“Yā devarājassa sabhā sudhammā,
Yatthacchati devasaṅgho samaggo;
Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ,
Obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

Devid­dhi­pat­tosi mahānubhāvo,
Manussabhūto kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

So devaputto attamano,
… pe …
yassa kammassidaṃ phalaṃ.

“Ahaṃ manussesu manussabhūto,
Rañño pāyāsissa ahosiṃ māṇavo;
Laddhā dhanaṃ saṃvibhāgaṃ akāsiṃ,
Piyā ca me sīlavanto ahesuṃ;
Annañca pānañca pasannacitto,
Sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

Tena metādiso vaṇṇo,
… pe …
Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Pāyāsivimānaṃ dasamaṃ.

Pāyāsivaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ

Dve agārino phaladāyī,
Dve upassayadāyī bhikkhāya dāyī;
Yavapālako ceva dve,
Kuṇḍalino pāyāsīti.

Purisānaṃ dutiyo vaggo pavuccatīti.