“Alaṅkatā maṇi­kañ­canā­citaṃ,
Sovaṇ­ṇa­jā­lacitaṃ mahantaṃ;
Abhiruyha gajavaraṃ sukappitaṃ,
Idhāgamā vehāyasaṃ antalikkhe.

Nāgassa dantesu duvesu nimmitā,
Acchodakā paduminiyo suphullā;
Padumesu ca tūriyagaṇā pabhijjare,
Imā ca naccanti manoharāyo.

Devid­dhi­pattāsi mahānubhāve,
Manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

“Bārāṇasiyaṃ upasaṅkamitvā,
Buddhassahaṃ vatthayugaṃ adāsiṃ;
Pādāni vanditvā chamā nisīdiṃ,
Vittā cahaṃ añjalikaṃ akāsiṃ.

Buddho ca me kañ­cana­sanni­bhat­taco,
Adesayi samuda­ya­duk­kha­nicca­taṃ;
Asaṅkhataṃ duk­kha­nirodha­sassa­taṃ,
Maggaṃ adesayi yato vijānisaṃ.

Appāyukī kālakatā tato cutā,
Upapannā tidasagaṇaṃ yasassinī;
Sakkassahaṃ aññatarā pajāpati,
Yasuttarā nāma disāsu vissutā”ti.

Nāgavimānaṃ tatiyaṃ.