“Bhante nāgasena, ime dāyakā dānaṃ datvā pubbapetānaṃ ādisanti ‘idaṃ tesaṃ pāpuṇātū’ti, api nu te kiñci tatonidānaṃ vipākaṃ paṭilabhantī”ti? “Keci, mahārāja, paṭilabhanti, keci nap­paṭi­labhantī”ti. “Ke, bhante, paṭilabhanti, ke nap­paṭi­labhantī”ti? “ Nirayūpapannā, mahārāja, nap­paṭi­labhanti, saggagatā nap­paṭi­labhanti, tiracchā­na­yoni­gatā nap­paṭi­labhanti, catunnaṃ petānaṃ tayo petā nap­paṭi­labhanti vantāsikā khuppipāsino nij­jhāma­taṇ­hikā, labhanti petā paradat­tū­pajī­vino, tepi saramānāyeva labhantī”ti.

“Tena hi, bhante nāgasena, dāyakānaṃ dānaṃ visositaṃ hoti aphalaṃ, yesaṃ uddissa kataṃ yadi te nap­paṭi­labhantī”ti? “Na hi taṃ, mahārāja, dānaṃ aphalaṃ hoti avipākaṃ, dāyakāyeva tassa phalaṃ anubhavantī”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, kāraṇena maṃ saññāpehī”ti. “Idha, mahārāja, keci manussā maccha­maṃsa­su­rābhat­ta­khaj­ja­kāni paṭiyādetvā ñātikulaṃ gacchanti, yadi te ñātakā taṃ upāyanaṃ na sam­paṭic­chey­yuṃ, api nu taṃ upāyanaṃ visositaṃ gaccheyya vinasseyya vā”ti? “Na hi, bhante, sāmikānaṃyeva taṃ hotī”ti. “Evameva kho, mahārāja, dāyakāyeva tassa phalaṃ anubhavanti. Yathā pana, mahārāja, puriso gabbhaṃ paviṭṭho asati purato nikkha­ma­na­mukhe kena nikkhameyyā”ti. “Paviṭṭheneva, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, dāyakāyeva tassa phalaṃ anubhavantī”ti. “Hotu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmi, dāyakāyeva tassa phalaṃ anubhavanti, na mayaṃ taṃ kāraṇaṃ vilomemāti. ()

Bhante nāgasena, yadi imesaṃ dāyakānaṃ dinnadānaṃ pubbapetānaṃ pāpuṇāti, te ca tassa vipākaṃ anubhavanti. Tena hi yo pāṇātipātī luddo lohitapāṇī ­paduṭ­ṭha­manasaṅ­kappo manusse ghātetvā dāruṇaṃ kammaṃ katvā pubbapetānaṃ ādiseyya ‘imassa me kammassa vipāko pubbapetānaṃ pāpuṇātū’ti, api nu tassa vipāko pubbapetānaṃ pāpuṇātī”ti? “Na hi, mahārājā”ti.

“Bhante nāgasena, ko tattha hetu kiṃkāraṇaṃ, yena kusalaṃ pāpuṇāti akusalaṃ na pāpuṇātī”ti? “Neso, mahārāja, pañho pucchitabbo, mā ca tvaṃ, mahārāja, ‘visajjako atthī’ti apucchitabbaṃ pucchi, ‘kissa ākāso nirālambo, kissa gaṅgā uddhammukhā na sandati, kissa ime manussā ca dijā ca dvipadā migā catuppadā’ti tampi maṃ tvaṃ pucchissasī”ti. “Nāhaṃ taṃ, bhante nāgasena, vihesāpekkho pucchāmi, api ca nib­bāha­nat­thāya sandehassa pucchāmi, bahū manussā loke vāmagāmino vicakkhukā, ‘kinti te otāraṃ na labheyyun’ti evāhaṃ taṃ pucchāmī”ti. “Na sakkā, mahārāja, saha akatena ananumatena saha pāpaṃ kammaṃ saṃvibhajituṃ.

Yathā, mahārāja, manussā udaka­nib­bāha­nena udakaṃ suvidūrampi haranti, api nu, mahārāja, sakkā ghana­mahā­sela­pabbato nibbāhanena yathicchitaṃ haritun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā kusalaṃ saṃvibhajituṃ, na sakkā akusalaṃ saṃvibhajituṃ. Yathā vā pana, mahārāja, sakkā telena padīpo jāletuṃ, api nu, mahārāja, sakkā udakena padīpo jāletun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā kusalaṃ saṃvibhajituṃ, na sakkā akusalaṃ saṃvibhajituṃ. Yathā vā pana, mahārāja, kassakā taḷākato udakaṃ nīharitvā dhaññaṃ paripācenti, api nu kho, mahārāja, sakkā mahāsamuddato udakaṃ nīharitvā dhaññaṃ paripācetun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā kusalaṃ saṃvibhajituṃ, na sakkā akusalaṃ saṃvibhajitun”ti.

“Bhante nāgasena, kena kāraṇena sakkā kusalaṃ saṃvibhajituṃ, na sakkā akusalaṃ saṃvibhajituṃ? Kāraṇena maṃ saññāpehi, nāhaṃ andho anāloko sutvā vedissāmī”ti. “Akusalaṃ, mahārāja, thokaṃ, kusalaṃ bahukaṃ, thokattā akusalaṃ kattāraṃyeva pariyādiyati, bahukattā kusalaṃ sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharatī”ti.

“Opammaṃ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, parittaṃ ekaṃ udakabindu pathaviyaṃ nipateyya, api nu kho taṃ, mahārāja, udakabindu dasapi dvādasapi yojanāni ajjhotthareyyā”ti? “Na hi, bhante, yattha taṃ udakabindu nipatitaṃ, tattheva pariyādiyatī”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Parittattā, bhante, udakabindussā”ti. “Evameva kho, mahārāja, parittaṃ akusalaṃ parittattā kattāraṃyeva pariyādiyati, na sakkā saṃvibhajituṃ.

Yathā vā pana, mahārāja, mahati­mahā­megho abhivasseyya tappayanto dharaṇitalaṃ, api nu kho so, mahārāja, mahāmegho samantato otthareyyā”ti? “Āma, bhante, pūrayitvā so mahāmegho sobbha­sarasa­rita­sā­khā­kanda­ra­padara­daha­taḷāka­uda­pāna­pok­kha­ra­ṇiyo dasapi dvādasapi yojanāni ajjhotthareyyā”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Mahantattā, bhante, meghassā”ti. “Evameva kho, mahārāja, kusalaṃ bahukaṃ, bahukattā sakkā devama­nus­se­hipi saṃvibhajitun”ti.

“Bhante nāgasena, kena kāraṇena akusalaṃ thokaṃ kusalaṃ bahutaran”ti? “Idha, mahārāja, yo koci dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, so haṭṭho pahaṭṭho hasito pamudito pasannamānaso vedajāto hoti, tassa aparāparaṃ pīti uppajjati, pītimanassa bhiyyo bhiyyo kusalaṃ pavaḍḍhati.

Yathā, mahārāja, udapāne bahu­salila­sam­puṇṇe ekena desena udakaṃ paviseyya, ekena nikkhameyya, nikkhamantepi aparāparaṃ uppajjati, na sakkā hoti khayaṃ pāpetuṃ; evameva kho, mahārāja, kusalaṃ bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati. Vassasatepi ce, mahārāja, puriso kataṃ kusalaṃ āvajjeyya, āvajjite āvajjite bhiyyo bhiyyo kusalaṃ pavaḍḍhati. Tassa taṃ kusalaṃ sakkā hoti yathicchakehi saddhiṃ saṃvibhajituṃ, idamettha, mahārāja, kāraṇaṃ, yena kāraṇena kusalaṃ bahutaraṃ.

Akusalaṃ pana, mahārāja, karonto pacchā vippaṭisārī hoti, vippaṭisārino cittaṃ paṭilīyati paṭikuṭati paṭivattati na sampasārīyati socati tappati hāyati khīyati na parivaḍḍhati tattheva pariyādiyati. Yathā, mahārāja, sukkhāya nadiyā mahāpuḷināya unnatāvanatāya kuṭila­saṅ­kuṭilāya uparito parittaṃ udakaṃ āgacchantaṃ hāyati khīyati na parivaḍḍhati tattheva pariyādiyati. Evameva kho, mahārāja, akusalaṃ karontassa cittaṃ paṭilīyati paṭikuṭati paṭivattati na sampasārīyati socati tappati hāyati khīyati na parivaḍḍhati tattheva pariyādiyati, idamettha, mahārāja, kāraṇaṃ, yena kāraṇena akusalaṃ thokan”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Pubba­petā­di­sapañho catuttho.