“Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ,
Samantato soḷasa yojanāni;
Kūṭāgārā sattasatā uḷārā,
Veḷu­riya­tham­bhā rucakatthatā subhā.

Tatthacchasi pivasi khādasi ca,
Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;
Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā,
Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā;
Naccanti gāyanti pamodayanti.

Devid­dhi­pat­tosi mahānubhāvo,
Manussabhūto kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

So devaputto attamano,
… pe …
Yassa kammassidaṃ phalaṃ.

“Phaladāyī phalaṃ vipulaṃ labhati,
Dadamujugatesu pasannamānaso;
So hi pamodati saggagato tidive,
Anubhoti ca puññaphalaṃ vipulaṃ.

Tavevāhaṃ mahāmuni,
Adāsiṃ caturo phale.

Tasmā hi phalaṃ alameva dātuṃ,
Niccaṃ manussena sukhatthikena;
Dibbāni vā patthayatā sukhāni,
­Manus­sa­sobhag­ga­ta­micchatā vā.

Tena metādiso vaṇṇo,
… pe …
Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Pha­ladāya­ka­vimānaṃ tatiyaṃ.