“Koñcā mayūrā diviyā ca haṃsā,
Vaggussarā kokilā sampatanti;
Pup­phā­bhi­kiṇṇaṃ rammamidaṃ vimānaṃ,
Anekacittaṃ ­naranā­ri­sevitaṃ.

Tatthacchasi devi mahānubhāve,
Iddhī vikubbanti anekarūpā;
Imā ca te accharāyo samantato,
Naccanti gāyanti pamodayanti ca.

Devid­dhi­pattāsi mahānubhāve,
Manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

Sā devatā attamanā,
moggallānena pucchitā;
Pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi,
yassa kammassidaṃ phalaṃ.

“Ahaṃ manussesu manussabhūtā,
Patibba­tā­nañña­manā ahosiṃ;
Mātāva puttaṃ anurakkhamānā,
Kuddhāpihaṃ nappharusaṃ avocaṃ.

Sacce ṭhitā mosavajjaṃ pahāya,
Dāne ratā saṅga­hitat­tabhāvā;
Annañca pānañca pasannacittā,
Sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

Tena metādiso vaṇṇo,
tena me idha mijjhati;
Uppajjanti ca me bhogā,
ye keci manaso piyā.

Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva,
Manussabhūtā yamakāsi puññaṃ;
Tenamhi evaṃ jalitānubhāvā,
Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Paṭha­ma­pa­tibba­tā­vimānaṃ ekādasamaṃ.