Saṃyutta Nikāya 13

1. Abhisa­maya­vagga

2. Pok­kha­ra­ṇī­sutta

Sāvatthiyaṃ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññā­sa­yojanāni āyāmena paññā­sa­yojanāni vitthārena paññā­sa­yojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṃ uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā kusaggena udakaṃ ubbhataṃ yaṃ vā pokkharaṇiyā udakan”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ pokkharaṇiyā udakaṃ. Appamattakaṃ kusaggena udakaṃ ubbhataṃ. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti pokkharaṇiyā udakaṃ upanidhāya kusaggena udakaṃ ubbhatan”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhi­sam­pannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti purimaṃ duk­khak­khan­dhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya, yadidaṃ sattak­khat­tuṃ­paramatā. Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammā­bhisa­mayo; evaṃ mahatthiyo dhamma­cak­khu­paṭi­lābho”ti.

Dutiyaṃ.