Petavatthu

Mahāvagga

4. Revatī­peta­vatthu

“Uṭṭhehi revate supāpadhamme,
Apārutadvāre adānasīle;
Nessāma taṃ yattha thunanti duggatā,
Samappitā nerayikā dukhenā”ti.

Icceva vatvāna yamassa dūtā,
Te dve yakkhā lohitakkhā brahantā;
Paccekabāhāsu gahetvā revataṃ,
Pakkāmayuṃ devagaṇassa santike.

“Ādiccavaṇṇaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ,
Byamhaṃ subhaṃ kañ­cana­jāla­channaṃ;
Kas­seta­mākiṇṇa­janaṃ vimānaṃ,
Suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.

Nārīgaṇā canda­na­sāra­littā,
Ubhato vimānaṃ upasobhayanti;
Taṃ dissati suri­yasamā­na­vaṇṇaṃ,
Ko modati saggapatto vimāne”ti.

“Bārāṇasiyaṃ nandiyo nāmāsi,
Upāsako amaccharī dānapati vadaññū;
Tas­seta­mākiṇṇa­janaṃ vimānaṃ,
Suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.

Nārīgaṇā canda­na­sāra­littā,
Ubhato vimānaṃ upasobhayanti;
Taṃ dissati suri­yasamā­na­vaṇṇaṃ,
So modati saggapatto vimāne”ti.

“Nandiyassāhaṃ bhariyā,
Agārinī sabbakulassa issarā;
Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṃ,
Na patthaye nira­ya­dassa­nāyā”ti.

“Eso te nirayo supāpadhamme,
Puññaṃ tayā akataṃ jīvaloke;
Na hi maccharī rosako pāpadhammo,
Saggūpagānaṃ labhati sahabyatan”ti.

“Kiṃ nu gūthañca muttañca,
asucī paṭidissati;
Duggandhaṃ kimidaṃ mīḷhaṃ,
kimetaṃ upavāyatī”ti.

“Esa saṃsavako nāma,
gambhīro sataporiso;
Yattha vassasahassāni,
tuvaṃ paccasi revate”ti.

“Kiṃ nu kāyena vācāya,
manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kena saṃsavako laddho,
gambhīro sataporiso”ti.

“Samaṇe brāhmaṇe cāpi,
aññe vāpi vanibbake;
Musāvādena vañcesi,
taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā.

Tena saṃsavako laddho,
gambhīro sataporiso;
Tattha vassasahassāni,
tuvaṃ paccasi revate.

Hatthepi chindanti athopi pāde,
Kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṃ;
Athopi kākoḷagaṇā samecca,
Saṅgamma khādanti viphandamānan”ti.

“Sādhu kho maṃ paṭinetha,
kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
Dānena samacariyāya,
saṃyamena damena ca;
Yaṃ katvā sukhitā honti,
na ca pacchā­nu­tappare”ti.

“Pure tuvaṃ pamajjitvā,
idāni paridevasi;
Sayaṃ katānaṃ kammānaṃ,
vipākaṃ anubhossasī”ti.

“Ko devalokato manussalokaṃ,
Gantvāna puṭṭho me evaṃ vadeyya;
‘­Nikkhit­ta­daṇ­ḍesu dadātha dānaṃ,
Acchādanaṃ seyya mathannapānaṃ;
Na hi maccharī rosako pāpadhammo,
Saggūpagānaṃ labhati sahabyataṃ’.

Sāhaṃ nūna ito gantvā,
yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampannā,
kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
Dānena samacariyāya,
saṃyamena damena ca.

Ārāmāni ca ropissaṃ,
dugge saṅkamanāni ca;
Papañca udapānañca,
vippasannena cetasā.

Cātuddasiṃ pañcadasiṃ,
yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
­Pā­ṭihā­ri­ya­pak­khañca,
aṭṭhaṅ­gasu­sa­māga­taṃ.

Uposathaṃ upavasissaṃ,
sadā sīlesu saṃvutā;
Na ca dāne pamajjissaṃ,
sāmaṃ diṭṭhamidaṃ mayā”ti.

Iccevaṃ vippalapantiṃ,
phandamānaṃ tato tato;
Khipiṃsu niraye ghore,
uddhampādaṃ avaṃsiraṃ.

“Ahaṃ pure maccharinī ahosiṃ,
Paribhāsikā samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ;
Vitathena ca sāmikaṃ vañcayitvā,
Paccāmahaṃ niraye ghorarūpe”ti.

Revatī­peta­vatthu catutthaṃ.