Paṭi­sam­bhi­dā­magga

1 Mahāvagga

1.4. Indriyakathā

1.4.1 Paṭha­ma­suttan­ta­niddesa

Evaṃ me sutaṃ—ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca—

“Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni”.

Imāni pañcindriyāni katihākārehi visujjhanti? Imāni pañcindriyāni pannarasahi ākārehi visujjhanti. Assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato, pasādanīye suttante paccavekkhato—imehi tīhākārehi saddhindriyaṃ visujjhati. Kusīte puggale parivajjayato, āraddhavīriye puggale sevato bhajato payirupāsato, sammappadhāne paccavekkhato—imehi tīhākārehi vīriyindriyaṃ visujjhati. Muṭṭhassatī puggale parivajjayato, upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato, satipaṭṭhāne paccavekkhato—imehi tīhākārehi satindriyaṃ visujjhati. Asamāhite puggale parivajjayato, samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato, jhānavimokkhe paccavekkhato—imehi tīhākārehi samādhindriyaṃ visujjhati. Duppaññe puggale parivajjayato, paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato, gam­bhī­ra­ñā­ṇa­cari­yaṃ paccavekkhato—imehi tīhākārehi paññindriyaṃ visujjhati. Iti ime pañca puggale parivajjayato, pañca puggale sevato bhajato payirupāsato, pañca suttan­tak­khan­dhe paccavekkhato—imehi pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhanti.

Katihākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanā hoti? Dasahākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, dasahākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanā hoti. Assaddhiyaṃ pajahanto saddhindriyaṃ bhāveti, saddhindriyaṃ bhāvento assaddhiyaṃ pajahati; kosajjaṃ pajahanto vīriyindriyaṃ bhāveti, vīriyindriyaṃ bhāvento kosajjaṃ pajahati; pamādaṃ pajahanto satindriyaṃ bhāveti, satindriyaṃ bhāvento pamādaṃ pajahati; uddhaccaṃ pajahanto samādhindriyaṃ bhāveti, samādhindriyaṃ bhāvento uddhaccaṃ pajahati; avijjaṃ pajahanto paññindriyaṃ bhāveti, paññindriyaṃ bhāvento avijjaṃ pajahati. Imehi dasahākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, imehi dasahākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanā hoti.

Katihākārehi pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni? Dasahākārehi pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Assaddhiyassa pahīnattā suppahīnattā saddhindriyaṃ bhāvitaṃ hoti subhāvitaṃ; sad­dhindriyassa bhāvitattā subhāvitattā assaddhiyaṃ pahīnaṃ hoti suppahīnaṃ. Kosajjassa pahīnattā suppahīnattā vīriyindriyaṃ bhāvitaṃ hoti subhāvitaṃ; ­vīriyin­driyassa bhāvitattā subhāvitattā kosajjaṃ pahīnaṃ hoti suppahīnaṃ. Pamādassa pahīnattā suppahīnattā satindriyaṃ bhāvitaṃ hoti subhāvitaṃ; satindriyassa bhāvitattā subhāvitattā pamādo pahīno hoti suppahīno. Uddhaccassa pahīnattā suppahīnattā samādhindriyaṃ bhāvitaṃ hoti subhāvitaṃ; samā­dhindriyassa bhāvitattā subhāvitattā uddhaccaṃ pahīnaṃ hoti suppahīnaṃ. Avijjāya pahīnattā paññindriyaṃ bhāvitaṃ hoti subhāvitaṃ; paññindriyassa bhāvitattā subhāvitattā avijjā pahīnā hoti suppahīnā. Imehi dasahākārehi pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.

Katihākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, katihākārehi pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca? Catūhākārehi pañcindriyāni bhāviyanti catūhākārehi pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca. Sotā­patti­mag­gak­khaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; sotā­patti­pha­lak­khaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca. Sakadā­gāmi­mag­gak­khaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; sakadā­gāmi­pha­lak­khaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca. Anāgā­mi­mag­gak­khaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; anāgā­mi­pha­lak­khaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca. Arahat­ta­mag­gak­khaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; arahat­ta­pha­lak­khaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca. Iti catasso magga­vi­sud­dhiyo, catasso phala­vi­sud­dhiyo, catasso ­samuc­cheda­vi­sud­dhiyo, catasso paṭippas­sad­dhi­vi­sud­dhiyo. Imehi catūhākārehi pañcindriyāni bhāviyanti; imehi catūhākārehi pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca.

Katinaṃ puggalānaṃ indriyabhāvanā; kati puggalā bhāvitindriyā? Aṭṭhannaṃ puggalānaṃ indriyabhāvanā; tayo puggalā bhāvitindriyā. Katamesaṃ aṭṭhannaṃ puggalānaṃ indriyabhāvanā? Sattannañca sekkhānaṃ, puthuj­jana­kal­yāṇa­kassa ca— imesaṃ aṭṭhannaṃ puggalānaṃ indriyabhāvanā. Katame tayo puggalā bhāvitindriyā? Savanena buddho tathāgatassa sāvako khīṇāsavo bhāvitindriyo, sayaṃ bhūtaṭṭhena pac­ce­ka­sambud­dho bhāvitindriyo, appa­meyyaṭ­ṭhena tathāgato arahaṃ sammāsambuddho bhāvitindriyo—ime tayo puggalā bhāvitindriyā. Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ puggalānaṃ indriyabhāvanā; ime tayo puggalā bhāvitindriyā.

Suttan­ta­niddeso paṭhamo.

1.4.2. Dutiya­suttan­ta­niddesa

Sāvatthi­nidānaṃ. “ Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ.

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhma­ṇa­sammatā; na ca panete āyasmantā sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhma­ṇa­sammatā; te ca panāyasmantā sāmaññatthañca brahmañ­ñat­thañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.

Katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti; katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti; katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti, katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavo hoti; katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavaṃ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti; katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti?

Cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti; cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti. Cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti; cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti. Pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti; pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti. Pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavo hoti; pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavaṃ pajānāti. Asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti; asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti.

Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti; katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti? Adhi­mokkhat­thāya āvajjanāya samudayo sad­dhindriyassa samudayo hoti, adhi­mokkha­vasena chandassa samudayo sad­dhindriyassa samudayo hoti, adhi­mokkha­vasena manasikārassa samudayo sad­dhindriyassa samudayo hoti, sad­dhindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ sad­dhindriyassa samudayo hoti; paggahatthāya āvajjanāya samudayo ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, paggahavasena chandassa samudayo ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, paggahavasena manasikārassa samudayo ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, ­vīriyin­driyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ ­vīriyin­driyassa samudayo hoti; upaṭṭhā­nat­thāya āvajjanāya samudayo satindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhā­na­vasena chandassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhā­na­vasena manasikārassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, satindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ satindriyassa samudayo hoti; avik­khepat­thāya āvajjanāya samudayo samā­dhindriyassa samudayo hoti, avik­khepa­vasena chandassa samudayo samā­dhindriyassa samudayo hoti, avik­khepa­vasena manasikārassa samudayo samā­dhindriyassa samudayo hoti, samā­dhindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ samā­dhindriyassa samudayo hoti; dassanatthāya āvajjanāya samudayo paññindriyassa samudayo hoti, dassanavasena chandassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti, dassanavasena manasikārassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti, paññindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ paññindriyassa samudayo hoti. Adhi­mokkhat­thāya āvajjanāya samudayo sad­dhindriyassa samudayo hoti, paggahatthāya āvajjanāya samudayo ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, upaṭṭhā­nat­thāya āvajjanāya samudayo satindriyassa samudayo hoti, avik­khepat­thāya āvajjanāya samudayo samā­dhindriyassa samudayo hoti, dassanatthāya āvajjanāya samudayo paññindriyassa samudayo hoti. Adhi­mokkha­vasena chandassa samudayo sad­dhindriyassa samudayo hoti, paggahavasena chandassa samudayo ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, upaṭṭhā­na­vasena chandassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, avik­khepa­vasena chandassa samudayo samā­dhindriyassa samudayo hoti, dassanavasena chandassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti. Adhi­mokkha­vasena manasikārassa samudayo sad­dhindriyassa samudayo hoti, paggahavasena manasikārassa samudayo ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, upaṭṭhā­na­vasena manasikārassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, avik­khepa­vasena manasikārassa samudayo samā­dhindriyassa samudayo hoti, dassanavasena manasikārassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti. Sad­dhindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ sad­dhindriyassa samudayo hoti ­vīriyin­driyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ ­vīriyin­driyassa samudayo hoti, satindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ satindriyassa samudayo hoti, samā­dhindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ samā­dhindriyassa samudayo hoti, paññindriyassa vasena ekat­tu­paṭṭhā­naṃ paññindriyassa samudayo hoti.

Imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti, imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti.

Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti; katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti? Adhi­mokkhat­thāya āvajjanāya atthaṅgamo sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, adhi­mokkha­vasena chandassa atthaṅgamo sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, adhi­mokkha­vasena manasikārassa atthaṅgamo sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, sad­dhindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ sad­dhindriyassa vasena atthaṅgamo hoti; paggahatthāya āvajjanāya atthaṅgamo ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena chandassa atthaṅgamo ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena manasikārassa atthaṅgamo ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, ­vīriyin­driyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti; upaṭṭhā­nat­thāya āvajjanāya atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhā­na­vasena chandassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhā­na­vasena manasikārassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, satindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ satindriyassa atthaṅgamo hoti; avik­khepat­thāya āvajjanāya atthaṅgamo samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, avik­khepa­vasena chandassa atthaṅgamo samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, avik­khepa­vasena manasikārassa atthaṅgamo samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, samā­dhindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti; dassanatthāya āvajjanāya atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena chandassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena manasikārassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, paññindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ paññindriyassa atthaṅgamo hoti.

Adhi­mokkhat­thāya āvajjanāya atthaṅgamo sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahatthāya āvajjanāya atthaṅgamo ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhā­nat­thāya āvajjanāya atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avik­khepat­thāya āvajjanāya atthaṅgamo samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanatthāya āvajjanāya atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti. Adhi­mokkha­vasena chandassa atthaṅgamo sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena chandassa atthaṅgamo ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhā­na­vasena chandassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avik­khepa­vasena chandassa atthaṅgamo samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena chandassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti. Adhi­mokkha­vasena manasikārassa atthaṅgamo sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena manasikārassa atthaṅgamo ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhā­na­vasena manasikārassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avik­khepa­vasena manasikārassa atthaṅgamo samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena manasikārassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti. Sad­dhindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ sad­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, ­vīriyin­driyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ ­vīriyin­driyassa atthaṅgamo hoti, satindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ satindriyassa atthaṅgamo hoti, samā­dhindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ samā­dhindriyassa atthaṅgamo hoti, paññindriyassa vasena ekatta­a­nu­paṭṭhā­naṃ paññindriyassa atthaṅgamo hoti.

Imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti; imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti.

1.4.2.1. Assādaniddesa

Katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti; katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti? Assaddhiyassa anupaṭṭhānaṃ sad­dhindriyassa assādo hoti, assad­dhiya­pari­ḷāhassa anupaṭṭhānaṃ sad­dhindriyassa assādo hoti, adhi­mokkha­cariyāya vesārajjaṃ sad­dhindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo sad­dhindriyassa assādo hoti, yaṃ saddhindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ sad­dhindriyassa assādo.

Kosajjassa anupaṭṭhānaṃ ­vīriyin­driyassa assādo hoti, kosaj­ja­pari­ḷāhassa anupaṭṭhānaṃ ­vīriyin­driyassa assādo hoti, pagga­ha­cari­yāya vesārajjaṃ ­vīriyin­driyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo ­vīriyin­driyassa assādo hoti, yaṃ vīriyindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ ­vīriyin­driyassa assādo.

Pamādassa anupaṭṭhānaṃ satindriyassa assādo hoti, pamāda­pari­ḷāhassa anupaṭṭhānaṃ satindriyassa assādo hoti, upaṭṭhā­na­cariyāya vesārajjaṃ satindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo satindriyassa assādo hoti, yaṃ satindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ satindriyassa assādo.

Uddhaccassa anupaṭṭhānaṃ samā­dhindriyassa assādo hoti, uddhac­ca­pari­ḷāhassa anupaṭṭhānaṃ samā­dhindriyassa assādo hoti, avik­khepa­cariyāya vesārajjaṃ samā­dhindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo samā­dhindriyassa assādo hoti, yaṃ samādhindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ samā­dhindriyassa assādo.

Avijjāya anupaṭṭhānaṃ paññindriyassa assādo hoti, avijjā­pari­ḷāhassa anupaṭṭhānaṃ paññindriyassa assādo hoti, dassa­na­cari­yāya vesārajjaṃ paññindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo paññindriyassa assādo hoti, yaṃ paññindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ paññindriyassa assādo.

Imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti; imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti.

1.4.2.2. Ādīnavaniddesa

Katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavo hoti; katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavaṃ pajānāti? Assaddhiyassa upaṭṭhānaṃ sad­dhindriyassa ādīnavo hoti, assad­dhiya­pari­ḷāhassa upaṭṭhānaṃ sad­dhindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena sad­dhindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena sad­dhindriyassa ādīnavo hoti, anattaṭṭhena sad­dhindriyassa ādīnavo hoti.

Kosajjassa upaṭṭhānaṃ ­vīriyin­driyassa ādīnavo hoti, kosaj­ja­pari­ḷāhassa upaṭṭhānaṃ ­vīriyin­driyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena ­vīriyin­driyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena … pe … anattaṭṭhena ­vīriyin­driyassa ādīnavo hoti.

Pamādassa upaṭṭhānaṃ satindriyassa ādīnavo hoti, pamāda­pari­ḷāhassa upaṭṭhānaṃ satindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena satindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena … pe … anattaṭṭhena satindriyassa ādīnavo hoti.

Uddhaccassa upaṭṭhānaṃ samā­dhindriyassa ādīnavo hoti, uddhac­ca­pari­ḷāhassa upaṭṭhānaṃ samā­dhindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena samā­dhindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena … pe … anattaṭṭhena samā­dhindriyassa ādīnavo hoti.

Avijjāya upaṭṭhānaṃ paññindriyassa ādīnavo hoti, avijjā­pari­ḷāhassa upaṭṭhānaṃ paññindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena paññindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena paññindriyassa ādīnavo hoti, anattaṭṭhena paññindriyassa ādīnavo hoti.

Imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavo hoti; imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavaṃ pajānāti.

1.4.2.3. ­Nissa­ra­ṇa­niddesa

Katamehi asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti; katamehi asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti?

Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ assaddhiyā nissaṭaṃ hoti, assad­dhiya­pari­ḷāhā nissaṭaṃ hoti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṃ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṃ hoti, tato paṇīta­ta­rasad­dhindriyassa paṭilābhā purima­ta­rasad­dhin­driyā nissaṭaṃ hoti.

Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ kosajjā nissaṭaṃ hoti, kosaj­ja­pari­ḷāhā nissaṭaṃ hoti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṃ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṃ hoti, tato paṇīta­tara­vīriyin­driyassa paṭilābhā purima­tara­vīriyin­driyā nissaṭaṃ hoti.

Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ pamādā nissaṭaṃ hoti, pamādapariḷāhā nissaṭaṃ hoti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṃ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṃ hoti, tato paṇīta­tara­satin­driyassa paṭilābhā purima­ta­rasatin­driyā nissaṭaṃ hoti.

Avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ uddhaccā nissaṭaṃ hoti, uddhac­ca­pari­ḷāhā nissaṭaṃ hoti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṃ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṃ hoti, tato paṇīta­ta­rasamā­dhindriyassa paṭilābhā purima­tara­samā­dhin­driyā nissaṭaṃ hoti.

Dassanaṭṭhena paññindriyaṃ avijjāya nissaṭaṃ hoti, avijjāpariḷāhā nissaṭaṃ hoti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṃ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṃ hoti, tato paṇīta­tara­pañ­ñindriyassa paṭilābhā purima­tara­pañ­ñindriyā nissaṭaṃ hoti.

Pubbabhāge pañcahi indriyehi paṭha­maj­jhāna­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, paṭhame jhāne pañca­hin­driyehi dutiyaj­jhāna­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, dutiye jhāne pañca­hin­driyehi tatiyaj­jhāna­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, tatiye jhāne pañca­hin­driyehi catut­thaj­jhāna­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, catutthe jhāne pañca­hin­driyehi ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. (8:8)

Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi anic­cānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anic­cānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi duk­khā­nu­passa­nāva­sena pañcindriyāni nissaṭāni honti, duk­khā­nu­passa­nāya pañca­hin­driyehi anat­tānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anat­tānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi nibbi­dānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, nibbi­dānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi virā­gānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, virā­gānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi niro­dhānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, niro­dhānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāva­sena pañcindriyāni nissaṭāni honti, paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāya pañca­hin­driyehi kha­yā­nu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, kha­yā­nu­passa­nāya pañca­hin­driyehi vayānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, vayānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi vipari­ṇā­mānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, vipari­ṇā­mānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi ani­mit­tānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ani­mit­tānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi appa­ṇihitā­nu­passa­nāva­sena pañcindriyāni nissaṭāni honti, appa­ṇihitā­nu­passa­nāya pañca­hin­driyehi suñña­tānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti suñña­tānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi adhipañ­ñā­dhamma­vi­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. Adhipañ­ñā­dhamma­vi­passa­nāya pañca­hin­driyehi yathā­bhūta­ñāṇadas­sana­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, yathā­bhūta­ñāṇadas­sane pañca­hin­driyehi ādīna­vānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ādīna­vānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi paṭi­saṅ­khā­nu­passa­nāva­sena pañcindriyāni nissaṭāni honti, paṭi­saṅ­khā­nu­passa­nāya pañca­hin­driyehi ­vivaṭ­ṭa­nānu­passa­nā­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. (18:26)

­Vivaṭ­ṭa­nānu­passa­nāya pañca­hin­driyehi sotā­patti­magga­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sotāpattimagge pañca­hin­driyehi sotā­patti­phala­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sotā­patti­phala­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi sakadā­gāmi­magga­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sakadā­gāmi­magge pañca­hin­driyehi sakadā­gāmi­phala­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sakadā­gāmi­phala­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi anāgā­mi­magga­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anāgāmimagge pañca­hin­driyehi anāgā­mi­phala­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anāgā­mi­phala­samā­pattiyā pañca­hin­driyehi arahat­ta­magga­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, arahattamagge pañca­hin­driyehi arahat­ta­phala­samā­patti­vasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. (8:34)

Nekkhamme pañcindriyāni kāmacchandato nissaṭāni honti, abyāpāde pañcindriyāni byāpādato nissaṭāni honti, ālokasaññāya pañcindriyāni thinamiddhato nissaṭāni honti, avikkhepe pañcindriyāni uddhaccato nissaṭāni honti, dhamma­va­vatthāne pañcindriyāni vicikicchāya nissaṭāni honti, ñāṇe pañcindriyāni avijjāya nissaṭāni honti, pāmojje pañcindriyāni aratiyā nissaṭāni honti.

Paṭhame jhāne pañcindriyāni nīvaraṇehi nissaṭāni honti, dutiye jhāne pañcindriyāni vitak­ka­vi­cārehi nissaṭāni honti, tatiye jhāne pañcindriyāni pītiyā nissaṭāni honti, catutthe jhāne pañcindriyāni sukhadukkhehi nissaṭāni honti, ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā pañcindriyāni rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya nissaṭāni honti, viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā pañcindriyāni ākāsānañ­cāyata­na­saññāya nissaṭāni honti, ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā pañcindriyāni viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññāya nissaṭāni honti, neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā pañcindriyāni ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññāya nissaṭāni honti.

Anic­cānu­passa­nāya pañcindriyāni niccasaññāya nissaṭāni honti, duk­khā­nu­passa­nāya pañcindriyāni sukhasaññāya nissaṭāni honti, anat­tānu­passa­nāya pañcindriyāni attasaññāya nissaṭāni honti, nibbi­dānu­passa­nāya pañcindriyāni nandiyā nissaṭāni honti, virā­gānu­passa­nāya pañcindriyāni rāgato nissaṭāni honti, niro­dhānu­passa­nāya pañcindriyāni samudayato nissaṭāni honti, paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāya pañcindriyāni ādānato nissaṭāni honti, kha­yā­nu­passa­nāya pañcindriyāni ghanasaññāya nissaṭāni honti, vayānu­passa­nāya pañcindriyāni āyūhanato nissaṭāni honti, vipari­ṇā­mānu­passa­nāya pañcindriyāni dhuvasaññāya nissaṭāni honti, ani­mit­tānu­passa­nāya pañcindriyāni nimittato nissaṭāni honti, appa­ṇihitā­nu­passa­nāya pañcindriyāni paṇidhiyā nissaṭāni honti, suñña­tānu­passa­nāya pañcindriyāni abhinivesato nissaṭāni honti. Adhipañ­ñā­dhamma­vi­passa­nāya pañcindriyāni sārādā­nābhini­ve­sato nissaṭāni honti, yathā­bhūta­ñāṇadas­sane pañcindriyāni sammo­hābhini­ve­sato nissaṭāni honti, ādīna­vānu­passa­nāya pañcindriyāni āla­yābhini­ve­sato nissaṭāni honti, paṭi­saṅ­khā­nu­passa­nāya pañcindriyāni appaṭisaṅkhāya nissaṭāni honti, ­vivaṭ­ṭa­nānu­passa­nāya pañcindriyāni sañño­gābhini­ve­sato nissaṭāni honti.

Sotāpattimagge pañcindriyāni diṭṭhekaṭṭhehi kilesehi nissaṭāni honti, sakadā­gāmi­magge pañcindriyāni oḷārikehi kilesehi nissaṭāni honti, anāgāmimagge pañcindriyāni anusahagatehi kilesehi nissaṭāni honti, arahattamagge pañcindriyāni sabbakilesehi nissaṭāni honti, sabbesaññeva khīṇāsavānaṃ tattha tattha pañcindriyāni nissaṭāni ceva honti sunissaṭāni ca paṭippas­sad­dhāni ca sup­pa­ṭippas­sad­dhāni ca.

Imehi asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti; imehi asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti.

Suttan­ta­niddeso dutiyo.
Paṭha­ma­bhā­ṇavāro.

1.4.3. Tatiya­suttan­ta­niddesa

Sāvatthi­nidānaṃ. “ Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu—ettha saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammap­pa­dhā­nesu—ettha vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu—ettha satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu—ettha samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu—ettha paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ”.

Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu sammap­pa­dhā­nesu ­vīriyin­driyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu jhānesu samā­dhindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni?

Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu sammap­pa­dhā­nesu ­vīriyin­driyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu jhānesu samā­dhindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni.

1.4.3.1. Pabhe­da­gaṇana­niddesa

Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Sap­purisa­saṃ­seve sotāpattiyaṅge adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ; saddham­ma­savane sotāpattiyaṅge … yoniso­ma­nasikāre sotāpattiyaṅge … dhammā­nu­dhamma­paṭi­pattiyā sotāpattiyaṅge adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni.

Catūsu sammap­pa­dhā­nesu ­vīriyin­driyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya sammappadhāne pagga­hādhipa­teyyaṭ­ṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, ­vīriyin­driyassa vasena upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya sammappadhāne … pe … anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya sammappadhāne … pe … uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā sammappadhāne pagga­hādhipa­teyyaṭ­ṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, ­vīriyin­driyassa vasena upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Catūsu sammap­pa­dhā­nesu ­vīriyin­driyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni.

Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Kāye kāyānu­passa­nā­sati­paṭṭhāne upaṭṭhā­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, satindriyassa vasena avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Vedanāsu veda­nānu­passa­nā­sati­paṭṭhāne … pe … citte cit­tānupas­sanā­sati­paṭṭhāne … dhammesu dham­mānu­passa­nā­sati­paṭṭhāne upaṭṭhā­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, satindriyassa vasena avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni.

Catūsu jhānesu samā­dhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Paṭhame jhāne avik­khepā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, samā­dhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Dutiye jhāne … pe … tatiye jhāne … catutthe jhāne avik­khepā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, samā­dhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Catūsu jhānesu samā­dhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni.

Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Dukkhe ariyasacce dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Dukkhasamudaye ariyasacce … pe … dukkhanirodhe ariyasacce … duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ariyasacce dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni.

1.4.3.2. Cariyavāra

Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā?

Catūsu sammap­pa­dhā­nesu … pe … catūsu satipaṭṭhānesu … catūsu jhānesu … catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katihākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā? Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā. Catūsu sammap­pa­dhā­nesu … pe … catūsu satipaṭṭhānesu … catūsu jhānesu … catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā.

Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā? Sap­purisa­saṃ­seve sotāpattiyaṅge adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Saddham­ma­savane sotāpattiyaṅge … pe … yoniso manasikāre sotāpattiyaṅge … dhammā­nu­dhamma­paṭi­pattiyā sotāpattiyaṅge adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu sad­dhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā.

Catūsu sammap­pa­dhā­nesu ­vīriyin­driyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā? Anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya sammappadhāne pagga­hādhipa­teyyaṭ­ṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā, ­vīriyin­driyassa vasena upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, adhi­mokkhaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya sammappadhāne … pe … anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya sammappadhāne … pe … uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā sammappadhāne pagga­hādhipa­teyyaṭ­ṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā … pe … catūsu sammap­pa­dhā­nesu ­vīriyin­driyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā.

Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā? Kāye kāyānu­passa­nā­sati­paṭṭhāne upaṭṭhā­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, satindriyassa vasena avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, adhi­mokkhaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā. Vedanāsu veda­nānu­passa­nā­sati­paṭṭhāne … pe … citte cit­tānupas­sanā­sati­paṭṭhāne … pe … dhammesu dham­mānu­passa­nā­sati­paṭṭhāne upaṭṭhā­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā … pe … catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā.

Catūsu jhānesu samā­dhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā? Paṭhame jhāne avik­khepā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, samā­dhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, adhi­mokkhaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Dutiye jhāne … pe … tatiye jhāne … pe … catutthe jhāne avik­khepā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā … pe … catūsu jhānesu samā­dhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā.

Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā? Dukkhe ariyasacce dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Dukkhasamudaye ariyasacce … pe … dukkhanirodhe ariyasacce … duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ariyasacce dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena sad­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena ­vīriyin­driyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ cariyā daṭṭhabbā.

1.4.3.3. Cāra­vihāra­niddesa

Cāro ca vihāro ca anubuddho hoti paṭividdho, yathācarantaṃ yathā­viharan­taṃ viññū sabrahmacārī gambhīresu ṭhānesu okappeyyuṃ—“addhā, ayamāyasmā patto vā pāpuṇissati vā”.

Cariyāti aṭṭha cariyāyo—iriyā­patha­cariyā, āyatanacariyā, saticariyā, samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokattha­cariyāti. Iriyā­patha­cariyāti catūsu iriyāpathesu. Āyatanacariyāti chasu ajjhat­tika­bāhi­resu āyatanesu. Saticariyāti catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhicariyāti catūsu jhānesu. Ñāṇacariyāti catūsu ariyasaccesu. Maggacariyāti catūsu ariyamaggesu. Patticariyāti catūsu sāmaññaphalesu. Lokatthacariyāti tathāgatesu arahantesu sammā­sambud­dhesu, padese pac­ce­ka­bud­dhesu, padese sāvakesu. Iriyā­patha­cariyā ca paṇi­dhi­sam­pannā­naṃ, āyatanacariyā ca indriyesu guttadvārānaṃ, saticariyā ca appa­māda­vihārī­naṃ, samādhicariyā ca adhi­citta­manu­yuttā­naṃ, ñāṇacariyā ca buddhi­sam­pannā­naṃ, maggacariyā ca sammā­paṭi­pannā­naṃ, patticariyā ca adhi­gata­phalā­naṃ, lokatthacariyā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammā­sambud­dhā­naṃ, padese pac­ce­ka­buddhā­naṃ, padese sāvakānaṃ. Imā aṭṭha cariyāyo.

Aparāpi aṭṭha cariyāyo. Adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhāpento satiyā carati, avikkhepaṃ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññā­ṇa­cari­yāya carati, evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyata­na­cariyāya carati, evaṃ paṭipanno vise­sama­dhi­gaccha­tīti visesacariyāya carati—imā aṭṭha cariyāyo.

Aparāpi aṭṭha cariyāyo. Dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhini­ropa­na­cariyā ca sam­māsaṅkap­passa, parig­gaha­cariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhā­na­cariyā ca sammā­kamman­tassa, vodānacariyā ca sammāājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa, upaṭṭhā­na­cariyā ca sammāsatiyā, avik­khepa­cariyā ca sammā­samā­dhissa—imā aṭṭha cariyāyo.

Vihāroti adhimuccanto saddhāya viharati, paggaṇhanto vīriyena viharati, upaṭṭhāpento satiyā viharati, avikkhepaṃ karonto samādhinā viharati, pajānanto paññāya viharati.

Anubuddhoti sad­dhindriyassa adhimokkhaṭṭho anubuddho hoti, ­vīriyin­driyassa paggahaṭṭho anubuddho hoti, satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho anubuddho hoti, samā­dhindriyassa avikkhepaṭṭho anubuddho hoti, paññindriyassa dassanaṭṭho anubuddho hoti.

Paṭividdhoti sad­dhindriyassa adhimokkhaṭṭho paṭividdho hoti, ­vīriyin­driyassa paggahaṭṭho paṭividdho hoti, satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho paṭividdho hoti, samā­dhindriyassa avikkhepaṭṭho paṭividdho hoti, paññindriyassa dassanaṭṭho paṭividdho hoti. Yathācarantanti evaṃ saddhāya carantaṃ, evaṃ vīriyena carantaṃ, evaṃ satiyā carantaṃ, evaṃ samādhinā carantaṃ, evaṃ paññāya carantaṃ. Yathā­viharan­tanti evaṃ saddhāya viharantaṃ, evaṃ vīriyena viharantaṃ, evaṃ satiyā viharantaṃ, evaṃ samādhinā viharantaṃ, evaṃ paññāya viharantaṃ. Viññūti viññū vibhāvī medhāvī paṇḍitā buddhisampannā. Sabrahmacārīti ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā. Gambhīresu ṭhānesūti gambhīrāni ṭhānāni vuccanti jhānā ca vimokkhā ca samādhī ca samāpattiyo ca maggā ca phalāni ca abhiññāyo ca paṭisambhidā ca. Okappeyyunti saddaheyyuṃ adhimucceyyuṃ. Addhāti ekaṃsa­vacana­metaṃ nis­saṃsa­ya­vacana­metaṃ nik­kaṅ­kha­vacana­metaṃ advej­jha­vacana­metaṃ adveḷ­haka­vacana­metaṃ niyoga­vacana­metaṃ apaṇṇa­ka­vacana­metaṃ avat­thāpa­na­vacana­metaṃ—addhāti. Āyasmāti piyavaca­na­metaṃ garu­vacana­metaṃ sagāra­va­sappa­tis­sādhi­vacana­metaṃ—āyasmāti. Patto ti adhigato vā. Pāpuṇissati vāti adhigamissati vā.

Suttan­ta­niddeso tatiyo.

1.4.4. Catut­tha­suttan­ta­niddesa

Purimanidānaṃ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imāni pañcindriyāni katihākārehi kenaṭṭhena daṭṭhabbāni? Imāni pañcindriyāni chahākārehi tenaṭṭhena daṭṭhabbāni— ādhipa­teyyaṭ­ṭhena ādi­viso­dha­naṭ­ṭhena adhi­mattaṭ­ṭhena, adhiṭṭhā­naṭ­ṭhena, pari­yādānaṭ­ṭhena, patiṭ­ṭhā­pakaṭ­ṭhena”.

1.4.4.1. Ādhipa­teyyaṭ­ṭhanid­desa

Kathaṃ ādhipa­teyyaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Assaddhiyaṃ pajahato adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kosajjaṃ pajahato pagga­hādhipa­teyyaṭ­ṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, ­vīriyin­driyassa vasena upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Pamādaṃ pajahato upaṭṭhā­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, satindriyassa vasena avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Uddhaccaṃ pajahato avik­khepā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, samā­dhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Avijjaṃ pajahato dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ.

Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena pagga­hādhipa­teyyaṭ­ṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, ­vīriyin­driyassa vasena upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena upaṭṭhā­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, satindriyassa vasena avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena avik­khepā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, samā­dhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ.

Byāpādaṃ pajahato abyāpādavasena … pe … thinamiddhaṃ pajahato ālo­kasaññā­vasena … pe … sabbakilese pajahato arahat­ta­magga­vasena adhi­mokkhā­dhi­patey­yaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, sad­dhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ … pe … sabbakilese pajahato arahat­ta­magga­vasena dassa­nādhipa­teyyaṭ­ṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ ādhipa­teyyaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. (1)

1.4.4.2. Ādi­viso­dha­naṭ­ṭhanid­desa

Kathaṃ ādi­viso­dha­naṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ, assad­dhiya­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi— sad­dhindriyassa ādivisodhanā. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ, kosaj­ja­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi—­vīriyin­driyassa ādivisodhanā. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ, pamāda­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi—satindriyassa ādivisodhanā. Avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ, uddhac­ca­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi—samā­dhindriyassa ādivisodhanā. Dassanaṭṭhena paññindriyaṃ, avijjā­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi— paññindriyassa ādivisodhanā. Nekkhamme pañcindriyāni, kāmacchan­da­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi—pañcannaṃ indriyānaṃ ādivisodhanā. Abyāpāde pañcindriyāni, ­byāpā­da­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi—pañcannaṃ indriyānaṃ ādivisodhanā … pe … arahattamagge pañcindriyāni, sabba­kilesa­saṃ­varaṭ­ṭhena sīlavisuddhi—pañcannaṃ indriyānaṃ ādivisodhanā. Evaṃ ādi­viso­dha­naṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. (2)

1.4.4.3. Adhi­mattaṭ­ṭhanid­desa

Kathaṃ adhi­mattaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Sad­dhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati—chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Chandavasena pāmojjaṃ uppajjati—pāmojjavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Pāmojjavasena pīti uppajjati— pītivasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Pītivasena passaddhi uppajjati—passad­dhi­vasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Passad­dhi­vasena sukhaṃ uppajjati—sukhavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Sukhavasena obhāso uppajjati—obhāsavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Obhāsavasena saṃvego uppajjati—saṃvegavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Saṃvejetvā cittaṃ samādahati— samādhivasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ paggaṇhāti—paggahavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Tathā­pag­gahi­taṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhati—upekkhāvasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Upekkhāvasena nānat­ta­kilesehi cittaṃ vimuccati—vimokkhavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Vimuttattā te dhammā ekarasā honti—ekarasaṭṭhena bhāvanāvasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Bhāvitattā tato paṇītatare vivaṭṭanti— ­vivaṭ­ṭa­nā­vasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Vivaṭṭitattā tato vosajjati—vosaggavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Vosajjitattā tato nirujjhanti—nirodhavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti.

Nirodhavasena dve vosaggā—paric­cā­ga­vo­saggo ca, ­pak­khan­dana­vo­saggo ca. Kilese ca khandhe ca pariccajatīti—paric­cā­ga­vo­saggo. Nirodha­nib­bā­na­dhātuyā cittaṃ pakkhandatīti—­pak­khan­dana­vo­saggo. Nirodhavasena ime dve vosaggā.

Assaddhiyassa pahānāya chando uppajjati … pe … assad­dhiya­pari­ḷāhassa pahānāya chando uppajjati … diṭṭhe­kaṭṭhā­naṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … oḷārikānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … anusahagatānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati— chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti … pe … ­vīriyin­driyassa bhāvanāya chando uppajjati … pe … kosajjassa pahānāya chando uppajjati … kosaj­ja­pari­ḷāhassa pahānāya chando uppajjati … diṭṭhe­kaṭṭhā­naṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … pe … sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … satindriyassa bhāvanāya chando uppajjati … pe … pamādassa pahānāya chando uppajjati … pamāda­pari­ḷāhassa pahānāya chando uppajjati … pe … sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … samā­dhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati … pe … uddhaccassa pahānāya chando uppajjati uddhac­ca­pari­ḷāhassa pahānāya chando uppajjati … pe … sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … paññindriyassa bhāvanāya chando uppajjati … pe … avijjāya pahānāya chando uppajjati … avijjā­pari­ḷāhassa pahānāya chando uppajjati … diṭṭhe­kaṭṭhā­naṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … oḷārikānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … anusahagatānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati … sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati—chandavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Chandavasena pāmojjaṃ uppajjati—pāmojjavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Pāmojjavasena pīti uppajjati—pītivasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Pītivasena passaddhi uppajjati—passad­dhi­vasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Passad­dhi­vasena sukhaṃ uppajjati— sukhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Sukhavasena obhāso uppajjati—obhāsavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Obhāsavasena saṃvego uppajjati—saṃvegavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Saṃvejetvā cittaṃ samādahati—samādhivasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ paggaṇhāti—paggahavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Tathā­pag­gahi­taṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhati—upekkhāvasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Upekkhāvasena nānat­ta­kilesehi cittaṃ vimuccati—vimokkhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Vimuttattā te dhammā ekarasā honti— bhāvanāvasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Bhāvitattā tato paṇītatare vivaṭṭanti—­vivaṭ­ṭa­nā­vasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Vivaṭṭitattā tato vosajjati—vosaggavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Vosajjitattā tato nirujjhanti—nirodhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti.

Nirodhavasena dve vosaggā—paric­cā­ga­vo­saggo ca, ­pak­khan­dana­vo­saggo ca. Kilese ca khandhe ca pariccajatīti—paric­cā­ga­vo­saggo. Nirodha­nib­bā­na­dhātuyā cittaṃ pakkhandatīti—­pak­khan­dana­vo­saggo. Nirodhavasena ime dve vosaggā. Evaṃ adhi­mattaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni.

Dutiya­bhā­ṇavāro.

1.4.4.4. Adhiṭṭhā­naṭ­ṭhanid­desa

Kathaṃ adhiṭṭhā­naṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Sad­dhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati—chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhiṭṭhāti. Chandavasena pāmojjaṃ uppajjati—pāmojjavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhiṭṭhāti … pe … evaṃ adhiṭṭhā­naṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni.

1.4.4.5. ­Pariyā­dānaṭ­ṭha­niddesa

Kathaṃ pari­yādānaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ assaddhiyaṃ pariyādiyati, assad­dhiya­pari­ḷāhaṃ pariyādiyati. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ kosajjaṃ pariyādiyati, kosaj­ja­pari­ḷāhaṃ pariyādiyati. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ pamādaṃ pariyādiyati, pamāda­pari­ḷāhaṃ pariyādiyati. Avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ uddhaccaṃ pariyādiyati, uddhac­ca­pari­ḷāhaṃ pariyādiyati. Dassanaṭṭhena paññindriyaṃ avijjaṃ pariyādiyati, avijjā­pari­ḷāhaṃ pariyādiyati. Nekkhamme pañcindriyāni kāmacchandaṃ pariyādiyanti. Abyāpāde pañcindriyāni byāpādaṃ pariyādiyanti. Ālokasaññāya pañcindriyāni thinamiddhaṃ pariyādiyanti. Avikkhepe pañcindriyāni uddhaccaṃ pariyādiyanti … pe … arahattamagge pañcindriyāni sabbakilese pariyādiyanti. Evaṃ pari­yādānaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni.

1.4.4.6. Patiṭ­ṭhā­pakaṭ­ṭha­niddesa

Kathaṃ patiṭ­ṭhā­pakaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Saddho saddhindriyaṃ adhimokkhe patiṭṭhāpeti, saddhassa saddhindriyaṃ adhimokkhe patiṭṭhāpeti. Vīriyavā vīriyindriyaṃ paggahe patiṭṭhāpeti, vīriyavato vīriyindriyaṃ paggahe patiṭṭhāpeti. Satimā satindriyaṃ upaṭṭhāne patiṭṭhāpeti, satimato satindriyaṃ upaṭṭhāne patiṭṭhāpeti. Samāhito samādhindriyaṃ avikkhepe patiṭṭhāpeti, samāhitassa samādhindriyaṃ avikkhepe patiṭṭhāpeti. Paññavā paññindriyaṃ dassane patiṭṭhāpeti, paññavato paññindriyaṃ dassane patiṭṭhāpeti. Yogāvacaro pañcindriyāni nekkhamme patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni nekkhamme patiṭṭhāpenti. Yogāvacaro pañcindriyāni abyāpāde patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni abyāpāde patiṭṭhāpenti. Yogāvacaro pañcindriyāni ālokasaññāya patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni ālokasaññāya patiṭṭhāpenti. Yogāvacaro pañcindriyāni avikkhepe patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni avikkhepe patiṭṭhāpenti … pe … yogāvacaro pañcindriyāni arahattamagge patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni arahattamagge patiṭṭhāpenti. Evaṃ patiṭ­ṭhā­pakaṭ­ṭhena indriyāni daṭṭhabbāni.

Suttan­ta­niddeso catuttho.

1.4.5. Indriya­samo­dhāna

Puthujjano samādhiṃ bhāvento katihākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti? Sekkho samādhiṃ bhāvento katihākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti? Vītarāgo samādhiṃ bhāvento katihākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti? Puthujjano samādhiṃ bhāvento sattahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti. Sekkho samādhiṃ bhāvento aṭṭhahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti. Vītarāgo samādhiṃ bhāvento dasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti.

Puthujjano samādhiṃ bhāvento katamehi sattahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti? Āvajjitattā āramma­ṇū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, sama­tha­nimit­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, ­pagga­ha­nimit­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, avik­khe­pū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, obhā­sū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, sampa­haṃsa­nū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, upek­khū­paṭṭhā­na­kusalo hoti—puthujjano samādhiṃ bhāvento imehi sattahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti.

Sekkho samādhiṃ bhāvento katamehi aṭṭhahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti? Āvajjitattā āramma­ṇū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, sama­tha­nimit­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, ­pagga­ha­nimit­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, avik­khe­pū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, obhā­sū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, sampa­haṃsa­nū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, upek­khū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, ekat­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti—sekkho samādhiṃ bhāvento imehi aṭṭhahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti.

Vītarāgo samādhiṃ bhāvento katamehi dasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti? Āvajjitattā āramma­ṇū­paṭṭhā­na­kusalo hoti … pe … ekat­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, ñāṇū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, vimut­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti—vītarāgo samādhiṃ bhāvento imehi dasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti.

Puthujjano vipassanaṃ bhāvento katihākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, katihākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti? Sekkho vipassanaṃ bhāvento katihākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, katihākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti? Vītarāgo vipassanaṃ bhāvento katihākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, katihākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti?

Puthujjano vipassanaṃ bhāvento navahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, navahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Sekkho vipassanaṃ bhāvento dasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, dasahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Vītarāgo vipassanaṃ bhāvento dvādasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, dvādasahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti.

Puthujjano vipassanaṃ bhāvento katamehi navahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, katamehi navahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti? Aniccato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, niccato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Dukkhato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, sukhato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Anattato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, attato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Khayato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, ghanato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Vayato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, āyūha­nā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Vipari­ṇā­mū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, dhuvato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Ani­mit­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, nimittā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Appa­ṇihi­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, paṇi­dhi­a­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Suñña­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, abhini­ve­sā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti—puthujjano vipassanaṃ bhāvento imehi navahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, imehi navahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti.

Sekkho vipassanaṃ bhāvento katamehi dasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, katamehi dasahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti? Aniccato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, niccato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti … pe … suñña­tū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, abhini­ve­sā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Ñāṇū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, añāṇā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti—sekkho vipassanaṃ bhāvento imehi dasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, imehi dasahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti.

Vītarāgo vipassanaṃ bhāvento katamehi dvādasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, katamehi dvādasahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti? Aniccato upaṭṭhā­na­kusalo hoti, niccato anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti … pe … ñāṇū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, añāṇā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Visañ­ño­gū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, sañ­ño­gā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti. Niro­dhū­paṭṭhā­na­kusalo hoti, saṅ­khā­rā­nu­paṭṭhā­na­kusalo hoti—vītarāgo vipassanaṃ bhāvento imehi dvādasahi ākārehi upaṭṭhā­na­kusalo hoti, imehi dvādasahi ākārehi anu­paṭṭhā­na­kusalo hoti.

Āvajjitattā āramma­ṇū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena indriyāni samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati … pe … dhamme samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati. Indriyāni samodhānetīti kathaṃ indriyāni samodhāneti? Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ samodhāneti … pe … sama­tha­nimit­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, ­pagga­ha­nimit­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, avik­khe­pū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, obhā­sū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, sampa­haṃsa­nū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, upek­khū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, ekat­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, ñāṇū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, vimut­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena.

Aniccato upaṭṭhā­na­ku­salava­sena, niccato anu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, dukkhato upaṭṭhā­na­ku­salava­sena, sukhato anu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, anattato upaṭṭhā­na­ku­salava­sena, attato anu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, khayato upaṭṭhā­na­ku­salava­sena, ghanato anu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, vayato upaṭṭhā­na­ku­salava­sena, āyūha­nā­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, vipari­ṇā­mū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, dhuvato anu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, ani­mit­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, nimittā­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, appa­ṇihi­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, paṇi­dhi­a­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, suñña­tū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, abhini­ve­sā­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, ñāṇū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, añāṇā­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, visañ­ño­gū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, sañ­ño­gā­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, niro­dhū­paṭṭhā­na­ku­salava­sena, saṅ­khā­rā­nu­paṭṭhā­na­ku­salava­sena indriyāni samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati.

Catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṃ indriyānaṃ vasibhāvatā paññā āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ. Katamesaṃ tiṇṇannaṃ indriyānaṃ? Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyassa, aññindriyassa, aññātā­vin­dri­yassa.

Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ kati ṭhānāni gacchati? Aññindriyaṃ kati ṭhānāni gacchati? Aññātā­vin­dri­yaṃ kati ṭhānāni gacchati? Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati—sotā­patti­maggaṃ. Aññindriyaṃ cha ṭhānāni gacchati— sotā­patti­phalaṃ, sakadā­gāmi­maggaṃ, sakadā­gāmi­phalaṃ, anāgāmimaggaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattamaggaṃ. Aññātā­vin­dri­yaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati— arahattaphalaṃ.

Sotā­patti­mag­gak­khaṇe anaññātañ­ñassā­mī­tindriyassa saddhindriyaṃ adhi­mokkha­pari­vāraṃ hoti, vīriyindriyaṃ ­pagga­ha­pari­vāraṃ hoti, satindriyaṃ upaṭṭhā­na­pari­vāraṃ hoti, samādhindriyaṃ avik­khepa­pari­vāraṃ hoti, paññindriyaṃ ­dassa­na­pari­vāraṃ hoti, manindriyaṃ vijāna­na­pari­vāraṃ hoti, somanas­sindriyaṃ abhisan­da­na­pari­vāraṃ hoti, jīvitindriyaṃ pavat­tasan­ta­tādhipa­teyya­pari­vāraṃ hoti. Sotā­patti­mag­gak­khaṇe jātā dhammā, ṭhapetvā citta­sa­muṭṭhā­naṃ rūpaṃ, sabbeva kusalā honti, sabbeva anāsavā honti, sabbeva niyyānikā honti, sabbeva apacayagāmino honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Sotā­patti­mag­gak­khaṇe anaññātañ­ñassā­mī­tindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajā­ta­pari­vārā honti, añña­mañña­pari­vārā honti, ­nissa­ya­pari­vārā honti, sam­payut­ta­pari­vārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca.

Sotā­patti­pha­lak­khaṇe … pe … arahat­ta­pha­lak­khaṇe aññātā­vin­dri­yassa saddhindriyaṃ adhi­mokkha­pari­vāraṃ hoti … pe … jīvitindriyaṃ pavat­tasan­ta­tādhipa­teyya­pari­vāraṃ hoti. Arahat­ta­pha­lak­khaṇe jātā dhammā sabbeva abyākatā honti, ṭhapetvā citta­sa­muṭṭhā­naṃ rūpaṃ sabbeva anāsavā honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Arahat­ta­pha­lak­khaṇe aññātā­vin­dri­yassa imāni aṭṭhindriyāni sahajā­ta­pari­vārā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. Iti imāni aṭṭha aṭṭhakāni catusaṭṭhi honti.

Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Katthete āsavā khīyanti? Sotā­patti­mag­gena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati. Apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadā­gāmi­mag­gena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahat­ta­mag­gena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti.

Na tassa addiṭṭha­midhat­thi kiñci,
Atho aviñ­ñāta­ma­jānitab­baṃ;
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ,
Tathāgato tena saman­ta­cak­khūti.

Samantacakkhūti kenaṭṭhena samantacakkhu? Cuddasa buddhañāṇāni—dukkhe ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ … pe … sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, anāvaraṇañāṇaṃ buddhañāṇaṃ. Imāni cuddasa buddhañāṇāni. Imesaṃ cuddasannaṃ buddhañāṇānaṃ aṭṭha ñāṇāni sāva­ka­sādhāra­ṇāni, cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi.

Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho ñāto, aññāto dukkhaṭṭho natthīti—samantacakkhu. Yaṃ samantacakkhu taṃ paññindriyaṃ. Paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ. Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya; aphassito paññāya dukkhaṭṭho natthīti— samantacakkhu. Yaṃ samantacakkhu taṃ paññindriyaṃ. Paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ. Yāvatā samudayassa samudayaṭṭho … pe … yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭho … yāvatā maggassa maggaṭṭho … yāvatā attha­paṭi­sam­bhi­dāya attha­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā dhamma­paṭi­sam­bhi­dāya dhamma­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā nirutti­paṭi­sam­bhi­dāya nirutti­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­dāya paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇaṃ … yāvatā sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ … yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṃ … yāvatā mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ … yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, taṃ ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāya. Aphassitaṃ paññāya natthīti— samantacakkhu. Yaṃ samantacakkhu taṃ paññindriyaṃ. Paññindriyassa vasena adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ, upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ, avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ.

Saddahanto paggaṇhāti, paggaṇhanto saddahati. Saddahanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento saddahati. Saddahanto samādahati, samādahanto saddahati. Saddahanto pajānāti, pajānanto saddahati. Paggaṇhanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento paggaṇhāti. Paggaṇhanto samādahati, samādahanto paggaṇhāti. Paggaṇhanto pajānāti, pajānanto paggaṇhāti. Paggaṇhanto saddahati, saddahanto paggaṇhāti. Upaṭṭhāpento samādahati, samādahanto upaṭṭhāpeti. Upaṭṭhāpento pajānāti, pajānanto upaṭṭhāpeti. Upaṭṭhāpento saddahati, saddahanto upaṭṭhāpeti. Upaṭṭhāpento paggaṇhāti, paggaṇhanto upaṭṭhāpeti. Samādahanto pajānāti, pajānanto samādahati. Samādahanto saddahati, saddahanto samādahati. Samādahanto paggaṇhāti, paggaṇhanto samādahati. Samādahanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento samādahati. Pajānanto saddahati, saddahanto pajānāti. Pajānanto paggaṇhāti, paggaṇhanto pajānāti. Pajānanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento pajānāti. Pajānanto samādahati, samādahanto pajānāti.

Saddahitattā paggahitaṃ, paggahitattā saddahitaṃ. Saddahitattā upaṭṭhāpitaṃ, upaṭṭhāpitattā saddahitaṃ. Saddahitattā samādahitaṃ, samādahitattā saddahitaṃ. Saddahitattā pajānitaṃ, pajānitattā saddahitaṃ. Paggahitattā upaṭṭhāpitaṃ, upaṭṭhāpitattā paggahitaṃ. Paggahitattā samādahitaṃ, samādahitattā paggahitaṃ. Paggahitattā pajānitaṃ pajānitattā paggahitaṃ. Paggahitattā saddahitaṃ, saddahitattā paggahitaṃ. Upaṭṭhāpitattā samādahitaṃ, samādahitattā upaṭṭhāpitaṃ. Upaṭṭhāpitattā pajānitaṃ, pajānitattā upaṭṭhāpitaṃ. Upaṭṭhāpitattā saddahitaṃ, saddahitattā upaṭṭhāpitaṃ. Upaṭṭhāpitattā paggahitaṃ, paggahitattā upaṭṭhāpitaṃ. Samādahitattā pajānitaṃ, pajānitattā samādahitaṃ. Samādahitattā saddahitaṃ, saddahitattā samādahitaṃ. Samādahitattā paggahitaṃ, paggahitattā samādahitaṃ. Samādahitattā upaṭṭhāpitaṃ, upaṭṭhāpitattā samādahitaṃ. Pajānitattā saddahitaṃ, saddahitattā pajānitaṃ. Pajānitattā paggahitaṃ, paggahitattā pajānitaṃ. Pajānitattā upaṭṭhāpitaṃ, upaṭṭhāpitattā pajānitaṃ. Pajānitattā samādahitaṃ, samādahitattā pajānitaṃ.

Yaṃ buddhacakkhu taṃ buddhañāṇaṃ, yaṃ buddhañāṇaṃ taṃ buddhacakkhu, yena cakkhunā tathāgato satte passati apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino, appekacce napara­loka­vajja­bhaya­dassā­vino.

Apparajakkhe mahārajakkheti saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo puggalo apparajakkho, kusīto puggalo mahārajakkho. Upaṭṭhitassati puggalo apparajakkho, muṭṭhassati puggalo mahārajakkho. Samāhito puggalo apparajakkho, asamāhito puggalo mahārajakkho. Paññavā puggalo apparajakkho, duppañño puggalo mahārajakkho.

Tikkhindriye mudindriyeti saddho puggalo tikkhindriyo, assaddho puggalo mudindriyo … pe … paññavā puggalo tikkhindriyo, duppañño puggalo mudindriyo. Svākāre dvākāreti saddho puggalo svākāro, assaddho puggalo dvākāro … pe … paññavā puggalo svākāro, duppañño puggalo dvākāro. Suviññāpaye duviññāpayeti saddho puggalo suviññāpayo, assaddho puggalo duviññāpayo … pe … paññavā puggalo suviññāpayo, duppañño puggalo duviññāpayo.

Appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino, appekacce napara­loka­vajja­bhaya­dassā­vinoti saddho puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, assaddho puggalo napara­loka­vajja­bhaya­dassāvī. Āraddhavīriyo puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, kusīto puggalo napara­loka­vajja­bhaya­dassāvī … pe … paññavā puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, duppañño puggalo napara­loka­vajja­bhaya­dassāvī.

Lokoti khandhaloko dhātuloko āyatanaloko vipat­ti­bhava­loko vipat­ti­sam­bha­va­loko sam­patti­bhava­loko sam­patti­sam­bha­va­loko.

Eko loko—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā—nāmañca rūpañca. Tayo lokā— tisso vedanā. Cattāro lokā—cattāro āhārā. Pañca lokā—pañcu­pādā­nak­khan­dhā. Cha lokā—cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā—satta viñ­ñā­ṇaṭ­ṭhitiyo. Aṭṭha lokā—aṭṭha lokadhammā. Nava lokā—nava sattāvāsā. Dasa lokā— dasāyatanāni. Dvādasa lokā—dvāda­sāyata­nāni. Aṭṭhārasa lokā—aṭṭhārasa dhātuyo.

Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā. Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā honti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhatīti.

Tatiya­bhā­ṇavāro.
Indriyakathā niṭṭhitā.