova paṭinivattitvā hīnāyāvattati, taṃyeva jano garahissati ‘ayaṃ jinasāsane pabbajitvā tattha patiṭṭhaṃ alabhitvā hīnāyāvatto, kiṃ imaṃ appaṭi­pajjan­taṃ jinasāsanaṃ sayaṃ bodhessati, ko doso jinasāsanassā’ti?

Yathā vā pana, mahārāja, chāto puriso mahati­mahā­puñña­bhatta­pari­vesa­naṃ gantvā taṃ bhattaṃ abhuñjitvā chātova paṭinivatteyya, tattha katamaṃ jano garaheyya chātaṃ vā puññabhattaṃ vā”ti? “Chātaṃ, bhante, jano garaheyya ‘ayaṃ khudāpīḷito puññabhattaṃ paṭilabhitvā abhuñjitvā chātova paṭinivatto, kiṃ imassa abhuñjantassa bhojanaṃ sayaṃ mukhaṃ pavisissati, ko doso bhojanassā’”ti? “Evameva kho, mahārāja, tathāgato anto­sāsana­samugge paramapavaraṃ santaṃ sivaṃ paṇītaṃ amataṃ paramamadhuraṃ ­kāyaga­tā­sati­bhoja­naṃ ṭhapesi ‘ye keci kilesa­chātaj­jhattā taṇhā­pareta­mānasā sacetanā budhā, te imaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā kāmarūpā­rū­pabha­vesu sabbaṃ taṇha­mapa­nes­santī’ti. Yadi koci taṃ bhojanaṃ abhuñjitvā taṇhāsitova paṭinivattitvā hīnāyāvattati, taññeva jano garahissati ‘ayaṃ jinasāsane pabbajitvā tattha patiṭṭhaṃ alabhitvā hīnāyāvatto, kiṃ imaṃ appaṭi­pajjan­taṃ jinasāsanaṃ sayaṃ bodhessasi, ko doso jinasāsanassā’ti?

Yadi, mahārāja, tathāgato gihiṃyeva ekasmiṃ phale vinītaṃ pabbājeyya, na nāmāyaṃ pabbajjā kilesap­pahā­nāya visuddhiyā vā, natthi pabbajjāya karaṇīyaṃ. Yathā, mahārāja, puriso anekasatena kammena taḷākaṃ khaṇāpetvā parisāya eva­manus­sā­veyya ‘mā me, bhonto, keci saṃkiliṭṭhā imaṃ taḷākaṃ otaratha, ­pavāhi­ta­rajo­jallā parisuddhā vimalamaṭṭhā imaṃ taḷākaṃ otarathā’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṃ ­pavāhi­ta­rajo­jallā­naṃ parisuddhānaṃ vima­lamaṭ­ṭhā­naṃ tena taḷākena karaṇīyaṃ bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, yassatthāya te taṃ taḷākaṃ upagaccheyyuṃ, taṃ aññatreva tesaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, kiṃ tesaṃ tena taḷākenā”ti? “Evameva kho, mahārāja, yadi tathāgato gihiṃyeva ekasmiṃ phale vinītaṃ pabbājeyya, tattheva tesaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, kiṃ tesaṃ pabbajjāya.

Yathā vā pana, mahārāja, sabhā­va­isi­bhattiko suta­man­tapada­dharo atakkiko rogup­pat­ti­kusalo amo­ghadhuva­siddha­kammo bhisakko sallakatto sabba­rogū­pasa­ma­bhesaj­jaṃ sannipātetvā parisāya eva­manus­sā­veyya ‘mā kho, bhonto, keci sabyādhikā mama santike upagacchatha, abyādhikā arogā mama santike upagacchathā’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṃ abyādhikānaṃ arogānaṃ paripuṇṇānaṃ udaggānaṃ tena bhisakkena karaṇīyaṃ bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, yassatthāya te taṃ bhisakkaṃ sallakattaṃ upagaccheyyuṃ, taṃ aññatreva tesaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, kiṃ tesaṃ tena bhisakkenā”ti? “Evameva kho, mahārāja, yadi tathāgato gihiṃyeva ekasmiṃ phale vinītaṃ pabbājeyya, tattheva tesaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, kiṃ tesaṃ pabbajjāya?

Yathā vā pana, mahārāja, koci puriso aneka­thāli­pāka­sataṃ bhojanaṃ paṭiyādāpetvā parisāya eva­manus­sā­veyya ‘mā me, bhonto, keci chātā imaṃ parivesanaṃ upagacchatha, subhuttā tittā suhitā dhātā pīṇitā paripuṇṇā imaṃ parivesanaṃ upagacchathā’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṃ bhuttāvīnaṃ tittānaṃ suhitānaṃ dhātānaṃ pīṇitānaṃ paripuṇṇānaṃ tena bhojanena karaṇīyaṃ bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, yassatthāya te taṃ parivesanaṃ upagaccheyyuṃ, taṃ aññatreva tesaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, kiṃ tesaṃ tāya parivesanāyā”ti? “Evameva kho, mahārāja, yadi tathāgato gihiṃyeva ekasmiṃ phale vinītaṃ pabbājeyya, tattheva tesaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, kiṃ tesaṃ pabbajjāya?

Api ca, mahārāja, ye hīnāyāvattanti, te jinasāsanassa pañca atuliye guṇe dassenti. Katame pañca? Bhūmi­mahan­ta­bhāvaṃ dassenti, pari­suddha­vima­labhāvaṃ dassenti, pāpehi asaṃ­vāsi­yabhāvaṃ dassenti, dup­paṭi­vedha­bhāvaṃ dassenti, bahu­saṃva­ra­rak­khi­ya­bhāvaṃ dassenti.

Kathaṃ bhūmi­mahan­ta­bhāvaṃ dassenti? Yathā, mahārāja, puriso adhano hīnajacco nibbiseso buddhiparihīno mahārajjaṃ paṭilabhitvā na cirasseva paripatati paridhaṃsati parihāyati yasato, na sakkoti issariyaṃ sandhāretuṃ. Kiṃkāraṇaṃ? Mahantattā issariyassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci nibbisesā akatapuññā buddhiparihīnā jinasāsane pabbajanti, te taṃ pabbajjaṃ pavaruttamaṃ sandhāretuṃ avisahantā na cirasseva jinasāsanā paripatitvā paridhaṃsitvā parihāyitvā hīnāyāvattanti, na sakkonti jinasāsanaṃ sandhāretuṃ. Kiṃkāraṇaṃ? Mahantattā jina­sāsa­na­bhūmiyā. Evaṃ bhūmi­mahan­ta­bhāvaṃ dassenti.

Kathaṃ pari­suddha­vima­labhāvaṃ dassenti? Yathā, mahārāja, vāri pokkharapatte vikirati vidhamati vidhaṃseti, na ṭhāna­mupa­gacchati nūpalimpati. Kiṃkāraṇaṃ? Pari­suddha­vimalattā padumassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci saṭhā kūṭā vaṅkā kuṭilā visamadiṭṭhino jinasāsane pabbajanti, te pari­suddha­vimala­nik­kaṇṭa­ka­paṇḍa­ra­va­rappa­va­ra­sāsa­nato na cirasseva vikiritvā vidhamitvā vidhaṃsetvā asaṇṭhahitvā anupalimpitvā hīnāyāvattanti. Kiṃkāraṇaṃ? Pari­suddha­vimalattā jinasāsanassa. Evaṃ pari­suddha­vima­labhāvaṃ dassenti.

Kathaṃ pāpehi asaṃ­vāsi­yabhāvaṃ dassenti? Yathā, mahārāja, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ, taṃ khippameva tīraṃ upaneti thalaṃ vā ussāreti. Kiṃkāraṇaṃ? Mahābhūtānaṃ bhavanattā mahāsamuddassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci pāpakā asaṃvutā ahirikā akiriyā osannavīriyā kusītā kiliṭṭhā dujjanā manussā jinasāsane pabbajanti, te na cirasseva jinasāsanato arahan­ta­vimala­khīṇā­sava­mahā­bhūta­bhava­nato nikkhamitvā asaṃvasitvā hīnāyāvattanti. Kiṃkāraṇaṃ? Pāpehi asaṃvāsiyattā jinasāsanassa. Evaṃ pāpehi asaṃ­vāsi­yabhāvaṃ dassenti.

Kathaṃ dup­paṭi­vedha­bhāvaṃ dassenti? Yathā, mahārāja, ye keci achekā asikkhitā asippino mativippahīnā issāsā vālaggavedhaṃ avisahantā vigaḷanti pakkamanti. Kiṃkāraṇaṃ? Saṇha­su­khuma­dup­paṭi­vedhattā vālaggassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci duppaññā jaḷā eḷamūgā mūḷhā dandhagatikā janā jinasāsane pabbajanti, te taṃ parama­saṇ­ha­su­khuma­catu­sac­cappa­ṭi­ve­dhaṃ paṭivijjhituṃ avisahantā jinasāsanā vigaḷitvā pakkamitvā na cirasseva hīnāyāvattanti. Kiṃkāraṇaṃ? Parama­saṇ­ha­su­khuma­dup­paṭi­vedha­tāya saccānaṃ. Evaṃ dup­paṭi­vedha­bhāvaṃ dassenti.

Kathaṃ bahu­saṃva­ra­rak­khi­ya­bhāvaṃ dassenti? Yathā, mahārāja, kocideva puriso mahati­mahā­yuddha­bhūmi­mupagato parasenāya disāvidisāhi samantā parivārito sattihatthaṃ janamupentaṃ disvā bhīto osakkati paṭinivattati palāyati. Kiṃkāraṇaṃ? Bahu­vidha­yuddha­mukha­rak­kha­ṇa­bhayā. Evameva kho, mahārāja, ye keci pāpakā asaṃvutā ahirikā akiriyā akkhantī capalā calitā ittarā bālajanā jinasāsane pabbajanti, te bahuvidhaṃ sikkhāpadaṃ parirakkhituṃ avisahantā osakkitvā paṭinivattitvā palāyitvā na cirasseva hīnāyāvattanti. Kiṃkāraṇaṃ? Bahu­vidha­saṃva­ra­rak­khi­ya­bhāvattā jinasāsanassa. Evaṃ bahu­vidha­saṃva­ra­rak­khi­ya­bhāvaṃ dassenti.

Thalajuttamepi, mahārāja, vassikāgumbe kimividdhāni pupphāni honti, tāni aṅkurāni saṅkuṭitāni antarāyeva paripatanti, na ca tesu paripatitesu vassikāgumbo hīḷito nāma hoti. Yāni tattha ṭhitāni pupphāni, tāni sammā gandhena disāvidisaṃ abhibyāpenti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, te jinasāsane kimividdhāni vassi­kā­pupphāni viya vaṇṇa­gandha­ra­hitā nib­baṇ­ṇākāra­sīlā abhabbā vepullāya, na ca tesaṃ hīnā­yāvatta­nena jinasāsanaṃ hīḷitaṃ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū, te sadevakaṃ lokaṃ sīla­va­ragan­dhena abhibyāpenti.

Sālīnampi, mahārāja, nirātaṅkānaṃ lohitakānaṃ antare karumbhakaṃ nāma sālijāti uppajjitvā antarā yeva vinassati, na ca tassā vinaṭṭhattā lohitakasālī hīḷitā nāma honti. Ye tattha ṭhitā sālī, te rājūpabhogā honti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, te lohita­ka­sālī­naman­tare karumbhakā viya jinasāsane na vaḍḍhitvā vepullataṃ na pāpuṇitvā antarāyeva hīnāyāvattanti, na ca tesaṃ hīnā­yāvatta­nena jinasāsanaṃ hīḷitaṃ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū te arahattassa anucchavikā honti.

Kāmadadassāpi, mahārāja, maṇiratanassa ekadesaṃ kakkasaṃ uppajjati, na ca tattha kakka­sup­pan­nattā maṇiratanaṃ hīḷitaṃ nāma hoti. Yaṃ tattha parisuddhaṃ maṇiratanassa, taṃ janassa hāsakaraṃ hoti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, kakkasā te jinasāsane papaṭikā, na ca tesaṃ hīnā­yāvatta­nena jinasāsanaṃ hīḷitaṃ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū, te devamanussānaṃ hāsajanakā honti.

Jāti­sam­pannas­sapi, mahārāja, lohita­canda­nassa ekadesaṃ pūtikaṃ hoti appagandhaṃ. Na tena lohitacandanaṃ hīḷitaṃ nāma hoti. Yaṃ tattha apūtikaṃ sugandhaṃ, taṃ samantā vidhūpeti abhibyāpeti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, te lohita­canda­na­sāran­tare pūtikadesamiva chaḍḍanīyā jinasāsane, na ca tesaṃ hīnā­yāvatta­nena jinasāsanaṃ hīḷitaṃ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū, te sadevakaṃ lokaṃ sīla­vara­canda­na­gan­dhena anulimpayantī”ti.

“Sādhu, bhante nāgasena, tena tena anucchavikena tena tena sadisena kāraṇena niravajja­manu­pāpitaṃ jinasāsanaṃ seṭṭhabhāvena paridīpitaṃ, hīnāyā­vatta­mānāpi te jinasāsanassa seṭṭha­bhāvaṃ­yeva paridīpentī”ti.

Hīnā­yāvatta­na­pañho pañcamo.