Vimānavatthu

Purisavimāna

Mahārathavagga

3. Chatta­māṇava­ka­vi­mānavat­thu

“Yo vadataṃ pavaro manujesu,
Sakyamunī bhagavā katakicco;
Pāragato bala­viriya­samaṅgī,
Taṃ sugataṃ saraṇat­tha­mupehi.

Rāga­virāga­maneja­masokaṃ,
Dhamma­ma­saṅ­kha­ta­map­paṭi­kūlaṃ;
Madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ,
Dhammamimaṃ saraṇat­tha­mupehi.

Yattha ca dinna mahapphalamāhu,
Catūsu sucīsu purisayugesu;
Aṭṭha ca ­pugga­la­dhamma­dasā te,
Saṃghamimaṃ saraṇat­tha­mupehi.

Na tathā tapati nabhe sūriyo,
Cando ca na bhāsati na phusso;
Yathā atulamidaṃ mahappabhāsaṃ,
Ko nu tvaṃ tidivā mahiṃ upāgā.

Chindati raṃsī pabhaṅkarassa,
­Sādhi­ka­vīsa­ti­yoja­nāni ābhā;
Rattimapi yathā divaṃ karoti,
Parisuddhaṃ vimalaṃ subhaṃ vimānaṃ.

Bahu­paduma­vicit­ra­puṇ­ḍarī­kaṃ,
Vokiṇṇaṃ kusumehi nekacittaṃ;
Araja­viraja­hema­jāla­channaṃ,
Ākāse tapati yathāpi sūriyo.

Rat­tambara­pī­tavāsa­sāhi,
Agaru­piyaṅ­gu­canda­nussadāhi;
Kañ­cana­tanu­sanni­bhat­tacāhi,
Paripūraṃ gaganaṃva tārakāhi.

Naranāriyo bahu­kettha­neka­vaṇṇā,
Kusuma­vi­bhū­sitā­bhara­ṇettha sumanā;
Anilapamuñcitā pavanti surabhiṃ,
Tapaniyavitatā suvaṇṇachannā.

Kissa saṃyamassa ayaṃ vipāko,
Kenāsi kamma­pha­leni­dhūpa­panno;
Yathā ca te adhigatamidaṃ vimānaṃ,
Tadanupadaṃ avacāsi iṅgha puṭṭho”ti.

Sayamidha pathe samecca māṇavena,
Satthānusāsi anukampamāno;
Tava ratanavarassa dhammaṃ sutvā,
Karissāmīti ca bravittha chatto.

Jinava­ra­pavaraṃ upehi saraṇaṃ,
Dhammañcāpi tatheva bhikkhusaṃghaṃ;
Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante,
Pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Mā ca pāṇavadhaṃ vividhaṃ carassu asuciṃ,
Na hi pāṇesu asaññataṃ avaṇṇayiṃsu sappaññā;
Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante,
Pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Mā ca parajanassa rakkhitampi,
Ādā­tabba­ma­maññi­tho adinnaṃ;
Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante,
Pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Mā ca parajanassa rakkhitāyo,
Parabhariyā agamā anariyametaṃ;
Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante,
Pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Mā ca vitathaṃ aññathā abhāṇi,
Na hi musāvādaṃ avaṇṇayiṃsu sappaññā;
Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante,
Pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Yena ca purisassa apeti saññā,
Taṃ majjaṃ parivajjayassu sabbaṃ;
Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante,
Pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Svāhaṃ idha pañca sikkhā karitvā,
Paṭipajjitvā tathāgatassa dhamme;
Dve­patha­magamā­siṃ coramajjhe,
Te maṃ tattha vadhiṃsu bhogahetu.

Ettakamidaṃ anussarāmi kusalaṃ,
Tato paraṃ na me vijjati aññaṃ;
Tena sucaritena kammunāhaṃ,
Uppanno tidivesu kāmakāmī.

Passa kha­ṇa­muhutta­sañña­massa,
Anu­dhammap­paṭi­pattiyā vipākaṃ;
Jalamiva yasasā samekkhamānā,
Bahukā maṃ pihayanti hīnakammā.

Passa katipayāya desanāya,
Sugatiñcamhi gato sukhañca patto;
Ye ca te satataṃ suṇanti dhammaṃ,
Maññe te amataṃ phusanti khemaṃ.

Appampi kataṃ mahāvipākaṃ,
Vipulaṃ hoti tathāgatassa dhamme;
Passa katapuññatāya chatto,
Obhāseti pathaviṃ yathāpi sūriyo.

Kimidaṃ kusalaṃ kimācarema,
Icceke hi samecca mantayanti;
Te mayaṃ punareva laddha mānusattaṃ,
Paṭipannā viharemu sīlavanto.

Bahukāro anukampako ca satthā,
Iti me sati agamā divā divassa;
Svāhaṃ upagatomhi saccanāmaṃ,
Anukampassu punapi suṇemu dhammaṃ.

Ye cidha pajahanti kāmarāgaṃ,
Bhava­rā­gā­nusa­yañca pahāya mohaṃ;
Na ca te punamupenti gabbhaseyyaṃ,
Pari­nib­bā­na­gatā hi sītibhūtā”ti.

Chatta­māṇava­ka­vimānaṃ tatiyaṃ.