“Naggā dubbaṇṇarūpāsi,
kisā dhama­ni­san­thatā;
Upphāsulike kisike,
kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi”.

“Ahaṃ te sakiyā mātā,
pubbe aññāsu jātīsu;
Upapannā pettivisayaṃ,
khup­pi­pāsa­samap­pitā.

Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ,
siṅghāṇikaṃ silesumaṃ;
Vasañca ḍayhamānānaṃ,
vijātānañca lohitaṃ.

Vaṇikānañca yaṃ ghāna-
sīsacchinnāna lohitaṃ;
Khudāparetā bhuñjāmi,
itthi­purisa­nissitaṃ.

Pubbalohitaṃ bhakkhāmi,
pasūnaṃ mānusāna ca;
Aleṇā anagārā ca,
nīla­mañca­parā­yaṇā.

Dehi puttaka me dānaṃ,
datvā anvādisāhi me;
Appeva nāma mucceyyaṃ,
pubba­lohita­bhojanā”ti.

Mātuyā vacanaṃ sutvā,
upatis­sonu­kampako;
Āmantayi moggallānaṃ,
anuruddhañca kappinaṃ.

Catasso kuṭiyo katvā,
saṃghe cātuddise adā;
Kuṭiyo annapānañca,
mātu dakkhiṇamādisī.

Samananta­rā­nud­diṭṭhe,
vipāko udapajjatha;
Bhojanaṃ pānīyaṃ vatthaṃ,
dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

Tato suddhā sucivasanā,
kāsi­kuttama­dhārinī;
Vicit­ta­vatthā­bharaṇā,
kolitaṃ upasaṅkami.

“Abhikkantena vaṇṇena,
yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
Obhāsentī disā sabbā,
osadhī viya tārakā.

Kena tetādiso vaṇṇo,
kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā,
ye keci manaso piyā.

Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve,
Manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

“Sāri­puttas­sāhaṃ mātā,
pubbe aññāsu jātīsu;
Upapannā pettivisayaṃ,
khup­pi­pāsa­samap­pitā.

Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ,
siṅghāṇikaṃ silesumaṃ;
Vasañca ḍayhamānānaṃ,
vijātānañca lohitaṃ.

Vaṇikānañca yaṃ ghāna-
sīsacchinnāna lohitaṃ;
Khudāparetā bhuñjāmi,
itthi­purisa­nissitaṃ.

Pubbalohitaṃ bhakkhissaṃ,
pasūnaṃ mānusāna ca;
Aleṇā anagārā ca,
nīla­mañca­parā­yaṇā.

Sāriputtassa dānena,
modāmi akutobhayā;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke,
bhante vanditumāgatā”ti.

Sāri­puttat­therassa mātupetivatthu dutiyaṃ.