“Naggo dubbaṇṇarūposi,
kiso dhama­ni­san­thato;
Upphāsuliko kisiko,
ko nu tvamasi mārisa”.

“Ahaṃ bhadante petomhi,
duggato yamalokiko;
Pāpakammaṃ karitvāna,
petalokaṃ ito gato”.

“Kiṃ nu kāyena vācāya,
manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena,
petalokaṃ ito gato”.

“Nagaraṃ atthi paṇṇānaṃ,
erakacchanti vissutaṃ;
Tattha seṭṭhi pure āsiṃ,
dhanapāloti maṃ vidū.

Asīti sakaṭavāhānaṃ,
hiraññassa ahosi me;
Pahūtaṃ me jātarūpaṃ,
muttā veḷuriyā bahū.

Tāva mahaddha­nas­sāpi,
na me dātuṃ piyaṃ ahu;
Pidahitvā dvāraṃ bhuñjiṃ,
mā maṃ yācanakāddasuṃ.

Assaddho maccharī cāsiṃ,
kadariyo paribhāsako;
Dadantānaṃ karontānaṃ,
vārayissaṃ bahū jane.

Vipāko natthi dānassa,
saṃyamassa kuto phalaṃ;
Pok­kha­rañ­ño­dapānāni,
ārāmāni ca ropite;
Papāyo ca vināsesiṃ,
dugge saṅkamanāni ca.

Svāhaṃ akatakalyāṇo,
katapāpo tato cuto;
Upapanno pettivisayaṃ,
khup­pi­pāsa­samap­pito.

Pañca­paṇṇā­sa­vassāni,
yato kālaṅkato ahaṃ;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā,
pītaṃ vā pana pāniyaṃ.

Yo saṃyamo so vināso,
yo vināso so saṃyamo;
Petā hi kira jānanti,
yo saṃyamo so vināso.

Ahaṃ pure saṃyamissaṃ,
nādāsiṃ bahuke dhane;
Santesu deyyadhammesu,
dīpaṃ nākāsimattano;
Svāhaṃ pacchā­nu­tappāmi,
attakam­ma­phalū­pago.

Uddhaṃ catūhi māsehi,
kālaṃkiriyā bhavissati;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ,
nirayaṃ papatissahaṃ.

Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ,
vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
Ayo­pākā­ra­pariyan­taṃ,
ayasā paṭikujjitaṃ.

Tassa ayomayā bhūmi,
jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ,
pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ,
Dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
Phalaṃ pāpassa kammassa,
Tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.

Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo,
yāvantettha samāgatā;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ,
āvi vā yadi vā raho.

Sace taṃ pāpakaṃ kammaṃ,
karissatha karotha vā;
Na vo dukkhā pamutyatthi,
uppaccāpi palāyataṃ.

Matteyyā hotha petteyyā,
kule jeṭṭhāpacāyikā;
Sāmaññā hotha brahmaññā,
evaṃ saggaṃ gamissathā”ti.

Dhana­pāla­seṭṭhi­peta­vatthu sattamaṃ.