“Sahassayuttaṃ hayavāhanaṃ subhaṃ,
Āruyhimaṃ sandanaṃ nekacittaṃ;
Uyyānabhūmiṃ abhito anukkamaṃ,
Purindado bhūtapatīva vāsavo.

Sovaṇṇamayā te rathakubbarā ubho,
Phalehi aṃsehi atīva saṅgatā;
Sujātagumbā nara­vīra­niṭṭhitā,
Virocatī pannaraseva cando.

Suvaṇ­ṇa­jā­lāvatato ratho ayaṃ,
Bahūhi nānāratanehi cittito;
Sunandighoso ca subhassaro ca,
Virocatī cāmara­hattha­bāhu­bhi.

Imā ca nābhyo manasā­bhi­nimmitā,
Rathassa pādantara­majjha­bhū­sitā;
Imā ca nābhyo sata­rāji­cit­titā,
Sateratā vijju­rivap­pabhā­sare.

Aneka­cit­tāvatato ratho ayaṃ,
Puthū ca nemī ca sahassaraṃsiko;
Tesaṃ saro suyyati vaggurūpo,
Pañcaṅgikaṃ tūriya­mivap­pa­vāditaṃ.

Sirasmiṃ cittaṃ maṇi­canda­kap­pi­taṃ,
Sadā visuddhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ;
Suvaṇṇarājīhi atīva saṅgataṃ,
Veḷuriyarājīva atīva sobhati.

Ime ca vāḷī maṇi­candakap­pitā,
Ārohakambū sujavā brahūpamā;
Brahā mahantā balino mahājavā,
Mano tavaññāya tatheva siṃsare.

Ime ca sabbe sahitā catukkamā,
Mano tavaññāya tatheva siṃsare;
Samaṃ vahantī mudukā anuddhatā,
Āmodamānā turagā­namuttama.

Dhunanti vagganti patanti cambare,
Abbhuddhunantā sukate piḷandhane;
Tesaṃ saro suyyati vaggurūpo,
Pañcaṅgikaṃ tūriya­mivap­pa­vāditaṃ.

Rathassa ghoso apiḷandhanāna ca,
Khurassa nādo abhihiṃsanāya ca;
Ghoso suvaggū samitassa suyyati,
Gandhab­ba­tūriyāni vicitrasaṃvane.

Rathe ṭhitā tā miga­manda­locanā,
Āḷārapamhā hasitā piyaṃvadā;
Veḷu­riya­jā­lāvatatā tanucchavā,
Sadeva gandhab­ba­sū­ragga­pūjitā.

Tā ratta­rat­tambara­pī­tavāsasā,
Visālanettā abhi­ratta­locanā;
Kule sujātā sutanū sucimhitā,
Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

Tā kambu­keyūra­dharā suvāsasā,
Sumajjhimā ūru­thanūpa­pannā;
Vaṭṭaṅguliyo sumukhā sudassanā,
Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

Aññā suveṇī susu missakesiyo,
Samaṃ vibhattāhi pabhassarāhi ca;
Anubbatā tā tava mānase ratā,
Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

Āveḷiniyo padu­mup­pa­lac­chadā,
Alaṅkatā canda­na­sāra­vāsitā;
Anubbatā tā tava mānase ratā,
Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

Tā māliniyo padu­mup­pa­lac­chadā,
Alaṅkatā canda­na­sāra­vāsitā;
Anubbatā tā tava mānase ratā,
Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

Kaṇṭhesu te yāni piḷandhanāni,
Hatthesu pādesu tatheva sīse;
Obhāsayantī dasa sabbaso disā,
Abbhuddayaṃ sāradikova bhāṇumā.

Vātassa vegena ca sampakampitā,
Bhujesu mālā apiḷandhanāni ca;
Muñcanti ghosaṃ ruciraṃ suciṃ subhaṃ,
Sabbehi viññūhi sutabbarūpaṃ.

Uyyānabhūmyā ca duvaddhato ṭhitā,
Rathā ca nāgā tūriyāni ca saro;
Tameva devinda pamodayanti,
Vīṇā yathā pok­kha­ra­patta­bāhu­bhi.

Imāsu vīṇāsu bahūsu vaggūsu,
Manuññarūpāsu hadayeritaṃ pītiṃ;
Pavajjamānāsu atīva accharā,
Bhamanti kaññā padumesu sikkhitā.

Yadā ca gītāni ca vāditāni ca,
Naccāni cimāni samenti ekato;
Athettha naccanti athettha accharā,
Obhāsayantī ubhato varitthiyo.

So modasi tūriya­gaṇap­pa­bodhano,
Mahīyamāno vajirā­vudhoriva;
Imāsu vīṇāsu bahūsu vaggūsu,
Manuññarūpāsu hadayeritaṃ pītiṃ.

Kiṃ tvaṃ pure kammamakāsi attanā,
Manussabhūto purimāya jātiyā;
Uposathaṃ kaṃ vā tuvaṃ upāvasi,
Kaṃ dhammacariyaṃ vata­mā­bhi­rocayi.

Nayīdamappassa katassa kammuno,
Pubbe suciṇṇassa uposathassa vā;
Iddhānubhāvo vipulo ayaṃ tava,
Yaṃ devasaṅghaṃ abhirocase bhusaṃ.

Dānassa te idaṃ phalaṃ,
atho sīlassa vā pana;
Atho añjalikammassa,
taṃ me akkhāhi pucchito”ti.

So devaputto attamano,
moggallānena pucchito;
Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi,
yassa kammassidaṃ phalanti.

“Jitindriyaṃ ­buddha­manoma­nik­ka­maṃ,
Naruttamaṃ ­kassa­pamag­ga­pugga­laṃ;
Avāpurantaṃ amatassa dvāraṃ,
Devātidevaṃ sata­puñña­lak­kha­ṇaṃ.

Tamaddasaṃ kuñja­ra­mo­ghatiṇ­ṇaṃ,
Suvaṇ­ṇa­siṅgī­nada­bim­ba­sādi­saṃ;
Disvāna taṃ khippamahuṃ sucīmano,
Tameva disvāna subhāsi­tad­dhajaṃ.

Tamannapānaṃ athavāpi cīvaraṃ,
Suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ;
Pupphā­bhik­kiṇamhi sake nivesane,
Patiṭṭhapesiṃ sa asaṅgamānaso.

Tamannapānena ca cīvarena ca,
Khajjena bhojjena ca sāyanena ca;
Santappayitvā dvi­padāna­muttamaṃ,
So saggaso devapure ramāmahaṃ.

Etenupāyena imaṃ niraggaḷaṃ,
Yaññaṃ yajitvā tividhaṃ visuddhaṃ;
Pahāyahaṃ mānusakaṃ samussayaṃ,
Indūpamo devapure ramāmahaṃ.

Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca,
Paṇītarūpaṃ abhikaṅkhatā muni;
Annañca pānañca bahuṃ susaṅkhataṃ,
Patiṭ­ṭhapetab­ba­ma­saṅga­mā­nase.

Nayimasmiṃ loke parasmiṃ vā pana,
Buddhena seṭṭho va samo va vijjati;
Āhuneyyānaṃ paramāhutiṃ gato,
Puññatthikānaṃ vipulap­pha­lesi­nan”ti.

­Mahāra­tha­vimānaṃ cuddasamaṃ.
Mahārathavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ

Maṇḍūko revatī chatto,
Kakkaṭo dvārapālako;
Dve karaṇīyā dve sūci,
Tayo nāgā ca dve rathā;
Purisānaṃ paṭhamo vaggo pavuccatīti.

Bhāṇavāraṃ tatiyaṃ.